SIA Daba laba, kas ar zīmolu Wild Good ražo dabīgas matu ķemmes no mežacūku sariem, eksports veido aptuveni 70% no tirdzniecības. Patlaban uzņēmumam ir partneri Spānijā, Nīderlandē, Igaunijā, Beļģijā un Austrālijā, kas saglabāsies kā prioritārie eksporta tirgi arī nākotnē, stāsta uzņēmuma īpašniece Loreta Pižika.

2010. gadā plānojot biznesa attīstības virzienu, Daba laba īpašniece sapratusi, ka vēlas strādāt dabai draudzīgā veidā un izmantot tikai Latvijā nomedītu mežacūku sarus, kā arī izmantot koku ar FSC sertifikātu, kas apliecina, ka koksne ir no meža, kas tiek apsaimniekots videi draudzīgi, sociāli taisnīgi un ekonomiski izdevīgi.

«Kad 2010.gadā nolēmām no mežacūku asajiem sariem ražot ķemmes, sapratām, ka pasaulē jau tādas ražo - ir vairāki zīmoli, kas ražo šādas ķemmes un pārdod par 300 ASV dolāriem (222 eiro), ir zīmoli, kas pārdod par aptuveni desmit ASV dolāriem (7,4 eiro), bet tajās lielākoties izmanto plastikāta materiālus. Nolēmām, ka mūsu niša varētu būt tieši ekoloģiskie produkti - no dabīgiem materiāliem, bez plastmasas un gumijas piejaukumiem,» atzina L. Pižika.

Ja mikrouzņēmuma nodokļa likme tiks palielināta līdz 15%, šim nodoklim zudīs jēga, norāda SIA Daba laba, kas no mežacūku sariem ražo dabīgas matu ķemmes, īpašniece Loreta Pižika.

«Varbūt, smalki aprēķinot, kādam uzņēmumam arī 15% likme būs izdevīga, tomēr pamatā zustu jēga tam, kāpēc šo nodokli vispār vajadzēja ieviest,» norādīja uzņēmēja, kuras uzņēmums nodarbina piecus cilvēkus.

Viņa stāstīja, ka patlaban mikrouzņēmuma nodoklis ir veids, kā uzņēmums var pastāvēt un samaksāt nodokļus. «Saprotu, ka ir uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus, tomēr nevajag iznīcināt tos uzņēmumus, kas spēj maksāt nodokļus,» uzsvēra Pižika.

Daba Laba labprāt paplašinātu uzņēmumu, palielinātu jaudas un pieņemtu darbā jaunus darbiniekus, tomēr pie tagadējās nodokļu sistēmas tas nav iespējams, jo jau patlaban pēc nodokļu nomaksas investīcijām naudas neatliek. «Atbildīgs uzņēmums katru santīmu iegulda uzņēmuma attīstībā, taču nodokļu slogs ir tas, kas liedz investēt,» uzskata Daba Laba īpašniece.

Papildu mežacūku saru ķemmēm Wild Good sācis piedāvāt arī koka ķemmes un patriotiskas ādas aproces, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tāpat kā iepriekš apvienojam mūsdienu tehnoloģijas ar amatniecības tradīcijām, ko mēģinām pavērst ražošanas virzienā, nevis tikai mājamatniecības līmenī,» stāsta Loreta Pižika, Wild Good (SIA Daba Laba) īpašniece. Pirms gada uzņēmumā nolemts, ka Wild Good nav tikai matu ķemmju ražotājs, tam jāmēģina nest mežonīgā labuma filozofiju tālāk, piedāvājot dažādus citus dabīgus produktus. Šobrīd Wild Good sortimentu papildina koka ķemmes un aproces no mežacūkas ādas.

Prioritāte – internets

Uzņēmums ar pircējiem strādā tieši, pārdodot produkciju savā internetveikalā un interneta vietnē Etsy. «Daudzi, kuri mēģina internetā kaut ko pārdot, saprot, ka nepietiek ar to, ka ieliec preci mājaslapā vai Etsy. Tas ir tāpat kā ar veikalu – jāatver tirdzniecības vieta labā vietā, ielā ar lielu cilvēku plūsmu. Tieši tāpat interesetu plūsma jādabū internetā. Jāstāsta par sevi, jāskaidro. To mēs arī darām – savā gaitā, bet kopumā viss iet uz augšu. Pa šo laiku ir izdevies tikt līdz nulles punktam un gūt arī nelielu peļņu, kas ražošanā, manuprāt, ir labs sasniegums,» spriež Loreta.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Daba Laba ražotnē, kur tiek izgatavotas Wild Good zīmola mežacūku saru ķemmes.

Uzņēmums darbu sāka 2010.gadā, stāsta SIA Daba Laba īpašniece Loreta Pižika.

Latvijā mednieki mežacūku ādas pēc veiksmīgām medībām izmet ārā, savukārt citās pasaules valstīs tās speciāli pērk, lai iegūtu sarus un no tiem izgatavotu ķemmes. Sariem piemīt īpašības, kas uzlabo matu struktūru, tas kļūst veselāks.

Patlaban uzņēmums eksportē produkciju uz dažādām pasaules valstīm, galvenokārt, ASV un Austrāliju, kā arī Eiropas valstīm.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties ražotnē!

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Greynut vadītājs Kristiāns Līcis. SIA Greynut izstrādā un ražo dažādus inovatīvus elektronikas un IT sistēmu risinājumus. «Uzņēmumu pirms 3 gadiem dibināju kopā ar Kasparu Škerbu un šajā laikā esam piesaistījuši arī investorus. Mums pašlaik ir 3 aktīvi projekti – 1) 99ledballoons, kas tirgo LED balonus un LED balonu sistēmas dažādos izmēros gan mājas ballītēm, gan lieliem pasākumiem; 2) Luxafor gaismiņas, kuras var izmantot darbinieki, kuri strādā atvērtā tipa ofisos, lai ar zaļu/sarkanu gaismu parādītu vai konkrētā brīdī esi pieejams un pie Tevis var nākt runāties, vai arī esi aizņemts. Kā arī - ar gaismu palīdzību var uzzināt par ienākošajiem epastiem utt; 3) Bindio velosipēdu novietnes ar iebūvētu ķēdi un elektronisko slēdzeni, kas saslēdzama/atslēdzama ar telefonu. Tas ļauj lietotājam atteikties no savas ķēdes vadāšanas līdzi. Visiem mūsu projektiem ir opcijas, kuras mēs piedāvājam vienīgie pasaulē, tas arī padara mūs unikālus. Pašlaik komandā esam 5 cilvēki,» stāsta K. Līcis.

Panākumus veido trīs savstarpēji cieši saistīti un papildinoši elementi – entuziasms par to, ko tu dari, neatlaidība ceļā uz rezultātu un apzināta darbība mērķa sasniegšanā

Tā uzskata Kristaps Gredzens, Mārupe Wake Park (SIA Beng) valdes loceklis un veikparka īpašnieks. Viņš piedalās laikraksta Dienas Bizness un speciālistu darba portāla Cvmarket.lv organizētajā konkursā Biznesa tīģeris 2014. K. Gredzena skatījumā tīģeris biznesā ir savas nozares un jomas pazinējs, kas ir apveltīts ar spēju ātri reaģēt un rīkoties. «Pamanīt iespēju un to izmantot savā labā, tas, manuprāt, ir īsta tīģera dabā,» viņš uzskata.

«Domāju, šis konkurss ir laba izdevība paskatīties uz paveikto no malas, arī pašam izvērtēt savu ieguldīto darbu un tā rezultātus.

Nenoliedzami, tā ir arī iespēja apkārtējiem ļaut daudz plašāk saredzēt tavus sasniegumus,» saka K. Gredzens. Pagājušajā vasarā aktīvu darbību uzsāka veikparks Mārupe Wake Park. Tā kā veikparks tika atvērts jau sezonas vidū, tas motivēja meklēt iespējas un veidus, kā piesaistīt jaunus klientus, kā radīt veikparka atpazīstamību, kā piesaistīt jauniešu uzmanību veikbordam un kopumā motivēt vairāk nodarboties ar sportu. «Vēlējāmies piesaistīt uzmanību ilgtermiņā, radot asociācijas ar sevi, veikbordu un ideju. Izmantojot oriģinālus, neierastus kanālus, ļoti gribas ticēt, ka tas ir arī izdevies,» viņš teic.

Lai gan filmas internetā kļūst arvien pieejamākas, joprojām ir visai stabila daļa cilvēku, kuri dodas uz kino, un Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur apmeklētāju skaits ir audzis

Eiropas kino izplatītāju tīkla Europa Cinemas šā gada konferencē Kannās diskutēja par kino apmeklējuma tendencēm kinoteātros Eiropā. Lielajās valstīs Francijā, Lielbritānijā un Vācijā kino apmeklējums turpina kristies, jo cilvēkiem ir izveidojies pieradums filmas skatīties mājas formātos. «Taču ir nepārprotama tendence, ka savus nacionālos kino hitus cilvēki vēlas skatīties kinoteātros uz lielā ekrāna. Piemēram, Itālijā šogad kinoteātru apmeklējums ir pieaudzis par 7%, jo uz ekrāniem iznāca Paolo Sorentīno filma Dižais skaistums (Eiropas labākā filma 2013. gadā), ko cilvēki gribēja skatīties nevis mājās, bet kinoteātros. Eiropā ir 10 valstu, kurās apmeklējums kinoteātros joprojām aug un starp tām ir arī Latvija, kur tas pieaudzis par 4%,» stāsta Daira Āboliņa, kinokritiķe un kinoteātra Splendid Palace kuratore.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam spēcīga, erudīta ģeogrāfijas un ģeotelpisko tehnoloģiju fanu komanda.

2. Uzņēmums ir lielākais ģeotelpisko risinājumu, pakalpojumu, karšu un ģeogrāfijas mācību līdzekļu izstrādātājs un izdevējs Baltijā.

3. Esam izvirzījuši nopietnu ambīciju turpināt augt un attīstīties ārpus Baltijas reģiona.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pamatskolas gados Smiltenes vidusskolā, kur mācījos, taisnā ceļā no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes par ģeogrāfijas skolotāju ieradās strādāt enerģijas pārpilnais un aizrautīgais Ilgvars Ābols, kurš šobrīd ir Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors un pasniedzējs. Viņa stāsti, organizētie pārgājieni, aktivitātes un savdabīgais ģeogrāfijas pasniegšanas stils un jauniešu virzīšana uz Jauno Ģeogrāfu skolu aizrāva dučiem pusaudžu, kas vēlāk kļuva par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem. Ģeogrāfija kļuva par sirdslietu un tālākā nonākšana kārotākajā katra ģeostudenta sapņu uzņēmumā bija tikai laika jautājums.

Starp peintbola parkiem Rīgā konkurence ir sīva, turklāt situāciju sarežģījis Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums liegt organizēt peintbolu Andrejsalas ēkā. Rezultātā ir jādomā gan jauni veidi, kā piesaistīt apmeklētājus, gan jāceļ cenas.

To sarunā ar biznesa portālu db.lv atzīst SIA «GunsnLasers» īpašnieks Ernests Šēns.

SIA «GunsnLasers» piedāvā peintbolu, airsoftu, lāzertagu un elektrokartingus trīs atpūtas vietās Rīgā, un pati pirmā uzņēmuma darbības vieta Andrejsalā, neraugoties uz dažādām grūtībām, esot tikpat iecienīta kā pirms sešiem gadiem. «Eksotika te ir, pilnīgi noteikti. Un tāda industriāla eksotika,» Andrejsalas atpūtas vietu raksturo E.Šēns.

Iepriekš Andrejsalā tika piedāvāti pakalpojumi arī iekštelpās, taču pirms gada Rīgas pilsētas būvvalde tam pielikusi punktu, jo konstatēts, ka izmantotās ēkas stāvoklis nav atbilstošs. Tas nedaudz ietekmējis apmeklētāju plūsmu Andrejsalas virzienā, jo klienti ir iecienījuši spēlēšanu iekštelpās, atzīst E.Šēns. Taču uzņēmējs atradis atjautīgu veidu, kā piesaistīt apmeklētājus un kompensēt iekštelpu trūkumu - parks tika papildināts ar pirti un atpūtas namiņu, kur atpūsties pēc garas spēles. Pirts pēc peintbola spēlēm pat tika piedāvāta kā īpašais piedāvājums bez papildu samaksas un tādējādi piesaistīja spēlēt gribētājus arī ziemā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Jānis Kūliņš, SIA A Aptiekas valdes loceklis un rīkotājdirektors. Uzņēmums izveidots 2005. gadā, apvienojot vairākus mazus uzņēmumus. SIA A Aptiekas ietilpst vienā no lielākajām Baltijas valstu farmācijas uzņēmumu grupām - Magnum, kas darbojas Baltijas valstīs un Somijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Farmācija ir sarežģīta un tajā pašā laikā ļoti interesanta nozare, kur katra diena nes jaunas iespējas un izaicinājumus. Man ir svarīgi, lai mana darba vide ir dinamiska, mainīga. Tieši tas piemīt manam esošajam darbam un darba uzdevumiem farmācijā. Man ir iespēja izvirzīt mērķus un tos sasniegt, man ir doti visi nepieciešamie resursi, lai tas būtu iespējams.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Jaunais tilts pār Mūsu Bauskā ir uzbūvēts, celtnieki šajās dienās beidz sakārtot apkārtni, aizvākt savus darba vagoniņus, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve

Oficiālais objekta nodošanas termiņš ir 20. oktobris. Dažādu dokumentu saskaņošana un parakstīšana notiks ilgākā laikā. Novada dome iecerējusi svinīgo tilta atklāšanu rīkot 11. novembrī – Lāčplēša dienā. Taču celtnieki pamazām sāk aizvest tehniku, sakārtot teritoriju, steidz paveikt pēdējos sīkos darbiņus. SIA «Tilts» valdes loceklis Artjoms Gridņevs Bauskas Dzīvei pastāstījis, ka uzņēmumam šis objekts īpašas grūtības nav sagādājis: «Mūsu pieredze ļāva darbus veikt laikus, īpašu problēmu nebija.»

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ieva Nikoleta Dāboliņa, zīmola LATVJU LIETAS autore un SIA Latvju lietas vadītāja. Latvju lietas darina Latvijas reprezentācijas suvenīrus – etnogrāfiskās lelles, no kurām pazīstamākā ir Baiba. «Nezinu nevienu uzņēmumu pasaulē, kas radītu kaut ko līdzvērtīgu sērijveidā. Un vēl mums ir brīnišķīgs latviešu amatnieku veikaliņš – leļļu darbnīca Vecrīgā, par ko bieži dzirdam komplimentus, ka tas esot skaistākais Eiropā. Man šķiet, ka pie tā vēl krietni jāpiestrādā,» saka I. N. Dāboliņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rolands Gulbis, SIA NP Foods valdes priekšsēdētājs. NP Foods ir vadības un attīstības uzņēmums, kas Latvijas un Baltijas līmenī nodrošina administratīvās, pārdošanas un mārketinga funkcijas vairāku uzņēmumu grupai. Starp NP Foods uzņēmumiem Latvijā ir AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta un SIA Staburadzes konditoreja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk radīt. Bērnībā vēlējos kļūt ar auto dizaineri – radīt automašīnu modeļus. Taču dzīvē viss plūst un mainās, man tika dota iespēja strādāt pārtikas nozarē un radīt pārtikas produktus ar pievienoto vērtību.

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apavu mazumtirgotājas SIA Euroskor Latvijā vadītājs Aldis Lūsis. Tas ir latviešu ģimenes uzņēmums, kas strādā jau vairāk nekā 50 gadus. Sākotnējās saknes ir Zviedrijā, bet Latvijā deviņdesmito gadu sākumā tas atvēra pašu pirmo rietumu standartiem atbilstošo apavu veikalu.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti dinamiska nozare, tāpēc uzņēmumā varu īstenot interesantus un jaunus projektus. Ir ļoti liels izaicinājums piedāvāt klientiem tieši to iepirkšanās pieredzi, kas der un patīk daudziem. Un te nav runa tikai par apavu izvēli, bet arī par iepirkšanās vides veidošanu. Turklāt Euroskor Latvijā iekšējā darba vide, uzņēmuma kultūra un vērtības iet roku rokā ar manu redzējumu, kā gūt panākumus.

Parakstīta vienošanās par grantu programmas Atspēriens īstenošanu 2014.gadā. Kopējais grantu programmas apjoms 2014. gadam būs 140 000 eiro, un vienas biznesa idejas atbalstam būs iespēja saņemt līdz 15 000 eiro.

Tas ir par 3618 eiro vairāk nekā pērn.

Konkurss jaunajiem uzņēmējiem Atspēriens noritēs sesto gadu, un arī šogad plānoti divi Atspēriens grantu konkursi, kuru kopējais pieejamais grantu apjoms būs 140 000 eiro. Pirmajā Atspēriena kārtā grantos plānots izsniegt līdz 53% no kopējās summas. Jaunie uzņēmēji aicināti iesniegt pieteikumus Atspēriena konkursam līdz šā gada 7.aprīlim plkst. 12.00.

Kopš 2009. gada grantu programmā Atspēriens atbalstītas 100 uzņēmējdarbības idejas, piešķirot kopējo līdzfinansējumu vairāk nekā 500 000 latu jeb 700 000 eiro apmērā.

«Pateicoties Atspēriena atbalstam, pirmkārt, mums, kā jaunam uzņēmumam, bija iespēja sakārtot dažādus ražošanas procesus. Tas savukārt ļāva piedāvāt plašāku produktu klāstu un aptvert lielāku klientu auditoriju. Tāpat iegūtais grants ļāva reģistrēt preču zīmi Wild Good, tādējādi nodrošinot zīmola aizsardzību. Mazam, tikko darbību sākušam uzņēmumam bez finansiāla atbalsta, ar reģistrāciju saistītie izdevumi var šķist ievērojami lieli, tomēr, lai aizsargātu radīto zīmolu, reģistrācija ir gaužām nozīmīga. Atspēriena projekta dokumentu sagatavošana bija salīdzinoši vienkārša, turklāt ļāva pievērsties sfērām, kuras iepriekš nebijām apdomājuši un saplānojuši. Tā kā kopumā jau pati projekta rakstīšana ir vērtīgs process jebkuram jaunajam uzņēmējam,» pieredzē dalās Loreta Pižika, SIA Daba Laba, zīmola Wild Good pārstāve, grantu programmas Atspēriens laureāte 2011.gadā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbildīgajām iestādēm auditā lūgs vērtēt, kā notiek ēdināšana Latvijas izglītības iestādēs, to viņš atklāja intervijā LNT raidījumā «900 sekundes».

Kariņš teica, ka ar šādu lūgumu vērsīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kā arī Zemkopības ministrijā.

Viņš uzsvēra, ka Siguldas apkārtnē notiekošais ir ļoti satraucošs. Viņam radies jautājums, vai konstatētais ir pilnīgs izņēmums, vai notiek arī citur.

Pēc viņa paustā, «uz papīra» ēdināšanas nodrošināšanas sistēma ir laba, bet pastāv jautājums, kā ir «dabā». Ja arī citviet ir nepilnības, labāk tās «noķert» un mainīt sistēmu, akcentēja premjers.

Premjers novēlēja izturību sasirgušo bērnu vecākiem, kā arī novēlēja atveseļoties visiem, kuri saslimuši.

Kā ziņots, līdz 17.septembrim Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) veiktās šiga toksīnu veidojošās zarnu nūjiņas izraisītās infekcijas jeb STEC uzliesmojuma epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā Siguldā zarnu infekcijas simptomi atklāti kopumā 32 cilvēkiem, tostarp 28 bērniem un četriem pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem.

Gandrīz katru dienu pēdējo 30 gadu laikā Natālija Judenkova ir sēdusies pie 52. trolejbusa stūres. Viņa vada trolejbusu no Krimas pussalas galvenās pilsētas Simferopoles uz Melnās jūras piekrastes kūrortpilsētu Jaltu - 85 kilometrus. Vietējie lepojas ar to, ka šis ir garākais trolejbusa maršruts visā pasaulē, raksta AFP.

Laiks iet - no brīža, kad Ņikita Hruščovs lika sākt būvniecību, līdz mūsdienām, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins pārzīmējis karti, bet trolejbusu līnija turpina darboties.

«Es nāku uz darbu katru dienu ļoti labā garastāvoklī, jo tas ir mans darbs - vest cilvēkus, un mūsu daba ir patiešām skaista,» pēc 2,5 stundas gara brauciena sacījusi N. Judenkova.

Hruščovs elektriskās trolejbusu līnijas būvniecību lika sākt 1958. gadā, jo nebija iespējams izbūvēt dzelzceļa sliedes, bet autobusi būtu pārāk piesārņojoši. Ziedu laikos trolejbusi kursēja ik pēc divām minūtēm, pārvadājot pusmiljonu cilvēku katru dienu.

Rīgas Tehniskās universitātes Polimērmateriālu institūta zinātnieki ir izstrādājuši tehnoloģiju, kā no dabiskām komponentēm izveidot materiālu, kas polimerizējas un ir mehāniski izturīgs, turklāt vidē sadalās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Polimērus, kas nesadalās dabā, būs iespējams aizvietot ar tādiem, kas noārdās. Tā ir aktuāla tēma globālā līmenī,» saka Antons Kiščenko, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks biznesa un inovācijas jautājumos un SIA Biokompozītmateriālu institūts līdzīpašnieks. Uzņēmums, kurā līdzdarbojas arī RTU, vēlas izveidot biodegradabla materiāla granulu ražotni. Šīs ieceres īstenošanai tiek izmantots Zaļo tehnoloģiju inkubatora atbalsts. «Esam noslēguši pirmsinkubācijas periodu un ieguvuši finansējumu arī inkubācijas periodam,» stāsta A. Kiščenko. Dalība inkubatorā prasa līdzfinansējumu 20% apmērā. Viņš uzskata, ka līdzfinansējums ir laba ideja, jo tad projekts, ko virza, ir ar lielāku lietošanas vērtību, dalībniekiem ir lielāka motivācija un atbildība. «Ja tā nebūtu, varētu būt risks, ka iesaistītie atmet ar roku projektam, saskaroties ar pirmajām grūtībām,» pieļauj A. Kiščenko. Uzņēmums cer piesaistīt investoru un gada laikā sākt ražošanu. «Nepieciešams izveidot nelielu cehu, kur ražot materiālu. Pirmie klienti jau ir apzināti,» saka viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Ilmārs Vīksne. Lai sāktu ražošanu, nepieciešama iekārta, kuras svarīgākā sastāvdaļa ir ekstrūderis, kas ražos granulas. Tāpat nepieciešamas telpas ražošanai. «Inkubācijas periodam pieejamais finansējums ir nepietiekams, vajadzīgas investīcijas iekārtu iegādei un darbības nodrošināšanai. Esam sākuši sarunas ar investoriem, lai piesaistītu papildu finansējumu uzņēmuma straujākai attīstībai,» uzskaita A. Kiščenko.

Brančs ne vienmēr restorānu saimniekiem nes peļņu, toties tas ir labi noskaņots reklāmas instruments

Mūsdienās biznesā stāvēt uz vietas nozīmē atpalikt. Tas attiecas arī uz vienu no restorānu biznesa šķautnēm – t.s. branču jeb vēlajām brokastīm. Tās pēc vasaras pārtraukuma sāk zaļot tieši rudenī un laika gaitā augušas garumā, plašumā, vērienā un cenas ziņā.

Turklāt, sasparojoties lielai konkurencei, ar pāris uzkodu platēm, viesnīcu tipa vai bezpersoniskām brokastīm vairs ļaužu masu nepiesaistīsi. Toties paši branči savā uzvaras gājienā nav apstājušies. To piedāvājums ir plašs, taču ar nosacījumu, ka restorāna saimnieks un ēdiena gatavošanas meistars nāk klajā ar saviem knifiņiem un katra šāda maltīte ir viņu individualitātes izpausme. Par to DB pārliecinājās, uzrunājot trīs popularitāti iekarojušas sabiedriskās ēdināšanas vietas.

Iespējams, ka jau maija sākumā arī Latvijā būs iespēja baudīt kino brīvā dabā, atrodoties savā auto un ievērojot visus noteiktos drošības pasākumus. Šim mērķim plānots izmantot pat lidlaukus, informē idejas autors, organizācijas #viedi pārstāvis Arturs Gailītis.

"Ņemot vērā, ka pasākumu nozarē strādājam jau vairākus gadus un notikumi pasaulē ir skāruši mūsu nozari pamatīgi – patiesībā aizliedzot mums radīt, strādāt un darīt to, ko mēs protam vislabāk, nācās likt galvas kopā un domāt, ko varētu iesākt, lai kaut kā aizpildītu savas tukšās dienas un nopelnītu kādu naudu iztikšanai," stāsta A.Gailītis.

Tad nu vienā no tādām reizēm organizācija #viedi internetā pamanīja Vācijas kolēģu izsludināto brīvdabas kino pasākumu ar automašīnām, un saprata, kas šis formāts atbilst visiem distancēšanās, personiskās drošības un karantīnas nosacījumiem arī Latvijā. "Neesam izgudrojuši velosipēdu no jauna, bet to tikai pielāgojuši esošajiem ierobežojumiem," teic A.Gailītis.