Skandināvijas mediju grupai Schibsted piederošais SIA TV Net no interneta projektu kompānijas SIA Nerealitāte nopircis interneta portālu spoki.lv, liecina domēnu reģistra dati.

«Portāls spoki.lv ir vienīgais tāda veida izklaides portāls Latvijā, tā auditorija ir jaunieši, kurus mēs vēlamies radināt izmantot arī ziņu portālu tvnet.lv. spoki.lv paliks tāds, kāds tas ir,» tā sacīja SIA TV Net valdes loceklis Ivars Bauls.

Nozare.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka TV Net par spoki.lv samaksājis summu, kas ir robežās no 100 000 līdz 200 000 latu. Oficiāli darījuma summa netiek atklāta.

Līdzšinējā spoki.lv īpašnieka Nerealitāte valdes priekšsēdētājs un 50% Nerealitātes mātesuzņēmuma SIA NRLT kapitāla daļu īpašnieks Agris Krusts teica, ka portāls pārdots, jo saņemts pirkšanas piedāvājums no TV Net. Taču vaicāts par cenu, Krusts teica, ka to nevarot atklāt.

Liepājā vienlaikus šovasar notiks festivāls Summer Sound un Latvijas III Olimpiāde, tāpēc gaidāms liels viesu pieplūdums viesnīcās un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.

Par valsts nozīmes komplekso sporta sacensību Latvijas III Olimpiāde organizēšanu parakstīts trīspusējais līgums starp Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Liepājas pilsētas domi. Katrai no pusēm līgumā ir minēti konkrēti pienākumi Latvijas III Olimpiādes organizēšanā. Liepājai tie ir Olimpiādes atklāšanas un noslēguma ceremoniju organizēšana, kultūras programmas īstenošana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana Olimpiādes laikā, kā arī normatīvajos aktos noteikto medicīnisko, informatīvo u.c. prasību izpilde atbilstoši šāda mēroga pasākumiem.

Par labu sporta spēļu cildenajam garam nenāk Krievijas dižmanība, cenšoties pārspēt visu līdz šim redzēto. Daudzi pasaules politiskie līderi Soču ziemas olimpiādei arī sagādājuši negatīvu publicitāti, atsakoties tajā ierasties Krievijas cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.

Nesamērīgas būvniecības tāmes, korupcija, zagšana un terora draudi slāpē sajūsmu par Soču olimpisko projektu vērienu, bet lielas ceļošanas izdevumus spēles redzēt kārotājiem liek apsvērt divreiz.

Spekulantu vilšanās

Olimpiādes biļešu globālais noiets neilgi pirms spēļu atklāšanas ir diezgan pieticīgs, un tam par iemeslu tiek minētas gan Soču apmeklējuma augstās kopējās izmaksas, gan bažas par drošību. Bloomberg Businessweek (BB) aplēsis, ka vienam spēļu viesim no ASV Soču apmeklējums bez sevišķām ekstrām – vien pasākumu biļetes, ceļojuma izdevumi, viesnīca un šādi tādi tūristu nieki – izmaksās desmit tūkstošus dolāru.

Londonas Olimpisko spēļu organizatori brīdinājuši sportistus par austiņu lietošanu, kuras ražojis uzņēmums, kas nav oficiāls Olimpiādes sponsors. Pirms sacensībām sportisti nereti klausās mūziku un atsevišķi no tiem pamanīti izmantojam kompānijas Dr. Dre ražotas austiņas, vēsta AP.

Olimpiādes organizatori norāda, ka austiņas tiekot pārdotas ārpus viesnīcām, kurās uzturas Lielbritānijas sportisti. Britu Olimpiskās asociācijas pārstāvis Derijs Seibels paskaidroja, ka organizācija «atgādinājusi sportistiem par korporatīvo partneru aizsargāšanas svarīgumu». Vasaras Olimpiskās spēles Londonā sponsorē tādi milži kā McDonald’s, Coca-Cola un Samsung.

Londonas Olimpisko spēļu organizatoru pārmērīgi nopietnā Olimpiādes sponsoru tiesību aizsardzība izraisījusi gan sportistu, skatītāju, gan arī uzņēmēju neapmierinātību. Vairāki desmiti olimpiešu mikroblogošanas vietnē Twitter uzsākuši kampaņu pret organizatoru noteikumiem, saskaņā ar kuriem sportisti, kas reklamē savus sponsorus, var tikt diskvalificēti.

Īstu «pļaujas laiku» jūnijā piedzīvojuši ar izklaidi saistītie zīmoli, piemēram, ļoti strauju kāpumu uzrādīja zīmols Spoki, kā arī jauniešu aktivitāšu zīmols Ghetto Games, liecina DDB Latvia izveidotais sociālo portālu tops.

Spoki topā pakāpušies par deviņām pozīcijām un jūnijā ir dubultojuši savas auditorijas apjomu. Šis kāpums varētu tikt skaidrots ar skolēnu vasaras brīvlaika sākumu, kas norāda uz jauniešu brīvā laika pavadīšanas tendencēm, norāda DDB Latvia pārstāvji.

Kāpums par divām vietām vērojams arī zīmolam Ghettto Games, kas jūnijā organizēja ievērojamu skaitu sporta pasākumu, iesaistot jauniešus arī sociālo mediju aktivitātēs.

Dziesmu un Deju svētku panākumi un spēja jūnija mēnesī ierindoties ietekmīgāko zīmolu topa 29. vietā, pierādot, ka interneta lietotāji labprāt iesaistās aktuālos un valstij nozīmīgos notikumos arī sociālo mediju vidē, pauž pētījuma autori.

Pēc Olimpisko un Paraolimpisko spēļu noslēguma, kad sacensību norises vietu ir pametuši desmitiem tūkstošu to dalībnieku, ieskaitot sportistus, žurnālistus, tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, dažādas augstas amapersonas un olimpiādes viesus, Olimpiskais ciemats Sočos pārvērties par «spoku pilsētu».

Tā interneta vietnē blogsochi.ru raksta tās galvenais redaktors Aleksandrs Valovs (Александр Валов), kurš minēto iemūžinājis arī fotogrāfijās.

Fotogaleriju, kurā redzama Soču pilsēta pēc Olimpisko spēļu norises, skatieties augstāk!

Tiesa, kopš Soču Olimpisko un Paraolimpisko spēļu noslēguma ir pāgājis ļoti neilgs laiks, tāpēc nevar viennozīmīgi apgalvot, ka viss uzbūvētais tā arī paliks izmantots tikai vienu reizi. Turklāt laikraksts Diena iepriekš ziņoja, ka Soču kalnu ciematiņa olimpiskie objekti nonāks Krievijas izlases sportistu rīcībā.

Ata Kronvalda fonda veidotajā "Zvaigžņu reitingā", kurā apkopotās skolas par labākajiem starptautisko olimpiāžu rezultātiem, atkārtoti pirmo vietu ieņem Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, informēja fondā.

Kā atklāja reitinga veidotāji, tad 2020.gada "Zvaigžņu reitinga" augšgalā, ar spēcīgu pārsvaru un 123 punktiem, nemainīgi ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, vienlaikus slavējams esot RTU Inženierzinātņu vidusskolas ieguldītais darbs, jo tās stratēģija - koncentrēt talantīgākos uz augstskolas mācību bāzes - palīdzējis iegūt 16 punktus un saglabāt 2.vietu reitingā.

Cēsu Valsts ģimnāzija reitinga labāko pieciniekā atrodoties katru gadu, un šogad ieguvusi 15 punktus un ieņem trešo vietu. Ar tādu pat punktu skaitu, blakus Cēsu Valsts ģimnāzijai 4.vietā atrodas Ziemeļvalstu ģimnāzija, kā arī lielu kāpumu reitingā veikusi Gulbenes novada Valsts ģimnāzija, kuras gūtie panākumi starptautiskajās olimpiādēs nodrošinājuši 5.vietu un deviņus punktus.

Sestdien, 14. maijā, norisināsies Latvijas 1. atklātās datorikas olimpiādes 2. kārta, kurā 100 skolēni, kuri 1. kārtā ieguvuši visvairāk punktu, sacentīsies āķīgu algoritmu risināšanā programmēšanas valodā Scratch.

Olimpiāde notiek divās vecuma grupās – 4.-6. klašu un 7.-9. klašu skolēniem. Pasākumu organizē Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) studenti sadarbībā ar programmēšanas skolotājiem un LU Datorikas fakultāti.

«Līdz ar tehnoloģiju attīstību un arī jaunā mācību priekšmeta Datorika ieviešanu skolās, bērnu un jauniešu interese par programmēšanu palielinās, tāpēc olimpiādes organizatori vēlas piedāvāt skolēniem iespēju apliecināt savas zināšanas un sacensties ar vienaudžiem, izmantojot Scratch programmēšanas valodu,» par olimpiādi stāsta galvenais organizators, LU PPMF students Raivis Ieviņš.

Latvijas skolēni regulāri plūc laurus dažādās starptautiskās olimpiādēs, kur viņus noskata pasaulē atzītas universitātes, liela daļa no viņiem vairs neatgriežas

Katru gadu Latvijas skolēni no prestižām sacensībām ārvalstīs atved vairāk nekā desmit augsta kaluma medaļas dažādos mācību priekšmetos. Pērn bijis viens no ražīgākajiem godalgu birumiem – 17 medaļas. Valsts Izglītības satura centra (VISC) dati liecina, ka 2018. gadā Latvijas skolēni guvuši jau 11 dažādas medaļas starptautiskās olimpiādēs – trīs sudraba un vienu bronzas godalgu ķīmijā, vienu sudraba un divas bronzas – bioloģijā, trīs sudraba un četras bronzas – fizikā. Tāpat iegūtas trīs sudraba un trīs bronzas medaļas Eiropas Savienības dabaszinātņu olimpiādē, trīs bronzas medaļas Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē, trīs bronzas medaļas Baltijas informātikas olimpiādē un viena bronzas medaļa Eiropas meiteņu matemātikas olimpiādē.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) tuvāko četru nedēļu laikā lems par 2020.gada Tokijas Olimpiādes norisi, pieļaujot arī spēļu pārcelšanu.

Jau iepriekš "Reuters" ziņoja, ka SOK strādā pie dažādiem scenārijiem, kas iekļauj olimpisko spēļu pārcelšanu uz vēlāku laiku. SOK ziņo, ka tā saglabā opciju spēles sākt 24.jūlijā un arī pieļauj to pārcelšanu uz vēlāku laiku.

SOK sadarbībā ar olimpisko spēļu rīkotāju komiteju, Japānas varasiestādēm un Tokijas pašvaldību uzsāks detalizētas sarunas, lai izvērtētu situāciju visā pasaulē un to ietekmi uz olimpiskajām spēlēm, iekļaujot pārcelšanas scenāriju. SOK ir pārliecināta, ka sarunas noslēgsies tuvāko četru nedēļu laikā," teikts SOK paziņojumā.

SOK arī uzsver, ka spēļu pilnīga atcelšana nebūtu risinājums un šāda jautājuma nav tās dienaskārtībā.

Lai popularizētu inženierzinātnes un sniegtu iespēju skolēniem apliecināt zināšanas matemātikā, fizikā, ķīmijā un informātikā, RTU Inženierzinātņu vidusskola (RTU IZV) izsludina pieteikšanos Atklātajai inženierzinātņu olimpiādei 9.klases skolēniem.

Olimpiāde norisināsies divos posmos. Pirmajā posmā skolēniem neklātienē no 1. līdz 14.februārim IZV mājaslapas sadaļā Inženierzinātņu olimpiāde būs jāizpilda tiešsaistes tests, kurā būs 50 jautājumu. Skolēni, kuri būs pareizi atbildējuši vismaz uz 35 jautājumiem, saņems uzaicinājumu piedalīties otrajā posmā, kas norisināsies 27.februārī klātienē RTU IZV telpās, Kronvalda bulvārī 1. Šajā kārtā skolēniem būs jārisina dažādi ar inženierzinātnēm saistīti uzdevumi.

Olimpiādes uzvarētāji tiks apbalvoti 12.martā RTU IZV telpās. Skolēniem, kuri būs ieguvuši godalgotas vietas, tiks piešķirtas no skolas budžeta līdzekļiem finansētas mācības IZV.

Ar svinīgo apbalvošanu Krievijas pilsētā Kazaņā noslēgusies 28. Vispasaules informātikas olimpiāde. Piedaloties 308 programmētājiem no 80 valstīm, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents Aleksejs Popovs izcīnīja zelta medaļu. Augstvērtīgu sniegumu demonstrēja arī cits Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Ingus Jānis Pretkalniņš, kurš izcīnīja bronzas godalgu.

Šogad olimpiādes dalībniekiem bija jāizpilda seši sarežģīti uzdevumi. A. Popovs olimpiādē piedalījās jau sesto gadu un ar izcīnīto zelta godalgu nodrošināja sev pilnu medaļu komplektu: zelts šogad, bet sudrabs un trīs bronzas godalgas iepriekšējās sacensībās.

Līdz ar to viņš ir kļuvis par medaļām bagātāko Latvijas dalībnieku Vispasaules informātikas olimpiādēs. Ingum Jānim Pretkalniņam, piedaloties olimpiādē trešo gadu, izcīnītā bronzas godalga bija pirmā medaļa.

Vispasaules informātikas olimpiādes notiek kopš 1989. gada. Pirmā olimpiāde notika Bulgārijas pilsētā Pravecā, kurā piedalījās 46 dalībnieki no 13 valstīm. Latvija Vispasaules informātikas olimpiādē debitēja 1992. gadā, un 23 gadu laikā mūsu komanda kopumā izcīnījusi 70 godalgas (7 zelta, 23 sudraba un 40 bronzas medaļas). Absolūtā līdere šajā kategorijā ir Ķīna – 111 medaļas, tostarp 75 zelta.

Aizvadītajā mācību gadā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju, liecina Ata Kronvalda fonda veidotas Latvijas skolu reitings.

2020./2021.mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 20 valsts ģimnāzijas, 33 "lielās" skolas un 34 "mazās" skolas. Ierobežojumi mācību organizācijā nav ietekmējuši talantīgo skolēnu iesaisti zinību paplašinātā apguvē un spēju apliecināšanā un reitingā iekļuvušo skolu skaits palicis nemainīgs, kas fonda ieskatā apliecina aktīvo skolu profesionalitāti sasniegt mērķi arī ierobežotas komunicēšanas apstākļos.

Šogad lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs un Rīgas Purvciema vidusskola. Rīgas 10.vidusskola ir pierādījusi savu mērķtiecību un nostiprinājusies reitinga augšgalā: no 21.vietas 2018.gadā pakāpjoties uz 5.vietu 2019.gadā un 2.vietu 2020.gadā. Šai skolu grupā četru līderu secība ir nemainīga, tikai 5.vietu šogad ieņem Rīgas Purvciema vidusskola. Savukārt 5.-10.vietu aizņem tās pašas skolas, katru gadu veicot nelielas rokādes: Rīgas Purvciema un Juglas vidusskolas, Rīgas Angļu ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola un Daugavpils 3.vidusskola.

Nākamā gada Tokijas olimpisko spēļu rīkošanas kopējās izmaksas varētu sasniegt 12,6 miljardus ASV dolāru jeb aptuveni 11,3 miljardu eiro, vēsta sacensību organizatori.

Galējās izmaksas salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajām ir nedaudz pieaugušas, jo organizatoriem bija jāparūpējas par dzesēšanas iekārtu izvietošanu sacensību teritorijā. Plānots, ka Japānā sporta notikumu norises vietās uz ceļiem tiks uzklāts karstumu absorbējošs krāsojums, tāpat tiks izvietoti gaisa mitrinātāji.

Organizatori gan neslēpa, ka šajā tāmē vēl nav iekļautas tās izmaksas, kas radušās, pārceļot maratonu un soļošanas sacensības no Tokijas uz ziemeļos esošo Saporo. Paredzams, ka tas varētu izmaksāt ap trim miljardiem Japānas jēnu (aptuveni 25 miljoni eiro). Šī summa galējos aprēķinos nav iekļauta tāpēc, ka sacensību organizatori vēl aizvien diskutē ar Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK) par to, kura no pusēm segs šīs izmaksas.

Soču Ziemas Olimpiskajām spēlēm vajadzēja kļūt par Krievijas prezidenta Vladimira Putina galveno sasniegumu, kas paveikts, Krievijas līderim esot savā amatā, taču varētu gadīties, ka Soči kļūs par simbolu problēmām, kas valda valstī, raksta Reuters.

«Es gribētu aicināt Olimpisko spēļu dalībniekus, līdzjutējus, žurnālistus un tos, kas spēles vēros televīzijā, uzlūkot jauno Krieviju, redzēt tās seju un iespējas, palūkoties uz valsti ar svaigu un objektīvu skatienu,» tā ārvalstu un vietējiem medijiem pauda V. Putins.

Līdz spēļu sākumam ir atlikušas mazāk nekā divas nedēļas – līdz šim pasaulē dārgāk izmaksājušo Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notiks 7. februārī, un līdz šim nereti sliktā publicitāte medijos ir krietni pārspējusi labo, raksta Reuters.

Galerijā augstāk skatieties, kā pilnā sparā notiek gatavošanās Olimpiskajām spēlēm Sočos, Krievijā!

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut OÜ MM Grupp caur holdingkopāniju OÜ UP Invest iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA LETA. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

OÜ MM Grupp ir bijusī ziņu aģentūras BNS īpašniece. 2015.gada 31.augustā SIA BNS-Latvija un SIA Mediju Monitorings tika pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam, OÜ AMP Investeeringud, tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

Tāpat KP secināja, ka SIA LETA piederošais maksas interneta ziņu portāls nozare.lv nerada būtisku konkurences spiedienu uz OÜ MM Grupp piederošajiem bezmaksas interneta ziņu portāliem tvnet.lv, apollo.lv, financenet.lv, sejas.lv un spoki.lv.

Apvienošanās būtiski neietekmēs arī Latvijas ziņu portālu darbību kopumā, jo tie varēs turpināt iegādāties ziņas no konkurējošām ziņu aģentūrām SIA LETA un SIA Latvian News Service (iepriekšējais nosaukumus – SIA BNS-Latvija) un iepirkt ziņas no citu valstu ziņu aģentūrām, piemēram, Reuters un Agence-France-Presse. Tāpat portāliem pieejami arī citi avoti, kur iegūt faktu ziņas tālākai oriģinālrakstu sagatavošanai.

Ziņu portāls Tvnet, kurš nesen iegādājies ziņu portālu Apollo, veicis «tīrīšanu darbinieku vidū», atstājot darbā vairāk pieredzējušos, informē vortāls 7guru.

Tvnet valdes loceklis Ivars Bauls atzinis, ka darbinieku samazināšana apvienošanās rezultātā ir notikusi un šis fakts nevienam neesot noslēpums: «Jā, mēs samazinājām darbinieku skaitu, bet tas jau tāpat visiem bija zināms. Galvenokārt raudzījāmies pēc darbinieku pieredzes, lai saprastu, kurus paturēt un kurus atbrīvot.»

«Katram portālam ir sava auditorija, savi lasītāji. Nevaru noliegt, ka žurnālisti savā starpā sadarbosies. Tvnet varētu tikt ievietota informācija no Apollo un otrādi, atsaucoties uz attiecīgo informācijas avotu,» teicis I. Bauls.

Ziņu portāla Delfi valdes loceklis Konstantīns Kuzikovs 7guru paudis: «Ņemot vērā, ka aprīlī notika izmaiņas Apollo portāla redakcijā, kas arī ir cilvēku samazinājums, notiekošais vairāk atgādina Apollo, bijušā Tvnet konkurenta, iznīcināšanu nevis stiprināšanu.»

Bijušais Vācijas kanclers Helmūts Kols brīdinājis nezaudēt ticību vienotās Eiropas priekšrocībām, norādot, ka «sliktie pagātnes spoki» nav nekur zuduši un kontinentā joprojām ir «jautājums par karu un mieru», raksta thelocal.de.

Rakstot izdevumā Bild, Kols, kurš zināms kā viens no vienotās Vācijas un Eiropas vienotās valūtas eiro «arhitektiem», paudis, ka «pašreizējās diskusijas Eiropā un krīzei līdzīgā situācija Grieķijā nedrīkst novest pie tā, ka zaudējam vienotās Eiropas mērķi».

«Mums ir jāizmanto krīze kā iespēja. Mums nepieciešams - jo īpaši tagad - vairāk nevis mazāk Eiropas,» akcentējis bijušais kanclers.

Viņš rakstījis, ka vissvarīgākā Eiropas dibinātāju, tostarp Vinstona Čērčila un Konrāda Adenauera, motivācija bija vēlme novērst turpmāku karu. Tas paliek spēkā, uzsver Kols.

«Eiropa ir mūsu nākotne. Eiropai nav alternatīvas. Mums ir patiess iemesls optimismam, ka mēs, ka mūsu Eiropa var iziet no pašreizējās krīzes spēcīgāka - ja mēs to vēlamies,» rakstījis Kols.

Vai Andrejostai ir potenciāls kā biznesa vietai, vai arī tas jau ir izsmelts? Biznesa portāls Db.lv aptaujāja Andrejsalā strādājošos uzņēmumus, lai uzzinātu, kāds ir viedoklis par šīs Rīgas daļas attīstību.

Viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas uzsāka sava biznesa attīstību Andrejsalā, bija alkoholisko dzērienu veikalu tīkls Spirits&Wine. Uzņēmuma līdzīpašnieks Andris Lūkins Db.lv stāsta, ka 2009. vai 2008. gada beigās sāka meklēt vietu, kur Rīgā attīstīt biznesu. Galvenais nosacījums bija, ka tam jābūt blakus pasažieru ostai.

«Tajā laikā daudz braukāju un skatījos, un Andrejsala šķita pilnīgi pamesta zona. Šķita, ka te nedrīkst pat nākt iekšā. Nevarēja saprast, vai te ir muitas zona, un te viss izskatījās pamests. Te laikam darbojās viens klubs - The First. Tad kaut kā viss salikās tā, ka mēs dabūjām šīs telpas. Varbūt tā doma bija crazy, jo cilvēki galīgi nezināja, kas ir Andrejsala un Andrejosta. Sākām darboties, un no sākuma te bija pabriesmīgi skati. Te spoki staigāja - panki un tā tālāk. Taču viss ir attīstījies, un šodien te ir viena no labākajām vietām Rīgā. Te ir ļoti daudz labu restorānu, vienkārši jauka vieta ar jauku auru,» komentēja A.Lūkins.

Trokšņu iela ir ne tikai viena no īsākajām un šaurākajām, bet arī klusākajām ieliņām Vecrīgā. Tomēr ar Torņa ielu to savieno Zviedru vārti, un tūristu pieplūdums tur ir garantēts

Trokšņu ielā mājo pārsvarā radošo profesiju pārstāvji, tur atrodas arhitektu birojs, mākslas galerija, zīmēšanas un gleznošanas studija, mājīgi iekārtojusies vinotēka un ziemas dārzā viesus gaida labais tētis. Ar mecenātu Teterovu finansiālu atbalstu Trokšņu ieliņa ir tikusi pati pie sava Rēga. Par spoku trūkumu šajā Vecrīgas pusē sūdzēties nevarētu, arī Rāmera torņa muzejā dzīvo kāda dīvaina radība, kas šad un tad atgādina par savu klātbūtni.

Savulaik bagāto viduslaiku tranzītpilsētu Rīgu no iebrucējiem sargāja aizsargmūris ar 25 torņiem, no tiem līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai divi – Pulvertornis un Rāmera tornis.

Ar krāšņu ceremoniju un priekšnesumiem noslēgušās XXX vasaras Olimpiskās spēles Londonā. Tajās Latvija tika pie divām godalgām - zelta medaļu BMX riteņbraukšanā izcīnīja Pekinas Olimpiādes čempions Māris Štrombergs, bet bronzas tika pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš.

Medaļu kopvērtējumā uzvarējusi ASV, kas Londonas olimpiskajās spēlēs ieguva 104. godalgas, no tām 46. zelta, bet sudraba un bronzas – pa 29 medaļām. Otrajā vietā palika Ķīna ar 87 medaļām (38 zelta, 27 sudraba un 22 bronzas), bet trešajā – Lielbritānija ar 65 godalgām (29 zelta, 17 sudraba un 19 bronzas).

Noslēguma ceremonijā uzstājās Lielbritānijā un pazīstami mūziķi un notika sportistu gājiens. Ceremonijas laikā Olimpiskais karogs tika nodots nākamās vasaras Olimpiādes rīkotājiem – Riodežaneiro Brazīlijā. Paredzēts, ka Olimpiskās spēles Riodežaneiro notiks 2016. gadā.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un Japāna otrdien vienojās par Tokijas olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu.

Olimpiskajām spēlēm būs jānotiek līdz nākamā gada vasaras beigām.

Japānas premjerministrs Šindzo Abe otrdien sarunā ar SOK prezidentu Tomasu Bahu pieprasīja šī gada olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu. "Es piedāvāju spēļu pārcelšanu par aptuveni vienu gadu un Bahs tam piekrita par visiem 100%," paziņoja Abe.

Konferences zvanā Abem un Baham pievienojās arī Tokijas 2020.gada olimpisko spēļu komitejas vadītājs Mori Joširo, olimpisko spēļu ministre Seiko Hašimoto, Tokijas gubernatore Juriko Koike, SOK Koordinācijas komisijas vadītājs Džons Koatess, SOK, ģenerāldirektors Kristofs de Kepers un SOK olimpisko spēļu izpilddirektors Kristofs Dubī.

"Ņemot vērā šī brīža apstākļus un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju. SOK prezidents un Japānas premjerministrs vienojās, ka Tokijas olimpiskās spēles jāpārceļ uz nākamo gadu, bet ne vēlāk par 2021.gada vasaru. Lēmums pieņemts, lai pasargātu sportistu, iesaistīto personu un starptautiskās sabiedrības veselību," teikts SOK paziņojumā.

Grieķija pasaules vēsturē tiks pieminēta kā valsts, kurā bijusi viena no apjomīgākajām recesijām. Daži eksperti, kā galveno iemeslu valsts ekonomikas nepatikšanām, izceļ vienu notikumu - 2004. gada Olimpiskās spēles Atēnās, raksta ETN.

Atēnu Olimpiāde nebija iedvesmojošs pasākums, kādu to padarīt vēlējās Grieķija. Tas notika tāpēc, ka paredzētās pasākuma izmaksas no reālajām pamatīgi atšķīrās, izraisot ļaunāko scenāriju – izmaksas bija nepietiekami novērtētas, bet ekonomiskie ieguvumi tika vērtēti pārāk augstu.

Medijs atzīmē - Grieķija nevarēja paredzēt, ka šis notikums izraisīs valsts ekonomikas sabrukumu – Atēnas, visticamāk, cerēja, ka Olimpiskās spēles būs grūdiens, kas veicinās nepieciešamās finanšu reformas.

Grieķija bija aprēķinājusi, ka pasākumam iztērēs 4,5 miljardus eiro, taču plānotais mērķis tika pamatīgi pārsniegts. Pati Grieķija Olimpisko spēļu izmaksas lēš 8,6 miljardu eiro apmērā, neskaitot projektus, kuru celtniecība tika paātrināta Olimpiādes dēļ. Tādi projekti bija Attiki ātrgaitas šoseja, jauna starptautiska lidosta, tramvaju un vilcienu līnijas u. c.