Ņemot vērā vakar vakarā notikušo traģēdiju, Zolitūdē sabrūkot veikala Maxima jumtam, kā rezultātā bojā gājis liels skaits cilvēku un patlaban tiek meklēts atbildīgais, Ekonomikas ministrija sniedz skaidrojumu par sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu.

Ekonomikas ministrija šorīt nosūtījusi vēstuli Latvijas būvvaldēm (kopumā 85 būvvaldēm Latvijā), prasot tām apsekot visus būvlaukumus, kuros tiek būvētas, tai skaitā rekonstruētas vai renovētas, sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas. Par apsekošanas rezultātiem līdz 04.12.2013. iesniegt Ekonomikas ministrijai pārskatu par sastādītajiem atzinumiem, norādot informāciju par apsekoto būvlaukumu, būvprojektu, ēku, būvniecības dalībniekiem un konstatētajiem pārkāpumiem (ja tādi tika konstatēti).

Vienlaikus ministrija aicina būvvaldes iespēju robežās apsekot sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kuras pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā, un iesniegt pārskatu par apsekošanas rezultātiem, norādot informāciju par apsekoto objektu un pazīmēm, kas liecina, ka būvdarbi varētu būt veikti neatbilstoši normatīvajiem aktiem (piemēram, patvaļīgā būvniecība, plaisas ēkas nesošajās konstrukcijās).

Jaunveidojamais Valsts būvniecības kontroles birojs varētu dublēt daudzas no funkcijām, kuras jau patlaban veic pašvaldību būvvaldes, turklāt tiek apšaubīta biroja speciālistu spēja atklāt ko vairāk, nekā jau patlaban spēj pašvaldību būvinspektori.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs diskusijā sacīja, ka jaunajai institūcijai paredzētās funkcijas pamatā ir tas pats, ko kādreiz pildīja Valsts būvinspekcija, un sanāk funkciju dublēšana.

«Sapratu, ka šī jaunveidojamā institūcija pieņems ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves. Tas neiet kopā ar Administratīvā procesa likumu. To gan var koriģēt, ja ir liela vēlme. Taču bažas ir, ka tas radīs dublēšanos. Ja funkcijas, ko nepieciešams stiprināt būvinspektoriem, dod arī pašvaldību būvinspektoriem, viņi var izdarīt tieši to pašu. Jaunveidojamā institūcijā strādās tādi paši speciālisti. Tas ir emocionāls risinājums - veidot vēl vienu institūciju, kas dublē pašvaldības funkcijas tikai tāpēc, ka traģiskā Zolitūdes notikuma dēļ neuzticamies, ka pašvaldību inspektori var pieņemt ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves,» norādīja I. Vircavs.

Jebkurš no kopīpašniekiem varēs ierosināt noteiktu datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā par savu īpašumu, kā arī veikt pirmreizējo būves reģistrāciju bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas, paredz grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kuri kopš šodienas ir stājušies spēkā.

Joprojām būs jāsaņem pārējo kopīpašnieku piekrišana būves sadalīšanai, apvienošanai vai ieraksta par būvi Kadastra informācijas sistēmā dzēšanai, informē Valsts Zemes dienests (VZD). Grozījumi arī nosaka, kā zemes īpašnieks var veikt reģistrāciju attiecībā uz tām būvēm, kurām nav noskaidrota piederība.

VZD skaidro, ka jebkurš no kopīpašniekiem bez pārējo piekrišanas varēs pirmreizēji reģistrēt būvi Kadastra informācijas sistēmā, kā arī aktualizēt datus par nekustamā īpašuma nosaukumu, lietošanas mērķi, kadastra objekta adresi, apgrūtinājumu, zemes, būves un telpu grupas lietošanas veidu, būves tipu un fizisko nolietojumu, kadastra objekta datiem, kas norādīti aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā. Līdz šim šādas darbības varēja veikt tikai visi kopīpašnieki kopā.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Saeima konceptuāli 1. lasījumā atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras, nodrošinot nepieciešamo datu nodošanu starp Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Būvniecības informācijas sistēmu.

"Jaunā datu nodošanas kārtība ir ļoti nozīmīga, jo būvju īpašniekiem tiek samazināts administratīvais slogs par vienu rajona (pilsētas) tiesas vai būvvaldes apmeklējuma reizi. Tas būvju īpašniekiem atvieglos dokumentu iesniegšanas procesu zemesgrāmatā, jo privātpersonām nebūs jāpievieno nostiprinājuma lūgumam vēl arī būvvaldes izsniegtie dokumenti, turpmāk tiesa tos izgūs tiešsaistē. Jaunā kārtība to nodrošinās elektroniskā veidā informācijas sistēmu līmenī. Šajā ārkārtējās situācijas laikā ir svarīgi turpināt attīstīt tieslietu sistēmas pakalpojumu pieejamību arī attālināti," norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Izstrādātie grozījumi paredz, ja ēkas (būves) īpašniekam ir elektronisks paraksts, īpašnieks iesniegumu par būves, tajā skaitā, jaunbūves ierakstīšanu, kā arī būves dzēšanu zemesgrāmatā, turpmāk varēs iesniegt aizpildot speciālu tiešsaistes formu Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē (www.bis.gov.lv). Personas iesniegums pēc lēmuma par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā vai izziņas par būves neesamību pieņemšanas kopā ar būves ierakstīšanai zemesgrāmatā nepieciešamajiem Būvniecības informācijas sistēmas datiem un dokumentiem tiks nodots zemesgrāmatai.

#Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas, tādēļ, lai sakārtotu pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, tās ieteikts nojaukt.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šonedēļ apstiprināja piecu pilsētā atrodošos graustu nojaukšanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Duntes ielā 11, Līvānu ielā 2a, trīs grausti Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, informē Rīgas domē.

Īpašums Duntes ielā 11 sastāv no divām ēkām – darbnīcas un katlu mājas, kuru īpašniece ir SIA DUNTES NAMI INVEST. Tās klasificētas kā B kategorijas grausti. RD Īpašuma departamenta būvinženieris, apsekojot ēkas, konstatēja, ēku stāvokli var raksturot kā neapmierinošu.

Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas. Tādēļ, lai sakārtotu attiecīgo teritoriju, pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, būves ieteikts nojaukt. Jau 2016.gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, saskaņojot ar Būvvaldi, ir noteikusi būvju kultūrvēsturisko vērtību līmeņus, atzīstot tās par ēkām ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību, kuras pieļaujams demontēt. Tādēļ 19.martā apstiprinātajā lēmumā par piespiedu sakārtošanu ir paredzēts, ka ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir jāveic dokumentācijas sakārtošanu. Būves nojaukšanas darbi pabeidzami ne vēlāk kā četru mēnešu laikā.

Šodien stājas spēkā Saeimas iepriekš pieņemtie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras.

Tāpat ar šiem likuma grozījumiem pēc deputāta Gata Eglīša (JKP) priekšlikuma valdībai tika uzdots grozīt Ministru kabineta noteikumus, paredzot, ka valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāsamazina fiziskai personai no 2% uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% uz 2% no īpašuma vērtības. Valdība attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos šonedēļ pieņēma.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iepriekš norādīja, ka TM sadarbībā ar Nekustamo īpašumu attīstītāju aliansi ir veikusi detalizētus aprēķinus un ir gūta pārliecība, ka, ņemot vērā jauno dzīvokļu būvniecības intensitāti, pašlaik ir īstais laiks, lai samazinātu zemesgrāmatu valsts nodevas apmēru. Ieņēmumu no valsts nodevas samazinājumu kompensēs nodokļu ieņēmumi, ko rada jaunu dzīvokļu būvniecība, līdz ar to fiskālā ietekme uz valsts budžetu būs pozitīva.

Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās divu likumu grozījumus, kas paredz noteikt tiesības valdībai uzlikt par pienākumu nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību īpašniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, pārdot savu uzņēmuma daļu.

Nacionālās drošības komisija (NDK) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) debatēs par paredzētājām izmaiņām norādīja, ka likumprojektos vēl ir nepieciešami juridiski precizējumi.

Grozījumi arī paredzēs, ka vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.

Nacionālās drošības likumu plānots papildināt ar atsevišķu nodaļu par nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību ierobežojumiem. Tajā būs noteikts, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību nosakāma tāda komercsabiedrība, kura atbildīs vismaz vienam no likumā minētajiem nosacījumiem. Līdz ar to par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām varēs tikt atzīts ierobežots uzņēmumu loks.

Pēc Zolitūdes traģēdijas – nedaudz vairāk kā divu mēnešu laikā – praktiskas rīcības maz, jo tiek «skriets uz visām pusēm»; izmaiņām vajadzīga aktīva rīcība no valsts .

Būvnieku viedokļi par to, kas būtu jāmaina likumdošanā un būvniecības uzraudzībā, ir atšķirīgi – no pašvaldību būvvalžu stiprināšanas līdz pat jaunas ministrijas veidošanai. Citi atzīst – nedaudz vairāk kā divu mēnešu laikā praktiskas rīcības maz, jo tiek «skriets uz visām pusēm». Vēl citi vispirms vēlas sagaidīt ekspertīžu rezultātus. Viens no ierosinājumiem, ar ko Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā pēc traģēdijas, ir vēl šogad izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju, taču par tā funkcijām nozarē ir daudz neskaidrību.

Jaunais par strauju

Saistībā ar traģēdiju bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts izteicies – tas noticis vēl pie vecā būvniecības regulējuma un nedrīkst pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem. «Es esmu pārliecināts, ka divgadīgas ēkas nesabrūk atkarībā no tā, vai spēkā būtu vecais regulējums vai jaunais,» intervijā DB iebilst būvkompānijas Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Viņš norāda, ka traģēdija notikusi konkrētu cilvēku nolaidības, neprofesionalitātes darba rezultātā, un saistīt to ar būvniecības regulējumu – veco vai jauno – nevajadzētu. «Šis notikums ir saistāms ar konkrētu cilvēku konkrētu rīcību un, manuprāt, to saistīt ar kaut kādu jaunu formulāru, atskaiti, jaunu sertifikātu ir nevietā,» min O. Ozoliņš. Arī kāds cits būvnieks neoficiāli atzīst, ka «neviens likums nedarbosies mūsu vietā, likums nepieņems lēmumu, neuzņemsies atbildību, to dara cilvēki». Pagaidām šim būvniekam vēl neesot gatavs darbspējīgs piedāvājums, kas situāciju mainītu. Jāatgādina, ka sākotnēji bija paredzēts – jaunais Būvniecības likums un būvnoteikumi stāsies spēkā šā gada 1.februārī, taču vairāki noteikumi valsts sekretāru sanāksmei tika pieteikti tikai pirms Ziemassvētkiem, savukārt citi vēl nebija izstrādāti. Būvnieki vērsa uzmanību uz īso laiku noteikumu izskatīšanai, arī pašvaldībām ir jāsagatavojas jaunajam procesam, tādēļ Saeima nolēma atlikt likuma spēkā stāšanās termiņu līdz 1.maijam.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ar ko tiek aizliegts Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām un pilsoņiem būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās.

Ekonomikas ministrijas un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) virzītie grozījumi nosaka, ka Krievija vai Baltkrievija, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas kādā no abām valstīm, nevarēs iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā vai kļūt par nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības biedru, kā arī būt par nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības patieso labuma guvēju.

Ja likuma atsevišķā normā minētajās kapitālsabiedrībās būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme jau ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem vai viņi ir patiesie labuma guvēji, tad no dienas, kad kapitālsabiedrība iegūs nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, savas balsstiesības nevarēs izmantot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi vai personas, kuras savu tiesību realizāciju nodevušas kādam no abu valstu pilsoņiem.

2014. gada 24. aprīlī Latvijas Republikas Saeima lielā steigā atkārtoti ir pārcēlusi Būvniecības likuma spēkā stāšanos uz 2014. gada 1. oktobri un skaļi ir pieteikta Būvniecības valsts kontroles biroja, turpmāk tekstā – Birojs - izveide, kuram būs jānodrošina, lai būves būtu drošas un neatkārtotos Zolitūdes traģēdija.

Vērtējot jaunajā Būvniecības likumā noteikto Biroja kompetenci, secināms, ka būves drošības jautājumi, tāpat kā līdz šim, gulstas tikai uz projektētāju. Birojam likumdevējs ir piešķīris kompetenci uzraudzīt tikai atsevišķu būvju būvdarbus un publisku būvju ekspluatāciju, taču vērtēt būvprojektā iekļauto tehnisko risinājumu atbilstību Birojs nebūs tiesīgs. Citiem vārdiem, Birojs veiks tos pašus pienākumus, ko vietējās pašvaldības būvinspektors, tikai tā uzraugāmo objektu saraksts ir krietni šaurāks, t.i., publiskas ēkas, kur uzturas vairāk par 100 cilvēkiem, būves, kuru būvniecībai piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, un tādu būvju būvniecību, kurās tiek ieguldīti pašvaldības līdzekļi vismaz 1,5 miljonu euro apmērā.

Rīgas pašvaldība ir pieņēmusi saistošos noteikumus, kas turpmāk noteiks jaunu kārtību, kādā veidā uz Rīgas vidi degradējošām būvēm ir izvietojams dekoratīvais pārsegs, informē Rīgas domē.

«Noteikumi nosaka, ka dekoratīvo pārsegu var izvietot tikai uz C kategorijas vidi degradējošām būvēm ar Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas atļauju. Izvietojot dekoratīvo pārsegu jāievēro, ka tajā ir respektēts būves arhitektoniskais risinājums, kas attēlots ar grafiskiem līdzekļiem labā dizaina kvalitātē, un krāsu risinājums atbilst arhitektoniskajam stilam un iekļaujas apkārtesošajā pilsētvides ainavā,» par jauno kārtību informē Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Lai saņemtu atļauju dekoratīvā pārsega izvietošanai, persona jāiesniedz Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijai rakstisks iesniegums, kam jāpievieno ne agrāk kā vienu gadu no tā iesniegšanas brīža, derīgs būves tehniskās apsekošanas atzinums un Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņota dekoratīvā pārseguma skice.

Pēc Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pakāpeniskas ieviešanas būvvaldēs šīs vasaras nogalē, Valsts zemes dienests (VZD) uzsācis kadastra apzīmējumu piešķiršanu būvēm būvniecības saskaņošanas stadijā. Izmantojot būvju pirmsreģistrācijas servisu, kadastra apzīmējums jau piešķirts 15 būvēm Ādažu novadā un 1 būvei Rēzeknes novada Griškānos, informē VZD.

Ādažu novada būvvalde ir pirmā, kas aktīvi izmanto automātisko būvju pirmsreģistrāciju jau kopš 17. augusta. Ceturtdien, 17. septembrī, pirmo būves pirmsreģistrāciju ierosināja Rēzeknes novada būvvalde.

Šobrīd pavisam septiņas būvvaldes var veikt būvju pirmsreģistrāciju. Tās ir Ādažu, Baldones, Viļakas, Tukuma, Rēzeknes, Bauskas un Līvānu novadu būvvaldes, kā arī Būvniecības valsts kontroles birojs. Līguma projekti par BIS lietošanu, t.sk. būvju pirmsreģistrācijas servisa izmantošanu, izsūtīti 40 būvvaldēm. Līdz šim līgumi noslēgti ar nedaudz vairāk nekā 30 būvvaldēm.

Saņemot būvniecības ieceres iesniegumu un pievienotos dokumentus, būvvalde pieņem lēmumu par būvniecības ieceres apstiprināšanu un būvatļaujas izdošanu vai atteikumu izdot būvatļauju. Ja būvniecības iecere tiek apstiprināta, būvvalde ierosina būves pirmsreģistrāciju Kadastrā, lai būve visā tās turpmākajā pastāvēšanas laikā būtu identificējama ar tai piešķirto kadastra apzīmējumu.

Valdība otrdien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavos būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumus, kas paredz kadastrālās uzmērīšanas procesu padarīt ātrāku, vienkāršāku un pieejamāku. Iecerēts arī optimizēt Valsts zemes dienesta (VZD) procesus kadastrālajā uzmērīšanā un novērst funkciju dublēšanos ar citām iestādēm.

Noteikumu projekts noteiks dokumentus, kādus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā minētās personas iesniedz VZD, lai sāktu būves kadastrālās uzmērīšanas procesu, VZD rīcībā esošo dokumentu izmantošanu, būves kadastrālās uzmērīšanas kārtību, raksturojošos datus, mērījumu precizitāti, kā arī termiņu, kādā veicama būves kadastrālā uzmērīšana.

Paredzēts, ka VZD turpmāk nekonstatēs patvaļīgās būvniecības pazīmes un nereģistrēs tās Kadastra informācijas sistēmā. Šī funkcija paliks tikai pašvaldību būvvaldes kompetencē. Tāpat VZD vairs nebūs kā atsevišķs pakalpojums būves neesības konstatēšana dabā, un turpmāk arī būves neesības konstatēšana būs pašvaldības būvvaldes kompetencē.

Samazinot birokrātiskās prasības un atsakoties no vienkāršo būvju (šķūņa, garāžas, nojumes) līdz 24 m² uzmērīšanas dabā, sarukušas rindas uz Valsts zemes dienesta pakalpojumu saņemšanu, tomēr pilnībā tās vēl nav izgaisušas.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka. Viņa uzsver, ka rindu pieauguma apturēšanā un mazināšanā būtisku lomu spēlējuši Ministru kabineta veiktie grozījumi šā gada janvārī un martā.

Fragments no intervijas

2023. gada sākumā rindā uz ēku un būvju kadastrālo uzmērīšanu gaidīja 7062 pasūtījumi, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija skandināja trauksmes zvanus. Kāda šobrīd ir situācija?

Protams, pašlaik situācija ir labāka, nekā tā bija šā gada sākumā. Vienlaikus jāsaka, ka situācija ar kadastrālo uzmērīšanu īpaši kritiska kļuva pagājušajā gadā. Tā kā līdz 2022. gada 1. oktobrim atbilstoši likumdevēja noteiktajam bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, atklājās, ka ļoti daudzi īpašnieki (vai viņu mantinieki) nav sakārtojuši savus īpašumus. Līdztekus tam šīs rindas pagarināja arī Covid-19 pandēmijas laikā noteiktie ierobežojumi. Tāpat bija un arī ir lūgumi veikt kadastrālo uzmērīšanu būvēm, kuras nav pabeigtas, lai tās reģistrētu kadastrā un pēc tam attiecīgi zemesgrāmatā. Šādus lūgumus izsaka cilvēki, kuri ir saņēmuši kredītu mājas būvniecībai, jo tādējādi bankas cenšas sevi pasargāt ar papildu nodrošinājumu gadījumiem, ja nu cilvēks nespēj atmaksāt izsniegto kredītu. Šādu prasību izsaka arī lielāku komercīpašumu attīstītāji, kuri savu ieceru realizācijai piesaista aizdevumus.

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un izsludinājusi starpinstitūciju saskaņošanai 11 Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz apjomīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, lai stiprinātu kvalitātes, drošības un atbildības prasības nozarē, īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgajām ēkām.

Izmaiņas, ko paredz jaunais Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti, stāsies spēkā šā gada 1.februārī, informē EM.

«Par jauno Būvniecības likumu Saeimā diskusijas ilga vismaz piecus gadus. Šogad 1.februārī jaunais Būvniecības likums beidzot stāsies spēkā un nozari sagaida būtiskas un apjomīgas izmaiņas. To mērķis ir celt būvniecības kvalitāti un panākt, ka speciālistu būvētās ēkas ir drošas cilvēkiem ne tikai uz papīra un dokumentos, bet arī dzīvē. Īpaša vērība un ievērojami stingrākas prasības ir izvirzītas tieši sabiedriski nozīmīgo ēku projektēšanā un būvniecībā. Savukārt, ja būvniecības procesā ir pārkāpumi, tad beidzot ir arī skaidra katra iesaistītā atbildība, tostarp arī finansiālā. Zolitūdes traģēdija notika pie vecā būvniecības regulējuma, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Šī gada ceļu būves sezona notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu var raksturot kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka pavasarī pirms šī gada ceļu būves sezonas nozarē bija satraukums, ka strauji augošo izmaksu un izejvielu nepieejamības dēļ šī ceļu būves sezona varētu arī nesākties, tomēr pēc nozares aicinājuma Satiksmes ministrijai un lielākajam pasūtītājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) 2,5 mēnešu laikā tika atrasts kompromiss un panākta pagaidu vienošanās, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī ko iesākt ar līgumiem, kas noslēgti vēl 2020. un 2019.gadā par tā laika cenām.

Bērziņš sacīja, ka iesaistītajām pusēm izdevās atrast saprātīgu risinājumu par sadārdzinājuma kompensēšanu.

Līdz ar to, atzina Bērziņš, šosezon darbi notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu Bērziņš raksturoja kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas. Bērziņš norādīja, ka LVC veiktā sadārdzinājuma kompensācija uzņēmumiem ļauj tikai izvairīties no zaudējumiem, tomēr Bērziņš atzina, ka kopumā tika lauzti tikai kādi pieci līgumi, kuri noslēgti krietni iepriekš un būvnieki tos nespēja realizēt arī ar visu sadārdzinājuma kompensēšanas formulu.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2022" žūrija izvērtējusi vairāk nekā 60 no visiem Latvijas reģioniem pieteiktos objektus un finālam izvirzījusi 35 no tiem, informē skates organizatori.

Fināls ir Latvijas Būvnieku asociācijas organizētās būvju skates trešā kārta, kas noritēs 13.jūlijā, Rīgas Celtniecības koledžā klātienē un interneta tiešsaistē.

Finālā iekļuvušās būves prezentēs arhitekti, projektētāji, būvētāji un pasūtītāji, stāstot par objekta tapšanu. Būves radītāji pamatos, kādēļ objekts pretendē balvai "Gada labākā būve Latvijā 2022", kā arī atbildēs uz žūrijas un citu klausītāju jautājumiem. Prezentācijas tiešsaistē varēs vērot ikviens interesents.

Skates žūrija visas skatei pieteiktās būves vērtēja, vadoties pēc skates mērķa - izcelt labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā.

Visas skatei "Gada labākā būve Latvijā 2022" pieteiktās būves būs apskatāmas skates gadagrāmatā, kas šogad tiks izdota jau astoto gadu. Vienu tās eksemplāru bez maksas varēs saņemt katras skatei pieteiktās būves pārstāvis.

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

2019.gadā Ceļu būves firma SIA "Binders" apgrozīja 107,63 miljonus eiro, kas ir par 24,06% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

"Binders" koncerna apgrozījums palielinājies līdz 122,11 miljoniem eiro.

Pārskata gadu Ceļu būves firma SIA "Binders" noslēdza ar 6,42 miljonu eiro peļņu, bet koncerns – ar kopumā 7,82 miljonu eiro peļņu.

"Binders" koncernā ietilpst mātes uzņēmums Ceļu būves firma SIA "Binders", kā arī ceļu būves uzņēmums SIA "Limbažu ceļi", nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmumi SIA "BNI", SIA "Vienības 18", SIA "Muižas 17", mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Kurināmais" un minerālo materiālu karjeru izstrādes uzņēmums SIA "Vogelberg".

2019.gads bija pēdējais, kad ceļu būvniecībā bija pieejams ES 2014 – 2020 plānošanas periodā paredzētais finansējums ceļu rekonstrukcijai un attīstībai, norāda uzņēmums. Tādējādi, pateicoties uzvarētajiem iepirkumiem A2 un A10 ceļu posmos, Ceļu būves firmai SIA "Binders" izdevies palielināt savu apjomu VAS "Latvijas Valsts ceļi" izsludinātajos iepirkumos par 63% un kopā ar aktīvu dalību pašvaldības iepirkumos un infrastruktūras objektos, pērn sasniegt rekordlielu apgrozījumu.

Valsts vides dienests (VVD) šodien sāka Inčukalna sērskābā gudrona dīķu pārņemšanu no uzņēmuma Skonto būve, ņemot vērā, ka līgums par sanācijas darbu veikšanu pārtraukts pirms divām nedēļām un uzņēmums par to tika informēts.

Skonto būve uzskata, ka līgums ir pārtraukts prettiesiski, un ir gatava turpināt darbus gudrona dīķos. Tā kā līguma laušana ir prettiesiska, tad arī objekta pārņemšana patlaban nevar notikt, aģentūrai LETA norādīja Skonto būves pārstāve Ilga Sokolova.

VVD projekta vadītāja Baiba Rosicka sacīja, ka šodien tiek veikta objekta inventarizācija, lai noskaidrotu, kāda un kam piederoša tehnika tajā atrodas, kā arī lai piefiksētu paveikto darbu apjomu un pašreizējo situāciju objektā. Savukārt šodien plkst.16 VVD plāno nomainīt objekta apsardzi.

Rosicka stāstīja, ka VVD šodien pārņem objektu saskaņā ar līguma nosacījumiem, tāpēc noskaidro, kas tur atrodas un kam uz to ir īpašumtiesības. Pēc tam, kad VVD pārņems objekta apsardzi, ar materiālo vērtību īpašniekiem notiks vienošanās par laiku, kad tie savu īpašumu no objekta izvedīs. Patlaban jau ir zināms, ka Skonto būves apakšuzņēmējs Vācijas firma MUEG savu gudrona apstrādes iekārtu demontēs un izvedīs no objekta laikā no 28.jūlija līdz 7.augustam.

Globālā finanšu krīze parādīja, ka mikroprudenciālā uzraudzība, kas pārsvarā fokusējās uz stabilitātes nodrošināšanu individuālu finanšu institūciju līmenī, nebija pietiekama, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Tāpēc papildus esošajai uzraudzības pieejai tiek ieviesta makroprudenciālā uzraudzība, kas paredz atbilstošu pasākumu veikšanu, ja pieaug cikliskie (piemēram, pārmērīgs kreditēšanas pieaugums) vai strukturālie (piemēram, saistībā ar sistēmiski nozīmīgām (too big to fail) kredītiestādēm) sistēmiskie riski.

Šādos gadījumos var tikt piemēroti atbilstoši instrumenti – ieviestas kapitāla rezerves normas, paaugstinātas minimālās kapitāla un likviditātes prasības, noteikti stingrāki lielo riska darījumu ierobežojumi u.c.

Latvijā makroprudenciālās uzraudzības iestāde ir Latvijas Banka. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu ir atbildīga par makroprudenciālās uzraudzības instrumentu piemērošanu. Ciklisko sistēmisko risku mazināšanas nolūkā FKTK jau šobrīd reizi ceturksnī nosaka un publicē pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Savukārt, lai mazinātu strukturālos sistēmiskos riskus, FKTK saskaņā ar FKTK padomes lēmumu ir identificējusi šādas citas sistēmiski nozīmīgas iestādes (C‑SNI): AS ABLV Bank, AS Citadele banka, AS Rietumu Banka, AS DNB banka, AS SEB banka un AS Swedbank.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pērn veicis ekspluatācijas drošuma kontroles 891 sabiedriski nozīmīgā ēkā, informē BVKB.

Atklāts, ka 53% no pārbaudītajām ēkām ir teicamā vai labā stāvoklī, 41% gadījumu drošība jāuzlabo, savukārt 6% gadījumu ekspluatācija daļēji vai pilnībā aizliegta.

«Nedrošo ēku īpatsvars ir augsts, tomēr jāuzsver, ka pērn pārbaudēs īpaši pastiprinātu uzmanību pievērsām ēkām, kas atbilst līdz šim identificētajam potenciāli nedrošo ēku raksturojumam. Tāpat ar augstu prioritāti tika izvirzīts apsekot izglītības iestādes, to skaits veido gandrīz pusi jeb 48% no pārbaudīto ēku apjoma pēc lietošanas veida. Pārbaudītās ēkas tiek iedalītas kategorijās pēc luksofora principa, rezultātus atzīmējot publiski izveidotajā ēku ekspluatācijas uzraudzības interaktīvajā kartē BVKB mājaslapā. Ikvienam ir iespēja pārskatāmi sekot aktuālajai informācijai, kas regulāri tiek atjaunota,» uzsver BVKB vadītājs Pēteris Druķis.

Šodien ceļu būves uzņēmums SIA Binders Vangažos svinīgi atklājis 2013.gada ceļu būves darbu sezonu.

Jāpiebilst, ka uzņēmumam šī ir 20.jubilejas darbu sezona, un jaunā darba cēliena sākumu uzņēmums atklāja ar šosezon rūpnīcā saražotās pirmās asfaltbetona kravas iekraušanu autotransportā.

Vangažu asfaltbetona rūpnīca ir pirmā ceļu materiālu ražotne Latvijā, kas savu darbību uzsāka 1956.gadā, laika gaitā ir pieredzējusi vairākas modernizācijas, līdz 2007.gadā šajā vietā uzstādīta viena no modernākajām asfaltbetona ražotnēm Baltijā.

Kā ziņots, provizoriskās aplēses liecina, ka ceļu būves uzņēmums SIA Binders 2012.gadā strādājis ar aptuveni 54,5 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 37,4% lielāks nekā 2011.gadā.