Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Ziemassvētku periodā īri tērē vairāk naudas nekā lielāko rietumvalstu iedzīvotāji, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Jaunākajā PricewaterhouseCoopers (PwC) pētījumā konstatēts, ka pagājušajos Ziemassvētkos īri pirkumos iztērējuši 965 € uz vienu personu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā izdevuši amerikāņi.

Pircēji Lielbritānijā pagājušajā gadā bija otrie izšķērdīgākie, iztērējot 854 € uz cilvēku, bet eirozonā otrajā vietā ierindojās Francija, iztērējot 459 € uz cilvēku.

Iespējams, tas saistīts ar kultūru un tradīcijām, ka ģimenēm Īrijā un Apvienotajā Karalistē Ziemassvētki ir satikšanās reize.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Kopš 1. jūlija Rīdzinieka kartes īpašniekiem pieejama 20% atlaide automašīnas novietošanai SIA Rīgas satiksmes (RS) apsaimniekotajās maksas autostāvvietās B, C un D zonās. Taču RS izstrādātais risinājums atlaides saņemšanai ir sarežģīts – ar vairākām autorizācijām un garu apmaksas procesu, uzskata mobilo pakalpijumu sniedzējs SIA Mobilly.

Uzņēmuma izpilddirektors Ģirts Slaviņš norāda, ka RS izstrādātais risinājums kavē rīdziniekus ērti saņemt Rīgas domes piešķirtās atlaides auto novietošanai. Šobrīd tā paredz vairākas autorizācijas un jauna elektroniska konta – e-maciņa izveidi. Tādējādi klientiem ir nepieciešams paralēli uzturēt divus elektroniskus naudas kontus – Rīdzinieka kartes maciņu un Mobilly kontu. Tāpat sarežģītās sistēmas dēļ būtiski paaugstinās iespēja kļūdīties, proti, klientam var nākties maksāt sodus un saskarties ar citām neērtībām par neapzināti pieļautām kļūdām.

Rūpējoties par iedzīvotāju ērtībām, Mobilly iesniedza priekšlikumus Rīgas satiksmei par daudz vienkāršāku risinājumu atlaides saņemšanai – automātisku atlaides piešķiršanu, tiklīdz klients reģistrējis savu Rīdzinieka karti portālā ridziniekakarte.lv.

Eiropas Parlamenta (EP) izveidotā īpašā komisija nodokļu nolēmumu jautājumos ierosina noteikt, ka Eiropas Savienības (ES) ietvaros multinacionālām kompānijām ir jāmaksā nodokļi tajās valstīs, kurās tās gūst peļņu. Pašreizējā prakse gan ir citāda, šīs kompānijas nodokļus maksā tajā valstī, kurā ir to juridiskā adrese. Turklāt nereti attiecīgajā valstī multinacionāla kompānija nemaz neveic uzņēmējdarbību, bet ir tikai reģistrējusies zemāku nodokļu vai nodokļu atlaižu dēļ, vēsta laikraksts Diena.

Starbucks un Fiat

Šo jautājumu īpaši saasināja tā dēvētie Starbucks un Fiat gadījumi. Proti, Starbucks savu juridisko adresi reģistrēja Nīderlandē, bet Fiat - Luksemburgā, jo šīs valstis multinacionālām kompānijām piedāvāja ievērojamas nodokļu atlaides. Eiropas Komisijas (EK) ieskatā šādas atlaides, kas tiek piemērotas tikai atsevišķām kompānijām, ir uzskatāmas par nelegālu valsts atbalstu. Tāpēc EK nolēma, ka gan Starbucks, gan Fiat ir jāatmaksā atpakaļ 20-30 miljoni eiro, kurus kompānijas nav samaksājušas nodokļos nelegālu nodokļu atlaižu dēļ.

Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus reformēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), paredzot, ka šis nodoklis tiks piemērots sadalītajai peļņai nevis gūtajai peļņai, informē FM.

FM pieteiktās nodokļu reformas ietvaros sagatavotie grozījumi UIN likumā paredz konceptuāli jaunu UIN modeli. Attiecīgi, ka UIN tiek atlikts līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta, nevis gūta, piemērojot 20% likmi.

Izmaiņu veikšana nodokļa regulējumā, paredzot reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN, radīs būtiskas izmaiņas uzņēmumu attīstības un kapitalizācijas stiprināšanā, kā arī investīciju piesaistē. Uzņēmumu reinvestētās peļņas atbrīvošana no UIN uzlabotu arī pieejamību banku kredītiem, jo uzņēmumiem zudīs motivācija manipulēt ar peļņas deklarēšanu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kā arī stiprinās uzņēmumu pašu kapitāla bāzi. Tas motivētu uzņēmumus darboties legālajā ekonomikā, savukārt bankām tiktu nodrošināta iespēja vairāk kreditēt šos uzņēmumus.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ir sagatavoto Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības sēdē skaidroja, ka "solidaritātes iemaksu ideja nav radusies no vieglas dzīves". Ministrs norādīja, ka tas ir saistīts ar valsts budžeta saspringto situāciju un nepieciešamību finansēt valsts aizsardzību.

Ar solidaritātes iemaksu plānots sasniegt divus mērķus - finansējumu valsts drošībai un stimulu zināmā mērā stagnējošai valsts ekonomikai, lai veicinātu kreditēšanu, teica Ašeradens.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Pārbaudot populārākos Latvijas interneta veikalus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatēja būtiskus pārkāpumus saistībā ar patērētāju maldināšanu par preču cenām un piemērotajām atlaidēm, informē PTAC.

Pēc vairāk nekā pusgadu ilga aktīva darba ar komersantiem PTAC secina, ka situācija ir uzlabojusies, tomēr vēl aizvien ir interneta veikali, kuros tiek piedāvātas nepārtrauktas atlaides un norādīto cenu un atlaižu patiesums ir apšaubāms. Patērētājiem ne vienmēr sniegta skaidra informācija par atteikuma tiesībām un preču pārbaudi atteikuma tiesību periodā, tādejādi ierobežojot to izmantošanu.

Šā gada 15. martā PTAC Starptautiskās patērētāju tiesību dienas ietvaros pievienojas patērētāju organizācijām visā pasaulē, lai aicinātu veidot digitālo pasauli, kurai patērētāji var uzticēties. Bieži vien atlaižu piedāvājumos patērētājiem nācies saskarties ar maldinošu informāciju par preces sākotnējo cenu vai ar īpašā piedāvājuma termiņa vairākkārtēju pagarināšanu, tāpēc viens no aspektiem, kuram īpaši pievērsta uzmanība, ir veids, kādā interneta veikali norāda preču cenas.

Saeimas deputātu iecerētā “atlaižu” piešķiršana hipotekāro kredītu ņēmējiem nesasniegs iecerēto mērķi, bet radīs negatīvas sekas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) atkārtoti aicina parlamentu izmantot tās atbalsta iespējas, ko sniedz šī brīža nodokļu režīms, neradot jaunu, neloģisku, neproporcionālu birokrātiskā sloga radošu nodevu. Bankas šajā situācijā primāri aizstāv nevis savas, bet kredītņēmēju intereses, jo tieši kredītņēmēji nākotnē saskarsies ar šīs “atlaides” negatīvajām sekām, it īpaši jau minēto birokrātisko procesu, lai to izmantotu.

Problēmas ir dažiem, tās nav sistēmiskas un tiek risinātas

Atsevišķu politiķu virzīto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz ieviest jauna veida nodevu bankām, un iegūtos līdzekļus novirzīt “atlaides” segšanai hipotekāro kredītu ņēmējiem, pavada pārmetumi bankām plašā amplitūdā. Sākot ar to, ka bankām savā starpā nav konkurences, līdz tam, ka bankas pašas neko nedarot kredītņēmēju atbalstam. Tas neatbilst patiesībai. Asociācija ir vairākkārt norādījusi uz patieso ainu kredītmaksājumu statistikā, pamatojot to ar banku rīcībā esošajiem datiem. Piemēram, to, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Nedz arī tas, ka pēdējo trīs mēnešu laikā 2 082 mājsaimniecībām ir samazināta bankas procentu likme, 54 gadījumos veikta pamatsummas atlikšana, 51 gadījumā pagarināts kredīta atmaksas termiņš, bet 10 gadījumos nofiksēta procentu likme (šāda iespēja vairāk tika izmantota gada sākumā). Vienlaikus šajā laikā hipotekārās kreditēšanas apjomi nav būtiski sarukuši, dažos mēnešos (piemēram, 2023.gada jūnijā) tie pat bijuši līdzvērtīgi vai lielāki nekā pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sāka celt procentu likmes.

Izvērtējot potenciālo vietu Rimi Baltijas galvenā loģistikas centra izveidei, Latvijā paredzētās uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) atlaides kā atbalsta mehānisms investoriem ir bijusi nozīmīga Latvijas priekšrocība, aģentūrai LETA norādīja SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Kā alternatīva Rīgai šī projekta attīstīšanai vienmēr bijusi Lietuva, kas gan ģeogrāfiski, gan ekonomiski būtu līdzvērtīgs variants, turklāt Rimi tur ir atbilstoši zemes īpašumi, atzīmēja Turlais.

Viņš skaidroja, ka UIN atlaides Latvijā piešķir liela mēroga modernizācijas un darbības paplašināšanas investīciju projektiem, kuri sniedz ieguldījumu valsts tautsaimniecībā. Ekonomikas ministrija esot apliecinājusi, ka līdz šim 24 dažādi investīciju projektiem ir apstiprinātas UIN atlaides, un arī Rimi loģistikas centrs pilnā mērā kvalificējas nodokļu atlaižu saņemšanai.

«Valsts ieguvums ir acīmredzams. Īstenojot šo projektu, Rimi līdz 2025.gadam papildus nodokļos samaksās vismaz 25,9 miljonus eiro, kas ietver gan darbaspēka nodokļus, tai skaitā no būvniecības, gan arī nekustamā īpašuma nodokli. Tātad papildus nodokļu apjoms ir trīs reizes lielāks nekā potenciāli piemērojamā nodokļa atlaide. Papildus jāuzsver, ka Ministru kabineta (MK) lēmums automātiski negarantē nodokļu atlaides saņemšanu. Otrajā gadā pēc projekta īstenošanas Rimi būs jāpierāda, ka ir sasniegti MK noteikumos noteiktie finanšu rādītāji. Gadījumā, ja uzņēmums tos nesasniedz vai nenodrošina atbilstību citiem vērtēšanas kritērijiem, tad nodokļu atlaidi nesaņem,» teica Turlais.

Valdības veidošanas sarunās viena no tēmām, kas pietiekami skaļi izskan no atsevišķiem politiķiem, ir, ka dažādās nozarēs un reģionos varētu būt diferencētas nodokļu likmes.

Pirmajā mirklī tā šķiet ļoti laba ideja, kas paredz gana lielu elastību. Būtu taču jauki, ja Aucē būtu zemāki nodokļi nekā Rīgā, un, ja gribam atbalstīt kādu nozari, tad piešķiram nodokļu atlaidi. Praksē tas ir daudz komplicētāk, uzsver DB aptaujātie eksperti. Vispirms par diferencētām likmēm dažādām nozarēm.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka ir ļoti augsta varbūtība, ja kādai nozarei vai uzņēmumam tiks piešķirtas nodokļu atlaides, Eiropas Komisija (EK) to traktēs kā neatļautu valsts atbalstu. Tas pats attiecas uz nodokļu atlaidēm lieliem investoriem. M. Āboliņš norāda, ka katra valsts gudri cenšas atbalstīt investīcijas un to piesaisti, taču tas jādara tā, lai EK neierosinātu pārkāpumu procedūru par neatļautu valsts atbalstu.

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.

«…Ņemot vērā augstāk minēto, FM neatbalsta termiņa pagarināšanu UIN atlaidei par atbalstāmo investīciju projektiem.»

Ar šādu citātu beidzas Finanšu ministrijas ziņojums par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumiem, kurā vairāk kā četras lapas atvēlētas tieši nodokļa atlaidei investīcijām ražošanā. Bet kas tad īsti ir minēts šajās četrās lapās virs minētā secinājuma, ja jau FM atvieglojuma turpināšanu neatbalsta? Eiropas komisija? Liepājas Metalurga galvojumam līdzīgs budžeta deficīts? Atlaides neefiktivāte? Ne gluži...

Briselē ne tikai neiebilst pret atlaides pagarināšanu – ir pat laicīgi sagatavota jauna regula, kas rada juridisku pamatu līdz 2020.gadam piemērot šo un citus valsts atbalsta mehānismus reģionos, kur dzīves līmenis un ekonomiskā aktivitāte varētu būt augstāka. Esiet droši – atšķirībā no mums visa Austrumeiropa jau kaļ plānus, kā šos instrumentus izmantot.

RP SIA Rīgas satiksme informē, ka jebkuram uzņēmumam ir iespēja kļūt par sadarbības partneri un piedāvāt atlaidi sava uzņēmuma pakalpojumiem Rīdzinieka kartes lietotājiem.

Rīgas satiksme biznesa portālam db.lv atbild, kas jāzina potenciālajiem sadarbības partneriem:

- Kādi ir nosacījumi, lai kļūtu par sadarbības partneri?

Vienīgs nosacījums - nodrošināt Rīdzinieka karšu lietotāju elektronisko reģistrāciju (nepieciešams uzstādīt terminālu. Termināla uzstādīšanu nodrošina Rīgas satiksme). Protams, ja uzņēmuma nozare saistīta, piemēram, ar alkohola vai cigarešu tirdzniecību, tas nav atbalstāms. Lai uzsāktu darbību, jāparaksta standarta veida sadarbības līgums, kura nosacījumi ir pilnīgi vienādi visiem.

- Vai ir uzņēmumi, kuriem tiek dota priekšroka? Kuru nozaru uzņēmumus Rīgas satiksme vislabprātāk vēlētos redzēt kā sadarbības partnerus?

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Solidaritātes iemaksas likumu, kas nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Paredzēts, ka kredītiestādes veiks solidaritātes iemaksu avansa ceturkšņa maksājumus. Likumprojekts paredz, ka iemaksa būs jāveic par trim maksāšanas periodiem - par 2025., 2026. un 2027.gadu.

Vienlaikus likumprojekts nosaka arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošinās līdz 100% atlaidi, ja kredītiestāde konkrētajā periodā sasniegs noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.

Aprit pieci gadi, kopš Šauļu pašvaldībā, Lietuvā veiksmīgi darbojas Eiropas pārrobežu programmas ietvaros realizēts projekts “Automatizēta iedzīvotāju un pakalpojumu reģistra informācijas sistēma” (VSIS) – vienoti strādā pašvaldības portāls un mobilā aplikācija.

Projektā sadarbojas Jelgavas un Šauļu pilsētu pašvaldības, un SIA “ZZ Dats” sistēmas kopējā risinājumā šogad realizēs vairākas jaunas iedzīvotājiem noderīgas funkcijas.

“Esam gandarīti, ka Latvijā pašvaldībām izstrādātu sistēmu veiksmīgi izmanto kaimiņos Lietuvā – praktiskā veidā notiek pārrobežu digitālās attīstības transformācija. Tāpat jūtama un arī nākotnē paredzam citu ārzemju pašvaldību interesi par šādu projektu īstenošanu, jo aizvadītajos piecos gados sistēma kaimiņos Lietuvā sevi veiksmīgi pierādījusi. Paredzēts, ka Šauļu iedzīvotāji – VSIS lietotāji, izmantojot tālruņa mobilo lietotni, drīzumā varēs nolasīt arī QR kodu, lai saņemtu kādu no pašvaldības piešķirtajām atlaidēm. Šādi tiks piefiksēta informācija, ko tālāk nodos VSIS. Tur atbilstoši šī informācija tiks uzkrāta, lai nodrošinātu statistiku par Šauļu iedzīvotājiem piešķirtajām atlaidēm, to skaitu. Tāpat būs iespēja no VSIS lejupielādēt atskaiti-statistiku tabulas formātā. Jāatgādina, ka pirms pieciem gadiem Šauļu pilsētas pašvaldībai nebija pieejams nekāds elektronisks administrēšanas rīks iedzīvotāju uzskaitei, kā arī konkrēto iedzīvotāju saistītās informācijas apkopojums no citiem valsts reģistriem, līdz ar to arī iedzīvotājiem centralizēti netika piešķirtas pašvaldības paredzētās atlaides,” komentē SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Ja kādreiz satraucāmies par ražotāju piedāvāto bērnu aknu desu, tad pašlaik veikalos aktualitāte numur viens ir cenas, kas lido kā krāsainas lapas – cenu lapkritis, izkūst kā lāstekas – cenas kūūūst, virpuļo vējā – cenu viesulis, bet ziemā puteņo cenu sniegputenis. Pārdošanas veicināšana (sales promotion – angļu val.) ir neatņemams uzņēmuma piedāvājuma tirgū virzīšanas elements.

Diemžēl Latvijas tirgū vērojama pārāk plaša noieta stimulēšanas pasākumu izplatība – nemitīgas cenu atlaides un cenu samazināšana, izpārdošanu bieža organizēšana.

Prisma: mēs gribētu, lai atlaižu kampaņu produktu īpatsvars būtu mazāks

Raugoties no uzņēmumu mārketinga pozīcijām, šādu pasākumu vēlamais efekts ne vienmēr tiek panākts. Atbilstoši ekonomiskajai loģikai, apgrozījuma pieaugums, samazinot cenu, būs sasniedzams tikai tad, ja veidojas elastīga pieprasījuma reakcija: cenas samazinājums izsauc pircēju pieprasījuma pieaugumu relatīvi lielākā proporcijā. Piemēram, cenas samazinājums par 10 % rada pirkumu pieaugumu par 20 %. Ja tas tā nav, tad pircēji vienkārši iegādājas preces par zemākām cenām, bet uzņēmuma apgrozījums nepalielinās.

Sākot no februāra tiks sadārdzināta biļetes cena Rīgas sabiedriskajā transportā, informē Rīgas domes sabiedrisko attiecību daļa.

Domes pārstāvji skaidro, ka no 1. februāra viena brauciena cena pilsētas sabiedriskajā transportā tiks pielīdzināta uzņēmuma Rīgas satiksme pašlaik aprēķinātai viena pasažiera pārvadājuma pašizmaksai.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, uzņēmums Rīgas satiksme, ņemot vērā gan prognozēto pārvadājamo pasažieru skaitu, gan dažādu resursu cenu izmaiņas, ir pārrēķinājis viena pasažiera pārvadāšanas pašizmaksu sabiedriskajā transportā 2015. gadam. Tagad tā ir 1,175 eiro - zemāka par līdzšinējo 1,2 eiro līmeni.

Jaunās braukšanas maksas (tarifa) aprēķins ir saņemts Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijā.

Pretēji politiķu publiski paustajiem uzstādījumiem, pašreizējā banku Solidaritātes iemaksas likumprojekta redakcija paredz, ka jaunā iemaksa tiks piemērota visām bankām, neatkarīgi no to lieluma un kreditēšanas apjoma pieauguma pēdējos gados. Vietējās bankas Signet Bank un Industra Bank pauž bažas par šobrīd virzītā Likumprojekta graujošo ietekmi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, ko tas atstās uz nelielo vietējo banku attīstību un konkurētspēju.

Likumprojekts paredz iemaksas atlaižu “trepi”, atkarībā no katras bankas Latvijas aizņēmējiem izsniegto kredītu apjoma pieauguma, tomēr ir paredzēts, ka šīs atlaides stāsies spēkā tikai 2026. gadā. Savukārt Solidaritātes iemaksa 2025. gadā ir maksājama pilnā apjomā neatkarīgi no kredītportfeļa apjoma pieauguma laika periodā līdz 2025. gadam. Līdz ar to jaunais nodoklis visvairāk soda tās bankas, kas tieši pēdējos gados intensīvi palielinājušas savus kredītportfeļus.

Piemēram, no 2021. gada sākuma līdz 2024. gada beigām Signet Bank kredītportfelis būs palielinājies par vairāk nekā 50%, savukārt Industra Bank kredītportfelis par 150%!“Straujā kredītportfeļu audzēšana mums rezultējas arī straujākā procentu ienākumu pieaugumā. Šobrīd piedāvātā Likumprojekta redakcija nelielajām bankām radītu nesamērīgi lielāku nodokļu slogu, kas ir pretrunā ar valsts jau vairāk nekā divus gadus publiski pausto politiku – veicināt banku kreditēšanas apjomu pieaugumu,” komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Ar Latvijas Goda ģimenes apliecību 3+ Ģimenes karte iespējams ietaupīt līdz pat 50 eiro mēnesī, šodien preses konferencē informēja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) direktore Aija Bauere.

Šobrīd daudzbērnu ģimenes karti var iegūt tās ģimenes, kur vismaz trīs bērni ir līdz 18 gadu vecumam. Tomēr, kā atzīmēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Līvija Liepiņa, no 1.janvāra karti varēs iegūt arī tad, ja bērni būs 24 gadus veci un turpinās mācības.

Kā norādīja Bauere, šobrīd Latvijā ir aptuveni 14 000 šādas kartes īpašnieku.

Runājot par atlaidēm, preses konferences dalībnieki atzīmēja, ka ģimenes ar kartes palīdzību var ietaupīt no viena eiro līdz pat 50 eiro mēnesī. Uzņēmumu skaits un atlaižu lielums variē atkarībā no Latvijas reģiona. Rīgā ģimenes ar karti var ietaupīt 45-50 eiro mēnesī, un tas saistāms ar to, ka galvaspilsētā ir vairāk uzņēmumu, kas piedāvā atlaides karšu īpašniekiem. Savukārt reģionos pašu uzņēmumu skaits ir mazāks.

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

No 1.februāra biļešu cenu līdz 1,15 eiro par braucienu plānots palielināt arī Rīgas mikroautobusos, informēja Rīgas domē.

Domē skaidro, ka oficiāli par šo jautājumu lems Rīgas domes Satiksmes departamenta autotransporta komercpārvadājumu licencēšanas komisija sēdē otrdien, 20.janvārī.

Mikroautobusu satiksmi Rīgā nodrošina pilnsabiedrība Rīgas Mikroautobusu satiksme.

Kā ziņots, ņemot vērā, ka valdība tā arī nav piekritusi sadarboties ar Rīgas domi pilsētas sabiedriskā transporta finansēšanā, kā arī to, ka ir traucēts piemērot atšķirīgus apmaksas noteikumus rīdziniekiem un nerīdziniekiem, no šī gada 1.februāra stāsies spēkā jaunas biļešu cenas Rīgas sabiedriskajā transportā, informēja Rīgas domē.

Pēc Rīgas satiksmes izmaksu aprēķiniem, jaunā pilnās biļetes cena Rīgas sabiedriskajā transportā no februāra būs 1,15 eiro. Tas nozīmē, ka ikvienam cilvēkam, kurš neietilpst kādā no pasažieru kategorijām, kam dome noteikusi atlaides, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas biļete maksās 1,15 eiro.

Saeimā grozot Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, Vienotība ir uzsākusi karu pret rīdziniekiem, norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņš uzsver, ka Rīgas satiksmes sabiedriskā transporta pakalpojumu pašizmaksa ir noteikta atbilstoši Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti 2012.gadā.

Saeimai nav nekāda pamatojuma neļaut pašvaldībai noteikt tarifu, kas ir vienāds ar pašizmaksu. Tāpat nevar aizliegt pašvaldībai piemērot atlaides saviem iedzīvotājiem, uzsver Rīgas mērs.

Turklāt Saeimas deputātiem ir jāsaprot, ka viņu lēmuma dēļ var ciest ari citu pašvaldību iedzīvotāji, jo atlaides sabiedriskajā transportā ir arī citur, kā, piemēram, bezmaksas transports siguldiešiem.

Tā vietā, lai meklētu finansējumu, kā atlaides piemērot arī citiem Latvijas iedzīvotājiem, kas apmeklē galvaspilsētu un lieto Rīgas sabiedrisko transportu, valdošā koalīcija karo pret rīdzinieku interesēm un pārkāpj pašvaldības tiesības, saka N.Ušakovs. Taču Rīgas dome tik un tā atradīs tiesiskus risinājumus, lai rīdzinieki saņemtu sabiedriskā transporta biļešu atlaides, kā solīts.

Rīdzinieku kartes īpašniekiem plāno nodrošināt atlaides sabiedriskā transporta mēnešbiļetēm, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«Patreiz mēs strādājam pie juridiskiem risinājumiem, pirms pieņemt lēmumu konsultēsimies arī ar ministru [vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru]. Mūsu plāns ir rīdzinieku kartes īpašniekiem piedāvāt atlaides mēnešbiļetēm, atsevišķiem produktiem,» teica Ušakovs.

Viņš norādīja, ka atlaides rīdziniekiem tiks saskaņotas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Galvaspilsētā deklarētie iedzīvotāji pērn tika aicināti pieteikties Rīdzinieku kartēm, jo, pamatojoties uz tām, galvaspilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem bija plānotas atlaides sabiedriskajā transportā. Iepriekš bija paredzēts, ka no 2014.gada marta galvaspilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem par sabiedriskā transporta izmantošanu būs jāmaksā 60 eiro centu, bet nedeklarētajiem - 1,2 eiro, tomēr 60 centu braukšanas maksa pērn saglabāta visiem iedzīvotājiem. Savukārt no šā gada 1.februāra par Rīgas sabiedriskā transporta izmantošanu jāmaksā 1,15 eiro gan deklarētajiem, gan nedeklarētajiem galvaspilsētas iedzīvotājiem.

Rīdzinieka kartes pompozais uznāciens pirms diviem gadiem lielā mērā bijusi tukša skaņa. Piesolītās kārdinošās atlaides un izdevīgie piedāvājumi ir trūcīgi, un šogad karte ar jauniem piedāvājumiem pat nav papildināta. Arī Rīgas domes mudinājumi iedzīvotājiem deklarēties galvaspilsētā pavisam pieklusuši. Reizē ar vilšanos, nesaņemot no Rīdzinieka kartes gaidīto, iedzīvotāji šogad lēnām sāka deklarēties atpakaļ novados, trešdien raksta laikraksts Diena.

Līdzīgi kā pērn, arī tagad tiek runāts, ka tuvākajā laikā karte tiks papildināta ar jauniem piedāvājumiem. Šoreiz gan nedaudz konkrētāk – sarunas notiek ar atsevišķiem tirdzniecības tīkliem, taču to nosaukumus pagaidām nedrīkstot atklāt.

Karte piedāvā atsevišķas, nelielas atlaides sabiedriskajā transportā, Rīgas 1. un 2. slimnīcā, Dzemdību namā un Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Ar Rīdzinieka karti Zoodārzu var apmeklēt par vienu eiro lētāk. Tā pārstāvis Māris Lielkalns gan atklāj, ka šogad Rīdzinieka karte izmantota izteikti mazāk. Ja pagājušā gada otrajā pusē, no brīža, kad karšu atlaides sāka darboties, tās izmantotas vairāk nekā 4200 reižu, tad šogad visa gada laikā apmeklējumu skaits nesasniedz 3600.