Nedaudzus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām tautas kalpi atklājuši veco patiesību – Latvijas pilsoņi bez pases parlamenta vēlēšanās piedalīties nevarēs.

Tas nozīmē, ka arī turpmāk uz ērtajiem krēsliem Jēkaba ielas namā cerošie deputāti savas ievēlēšanas izredzes ir automātiski samazinājuši teju par 30 tūkstošiem balsu. Proti, par tiem Latvijas pilsoņiem, kas, paļaujoties uz iepriekšējos gados skandināto, ka pase ir vien ceļošanas dokuments, savas identitātes apliecināšanai ir izņēmuši tikai elektroniskās identifikācijas kartes – eID. Izņemt tikai eID karti bija finansiāli izdevīgāk, pat izņemt eID kopā ar pasi pilsoņiem bija lētāk, nekā izņemt vienkārši pasi, līdz ar to īpaši daudz eID karšu īpašnieku ir Valmierā, Saldū, Talsos, Kuldīgā, t.i., pilsētās ar visnotaļ latvisku elektorātu. Tad kādu zaru, vairāku gadu laikā tā arī nesakārtojot Latvijas vēlēšanu sistēmu tiktāl, lai pilsoņi varētu balsot gan ar pasēm, gan eID kartēm, Latvijas politiķi tādējādi ir nozāģējuši?

Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.

Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.

2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.

Līdz ar elektroniskās identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu laikā ieviesta arī elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta iespēja, lai sabiedrībai ļautu oficiāli apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Tas valstij gadā izmaksā 847 000 eiro taču, pastāvot ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, eID kartes elektroniskās iespējas izmanto vien daži procenti iedzīvotāju, kas liecina, ka pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tomēr valsts arī turpmāk plāno nodrošināt šo pakalpojumu, nākamajā piecgadē dubultojot ieguldīto summu.

Latvijā eID kartes tika ieviestas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai Par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos. Valsts lēma arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju ar šo eID karti parakstīt elektroniskus dokumentus un apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Pakalpojuma mērķis bija nodrošināt to, ka iedzīvotāji eID kartes efektīvi izmanto kā autentificēšanās un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām to sniegto elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Jāuzsver, ka ES regula neparedz šādas prasības un tas bija papildus pakalpojums, ko Latvija brīvi izvēlējās sniegt iedzīvotājiem.

Lai arī Latvijā eID kartes ir izsniegtas vairāk nekā pusmiljonam iedzīvotāju, tomēr neizmantojam to potenciālu; to nenoliedz arī karšu izsniedzējs PMLP, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas kartes (eID) šobrīd vairāk tiek pozicionētas kā fizisks personu apliecinošs dokuments, kurš ir ērts līdzi nēsāšanai, aizmirstot par elektroniskās vides komponenti, kas ir daudzkārt svarīgāka par pirmo. «Svarīgāka tādēļ, ka fizisks identitātes līdzeklis – pase, jau iepriekš pastāvēja, savukārt eID kartes izmantošana elektroniskajā vidē kā vienota, plašai sabiedrībai pieejama elektroniskās identitātes un gribas izpausmes līdzekļa pielietojums ir jauns. Tomēr eID potenciāls valsts IKT attīstībā netiek novērtēts un izmantots,» uzskata Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Jāatgādina, ka arī vairākos stratēģiskās plānošanas dokumentos, piemēram, NAP 2020, Latvija 2030 – valsts ar augstu prioritāti ir noteikusi IKT nozares, e-pakalpojumu attīstību.

Turpmāk visiem cilvēkiem, kuri būs pieteikušies uz elektroniskās identifikācijas kartes (eID) saņemšanu, tiks aktivizēts arī kvalificētā elektroniskā paraksta (eParaksts) sertifikāts un autentifikācijas sertifikāts.

To paredz ceturtdien, 10. janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts. Grozījumi normatīvajos aktos paredz mainīt kārtību, kāda pastāv šobrīd, kad, piesakoties uz eID izgatavošanu, persona var izvēlēties vai aktivizēt eParaksta sertifikātus, vai ne, informē Satiksmes ministrija (SM).

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, no 2012. gada 1. aprīļa (kad sākta eID izsniegšana) līdz 19. oktobrim bija noformēti 85,3 tūkstoši pieteikumi par eID izsniegšanu, savukārt tikai 30,8 tūkstošos gadījumos eID pieteikumos ir atzīmēta arī eParaksta sertifikātu aktivizēšana.

No 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, paredz valdības atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, stāšanos spēkā. Regula paredz, ka visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no 2018.gada 1.septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli.

Pēc VARAM paustā, lai iedzīvotāji pilnvērtīgi varētu īstenot savas tiesības un pienākumus, neatkarīgi no atrašanās vietas izmantojot valsts radītos elektroniskos pakalpojumus, kā arī veikt elektronisko dokumentu apriti, eID kartes nepieciešams noteikt kā primāro personas apliecinošo dokumentu.

Lai nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespēju droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā telpā ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā, Saeima trešajā lasījumā ir atbalstījusi LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinātos grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.

Iedzīvotāji, saņemot komersantu e-pakalpojumus, to varēs darīt ar rīkiem, kuru statuss juridiski pielīdzināts personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē. Latvijā šādu kvalifikāciju saņēmuši eParaksta rīki – eID karte un mobilā lietotne eParaksts mobile.

Šobrīd jau teju 300 komersantu vietnēs ir integrēta iespēja apliecināt identitāti ar eParaksta rīkiem, paredzams, ka nākamā gada laikā šis skaits būtiski pieaugs.

Kāpēc tas ir nepieciešams?

Personu apliecinošu dokumentu likums no 2023. gada paredz eID karti kā primāru personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, savukārt ārvalstīs dzīvojošajiem – no 2025. gada, bet atsevišķām personu kategorijām – no 2031. gada. Jau tuvākajos gados visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta personu apliecība (eID karte), tāpēc likumsakarīgi, ka valsts veicina arī tās pielietojuma paplašināšanos privātajā sektorā. Šobrīd daļa iedzīvotāju ikdienā autentifikācijai dažādās sistēmās un portālos izmanto arī lietotājvārdu un paroli, sociālos tīklus vai komercbanku nodrošinātos identifikācijas rīkus.

Personas apliecība jeb eID karte kļūst arvien populārāka jaunu cilvēku vidū, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 2019. gada veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Gandrīz pusei jeb 46% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir personas apliecība jeb eID karte. Lielākais pieaugums eID kartes izmantošanā novērojams starp respondentiem 18 līdz 24 gadu vecumā (+9 procentpunkti, salīdzinot ar 2018. gada pētījumu), kā arī starp skolēniem un studentiem (+31 procentpunkts). Savukārt vismazāk eID karti, salīdzinot ar iepriekšējā gada pētījumu, izmanto personas vecumā no 64 gadiem un vecākas (-7 procentpunkti).

Lai gan, salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem, būtiskas izmaiņas personu, kurām ir eID karte, skaitā nav vērojamas kopš 2017. gada, eID karti arvien biežāk izmanto lietotāji vecumā līdz 44 gadiem, rīdzinieki, vadītāji, speciālisti, kā arī iedzīvotāji ar personīgajiem ikmēneša ienākumiem virs 600 EUR.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(390).jpg

Bezjēdzīgs dokuments - tā jaunievedamās elektroniskās identifikācijas kartes (eID) nosaucis premjers Valdis Dombrovskis, un jāatzīst, ka viņam pilnībā ir taisnība.

Vismaz tādā variantā, kā šo dokumentu ir paredzēts ieviest jau no šā gada 1. aprīļa, tas ļoti ātri var pietuvoties jau ieviestā e-paraksta līmenim.

Proti, e-parakstu šobrīd ir iegādājusies vien daļa Latvijas iedzīvotāju, no kuriem daļa to nekad nav izmantojusi. Savukārt no tiem, kas e-parakstu nav iegādājušies, viena daļa neuzskata par nepieciešamu spert šādu soli, bet otra - pat nenojauš, kas tas tāds ir. Izskatās, ka līdzīgs vai vēl bezjēdzīgāks liktenis gaida eID kartes.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bez maksas izsniegs pases ap 1000 cilvēkiem, kuri likuma nepilnību dēļ ir izņēmuši tikai elektroniskās identifikācijas (eID) kartes un zaudējuši iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā sacīja tās priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC).

S. Dolgopolovs skaidroja, ka Saeimas vēlēšanās vienīgais personu apliecinošais dokuments, kas dod iespēju balsot, ir tikai un vienīgi pase. Likumdošanas «caurumu» dēļ no šīs sistēmas ir «izkritusi neliela pilsoņu grupa», kas ir saņēmusi tikai eID kartes - apmēram 1000 pilsoņi. Tāpēc viņiem jāpiešķir pases, lai viņi varētu nobalsot Saeimas vēlēšanās.

Runa ir par cilvēkiem, kuri eID kartes saņēma līdz grozījumu likumā pieņemšanai, kad pārejas noteikumos tika noteikts, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai ar pasi. Šī norma visu laiku ir bijusi spēkā Saeimas vēlēšanu likumā, aģentūrai LETA skaidroja komisijas priekšsēdētājs.

Līdzšinējo personas apliecību jeb eID karti plānots noteikt kā obligātu personu apliecinošu dokumentu. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 30.aprīlī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Personas apliecība būs obligāta visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un pase turpmāk tiks paredzēta kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu.

Patlaban persona kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu var izvēlēties eID karti vai pasi, vai arī abus dokumentus – gan eID karti, gan pasi.

Saskaņā ar plānotajām izmaiņām tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir eID karte un tās derīguma termiņš līdz 2023.gadam vēl nebūs beidzies, nebūs nepieciešams to nomainīt pret jaunu. Savukārt tiem, kuriem pārejas periodā būs pienācis laiks nomainīt pasi, jaunu to izsniegs jau kopā eID karti.

Elektroniskās identifikācijas karte (eID karte) arī turpmāk efektīvākajā veidā būs izmantojama elektroniskajā vidē sertifikācijas pakalpojumu saņemšanai, proti, lai autentificētos informācijas sistēmās un lietotu e-parakstu saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām, informē Satiksmes ministrijā (SM).

eID kartes sertifikācijas pakalpojumu turpinās nodrošināt šobrīd Latvijā vienīgais uzticamais sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs – valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 23.augustā, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts Grozījumi Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijā.

Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt sertifikācijas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību no 2017.gada 1.janvāra, kas ir eID kartes viena no svarīgākajām pamatfunkcijām – personas identitātes un gribas apliecināšana elektroniskajā vidē.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Elektroniskās identifikācijas kartes (eID) lietotāji var apstiprināt savu identitāti Twitter mikroblogošanas vietnē, autentificējoties Veritweet sociālājā tīklā ar savas eID kartes datiem.

«Veritweet paver iespējas arī tās satura izmantošanai, lai apliecinātu savu identitāti arī ikdienas saziņā virtuālajā telpā, un mikroblogošana šajā tīklā būtu vienlaikus gan atbildīga, gan uzticama,» atzīst Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

VeriTweet ir Twitter lietotāju autentifikācijas platforma, kas ļauj gan privātpersonām, gan uzņēmumiem apliecināt savu identitāti Twitter mikroblogošanas vietnē. VeriTweet attīstību kopš tās izveidošanas 2010.gada maijā Silīcija ielejā, nodrošina e-Tag Inc. un Imprimatur Capital finansēts uzņēmums e-Tag SIA.

Sākot ar pirmdienu, 2.aprīli, iedzīvotājiem visā Latvijā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālajās nodaļās būs iespējams noformēt jauna veida personu apliecinošu dokumentu – personas apliecību jeb elektronisko identifikācijas karti (eID).

Atšķirībā no pases, personas apliecība dod iespējas apliecināt identitāti ne tikai klātienē, bet arī attālināti internetā, izmantojot autentifikācijas un elektroniskā paraksta piedāvātās iespējas.

Iedzīvotājiem jauno karti būs iespējams noformēt jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas vai Latvijas pārstāvniecībā ārvalstīs. Valsts nodeva par kartes izgatavošanu standarta termiņā desmit darba dienu laikā noteikta 10 Ls, savukārt bērniem un jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, kā arī pensionāriem un invalīdiem nodevas apmērs ir samazināts – 5 Ls.

DB jau rakstīja, ka PMLP sagaida, ka šogad tiks izsniegts ap 140-150 tūkstošiem eID karšu.

Tā kā jau no nākamā gada 1. janvāra, stiprinot valsts E-veselības portāla drošību, eveseliba.gov.lv varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības un kvalificētiem elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkiem, novembrī par 15% pieaudzis pieteikumu skaits lietotnes eParaksts mobile saņemšanai.

Šāda tendence saglabājas arī decembra sākumā, tāpēc VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) aicina medicīnas nozares profesionāļus un iedzīvotājus neatlikt eParaksts mobile saņemšanu uz gada nogali.

No nākamā gada iedzīvotāji portālam varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem rīkiem, kas Latvijā ir nacionālie elektroniskās identifikācijas rīki – mobilā lietotne eParaksts mobile un eID karte, kā arī autentifikācijas risinājums Smart-ID. Savukārt veselības nozares profesionāļi E-veselības sistēmai varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības risinājumiem – eParaksts mobile un eID karte.

Iedzīvotājiem jau no 14 gadu vecuma bez maksas ir pieejama e-Identitātes apliecināšanas iespēja ar lietotni eParaksts mobile un eID karti. Šos rīkus iedzīvotāji izmanto arī maksājumu apstiprināšanai internetbankās, kā arī dokumentu parakstīšanai viedtālrunī vai datorā.

Šī gada aprīlī un maija sākumā Swedbank sadarbībā ar Latvijas Valsts Radio un Televīzijas Centru (LVRTC) un RTU Attīstības fondu īstenos akciju, kuras mērķis ir palīdzēt Latvijas uzņēmējiem sākt lietot elektroniskās identifikācijas kartes jeb eID savā biznesa ikdienā, informē Swedbank pārstāve Vineta Savicka.

Akcijas laikā astoņās Swedbank filiālēs LVRTC īpaši apmācītie RTU tehnoloģiju programmu studenti palīdzēs uzņēmējiem sagatavot datorus eID lietošanai. Papildu bezmaksas konsultācijām visi akcijas dalībnieki dāvanā saņems eID kartes lasītāju

Aktivizējot eID karti ar tai piesaistīto eParakstu, uzņēmēji varēs izmantot virkni e-pakalpojumu, piemēram, apstiprināt identitāti ne tikai klātienē, bet arī elektroniskajā vidē, iesniegt elektroniski parakstītus dokumentus valsts un pašvaldības iestādēs, attālināti pārbaudīt klientu un partneru datus, veikt darījumus uzņēmumu starpā - rēķini, līgumi utt. Ar eID var ātrāk un ērtāk sakārtot arī bankas lietas. Jau tagad Swedbank internetbankā ar eID karti var parakstīt līgumus, komercķīlas pieteikumu vai veikt maksājumus ar lielāku limitu.

Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par personu apliecinošiem dokumentiem, kas paredz, ka turpmāk eParakstīšanas iespējas tiks automātiski iekļautas visās elektroniskās identifikācijas kartēs, kas tiek izsniegtas personām, kas sasniegušas 14 gadu vecumu, ja vien šīs personas neatteiksies no eID kartē iekļaujamo sertifikātu, kas nepieciešami elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai saņemšanas, informē Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Līdzšinējā kārtība paredzēja to, ka, piesakoties elektroniskajai identifikācijas kartei, personai vajadzēja papildus norādīt, ka viņa vēlās, lai viņas eID kartē tiktu iekļauti eParakstīšanas rīki.

«Nereti piesakoties eID kartei, personas nezināja par droša elektroniskā paraksta iespējām vai arī neredzēja savā ikdienā tām pielietojumu, taču vēlāk, kad tām radās nepieciešamība attālināti parakstīt dokumentus vai autentificēties, piemēram, savā internetbankā vai portālā latvija.lv, personai bija atkārtoti jādodas uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai aktivizētu līdz šim neizmantotos rīkus. Tas radīja neērtības iedzīvotājiem, vairojot priekšstatu, ka eParaksts ir kaut kas sarežģīts, tā iegūšana ir pārmērīgi birokrātiska, ka sistēma nedarbojas un pie tā vainojams eParaksts. Turklāt situācija, kad no 600 tūkstošiem izsniegto eID karšu tikai nepilnos 130 tūkstošos ir aktivizētas eParakstīšanas iespējas, kopumā kropļoja virtuālo vidi un ir būtiski aizkavējusi e-pārvaldes un e-iespēju pilnvērtīgas izmantošanas attīstību Latvijā, radot arī milzu reputācijas un administratīvo slogu e-pakalpojumu saņēmējiem. Šobrīd gan e-pakalpojumu sniedzējiem, gan saņēmējiem dzīve kļūs vienkāršāka, bet Latvijas e-vide – viendabīgāka,» uzskata Latvijas Valsts radio un televīzijas centra, kas ir vienīgais uzticamais sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs valstī, valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Gada laikā kopš virtuālā eParaksta ieviešanas tā lietošanai portālā eparaksts.lv autentificējušās vairāk nekā 9800 personas, savukārt eParakstu viedkartē lieto ap 5000 personu.

Salīdzinot ar 2010.gadu, ir gandrīz divreiz pieaudzis izsniegto eParaksta viedkaršu skaits, ko pārsvarā eParakstīšanai izmanto iestādes un uzņēmumi, savukārt līdz ar droša virtuālā eParaksta ieviešanu ir samazinājies privātpersonu skaits, kas vēlējušās saņemt eParakstu viedkartē.

Salīdzinot ar 2009. un 2010.gadu pērn būtiski pieaudzis dokumentu skaits, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu. 2009.gadā ik mēnesi tika parakstīti vidēji 26 000 dokumentu, 2010.gadā eParakstīto dokumentu skaits vidēji mēnesī bija dubultojies, bet 2011.gadā jau pārsniedza 67 000 dokumentus vidēji mēnesī. Turklāt, ja gada pirmajā pusē laika zīmogs lietots vidēji 60 000 reižu mēnesī, tad gada otrajā pusē laika zīmogu lietojumu skaits pārsniedza 73 000 vidēji mēnesī.

No 3.septembra viedtālruņu lietotājiem ir pieejama mobilā lietotne dokumentu eParakstīšanai. Lietotne eParakstsLV ir bez maksas un darbojas viedtālruņos ar iOs un Android operētājsistēmām, informē droša elektroniskā paraksta pakalpojuma sniedzējs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Mobilā lietotne eParakstsLV viedtālrunī nodrošina dokumentu parakstīšanu ar elektronisku parakstu, kā arī jau parakstītu dokumentu pārbaudi. Viedtālrunī iespējams parakstīt jebkura formāta dokumentus. Pēc parakstīšanas tie tiks saglabāti eDOc formātā.

Parakstītu dokumentu no viedtālruņa var nosūtīt adresātam uz e-pastu vai izmantojot viedtālrunī pieejamās saziņas lietotnes, kā arī noglabāt sev ērtākajā datņu apmaiņas servisā. Tāpat parakstītie dokumenti 24 stundas glabāsies eParaksta lietotāja profilā portālā eParaksts.lv.

«Dokumentu parakstīšana viedtālrunī ir nozīmīgākais eParaksta attīstības posms pēc eID kartes ieviešanas,» uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde (PMLP) rīkos apmācību semināru dažādu uzņēmumu un iestāžu darbiniekiem, kuriem ikdienā ir nepieciešams pārliecināties par klientu identitāti, pārbaudot dokumentus. Seminārā tiks skaidrota elektroniskās identifikācijas kartes (eID) lietošana un autentiskuma pārbaude.

Seminārā PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Inguss Treiguts stāstīs par šī dokumenta lietošanu, tajā iestrādātajiem aizsardzības un pretviltošanas līdzekļiem, kā arī citām būtiskām lietām, kas jāņem vērā, veicot dokumentu pārbaudi, teikts pārvaldes paziņojumā.

Seminārā aicināti piedalīties gan notāri, gan arī dažādu banku, uzņēmumu un iestāžu darbinieki, kuriem ikdienā ir nepieciešams pārliecināties par klienta identitāti, pārbaudot dokumentus.

Bezmaksas seminārs notiks 13. aprīlī bankas Citadele konferenču zālē.

Db.lv jau vēstīja, ka pirmās nedēļas laikā interese par eID, kas Latvijas iekšzemē identitātes apliecināšanai ir līdzvērtīga līdz šim lietotajai pasei, bijusi «milzīga», pauda PMLP. Pirmās nedēļas laikā eID noformējuši vairāk nekā 3200 iedzīvotāji.

Deviņu mēnešu laikā, kopš Latvijā tiek izsniegtas elektroniskās identifikācijas kartes (eID) jeb personas apliecības, tās izsniegtas vairāk nekā 106 tūkstošiem iedzīvotāju, informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvji.

Tādējādi vairāk nekā trešdaļa no 2012. gadā izsniegtajiem personu apliecinošajiem dokumentiem bija eID.

Kopumā aizvadītājā gadā tika izsniegti 342 886 personu apliecinoši dokumenti, no tiem 236 845 pases. No izsniegtajām personas apliecībām lielākā daļa bijušas Latvijas pilsoņu personas apliecības - 84 tūkstoši. 2,8 tūkstoši bija Latvijas nepilsoņu personas apliecības, 617 apliecību izsniegtas Eiropas Savienības pilsoņiem, savukārt 18,6 tūkstoši - ārvalstu pilsoņiem, kas saņēmuši uzturēšanās atļaujas Latvijā, liecina PMLP statistika.

Pērn lielākais personas apliecību skaits tika izsniegts augustā, kad šo dokumentu saņēma vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. 2012. gadā ik mēnesi dokumentam pieteicās aptuveni 11 tūkstoši klientu, kas liecina, ka personas apliecība sāk iemantot aizvien lielāku popularitāti.

Sākotnēji bija plānots, ka gada sākumā sāks izsniegt jaunās personas apliecības jeb eID kartes ar desmit gadu derīguma termiņu, kas ir divreiz garāks, kā šobrīd. Taču jauno karšu ieviešana tagad tiek prognozēta tikai rudenī, vēsta LNT ziņas.

Kad pagājušā gada vasarā tika sagatavoti labojumi valdības noteikumos, tika paredzēts, ka personas apliecības ar divreiz garāku — desmit gadu derīguma termiņu sāks izsniegt 2019. gada 1. janvārī. Tomēr līdz apstiprināšanai valdībā jaunie noteikumi tā arī nav tikuši.

Kā skaidro Iekšlietu ministrijā (IeM), jauno eID karšu ieviešanu nācies atlikt vismaz divu iemeslu dēļ. Pērn decembrī ražotājs informējis, ka personas apliecības nespēs piegādāt sākotnēji plānotajā termiņā. Vēl viens būtisks iemesls, kāpēc joprojām turpina izsniegt identifikācijas kartes ar piecu gadu termiņu, ir pārāk lieli vecā parauga personas apliecību krājumi.

«Uzkrājums vecajām kartēm ir izveidojies pietiekami ievērojams. Tādēļ, lai efektīvi izmantotu vecā parauga kartes, pirms mēs uzsākam jauno karšu izsniegšanu, šis ir process, kas ir jāsalāgo savā starpā. Mēs prognozējam to, ka augusts, septembris varētu būt termiņš, kad varētu sākties jaunā parauga eID karšu izsniegšana,» LNT ziņām sacīja IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Saeima ceturtdien, 20.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru.

Likumu grozījumi rosināti, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Saeimas vēlēšanās balsot ar personas apliecību jeb eID karti.

Patlaban atzīmi par dalību vēlēšanās veic pasē, savukārt jaunā iecere paredz to izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā. Tādējādi tiktu nodrošinātas tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases.

Kā iepriekš atzīmēja par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga, komisija saņēmusi atzinumu no Finanšu ministrijas par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu tehniskā risinājuma izstrādei.

Pirmās 100 tūkst. ID karšu sagataves jau izgatavotas un piegādātas Latvijā.

Tā DB informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs. Lai arī par elektroniskām identifikācijas kartēm (eID) Latvijā runā vismaz desmit gadus, beidzot tās ieraudzīs dienasgaismu.

Jau ziņots, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir noslēgusi 4,035 milj. Ls vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto uzņēmumu Oberthur Technologies S.A. par eID un e-uzturēšanās atļauju karšu sagatavju izgatavošanu un piegādi. Līgums paredz, ka uzņēmums Latvijai eID sagataves piegādā nevis visas uzreiz, bet pakāpeniski – vadoties pēc pieprasījuma. Tāpat šā gada sākumā ir noslēdzies PMLP iepirkums par pasu sistēmas un vienotās migrācijas informācijas sistēmas (VMIS) attīstību eID un elektronisko uzturēšanās karšu izsniegšanai.