Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Šodien tiks atklātas Parīzes vasaras olimpiskās spēles.

Atklāšanas ceremonija Parīzē sāksies plkst.20.30 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV) un un portālam "Lsm.lv".

Valstu parāde Sēnas upē sāksies pie Austerlicas tilta un noslēgsies Trokadero laukumā, to vairāk nekā sešu kilometru garumā vērojot vairāk nekā 300 000 skatītāju, no kuriem vairāk nekā 200 000 skatītāju par vietām nav jāmaksā.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies apmēram 10 500 atlētu no 204 valstu olimpiskajām komitejām.

Latvijas delegācijas karognesēji būs pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa un 3x3 basketbola izlases spēlētājs, olimpiskais čempions Nauris Miezis.

Klātienē ceremoniju vēros arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Parīzes piepilsētā Monreijā atrasta melna automašīna Seat, ko izmantojuši teroristi naktī uz sestdienu notikušajos uzbrukumos, svētdien paziņojusi policija.

Avoti policijā arī apstiprināja, ka aizturēti seši cilvēki, kas saistīti ar vienu no teroristiem - 29 gadus veco Francijas pilsoni Omaru Ismailu Mostefaju.

Aizturēto vidū ir arī Mostefajas tēvs, brālis un svaine.

Kā ziņots, teroraktos Parīzē naktī uz sestdienu tika nogalināti 129 cilvēki un vairāk nekā 300 ievainoti. Atbildību par teroraktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

Uzbrukumi notika sešās vietās Parīzē un tos īstenoja septiņi teroristi, no kuriem seši uzspridzinājās, bet vienu nošāva policija.

Teroristi darbojās trīs komandās un bija bruņojušies Kalašņikova automātiem un pašnāvnieku vestēm.

Postījumi, kas Parīzē nodarīti sestdien «dzelteno vestu» protestu laikā, ir pat nopietnāki nekā nekārtībās pirms nedēļas, svētdien atzina Parīzes domes amatpersona Emanuels Greguārs.

«Skats, kādu pieredzējusi Parīze, ir katastrofāls,» sacīja galvaspilsētas mēra Annas Idalgo līdzstrādnieks.

«Vardarbība nebija tik radikāla, bet, postījumi, iespējams, ir pat nopietnāki nekā pirms nedēļas,» viņš piebilda.

Vardarbība pieredzēta lielākā skaitā Parīzes rajonu nekā līdz šim, protestu kustībai galvaspilsētā izplešoties arvien vairāk, skaidroja amatpersona.

Parīze nevar atļauties šādas briesmas reizi nedēļā, brīdināja Greguārs, skubinot prezidenta Emanuela Makrona valdību reaģēt, lai krīzi apturētu.

Sagaidāms, ka Makrons, kurš par protestiem neko nav teicis vairākas dienas, valsti uzrunās nākamās nedēļas sākumā.

Premjerministrs Eduārs Filips sacīja, ka prezidents ierosinās soļus dialoga sekmēšanai.

Pēc kādas sievietes nāves traģiskā negadījumā Parīze draud aizliegt elektriskos skrejriteņus, ja to operatori nenodrošinās, ka tiek ievēroti ātruma ierobežojumi un citi drošas braukšanas noteikumi.

Parīzes policija sestdien apsūdzēja slepkavībā medmāsu, kas šomēnes, braucot ar elektrisko skrejriteni, notrieca 32 gadus vecu itālieti, kura dzīvoja Parīzē. Medmāsa un vēl viens cilvēks, kas bija viņas pasažieris, no notikuma vietas aizbēga un tika notverti tikai pēc desmit dienām. Itāliete no gūtajiem ievainojumiem nomira.

Sievietes nāve atdzīvināja debates par elektrisko skrejriteņu izmantošanu Parīzē, kur kopš 2019.gada negadījumos, kuros iesaistīti šie pārvietošanās līdzekļi, gājuši bojā vismaz trīs cilvēki, itālieti ieskaitot.

Francijas galvaspilsētā iznomāšanai pieejami aptuveni 15 000 elektrisko skrejriteņu, kuru atļautais maksimālais braukšanas ātrums ir 20 kilometri stundā. Parīzē ar vienu skrejriteni atļauts braukt tikai vienam cilvēkam un jābrauc pa veloceliņiem. Taču šie noteikumi bieži tiek pārkāpti.

Parīze plāno aizliegt tūristu autobusus pilsētas centrā, lai pamudinātu pilsētas viesus staigāt, braukt ar divriteni vai izmantot sabiedrisko transportu un tādējādi mazinātu sūdzības par masu tūrisma radītajām neērtībām, paziņojis Parīzes mēra vietnieks Emanuels Greguārs.

Viņš intervijā laikrakstam «Le Parisien» norādīja, ka situācija Parīzē nav tik slikta kā tūristu pārpludinājās Barselonā un Venēcijā, taču parīzieši ir satraukti par tūristu autobusu pieplūdumu.

«Mēs vairs nevēlamies totālo anarhiju ar tūristu autobusiem Parīzē. (..) Autobusi vairs nav gaidīti pašā pilsētas centrā,» paziņoja Greguārs.

Parīzē braukā desmitiem divstāvu autobusu ar vaļējiem jumtiem, kas vadā tūristus starp galvenajiem objektiem, kā arī tajā ierodas tūristu autobusi no visas Eiropas.

Kā pavēstīja Greguārs, pilsēta gaida jaunu noteikumu pieņemšanu, kas samazinās autobusu satiksmi un izveidos stāvvietas ārpus pilsētas, lai autobusiem vairs nav jāiebrauc centrā.

Pastiprinātas drošības apstākļos pirmdien Parīzē sākas vēsturē lielākā pasaules līderu sanāksme, kas veltīta klimatam. Skeptiķi jau norāda, ka vairāk nekā 140 valstu un valdību vadītājiem būs grūti vienoties par konkrētu rīcību un solījumiem, lai mazinātu globālo sasilšanu nākotnē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka iedzīvotāju viedokļa aptaujas pasaulē liecina, ka mazinājies sabiedrības atbalsts ambiciozas rīcības solījumiem, lai novērstu klimata pārmaiņas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Turpretim optimisti uzsver, ka vēl nekad tik daudzas valstis jau pirms konferences sākšanās nav devušas tik konkrētus solījumus rīkoties, lai globālo sasilšanu samazinātu.

Iepriekšējais ANO globālais klimata samits notika 2009. gada 7.–18. decembrī Kopenhāgenā, kur uz tā atklāšanu pulcējās 115 pasaules valstu līderi, kuru runās izskanēja apņēmība rīkoties.

Taču konferences pēdējā dienā 18. decembrī mediji ziņoja, ka sarunas ir izgāzušās. Tikai 80 valstis bija gatavas solīt konkrētu rīcību, lai mazinātu globālo sasilšanu. Gala paziņojuma projekts netika apstiprināts, bet gan tikai «pieņemts zināšanai». Tajā tika atzīts, ka klimata pārmaiņas ir viena no aktuālākajām mūsdienu problēmām un būtu jārīkojas, lai globālās temperatūras izmaiņas nepārkāptu 2 °C. Taču šis dokuments nebija obligāti izpildāmo statusā un neiekļāva nekādus obligāti izpildāmus konkrētas rīcības solījumus par CO2 izmešu samazināšanu.

Pašreizējā informācija liecina, ka starp cietušajiem vai bojā gājušajiem Parīzes teroraktos nav Latvijas valstspiederīgo, sacīja Ārlietu ministrija (ĀM) preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons.

Jansons akcentēja, ka tiek uzturēti kontakti ar Francijas Ārlietu ministrijas krīzes centru un aktuāla informācija liecina, ka Latvijas valstspiederīgo starp cietušajiem nav.

Pēc Latvijas ĀM rīcībā esošās informācijas Francijas galvaspilsētā Parīzē atrodas 28 Latvijas valstspiederīgie. Jansons piebilda, ka šis skaits ir nepilnīgs, jo ne visi cilvēki, kas dodas uz ārzemēm, reģistrējas konsulārajā reģistrā.

Latvijas ĀM patlaban turpina apzināt valstspiederīgo skaitu Parīzē, un atsaucoties uz ievietoto informāciju ministrijas un Latvijas vēstniecības Francijā mājaslapās, iedzīvotāji aktīvi sazinās, darot zināmu par savu atrašanos Parīzē un par to, ka atrodas drošībā.

Francijas galvaspilsētā Parīzē ūdens līmenis Sēnā piektdien sasniedzis augstāko līmeni pēdējos 30 gados, un dienas gaitā, domājams, sasniegs sešus metrus virs normas, brīdinājuši meteorologi.

Gatavojoties plūdiem, slēgta Luvra un Orsē muzejs, kuros evakuēta daļa mākslas darbu.

Plūdos Francijā un Vācijā pēdējās dienās dzīvību zaudējuši vairāk nekā desmit cilvēki un tūkstoši bijuši spiesti pamest savas mājas. Plūdi skāruši arī Poliju un Beļģiju.

Nedēļas nogalē daudzviet Eiropā, sākot no Francijas un beidzot ar Ukrainu, tiek prognozētas jaunas lietavas.

Francijas prezidents Fransuā Olands plūdu smagāk skartajos apgabalos plāno izsludināt ārkārtas stāvokli, kas ļaus izmantot ārkārtas fondus palīdzības sniegšanai.

Valsts dzelzceļa kompānija SNCF slēgusi līniju, kas Parīzē iet gar Sēnas krastu.

Paralēli laikapstākļu izraisītajiem transporta ierobežojumiem Francijā trešo dienu turpinās arī dzelzceļa darbinieku streiks.

Nododot olimpisko karogu 2028.gada olimpisko spēļu mājvietai Losandželosai, svētdien Parīzē svinīgā ceremonijā tika noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles.

Latvijas karogu noslēguma ceremonijā Parīzes stadionā "Stade de France" nesa BMX frīstaila sportists Ernests Zēbolds un sprintere Gunta Vaičule. Francijas karogu nesa regbists Antuāns Dipons un ASV - peldētāja Keitija Ledeki.

Pēc olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāja Tonī Estangē runas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju sekoja līdzi Parīzes olimpiskajām spēlēm, un nosauca spēles par "sensacionālām".

Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem, un, izskanot olimpiskajai himnai, olimpiskais karogs tika nolaists, to Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo ar Baha starpniecību nododot Losandželosas mērei Karenai Basai, bet pēc tam to saņemot amerikāņu aktierim Tomam Krūzam.

Parīze uz sešiem mēnešiem atlikusi veco automašīnu aizliegumu, kura mērķis ir samazināt piesārņojumu.

Pēdējo gadu laikā varasiestādes ir pakāpeniski aizvākušas vecos transporta līdzekļus no Parīzes ielām, ieviešot obligātu emisijas reitingu.

Šo kampaņu aktīvi atbalstījusi Parīzes mēre Anna Idalgo, kas izspēlē savu zaļo kārti kā Sociālistu partijas kandidāte aprīlī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās.

Viņa solījusi līdz 2024.gada Vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē aizliegt ar dīzeļdzinējiem aprīkotas automašīnas, un plāno pilsētas centrā gandrīz pilnībā aizliegt privāto transporta līdzekļu satiksmi.

Bija plānots, ka 1.jūlijā Parīzē un tās piepilsētās tiks aizliegtas emisijas reitinga trešās klases automašīnas, kas ietver visas mašīnas ar benzīna dzinējiem, kas ražotas pirms 2006.gada janvāra, un visus transporta līdzekļus ar dīzeļdzinējiem, kas ražoti pirms 2011.gada. Šis aizliegums skartu vairāk nekā 1,2 miljonus transporta līdzekļu.

Francijas galvaspilsētā Parīzē oktobrī norisinājās ikgadējā starptautiskā pārtikas izstāde SIAL Paris. Tā pulcēja vairāk nekā 7000 uzņēmumus no 109 valstīm, tostarp 35 uzņēmumus no Latvijas. Tie tika pārstāvēti piecos Latvijas nacionālajos stendos: gourmet, maizes un saldumu, BIO, gaļas, piena.

«Mēs esam mēģinājuši attīstīt eksportu bez izstādēm, un tomēr, lai gan finansiāli tas ir pārdomājams ieguldījums - esam nonākuši pie atziņas, ka izstādes var nest reālāko rezultātu. Mēs SIAL Paris 2018 piedalījāmies pirmo reizi. Nav iespējams uzreiz noteikt izstādes doto pienesumu Taste Caps! eksportam. Pat, ja neizveidotos sadarbība ar kādu eksporta partneri, mēs dažu dienu laikā saņemam atsauksmes par mūsu produktiem no tik daudzām pasaules valstīm. Mēs dzirdam un redzam tirgus tendences. Latvijas pārtikas ražotāji izceļas ar produktu ļoti augsto kvalitāti un izteiksmīgo garšu, jo komentārus par to saņēmām ne mazums,» saka Ilze Garanča, SIA Taste Caps! īpašniece.

Dānija un Zviedrija trešdien paaugstinājušas draudu statusu par vienu pakāpi līdz otram augstākajam līmenim, kā pamatojumu minot paaugstinātu teroraktu risku pēc 13.novembrī notikušās asinspirts Parīzē.

Dānijas policija savu «iekšējās sagatavotības līmeni» palielinājusi līdz «ievērojami paaugstinātam», kā iemeslu minot neskaidro situāciju vairākās Eiropas valstīs.

Tomēr Dānijas izlūkdienests PET nav mainījis savu teroristu draudu novērtējumu, kurā draudi pret Dāniju atzīti par nopietniem.

Policija skaidroja, ka sabiedrība nekādas izmaiņas savā ikdienā nejutīs.

Arī Zviedrija trešdien paaugstinājusi terora draudu līmeni līdz otram augstākajam.

Zviedrijas izlūkdienests Sapo skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz Nacionālā teroristu draudu izvērtēšanas centra novērtējumu.

Sapo norādīja, ka tas ir saņēmis konkrētu informāciju un uzskata par nepieciešamu atbilstoši rīkoties.

Amerikāņu rokgrupa Eagles of Death Metal, kuras koncerta laikā mūzikas klubā Bataclan Parīzē notika teroristu uzbrukums, vēlas iespējami drīz tur atgriezties un sniegt koncertu.

«Es nevaru sagaidīt, kad nokļūšu atpakaļ Parīzē. Es nevaru sagaidīt uzstāšanos. Mēs vēlamies būt pirmā grupa, kas uzstāsies klubā Bataclan, kad tas atkal atvērsies, jo es biju tur, kad tas uz brīdi apklusa,» intervijā ziņu portālam Vice News stāstīja grupas līderis Džesijs Hjūzs.

«Mūsu draugi devās uz turieni redzēt rokenrolu un nomira. Es gribu doties atpakaļ uz turieni un dzīvot,» teica mūziķis.

Kā ziņots, 89 cilvēki 13.novembrī gāja bojā amerikāņu rokgrupas Eagles of Death Metal uzstāšanās laikā koncertzālē Bataclan. Mirušo vidū bija brits Niks Aleksandrs, kurš tirgoja preces ar Eagles of Death Metal simboliku, kā arī trīs ierakstu kompānijas darbinieki. Neviens no grupas dalībniekiem ievainots netika. Kopumā teroraktos Parīzē gāja bojā 130 cilvēku.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis plkst.13.30 sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi, lai uzklausītu drošības dienestus saistībā ar situāciju Parīzē, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta pārstāvis Gusts Kikusts.

Vējonis šorīt Latvijas Radio uzsvēra, ka Latvijā nav paaugstinājies terorisma draudu risks. Situācija Latvijā ir mierīga un drošības dienesti situāciju kontrolē.

Viņš norādīja, ka drošības iestādes izvērtēs Francijā notikušo teroraktu iemeslus un skaidros, kādas organizācijas tajos ir piedalījušās.

Kā teikts Valsts prezidenta paziņojumā, kas ievietots viņa mājaslapā, Vējonis kategoriski nosoda teroristisko uzbrukumu sēriju Parīzē, kuru rezultātā ir nogalināti vairāki desmiti nevainīgu cilvēku. Valsts prezidents uzsver, ka šajās dienās Latvija domās būs kopā bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem.

Elīza Drāzniece ieguvusi izglītību un darba pieredzi modes pasaules mekās Parīzē un Milānā; tagad viņa ir atgriezusies Latvijā un gatava ar pilnu sparu ārvalstīs smeltās gudrības likt lietā šeit , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz darbam Milānā Elīza mērojusi vairāk nekā 11 gadus garu izglītošanās un pieredzes bagātināšanas ceļu Rīgā, Parīzē, Atēnās un Milānā.

Parīzes šarms

Pēc vidusskolas beigšanas Elīza devās uz Parīzi, lai vasaras mēnešos mācītos modes kursos senākajā modes augstskolā Esmod International. Pasniedzēji saskatījuši Elīzā talantu un pārliecināja studijas turpināt. Viņa toreiz atgriezās Latvijā un sāka meklēt iespēju iegūt finansējumu mācībām. Francijas vēstniecības piešķirtā stipendija viņai dāvāja šādu iespēju un modes biznesa aizkulišu iepazīšana varēja sākties. Divus gadus Elīza studēja Esmod International. «Otrajā kursā sapratu, ka modes dizains nav mans aicinājums, vairāk saista šīs industrijas biznesa puse – mārketings, modes uzņēmumu vadība, zīmolu izstrāde, produktu pārdošana, patērētāju vēlmju izzināšana. Trešajā kursā kā bakalaura mācību programmas kursu izvēlējos pabeigt Esmod Isem skolā, kur šīs zināšanas varēju iegūt,» stāsta Elīza. Paralēli viņa ieguva vēl vienu diplomu CNAM mākslas un zinātņu konservatorijā (National Chamber of Arts and Sciences), kurā apguva inovācijas modes uzņēmumu vadībā. Prakses laikā viņa redzēja, kā norit darbs ražotnēs, tostarp tādās, kas darina apģērbu Chanel modes namam. «Viss ražošanas ķēdes process ir pēc formulām smalki aprēķināta sistēma - kur un kā sēž šuvējas, kā tiek griezts audums, cik izmaksā vienas vīles nošūšana un cik maksā katra darba minūte attiecīgajam izstrādājumam,» viņa turpina. Pēc studiju beigšanas Elīza ieguva prakses vietu uzņēmumā Staff International, kas ražo un izplata virkni pasaulē zināmu zīmolu, tostarp Diesel, Dsquared2, Maison Margiela, Marc Jacobs, Vivienne Westwood un Victor&Rolf. 2006. gada vasarā Elīza strādāja pie jaunāko kolekciju pārdošanas kampaņas, kuras laikā nācās sadarboties ar pasaules atzītāko modes veikalu pārstāvjiem un iepircējiem. Modes biznesa pamatā ir sava veida demogrāfijas, socioloģijas un pasaules kultūru analīze. «Bija interesanti vērot un uzzināt, ko un kā pērk, piemēram, vācieši vai amerikāņi, ko pieprasa arābu vai japāņu tirgū, kā kolekcijas saviem veikaliem izvēlas un veido lielākie luksus veikalu iepircēji,» atminas Elīza. Parīzē viņa ieguva zināšanas par pasaules modes biznesa posmiem - sākot ar dizainu, modelēšanu, ražošanu un mārketingu līdz produkta nonākšanai pie gala patērētāja. Iegūtās zināšanas, palīdzējušas virzīt tālāko Elīzas karjeras ceļu.

Bruņots uzbrucējs ceturtdienas vakarā atklāja uguni uz policistiem Parīzē Elizejas laukos, nogalinot vienu policistu un ievainojot vēl trīs cilvēkus, līdz uzbrucēju nošāva policija, paziņoja Francijas Iekšlietu ministrija.

Atbildību par uzbrukumu, kas noticis trīs dienas pirms Francijas prezidenta vēlēšanām, dažu stundu laikā uzņēmās džihādistu grupējums Islāma valsts.

Uzbrucējs novietoja savu automobili iepretim policijas automašīnai, atklāja uguni un mēģināja kājām aizbēgt no notikuma vietas, turpinot šaušanu, telekanālam BFM-TV paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Pjērs Anrī Brandē.

Uzbrukumā tika nopietni ievainoti divi policisti, un ievainojumus guvusi arī viena ārvalstu tūriste, paziņoja pretterorisma prokurors Fransuā Molēns.

Izmeklētāji piektdienas rītā Parīzes austrumu piepilsētā Šelā veica kratīšanu mājoklī, kur dzīvojis 39 gadus vecais uzbrucējs Karims Šeurfi, kuram ir krimināla pagātne.

Pēc elektrisko skūteru pilotprojekta Parīzē Eiropas kopbraukšanas platforma Bolt (iepriekš Taxify) turpmāk elektrisko skūteru servisu nodrošinās arī Madridē, informē uzņēmumā.

«Bolt misija ir nodrošināt ērtāku un ātrāku pārvietošanos pilsētvidē. Sastrēgumi ir liela problēma tādās pilsētās kā Madride, tāpēc jāņem vērā, ka citi braucieni ir efektīvāki, ja tiek izmantots elektriskais skūteris nevis automašīna ar šoferi. Piedāvājot Bolt skūterus Madridē, mēs uzreiz risinām divas problēmas: samazinām automašīnu skaitu ielās un ietaupām klientu laiku un naudu», saka Bolt vadītājs un līdzdibinātājs Markuss Villigs.

«Mūsu uzņēmuma pieredze Parīzē, kur mēs sadarbojāmies ar pilsētu, lai noteiktu labu skūteru izmantošanas praksi, ir parādījusi, ka labas darba attiecības ar vietējo pašvaldību ir ļoti būtiskas. Tādā veidā patiešām ir iespējams vērst uzmanību uz pilsētas satiksmes saspringtajiem punktiem un sniegt labāko risinājumu pilsētas iedzīvotājiem. Madridē mēs ne tikai koncentrējamies uz pilsētas centru, bet cenšamies paplašināt mūsu pakalpojumus arī tajās pilsētas vietās, kur transporta iespējas ir ierobežotas», papildina Pauls Avarezs (Paul Avarez), Bolt procesu vadītājs Spānijā.

Igaunijā reģistrētā kopbraukšanas platforma «Bolt», kas iepriekš bija pazīstama ar nosaukumu «Taxify», jūlijā pārtraukusi elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumu sniegšanu Parīzē saistībā ar lielo konkurenci, vandālismu un sarežģītajiem likumiem.

Vienlaikus «Bolt» paziņoja, ka neplāno pilnībā aiziet no Parīzes tirgus, bet pagaidām nogaidīs līdz situācija uzlabosies elektrisko skrejriteņu nomas sektorā. «Bolt» Parīzē arī turpmāk piedāvās kopbraukšanas lietotnes pakalpojumus.

«Mēs nogaidām, kamēr apstākļi tirgū noskaidrosies, un tad izskatīsim atgriešanās iespējas, bet pašlaik ir grūti prognozēt, cik ilgs laiks paies,» ziņu aģentūrai BNS sacīja «Bolt» preses pārstāve Karina Kaze.

Viņa norādīja, ka citās pilsētās tādu problēmu neesot. «Skrejriteņu nomā pašlaik darbojamies sešās pilsētās - Tallinā, Pērnavā, Rīgā, Viļņā, Kauņā un Madridē. Šajās pilsētās viss norit labi, un cilvēki pret skrejriteņiem izturas atbildīgi,» piebilda kompānijas pārstāve.

Parīzē svētdien notikušajā referendumā atbalstīts ierosinājums Francijas galvaspilsētā aizliegt elektrisko skrejriteņu nomu.

Par aizliegumu nobalsojuši 89% referenduma dalībnieku, bet 11% bijuši pret, liecina rezultāti.

Lai gan referendumā piedalījušies tikai 7% no 1,3 miljoniem balsstiesīgo parīziešu, pilsētas pašvaldība paziņojusi, ka uzskatīs referenduma rezultātus par saistošiem.

"Paldies vairāk nekā 100 000 parīziešu, kas pauda savi viedokli, tā ir jauka vietējās demokrātijas uzvara," tviterī ierakstīja Parīzes mēre Anna Idalgo, kas ierosināja izlemt šo jautājumu referendumā.

Bezatbildīgā elektrisko skrejriteņu izmantošana un biežie negadījumi, kā arī pamesto skrejriteņu izraisītais haoss uz ietvēm noveda pie aicinājumiem aizliegt elektrisko skrejriteņu nomu un referenduma rīkošanas.

Gada sākums Eiropā zīmīgs ar vairākām ietekmīgām mēbeļu, dizaina, interjera priekšmetu, arhitektūras, būvmateriālu un citām izstādēm.

BAU Minhenē, imm cologne/LivingKitchen Ķelnē, Maison&Objet Parīzē janvārī, Stokholmas mēbeļu un gaismas izstāde, Ambiente Frankfurtē pie Mainas, mājas interjera un mēbeļu izstāde Kijevā februārī u.c. ir spilgti gan nacionāla, gan starptautiska konteksta pasākumi, kas sagatavo nozari kulminācijai – Milānas dizaina nedēļas salūtam aprīlī. Varētu šķist, ka nemaz nav laika radīt. Visu laiku nepieciešams izrādīties un tērēt ievērojamus līdzekļus dalības finansēšanai. Taču arī šodien ar sociālajiem tīkliem un internetu ir par maz. Redzēt, aptaustīt, satikties klātienē ir viena no Eiropas vecajām, labajām tradīcijām, kam ar lielu interesi seko un pievienojas visa pasaule. Kad janvārī vispirms Ķelne, vēlāk – Parīze uz dažām dienām kļūst par dizaina galvaspilsētām, šīs divas grandiozās tikšanās gan industrijai, gan patērētājiem dāvā virkni jaunu impulsu un vēstījumu.

Parīzes varasiestādes ceturtdien aizliegušas atstāt elektriskos skrejriteņus uz ietvēm, kā arī braukt ar tiem parkos un dārzos.

Elektriskie skrejriteņi kļūst arvien populārāki, taču ne visi parīzieši ir ar to mierā, uzskatot, ka tie palielina riskus gājēju drošībai.

Skrejriteņi ir jānovieto stāvvietās, kas paredzētas automašīnām un motorizētiem divriteņu transporta līdzekļiem, preses konferencē paziņoja Parīzes mērs Anna Idalgo.

Plānots, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā jūlijā.

Idalgo paziņoja, ka uzņēmumiem, kas piedāvā izīrēt elektriskos skrejriteņus, būtu jāsamazina Parīzē atļautais ātrums līdz 20 kilometriem stundā vai astoņiem kilometriem stundā gājēju zonās.

Kopš pērnā gada elektrisko skrejriteņu skaits Parīzē pieaudzis līdz aptuveni 20 000.

Skrejriteņu fani norāda, ka tas ir lēts un ātrs veids, kā pārvietoties pa pilsētu, jo skrejriteņu izīrēšana ir vienkārša, tam nepieciešama tikai mobilā aplikācija telefonā, un tos pēc brauciena iespējams atstāt jebkurā vietā. Savukārt kritiķi tieši šajā aspektā saskata problēmu, norādot, ka skrejriteņi lielā skaitā tiek atstāti Parīzes laukumos un trotuāru malās, samazinot telpu gājējiem.

Francija ir apņēmusies gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību, tikšanās laikā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu trešdien Parīzē paziņojis Rlizejas pils saimnieks Emanuels Makrons.

"Francija izjūt solidaritāti ar Lietuvu austrumu flangā, un es vēlētos atkārtoti apliecināt Francijas spēcīgo apņemšanos gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību un stabilitāti," kopīgajā preses konferencē uzsvēra Makrons.

Francijas prezidents atgādināja, ka tikšanās ar Nausēdu notiek pirms jūlijā Viļņā gaidāmā NATO samita, kas ir īpaši nozīmīgs, turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu.

Makrons arī pieminēja Francijas līdzdalību NATO patrulēšanas misijā Baltijas valstu gaisa telpā, norādot, ka Francijas "ieguldījums NATO austrumu flanga stiprināšanā ir liels".

Makrons piebilda, ka ar Nausēdu runājis arī par pretgaisa aizsardzību un palīdzību Ukrainai, kā arī par "spēcīgāku, energoneatkarīgu Eiropu", migrācijas problēmām un enerģētiku.

Siltais laiks aizvadītajā nedēļā Parīzē no jauna aktualizējis gaisa piesārņojuma problēmu. Lai smogu mazinātu, Francijas galvaspilsētā tika ieviesti stingrākie transporta kustības ierobežojumi pēdējo 20 gadu laikā, vēsta Reuters.

Pagājušajā nedēļā bija sezonai netipiski silts laiks, turklāt gaisa piesārņojumu palielināja arī gaisa temperatūras svārstības dienas un nakts laikā.

Lai mazinātu piesārņojumu, Parīzes amatpersonas pieņēma lēmumu pirmdien satiksmē atļaut piedalīties tikai tiem transportlīdzekļiem, kuru numurzīmē ir nepāra skaitlis, savukārt otrdien atļauts braukt tikai tiem transportlīdzekļiem, kuru numurzīmē ir pāra skaitlis, vēsta BBC. Ziņu aģentūra Reuters raksta, ka jau četri tūkstoši autobraucēju saņēmuši soda kvītis, jo nav ievērojuši šo prasību. Francijas galvaspilsētā pirmdien satiksmi uzraudzīja simtiem policistu.

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ANO klimata sarunās Parīzē ir jāpanāk apņemšanās līdz 2030.gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus, un palielināt finansējumu klimatam, EP norāda trešdien vakarā pieņemtajā rezolūcijā.

EP deputāti iesaka novirzīt EU oglekļa dioksīda tirgus ienākumus klimata finansēšanai, savukārt aviācijas un kuģniecības nozarēm līdz 2016.gada beigām sākt pasākumus izmešu samazināšanai, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

«Mūsu priekšā ir gadsimta cīņa. Ja neizdosies noturēt globālo sasilšanu 2 grādu robežās, mēs pieredzēsim arvien vairāk sausuma, plūdu, kūstošu ledāju un lauksaimniecībai piemērotu platību izzušanu. Turklāt klimata pārmaiņas būs vēl viens faktors migrācijas problēmu saasināšanā,» pēc balsojuma teica EP deputāts Gilles Pargneaux (S&D, Francija), kurš izstrādāja rezolūciju.