Ziemeļkorejā šīs nedēļas sākumā notikušas režīma dibinātāja Kima Irsena (Kim Il-Sung) simtgades jubilejai veltīti pasākumi, ko pasaules ziņu aģentūras iemūžinājušas fotogrāfijās.

Svinību noslēguma pasākumā Kima Ilsunga laukumā tika dejots un dziedāts Ziemeļkorejas nacionālajos tērpos. Pirms tam notika arī miltārā parāde, kurā runu sniedza jaunais Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns (Kim Jong-Un).

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada februārī par godu aizsaulē aizgājušajam Ziemeļkorejas līderim Kimam Čeniram (Kim Jong-il) tika atklāta gigantiska statuja, kas attēlo bijušo vadoni zirga mugurā blakus viņa tēvam zirga mugurā. Kims Čenirs mira pagājušā gada 17. decembrī no sirdslēkmes. Kopš tā laika viņa piemiņai kalnā iegrebts milzīgs lozungs, laistas klajā viņu godinošas pastmarkas, medaļas, zelta un sudraba monētas.

Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis parakstīs sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru par ESA_lab@RTU izveidi, stiprinot universitātes kompetenci kosmosa tehnoloģiju jomā un veicinot kosmosa un ar to saistīto nozaru izaugsmi, informē RTU.

ESA_lab ir Eiropas Kosmosa aģentūras izveidota sadarbības platforma, lai veidotu ciešākas saites ar augstākās izglītības un pētniecības organizācijām. Tās mērķis ir stiprināt pētniecību, attīstību un informācijas apmaiņu, tā sekmējot inovācijas un uz nākotni orientētus kosmosa risinājumus.

RTU ir vienīgā Latvijas augstākās izglītības iestāde, kas paraksta līgumu par ESA_lab, piepulcējoties virknei Eiropas universitāšu un kosmosa aģentūru, piemēram, Oksfordas universitātei, Centrālās Lankašīras universitātei, Darmštates Tehniskajai universitātei, Norvēģijas kosmosa aģentūrai utt.

Pievienojoties sadarbības platformai, RTU plāno vēl intensīvāk pētīt un attīstīt materiālus, to īpašības un ražošanas tehnoloģijas kosmosa vajadzībām. Pieredze šajā jomā RTU zinātniekiem ir liela, piemēram, Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš ar kolēģiem pēc Eiropas Kosmosa aģentūras pasūtījuma ir izstrādājis kosmosa satelītu ražošanas tehnoloģijas, kas palielinās satelītu drošību un ļaus ievērojami samazināt izgatavošanas un ekspluatācijas izmaksas nākotnes misijās.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Ar kosmosa industriju saistīti uzņēmumi izveidojuši asociāciju, lai veicinātu kosmosa industrijas un eksporta attīstību Latvijā. Tuvākie darbības mērķi saistīti ar kosmosa jomas popularizēšanu un politiskā atbalsta stiprināšanu nozarei.

Pieci ar kosmosa industriju cieši saistīti Latvijas uzņēmumi nodibinājuši Latvijas Kosmosa Industrijas Asociāciju. Tās mērķi ir sekmēt Latvijas Kosmosa industrijas uzņēmumu attīstību, veicināt sadarbības saiknes Latvijas kosmosa industrijas uzņēmumu starpā un veicināt Latvijas sekmīgu iekļaušanu Eiropas Kosmosa Aģentūras (EKA) pilntiesīgo dalībvalstu sastāvā.

Asociācijas dibinātāji ir A/S «RD ALFA Mikroelektronikas Departaments», nodibinājums «VIDES RISINĀJUMU INSTITŪTS», SIA «BALTIC SCIENTIFIC INSTRUMENTS», SIA «EVENTECH», biedrība «LATVIJAS ZINĀTNES CENTRU APVIENĪBA» un SIA «HELIOCENTRIC TECHNOLOGIES LATVIA».

Par LAIK prezidentu ievēlēts Pauls Irbins, kosmosa entuziasts, zinātkāres centru «ZINOO» un misijas «Pirmie Latvijas 100km kosmosā» vadītājs. Savukārt, par valdes priekšsēdētāju apstiprināts A/S «RD ALFA mikroelektronikas departaments» attīstības nodaļas vadītājs Ļevs Lapkis.

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

Ekspluatācijā nodota Kosmosa izziņas centra ēka Cēsīs, Cīrulīšu ielā 63, informē pašvaldībā.

Jauno ēku pašvaldība raksturo kā ilgtspējīgu un enerģētiski pašpietiekamu būvi, kurā patlaban notiek aktīvs darbs pie izziņas centra ekspozīciju izbūves un iekārtošanas. Plānots, ka apmeklētājiem centrs būs pieejams jau šī gada jūlijā.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (JV) norāda, ka Kosmosa izziņas centrs būs reģionāls izglītības centrs, kas ieinteresēs skolēnus par dabaszinātņu un tehnoloģiju priekšmetiem. Savukārt pedagogiem tajā būs iespēja apgūt jaunas mācīšanas metodes, bet ģimenēm - jēgpilni pavadīt laiku kopā. Pašvaldība plāno, ka gada laikā centru apmeklēs vairāk nekā 100 000 tūristu.

Par vairāk nekā 11 miljoniem eiro topošā Kosmosa izziņas centra pamatos iemūrē kapsulu  

Lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm par Kosmosa izziņas centra būvniecību Cēsīs, jaunās...

Ēka projektēta ar zemu enerģijas patēriņu, proti, 15 kilotvatstundas uz kvadrātmetru (kWh/m2) gadā, un galvenais siltumnesējs ir siltumsūknis ar kopējo jaudu 70 kilovati (kW). Siltā ūdens ražošanai uzstādīti divi granulu apkures katli ar kopējo jaudu 120 kW. Blakus būvei izbūvētas pazemes tvertnes, kurās attīrīs uz ēkas jumta sakrāto lietus ūdeni, lai pēc tam to padotu otrreizējai izmantošanai ēkā uz sanitārajiem mezgliem.

Uz jumta uzstādīti arī saules paneļi, kas nodrošinās pietiekamu daudzumu elektrības visām izziņas centra vajadzībām. Ēkā darbojas viedās vadības un kontroles risinājumi gan elektroenerģijai, gan siltumenerģijai.

Pie izziņas centra izveidota autostāvvieta ar 53 vietām, kā arī ierīkotas četras abpusējās ātrās elektroautomobiļu uzlādes stacijas - astoņām automašīnām un vienam autobusam.

Kosmosa izziņas centra galvenais un lielākais eksponāts būs Starptautiskās kosmosa stacijas replika divu stāvu augstumā, un tai dots nosaukums "Auseklis". Pirmajā kosmosa stacijas stāvā varēs iepazīties ar astronautu ikdienu, uzturoties misijās kosmosā, bet kosmosa stacijas otrais stāvs būs sasaistīts ar misijas vadības centru - apmeklētājiem pāros būs iespēja pašiem izspēlēt vairākas kosmosa misijas.

Kosmosa izziņas centra pirmā stāva ekspozīcijas saturs būs orientēts uz vizuālu pieredzi. Ienākot centrā, apmeklētājiem būs iespēja pārbaudīt, kā tiek saražota enerģija, staigājot pa Eiropā lielāko kinētisko grīdu.

Tālāk apmeklētāji varēs iziet cauri cilvēces izpētes vēstures tunelim, lai, sākot no aizvēstures, gūtu priekšstatu, kā attīstījusies zinātne, inženierzinātne un interese par kosmosu. Pirmajā stāvā varēs apskatīt arī dažādus ar kosmosu saistītu objektu modeļus: raķetes, robotus, roverus, satelītus, raķešu dzinējus, un citus. Apmeklētāju ērtībām izziņas centrā būs arī kafejnīca un suvenīru veikals.

Otrā stāva saturs - interaktīvs un balstīts uz dažādu uzdevumu veikšanu - paredzēts dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmai. Daļa no otrā stāva ekspozīcijas būs par Marsa kolonizāciju. Pašu gatavotie eksponāti apmeklētājam parādīs, kā organisko atkritumu attīrīšana var nodrošināt svarīgus resursus ilgtermiņa izdzīvošanai, kā saražot elektrību, skābekli un degvielu, atrodoties uz citas planētas, vienlaikus izvairoties no radiācijas un citiem ierobežojošiem faktoriem.

Trešais stāvs paredzēts aktīvākām nodarbēm - būs iespēja pieredzēt, kā trenējas astronauti, būs rotaļu stūrītis jaunākajiem apmeklētājiem un kosmosa objektu galerija.

Kā vēstīts, kosmosa stacijas eksponātus Cēsu Kosmosa izziņas centram projektē un izgatavo igauņu uzņēmums "Motor" par 128 900 eiro.

Projektu par ēkas celtniecību Cēsu novada pašvaldība īsteno ar Latvijas valsts budžeta programmas Emisiju kvotu izsoles instrumenta (EKII) finansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir 11 354 188 eiro, no tām projekta attiecināmās izmaksas ir 10 065 642 eiro, no tām EKII līdzekļi ir ne vairāk kā 49,67% no attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot 5 000 000 eiro.

Topošā Kosmosa izziņas centra saturs savukārt tiek veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021.gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Inovācijas centri" projekta "Inovācijas centra izveidošana Cēsīs" atbalstu. Šī projekta kopējās izmaksas ir 2,15 miljoni eiro, no kurām 1,64 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums, 289 825 eiro - Latvijas valsts budžeta līdzfinansējumu, bet 214 684 eiro - Cēsu novada pašvaldības līdzfinansējums.

Būvniecības ierosinātājs ir Cēsu novada pašvaldība, meta autors "Lauder Architects & ALPS" ainavu darbnīca, būvprojekta izstrādātājs un autoruzraugs inženieru birojs "CMB", projektu īsteno RERE Grupa pēc apvienotā projektēšanas un būvdarbu līguma, būvuzraudzību nodrošina "Firma L4".

Kosmosa transporta uzņēmums "SpaceX" ceturtdienas rītā pirmoreiz nosūtīja Zemes orbītā kosmosa kuģi ar pilnīgi civilu apkalpi, kurā ir divi vīrieši un divas sievietes.

Piecu stundu logs misijas “Inspiration4” startam sākās plkst.3.02 pēc Latvijas laika. Saskaņā ar oficiālām sinoptiķu prognozēm laikapstākļi Kenedija Kosmosa centrā bija labi un starta iespējamība bija 80%.

Pēc tikšanās ar “SpaceX” īpašnieku miljardieri Īlonu Masku apkalpes locekļi iekāpa baltos elektromobiļos “Tesla” un devās uz Kenedija Kosmosa centru, kur viņi uzvilka skafandrus.

Nesējraķete “Falcon 9” ar kosmosa kuģi “Dragon” tika palaista no leģendārā starta kompleksa 39A Kenedija Kosmosa centrā, no kura savulaik uz Mēnesi devās “Apollo 11” misija.

"Dragon" ar četriem kosmosa tūristiem atdalījās no "Falcon 9" otrās pakāpes 12 minūtes pēc starta un tagad atrodas orbītā ap Zemi.

Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā notikusi plaša demonstrācija par godu satelīta nogādāšanai kosmosā. Tikmēr komunistiskās valsts vadītājs Kims Čenuns licis tuvākajā laikā kosmosā nosūtīt jaunus satelītus.

Ziemeļkorejas oficiālā telekanāla uzņemtajos kadros redzami plaši karavīru un civiliedzīvotāju pūļi, kas pulcējušies galvaspilsētā, lai atzīmētu sekmīgo satelīta nogādāšanu kosmosā. Pūlis aplaudēja armijas ģenerāļu teiktajām runām un slavināja valsts vadītāju K. Čenunu.

Satelīta nogādāšana kosmosā ir liels panākums jaunajam Ziemeļkorejas līderim, kurš pie valsts vadīšanas pienākumiem stājās pēc tam, kad aizvadītā gada decembrī nomira viņa tēvs Kims Čenirs, norāda CNN. K. Čenuns arī licis kosmosā nosūtīt jaunus satelītus, norādot, ka tas ir nepieciešams, lai attīstītu valsts zinātni, tehnoloģijas un ekonomiku. Tikmēr ASV brīdinājusi Ziemeļkoreju neveikt turpmākus raķešu startus.

Ziemeļkorejas iedzīvotāji pirmdienas pēcpusdienā pārtrauca darbu, lai ar klusuma brīdi pieminētu valsts ilglaicīgā līdera Kima Čenira nāves gadadienu.

Desmitiem tūkstošu Ziemeļkorejas iedzīvotāju pulcējās Phenjanā, kur svinīgā ceremonijā tika atvērsts mauzolejs, kurā guldītas K. Čenira balzamētās mirstīgās atliekas. Mauzolejā jau atrodas Ziemeļkorejas dibinātāja K. Čenira tēva Kima Irsena mūmija.

K. Čenirs ar sirdstrieku mira 2011. gada 17. decembrī. Ziemeļkorejas diktators bija sasniedzis 69 gadu vecumu un pēc viņa nāves valstī tika izsludinātas sēras. K. Čenira bēru dienā valsts galvaspilsētu Phenjanu piepildīja histēriski raudošu cilvēku pūļi, lai sērotu par vadoņa nāvi. Valsts oficiālā ziņu aģentūra vēstīja, ka par mirušo vadoni sēro arī daba un dzīvnieki.

K. Čenira nāves pirmajā gadskārtā Phenjanā valdījis priecīgāks noskaņojums, vēsta AP. Tas saistīts ar valsts sekmīgi veikto satelīta palaišanu kosmosā. Db.lv jau vēstīja, ka aplēses liecina - valsts šogad savai kosmosa programmai iztērējusi 1,3 miljardus ASV dolāru.

Lai apliecinātu Latvijas potenciālu kosmosa izpētē, kā arī veicinātu jaunās paaudzes interesi par inženierzinātnēm, Zinātkāres centrs ZINOO un Latvijas Mobilais Telefons (LMT) uzsākuši projektu Pirmie Latvijas 100 km kosmosā. Tā ietvaros 20. aprīlī Cēsu lidlaukā tika palaista izmēģinājuma raķete, lai uz valsts simtgadi pirmo reizi Latvijas vēsturē varētu palaist raķeti jau 100 km kosmosā. Latvija tad būtu viena no 19 valstīm, kas spējušas to izdarīt.

Projektā Pirmie Latvijas 100 km kosmosā darbs pie raķetes izstrādes norisinās jau kopš 2016. gada, bet pirmās raķetes prototips izmēģināts pērnā gada nogalē. Raķete, kura startu piedzīvoja 20. aprīlī, ir otrais izmēģinājuma lidaparāts, kas spēj attīstīt ātrumu līdz pat 200 m/s un sasniegt 2 km augstumu. Lai sasniegtu maksimālo lidojuma augstumu, raķetes svars ir tikai 300 grami un tā ir aprīkota ar 4 g vieglu video kameru, kā arī borta datoru, kas sver 9 gramus. Šodien tika pārbaudīti topošās Latvijas pirmās kosmosa raķetes telemetrijas datu raidītāji, augstuma mērīšanas sistēma, izpletņa atšaušanas sistēma, kā arī video tiešraides raidītājs.

ASV kosmosa transporta kompānija «SpaceX» paziņojusi, ka pirmais privātais pasažieris, kas dosies ceļojumā ap Mēnesi, būs japāņu miljardieris Jusaku Maedzava.

Plānots, ka 42 gadus vecais Maedzava dosies šajā ceļojumā 2023.gadā ar raķeti «Big Falcon Rocket» (BFR), ko «SpaceX» pašreiz būvē.

«Tas ir mans mūža sapnis. Es jau no bērnības mīlu Mēnesi,» sacīja japāņu miljardieris.

Taču Maedzava negrib doties ceļojumā ap Mēnesi viens. Viņš plāno uzaicināt līdzi sešus līdz astoņus māksliniekus no visas pasaules, lai iedvesmotu viņus radīt jaunu mākslas projektu.

Interneta uzņēmējs un elektromobiļu ražotājfirmas «Tesla» ģenerāldirektors Īlons Masks, kurš vada «SpaceX», sacīja, ka Maezava par šo iespēju samaksājis lielu naudu, kas palīdzēs uzbūvēt BFR raķeti. Taču par kādu summu ir runa, Masks neatklāja.

LASI ARĪ:

Lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm par Kosmosa izziņas centra būvniecību Cēsīs, jaunās būves centrā svinīgi ierakta laika kapsula, informē Cēsu novada pašvaldības pārstāve Ilze Sestule.

Īpašās kosmosa raķetes formas kapsulas vēstījums novēlēja cēsniekiem un ikvienam centra viesim atraisīt zinātkāri, paplašināt redzesloku un izglītoties, lai pirmais latvietis izplatījumā būtu tieši cēsnieks. Paredzēts, ka vēstījumu un novēlējumus nākamajām paaudzēm kapsulā varēs ievietot arī jebkurš centra apmeklētājs, jo tajā būs iestrādāta īpaša atmiņas karte, kura būs savienota ar Kosmosa izziņas centra elektronisko viesu grāmatu.

Kapsula tika ierakta, piedaloties Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei, Norvēģijas Karalistes vēstniekam Latvijā Kristianam Ēdegoram (Kristian Ødegaard), akciju sabiedrības “RERE GRUPA” valdes priekšsēdētājam Guntim Āboltiņam-Āboliņam un topošā Kosmosa izziņas centra satura projekta vadītājam Paulam Irbinam.

Britu miljardieris Ričards Brensons svētdien devās savā pirmajā kosmosa lidojumā, kura laikā vairākas minūtes pavadīja bezsvara stāvoklī, bet pēc tam atgriezās uz Zemes.

Brensona uzņēmuma "Virgin Galactic" divu fizelāžu lidmašīna ar diviem pilotiem, zem kuras bija piestiprināts nelielais kosmosa kuģis "Unity 22", kurā bija divi piloti un četri pasažieri, viņu vidū arī 70 gadus vecais Brensons, pacēlās no kosmodroma "Spaceport America" ASV Ņūmeksikas štatā apmēram plkst. 17.40 pēc Latvijas laika.. Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ starts notika vairāk nekā pusotru stundu pēc paredzētā laika.

Kad lidmašīna bija sasniegusi aptuveni 15 kilometru augstumu, no tās tika palaists kosmosa kuģis, kurš dažas minūtes pavadīja uz kosmosa robežas un tajā esošie cilvēki varēja piedzīvot bezsvara stāvokli.

Pēc tam kosmosa kuģis sekmīgi atgriezās kosmodromā Ņūmeksikā. Nolaišanās notika apmēram plkst. 18.40 pēc Latvijas kaija.

Jauns uzņēmuma Virgin Galactic kosmosa kuģis lidojumiem kosmosā būs gatavs līdz nākamajam gadam, paziņojis Ričarda Brensona kompānijas Virgin Galactic vadītājs Džordžs Vaitsaids.

Paziņojums sekojis pēc pagājušajā nedēļā notikušās kosmosa kuģa katastrofas un satraukumiem par izmantoto tehnoloģiju drošību.

Laikrakstam The Financial Times viņš pastāstīja, ka kosmosa kuģa SpaceShipTwo degvielas sistēma piektdien veiktajā testa lidojumā virs Kalifornijas esot kārtīgi pārbaudīta. Viens no pilotiem katastrofā gāja bojā, bet otrs nopietni ievainots.

Vaitsaids apstiprināja, ka otra Virgin Galactic kosmosa kuģa būve esot pusceļā. Viņš arī norādīja, ka esot optimistiski noskaņots, neraugoties uz tikko sākto katastrofas izmeklēšanu, kas aizņemšot apmēram gadu.

Pret Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu (Kim Jong-un) pērn noticis atentāta mēģinājums. Kopš tā laika valstī ievērojami paaugstināts drošības līmenis, liecina ASV militāra rakstura domnīcas RAND Corporation ziņojums, kurā arī teikts, ka Ziemeļkorejas režīma sabrukšana «ir tikai laika jautājums».

Ziņojumā, kura nosaukums ir «Gatavojoties iespējamai Ziemeļkorejas sabrukšanai», RAND Corporation informāciju par drošības paaugstināšanu valstī kopš atentāta mēģinājuma balsta ar anonīmiem avotiem.

Tāpat ziņojumā ir ietverta informācija arī par dažādiem scenārijiem, kā rīkoties, ja nākamais mēģinājums nogalināt valsts līderi ir veiksmīgs, un režīms sabrūk. «Jāseko Ziemeļkorejas attieksmei pret apvienošanos, piedāvājot valstij humāno palīdzību, demobilizējot Ziemeļkorejas armiju un drošības struktūras,» teikts ziņojumā, kurā arī pieminēta potenciāla Ķīnas intervence Ziemeļkorejas sabrukuma gadījumā.

Ziemeļkoreja sekmīgi veikusi tālas darbības raķetes veiksmīgu izmēģinājumu, kurš, kā apgalvo komunistiskā valsts, orbītā nogādājis satelītu. Ziemeļkorejas darbības nosodījušas tās kaimiņvalstis. Aplēses liecina, ka valsts šogad savai kosmosa programmai iztērējusi 1,3 miljardus ASV dolāru.

Ziemeļkoreja apgalvo, ka orbītā nogādājusi meteoroloģisko satelītu, tomēr ASV, Dienvidkoreja, Japāna u. c. valstis uzskata, ka valsts patiesībā veikusi raķetes izmēģinājumu, kas spētu dot triecienus teritorijā līdz pat Kalifornijai un apdraudēt tādas pilsētas kā Losandželosa. Satraukumu par Ziemeļkorejas raķetes izmēģinājumu paudušas arī Krievija un Ķīna, kas tradicionāli pret noslēgto valsti ir noskaņotas labvēlīgāk.

Raķetes starts ticis pieskaņots pirmajai gadadienai kopš Ziemeļkorejas ilglaicīgā līdera Kima Čenira nāves, kurš mira aizvadītā gada decembrī.

Paredzams, ka ASV, Dienvidkoreja un Japāna centīsies panākt stingrākas ANO Drošības padomes sankcijas pret Ziemeļkoreju, vēsta AP. Patlaban noteiktās sankcijas pret Ziemeļkoreju liedz valstij iegādāties materiālus, kas nepieciešami raķešu tehnoloģiju un kodolieroču attīstīšanai.

Ziemeļkoreja zaudē kontroli pār savu trešdien zemes orbītā palaisto satelītu un tas sācis kūleņot, pavēstījušas ASV varasiestādes. Tikmēr Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija norāda, ka satelīts darbojas normas robežās.

Gan ASV, gan Dienvidkorejas varasiestādes atzīst, ka nav spējušas atklāt, kādam mērķim satelīts paredzēts, savukārt Ziemeļkoreja uzsver, ka tā galvenie uzdevumi ir meteoroloģiskie novērojumi. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Ziemeļkorejas izvērsto kosmosa iekarošanu, norādot, ka tās aizsegā komunistiskā valsts nodarbojas ar tālas darbības raķešu tehnoloģiju eksperimentiem.

To, ka Ziemeļkorejas satelītam būtu radušās kādas problēmas un tas sācis kūleņot gan nav apstiprinājusi Dienvidkoreja, kuras Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka satelīts uzvedas normāli un pārvietojas ar ātrumu 7,6 kilometri sekundē. Arī Dienvidkoreja atzīst, ka tai nav zināms kādu uzdevumu satelīts veic.

Krievija ceturtdien palaida raķeti ar bezpilota kosmosa kuģi, kurā atrodas cilvēkam līdzīgs robots, kas pavadīs desmit dienas Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) un mācīsies, kā palīdzēt astronautiem.

Robots, kam dots vārds Fjodors, ir pirmais kosmosā nosūtītais Krievijas robots.

Fjodors no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā devās izplatījumā ar kosmosa kuģi «Sojuz MS-14». Plānots, ka kuģis SKS sasniegs sestdien un tur paliks līdz 7.septembrim.

Ierasti kosmosa kuģus «Sojuz» vada cilvēks, bet šoreiz tas lido bezpilota režīmā, lai varētu pārbaudīt jauno avārijas glābšanas sistēmu.

Kosmonautu vietā īpaši pielāgotā pilota krēslā ar drošības siksnām tika piesprādzēts Fjodors, kam rokās bija neliels Krievijas karogs.

Cilvēkam līdzīgais 1,8 metrus garais robots sver 160 kilogramus.

Fjodoram ir savs konts sociālās saziņas vietnēs «Instagram» un «Twitter», kuros var sekot, kā robots apgūst jaunas prasmes, piemēram, ūdens pudeles atvēršanu. SKS tas izmēģinās savas prasmes zemas gravitācijas apstākļos.

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien sarokojās pāri Militārās demarkācijas līnijai, kas šķir abas valstis, veicot šo simbolisko un vēsturisko žestu pirms viņu samita.

«Es priecājos jūs satikt,» Muns sacīja Kimam pirms tam, kad Kims pārkāpa šo līniju, kļūdams par pirmo Ziemeļkorejas vadītāju, kurš spēris kāju Dienvidkorejā kopš 1953.gada pamiera, ar kuru beidzās Korejas karš.

Kims un Muns pēc tam uz īsu brīdi iegāja Ziemeļkorejas teritorijā, bet vēlāk devās uz samita norises vietu – Miera namu Panmundžomas pamiera ciema dienvidu pusē. Šis būs trešais samits starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas vadītājiem kopš Korejas kara beigām 1953. gadā.

Abu līderu tikšanās, protams, iepriekš tika rūpīgi izplānota. Abu valstu amatpersonas trīs dienas uz robežas plānoja un izmēģināja teju katru līderu soli. Bet pat ar visu to sastapšanās mirklis bija pārsteidzošs kontrasts atmosfērai, kas abu valstu starpā valdīja pirms gada, kad Ziemeļkoreja izmēģināja tālas darbības raķetes un apmainījās ar apvainojumiem ar Savienotajām Valstīm.

Ziemeļkoreja paziņojusi, ka tā sākusi pildīt ar degvielu savu raķeti pirms plaši kritizētās tās palaišanas, kas plānota šonedēļ, ziņo BBC.

Korejas Kosmosa tehnoloģiju komitejas satelītu kontroles centra vadītājs pavēstījis, ka «saskaņā ar iepriekš teikto» raķetē tiek iepildīta degviela. «Mēs injicējam degvielu, kā jau runāts. Tas ir sācies,» viņš sacījis ārvalstu žurnālistiem.

Viņš nav atklājis konkrētu raķetes palaišanas laiku, jo to izlemšot priekšnieki, bet tas gaidāms no 12. līdz 16. aprīlim.

Phenjana apgalvo, ka raķete nogādās satelītu, bet kritiķi baidās, ka tas ir tāldarbības raķešu tehnoloģijas tests.

Ar raķetes palaišanu tiks atzīmēta nu jau mirušā bijušā valsts līdera Kima Irsena (Kim Il-Sung) 100. dzimšanas diena.

ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss trešdien aicināja Ziemeļkoreju neķerties pie soļiem, kas varētu novest pie tās režīma beigām.

«KTDR (Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai) ir jāizvēlas pārtraukt izolēt sevi un jāatsakās no dzīšanās pēc kodolieročiem,» paziņoja ministrs.

Ziemeļkorejas ekonomika - fotogrāfijās

«KTDR vajadzētu atteikties apsvērt jebkādu rīcību, kas varētu novest pie režīma beigām un tās tautas iznīcināšanas,» brīdināja Matiss.

Viņš piebilda, ka ASV pārspēs jebkuru Phenjanas rīcību, kura zaudēs ikvienu bruņošanās sacensību vai tās ierosinātu konfliktu.

Ziemeļkoreja tikmēr ceturtdien paziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir vājprātīgs, un viņš reaģēs tikai uz spēku.

Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Padome apstiprinājusi Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā.

Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem tas pavērs jaunas iespējas sadarbībai ar Eiropas kosmosa industriju cilvēkkapitāla izmantošanai augsto tehnoloģiju jomā, kā arī sekmēs augstskolu pētniecības un studiju bāzes attīstību, tādējādi veicinot augstākas pievienotās vērtības tautsaimniecības attīstību Latvijā.

Kosmosa nozare Latvijā un Eiropā ir starpdisciplināra nozare, kas ietver ar kosmosa jomu saistīto zinātņu nozaru un starpnozaru attīstību, vides aizsardzības, klimata pārmaiņu, enerģētikas, telekomunikāciju, satiksmes, civilās drošības un citu jautājumu risināšanu.

Līdz šim piecpadsmit dažādas Latvijas organizācijas īsteno 51 kosmosa tehnoloģiju attīstības projektu 6,63 milj.eiro apmērā. EKA konvencija paredz, ka Latvijas kā asociētās dalībvalsts ieguldītais finansējums 3 miljoni eiro gadā vismaz 85% apmērā atgriezīsies Latvijā un nonāks Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu un zinātnisko institūciju rīcībā, lai turpinātu attīstīt kosmosa tehnoloģijas, inovācijas, pakalpojumus un to komercializēšanu globālā tirgū.

ASV kosmosa transporta kompānija «SpaceX» paziņojusi par jaunu plānu tūrista nosūtīšanai ceļojumā ap Mēnesi, izmantojot savu raķeti «Big Falcon Rocket» (BFR), kas tiek izstrādāta cilvēku nogādāšanai tālu kosmosā.

««SpaceX» ir pierakstījusi pasaulē pirmo privāto pasažieri lidojumam ap Mēnesi ar mūsu starta raķeti BFR – tas ir svarīgs solis uz to, lai dotu piekļuves iespēju ikvienam cilvēkam, kas sapņo par ceļošanu kosmosā,» kompānija paziņoja tviterī.

«SpaceX» neminēja sīkākas detaļas, bet solīja pirmdien sniegt vairāk informācijas.

Šī nav pirmā reize, kad Kalifornijā bāzētā kompānija, kuru vada interneta uzņēmējs un elektromobiļu ražotājfirmas «Tesla» ģenerāldirektors Īlons Masks, ir izteikusies par plāniem sūtīt tūristus ceļojumos ap Mēnesi.

2017.gada februārī «SpaceX» paziņoja, ka tā 2018.gada beigās nosūtīs pasaulē pirmos divus kosmosa tūristus ceļojumā ap Mēnesi ar šīs kompānijas kosmosa kuģi «Crew Dragon», kuru izplatījumā nogādātu raķete «Falcon Heavy».

Digitālās komunikācijas uzņēmums no Latvijas «WIT Berry» kopā ar partneruzņēmumiem no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm pēc Eiropas Komisijas (EK) pasūtījuma ir izstrādājis kosmosa nozares jautājumiem veltītu tīmekļa portālu HATCH, kas ir domāts gan profesionāļiem, gan entuziastiem.

Portāla mērķis ir kļūt par galveno kosmosa izpētes un inovāciju informācijas avotu, ļaujot tā lietotājiem vienkārši un ātri iegūt nepieciešamo informāciju.

«Nebija viegli izveidot portālu, kurā apkopota gan ļoti specifiska informācija par kosmosa projektiem, kas ir noderīga kosmosa nozares ekspertiem inovāciju un izpētes darbu veikšanā, gan informācija, kas būtu interesanta un viegli saprotama arī nespeciālistiem, piemēram, studentiem, skolēniem, bērnu vecākiem vai žurnālistiem un citiem,» atzīst Linda Kimeiša, «WIT Berry» dibinātāja.

Kosmoss ir to nozaru vidū, kuras pēdējos gados strauji attīstās. Tieši šī nozare plāno sniegt daudz inovāciju, jaunas darbavietas un piedāvāt jaunu tirgus potenciālu. Lai Eiropa neatpaliktu no straujajiem sasniegumiem kosmosa nozarē pasaulē, tika pieņemts lēmums par vienota resursa kosmosa nozarei Eiropā izveidi. HATCH ir ‘’Horizon 2020’’ projekts, kura izstrādi finansē EK un kura turpmāka attīstība pavērs jaunas durvis ikvienam kosmosa nozares speciālistam un entuziastam ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē.

Britu miljardieris Ričards Brensons iecerējis doties kosmosā jau šomēnes, un, ja viņa plāni īstenosies, tas notiks vairākas dienas pirms interneta tirdzniecības lieluzņēmuma "Amazon" dibinātāja Džefa Bezosa lidojuma izplatījumā.

Brensona kosmosa lidojumu uzņēmuma "Virgin Galactic" ceturtdien izplatītajā paziņojumā teikts, ka 70 gadus vecā miljardiera pirmais lidojums kosmosā notiks jau 11.jūlijā, ja to nekavēs laikapstākļi vai neradīsies tehniskas problēmas.

"Virgin Galactic" izmanto lidmašīnu, kas sasniedz lielu augstumu, un tad no tās tiek palaists neliels kosmosa kuģis ar cilvēkiem, kas dažas minūtes pavada virs Kārmāna līnijas - robežas starp Zemes atmosfēru un kosmisko telpu.

Brensona nolūks ir, izmantojot "Virgin Galactic", piedāvāt iespēju par samaksu doties kosmosā. Pēc Brensona lidojuma paredzēti vēl divi izmēģinājuma lidojumi, bet regulārus komerciālus lidojumus plānots sākt nākamgad.