Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns, tāpēc jāsāk domāt, kā turpmāk notiks atkritumu savākšana Rīgas reģionā, uzsver poligona apsaimniekotāja «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

«Tālāk ir trīs varianti. Viens ir esošā poligona paplašināšana, kam es īsti neredzu iespējas, jo mums apkārt ir vai nu iedzīvotāji, vai ceļi, vai saimniecības. Arī blakus esošais purvs pieder privātam īpašniekam. Otrs variants ir meklēt citu vietu Pierīgā. Taču mēs jau visi skaidri iedomājamies, ka diezin vai kaut kur iedzīvotāji būs laimīgi par tādu kaimiņu kā atkritumu poligons. Turklāt tad tam ir jābūt pietiekami tuvu pilsētai, lai milzīgas izmaksas neveidotu atkritumu transportēšana. Trešais un, pēc manām domām, optimālākais variants ir atkritumu dedzināšana,» pauda Stirāns.

Viņš norādīja, ka šajā variantā poligons paliktu kā vieta, kurā deponē pelnus, kuri veido vien 10% no atkritumu apmēra. Vienlaikus tiktu saražots siltums, kuru var pārdot tālāk iedzīvotājiem.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šodien atbalstīja poligona "Getliņi" teritorijas attīstīšanu, veicot poligona teritorijas paplašināšanu.

Paplašināšana plānota, SIA "Getliņi eko" iegādājoties papildu teritorijas poligona "Getliņi" tiešā tuvumā.

Kā norādīts pētījums par "Getliņi eko" attīstības perspektīvām saistībā ar ierobežoto poligona "Getliņi" teritoriju, pēdējo gadu laikā poligonā ir pieņemta gandrīz puse no visā Latvijas teritorijā sadzīves atkritumu poligonos pieņemtā atkritumu apjoma.

Paredzamais poligona "Getliņi" atlikušais darbības laiks ar pašlaik izbūvēto un būvniecībā esošo infrastruktūru, ņemot vērā ekonomikas attīstības tendences, paredzamās iedzīvotāju skaita izmaiņas un norādīto faktoru korelāciju ar atkritumu apjomu valstī, ir 6-7 gadi.

Kā atzīts pētījumā, lai gan aprites ekonomikas politika esot vērsta uz poligonos apglabājamā atkritumu daudzuma ievērojamu samazinājumu, tomēr šīs politikas ietvaros noteikto mērķu sasniegšanai atvēlētais laiks liek meklēt attīstības perspektīvas termiņā līdz septiņiem gadiem.

Atkritumu poligona Getliņi apsaimniekotājs Getliņi EKO grib aizņemties 10 miljonus eiro, lai rekultivētu veco atkritumu kalnu, un vēlāk varētu izveidot biomasas pārstrādes rūpnīcu, aģentūrai LETA pastāstīja Getliņi EKO sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Vītola-Barānova.

Savukārt atklātā konkursā «Getliņi EKO» meklē pretendentu, kas aizdevumu sniegtu par 800 000 eiro procentu maksājumu, kas būtu jāmaksā, ja izmanto pilnu astoņu gadu aizdevuma laiku.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija liecina, ka pretendentiem aizdevuma procentu priekšlikumi jāiesniedz līdz šī gada 16.oktobrim.

Kā ziņots, atkritumu poligona «Getliņi» apsaimniekotājs SIA «Getliņi EKO» šogad plāno sakārtot teritoriju, lai nākamgad, ja viss noritēs atbilstoši plānam, varētu sākt celt biomasas pārstrādes rūpnīcu.

«Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns atgādināja, ka «Getliņi EKO» līdz 2020.gadam savā teritorijā plāno uzcelt biomasas pārstrādes rūpnīcu ar apmēram 100 000-130 000 tonnu bioloģiskā materiāla pārstrādes jaudu gadā. «Pašlaik norit teritorijas sakārtošanas un sagatavošanas darbi saistībā ar rūpnīcas celtniecību. Esam spiesti veco atkritumu kalnu rakt nost, pārstrādāt šos atkritumus un atbrīvot vietu,» sacīja Stirāns, norādot, ka tas ir šā gada darbs.

“Getliņi EKO” no 7. janvāra uzsāk bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes kompleksa patstāvīgu apsaimniekošanu un uzturēšanu. Komplekss ir lielākais šāda veida atkritumu pārstrādes objekts Baltijas valstīs.

Plānots, ka kompleksā tiks pārstrādātas 125 000 tonnas bioloģisko atkritumu gadā, kā rezultātā tiks saražotas līdz 100 000 tonnām komposta.

Projekta kopējās izmaksas ir 39,22 milj. ero (bez PVN), t.sk. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalsts 29,55 milj. eiro apmērā.

“Bioloģisko atkritumu pārstrādes kompleksa pārņemšana no būvniekiem ir nozīmīgs pieturas punkts, turpinot uzsākto virzību uz to, lai Latvijā realizētu pasaulē modernākās atkritumu apsaimniekošanas metodes. Bioloģisko atkritumu pārstrāde fermentācijas tuneļos ļauj iegūt tehnisko kompostu un biogāzi, kas tiek izmantota Getliņu energoblokā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. Nepilnu deviņu mēnešu laikā kopš objekta nodošanas ekspluatācijā, esam pārliecinājušies, ka komplekss ilgtermiņā sekmēs aprites ekonomiku. Tāpat paredzams, ka tuvākajā laikā bioloģisko atkritumu šķirošana mūsu ikdienā kļūs par tādu pašu ieradumu kā stikla, plastmasas un papīra šķirošana”, atzīst SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Atkritumu poligona "Getliņi" pārvaldītājs SIA "Getliņi eko" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 48,911 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,8% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 2,1% - līdz 2,751 miljonam eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Tostarp no atkritumu poligona darbības "Getliņi eko" pagājušajā gadā guva ieņēmumus 44,012 miljonu eiro apmērā, kamēr kompānijas ieņēmumi no dārzeņu realizācijas bija 3,341 miljons eiro, bet no elektroenerģijas ražošanas - 1,478 miljoni eiro. Tajā pašā laikā no citu viengadīgo kultūru realizācijas kompānija pērn guva ieņēmumus 5533 eiro apmērā, bet no otrreizējo izejvielu realizācijas - 74 829 eiro apmērā.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn turpināja kristies "Getliņi eko" pieņemto sadzīves un ražošanas atkritumu apmērs, kas liecina par pieaugumu atkritumu šķirošanā, kā arī ekonomikas lejupslīdi augstās inflācijas laikā.

Vienlaikus vadības ziņojumā minēts, ka "Getliņi eko" pagājušajā gadā saražoja apmēram 25,88 gigavatstundas elektroenerģijas, kas lielākoties pārdota brīvajā tirgū.

Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotāja SIA "Getliņi eko" jaunajā sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifā lielākais pieaugums saistīts ar dabas resursu nodokli (DRN), pirmdien Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) organizētajā uzklausīšanas sanāksmē norādīja kompānijas pārstāvji.

Esošajā "Getliņi eko" tarifā DRN izmaksā 24,89 eiro par tonnu, savukārt plānotajā šīs pozīcijas izmaksas pieaug līdz 46,07 eiro, kas ir par 85,1% vairāk. Tāpat ievērojams pieaugums plānots arī saimnieciskās darbības izmaksās, par kurām turpmāk varētu būt jāmaksā 42,93 eiro par tonnu, kas ir par 74,4% vairāk.

Vienlaikus pieaugums plānots arī nodokļu, tai skaitā nākotnes DRN, pozīcijā, kur uzņēmums noteicis cenu 12,5 eiro par tonnu, kas ir par 12,49 eiro par tonnu vairāk nekā līdz šim. Personāla izmaksas pieaugs par 57,2% - līdz 13,05 eiro par tonnu, pamatlīdzekļu nolietojuma pozīcija pieaugs par 66,2% - līdz 11,22 eiro par tonnu, rentabilitātes pozīcija pieaugs par 93,4% - līdz 5,28 eiro par tonnu, bet kredītu procentu izmaksas pieaugs līdz 0,71 eiro par tonnu, kas ir par 36,5% vairāk.

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

Pēc Konkurences padomes (KP) lēmuma par pagaidu noregulējuma noteikšanu Rīgas atkritumu apsaimniekošanas lietā ir izveidojusies absurda situācija, kas steidzami jārisina, sacīja Rīgas pašvaldības jaunā atkritumu apsaimniekotāja AS «Tīrīga» valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Viņš norādīja, ka «Tīrīga» ir iepazinusies ar KP sēdes protokolu, ar kuru uzlikts pienākums Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA «Getliņi EKO» apturēt koncesijas līguma izpildi daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, kā arī veikt citus pasākumus.

Ņemot vērā, ka KP lēmumā norādītie uzdevumi ir noteikti Rīgas pilsētas pašvaldībai un «Getliņi EKO», «Tīrīga» gaida no Rīgas domes informāciju par tālākajām darbībām koncesijas līguma ietvaros.

«Ir izveidojusies absurda situācija, kas steidzami jārisina. Ir noteikts pienākums Rīgas domei apturēt koncesijas līgumu sadaļā, kas skar tikai atkritumu izvešanu, kas rada neizpratni, kā rīkoties. Līguma sadaļa, kas skar investīcijas un sabiedrības informēšanu, nav apturēta,» norādīja Levics.

Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājs SIA "Getliņi eko" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 50,833 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 63,8% vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas peļņa palielinājās par vairāk nekā deviņām reizēm un bija 2,718 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Tostarp pērn "Getliņi eko" ieņēmumi no pamatdarbības veidoja 45,161 miljonu eiro, kas ir par 71,3% vairāk nekā 2021.gadā, ieņēmumi no elektroenerģijas ražošanas palielinājās par 30,2% un bija 2,855 miljoni eiro, savukārt ieņēmumi no dārzeņu realizācijas bija 2,762 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 14,8%. Vienlaikus kompānijas ieņēmumi no citu viengadīgo kultūru realizācijas pērn veidoja 9305 eiro, bet no otrreizējo izejvielu realizācijas - 46 319 eiro.

"Getliņi eko" finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn uzņēmums sāka bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksa pastāvīgu apsaimniekošanu un uzturēšanu, kas paredz pakāpenisku jaudas kāpināšanu, plānojot sasniegt tās maksimumu 2025.gadā, kad ir paredzēts pārstrādāt 125 000 tonnu bioloģisko atkritumu gadā, saražojot līdz 100 000 tonnu komposta.

SIA Getliņi Eko jāizvērtē, vai saimnieciski izdevīgāk nebūtu tomātu un gurķu siltumnīcas nodot privātā apsaimniekošanā

Konkurences padome (KP), izvērtējot tai pieejamo informāciju, ir vērsusi SIA Getliņi Eko un Rīgas domes uzmanību uz to, ka siltumnīcu apsaimniekošanas tiesības piemērotāk būtu piešķirt privātajiem uzņēmumiem, piemēram, rīkojot siltumnīcu nomas tiesību izsoli. KP jau pērn saņēma iesniegumu par dārzeņu audzēšanu SIA Getliņi Eko siltumnīcās, kurā tika vērsta KP uzmanība uz pašvaldības iesaisti dārzeņu audzēšanas tirgū, kas var negatīvi ietekmēt konkurenci. Savukārt SIA Getliņi Eko vadītājs Imants Stirāns intervijā DB apstiprināja, ka patiesi KP ir šāds iesniegums, jo uzņēmums kropļojot tirgu. Tomēr viņš kategoriski norāda, ka tas nav iespējams, jo, piemēram, Getliņi Eko tomātu cena veikalos ir krietni augstāka nekā citu audzētāju tomātiem.

Būvniecības valsts kontroles birojs ir pieņēmis ekspluatācijā pirmo sausās fermentācijas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā, kas ir lielākais šāda veida pārstrādes komplekss Baltijā.

7.aprīlī uzsākts jaunā kompleksa testēšanas periods un plānots, ka pirmie bioloģiski noārdāmie atkritumi tuneļos tiks ievietoti šā gada maijā. Komplekss atrodas poligona "Getliņi" teritorijā, un tas uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kompleksa testēšanas un ieregulēšanas periods kopumā norisināsies 9 mēnešus, aprīlī tiks veikta reaktoru piepildīšana ar ūdeni, uzsildīšana un baktēriju ieaudzēšana, bet maijā tiks uzsākta secīga tuneļu aizpildīšana - vienā tunelī vienlaicīgi izvietojot aptuveni 500 tonnas bioloģiskos jeb pārtikas un dārza atkritumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) otrdien aicinās valdību izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgas pašvaldībā saistībā ar izveidojušos krīzi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Vienlaikus Rīgas domei plānots uzdot līdz piektdienai īstenot sarunu procedūru ar atkritumu apsaimniekotājiem par iespējām nodrošināt pakalpojumu pēc 15.septembra, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā valdībai ir tiesības ierobežot arī pašvaldību institūciju tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildus pienākumus, skaidroja ministrijā.

«Lai nodrošinātu nepārtrauktu atkritumu izvešanu, neradītu haosu pakalpojuma sniegšanā un novērstu vides un iedzīvotāju veselības apdraudējumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skrupulozi uzraudzīs Rīgas domes rīcību, uz laiku ieviešot īpašu regulējumu,» sola VARAM.

Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs «Getliņi EKO» apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana, intervijā pieļāva «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Viņš norādīja, ka papildus darbības veidus «Getliņi EKO» meklē, jo atkritumu pārstrādes procesā rodas enerģija, kuru citādi nav kur izmantot. Pērn «Getliņi EKO» atkritumu pārstrādes procesa rezultātā ieguva 24 gigavatstundas (GWH) siltumenerģijas un 31 GWH elektroenerģijas, tādēļ uzņēmums ir ierīkojis siltumnīcas.

Stirāns skaidroja, ka pievēršanās ārstnieciskās marihuānas audzēšanai ļautu arī izvairīties no pārmetumiem par konkurences kropļošanu dārzeņu tirgū.

«Diemžēl ar mūsu siltumnīcu ir tā: ja pēdējā kārtā mums nebūtu piešķirta Eiropas Savienības fondu nauda, tad mūs to piespiestu vai nu slēgt, vai izīrēt kādam citam uzņēmumam. Lai gan mūsu tomātiem ir divas reizes augstākas cenas nekā citiem, mēs vienalga kropļojot konkurenci. Līdz ar to arī mūsu tomātu saimniecība ir situācijā, kad šodien tā ir, bet rīt to var slēgt,» viņš sacīja, piebilstot, ka atšķirībā no dārzeņiem, ārstnieciskās marihuānas aprite ir ļoti stingri regulēts un uzraudzīts tirgus, kam ar brīvu konkurenci nav lielas saistības.

Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA «Getliņi EKO» pilnībā noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus saistībā ar izvēlēto Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modeli. Skaidrojumu par saviem argumentiem publiskie partneri iesnieguši Konkurences padomei 2019. gada 19. augustā, vienlaikus aicinot Konkurences padomi uz konstruktīvu dialogu un lēmumu.

Konkurss par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu publiskās-privātās partnerības modelī ir ilgstoši plānots, analizēts un saskaņots vairāku gadu garumā, norāda SIA «Getliņi EKO». Tā pamatā esot rūpīga Rīgas pilsētas vajadzību, mērķu, nepieciešamo investīciju, ekonomisko modeļu un maksātspējas izpēte, samērojot to ar Eiropas Savienības prasībām par būtisku apglabājamo atkritumu daudzuma samazinājumu. «Konkursa nolikumu, norises kārtību un visu dokumentāciju pirms konkursa izsludināšanas pārbaudīja, saskaņoja un akceptēja visas iesaistītās un atbildīgās institūcijas, tostarp, ministrijas un publiskās un privātās partnerības modeļa īstenošanu uzraugošā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Visa konkursa dokumentācija, pret kurā noteiktajām prasībām būtībā iebilst KP, bija pieejama jau vairāk nekā pirms gada. Publiskie partneri kā konkursa uzvarētāju pēc visu noteikto kritēriju izvērtēšanas izvēlējās pretendentu, kurš piedāvāja saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un arī viszemāko cenu. Darbības, ko šobrīd jau veic KP un ko apsver veikt turpmāk, ir nesamērīgi novēlotas un rada būtisku risku uz nezināmu laiku paralizēt atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā, kaitējot gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem,» skaidro SIA «Getliņi EKO».

Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotāja SIA "Getliņi eko" no nākamā gada par apmēram 90% iecerējis palielināt sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Jaunie tarifi attieksies uz Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā radītajiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, kas nonāk poligonā "Getliņi" no Rīgas, kā arī Ādažu, Mārupes, Ķekavas, Ropažu, Ogres, Siguldas, izņemot Krimuldas un Lēdurgas pagastus, Olaines, Salaspils, Saulkrastu novadiem un daļas Bauskas novada administratīvo teritoriju - Bauskas pilsētas un Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Īslīces, Mežotnes un Vecsaules pagastiem.

"Getliņi eko" septembra sākumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniegusi vērtēšanai tarifu projektu. Tas aprēķināts pie dažādām dabas resursa nodokļa likmēm. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam dabas resursu nodokļu likme, kas tiek piemērota poligonā apglabātajam atkritumu daudzumam, šogad ir 65 eiro par tonnu, 2022.gadā - 80 eiro par tonnu, bet no 2023.gada - 95 eiro par tonnu.

Neatņemama modernā dzīves veida daļa ir dalīšanās ar citiem un atbildīga attieksme pret vidi. Kurā ģimenē gan nav uzrunāti radi un draugi, meklējot kādu, kam atdot vēl nenolietotās zīdaiņu drēbītes?

Tās mēdz “ceļot” garus ceļus pat pie vairākiem mazuļiem. Strādājoši, taču vairs nevajadzīgi mobilie telefoni nonāk pie vecvecākiem vai draugu bērniem. Žurnāli tiek ziedoti, piemēram, bibliotēkām un izglītības iestādēm, bet vecas segas – dzīvnieku patversmēm.

Manuprāt, tekstila “ceļš” – ziedošana labdarībai vai nodošana īpašos konteineros - ir spilgts apliecinājums cilvēku ieradumu un dzīves veida izmaiņām. Mēs labprāt šķirojam atkritumus, kuru nodošanai ir izveidota pietiekami ērta infrastruktūra. Jā, ar katru gadu aizvien vairāk rīdzinieku šķiro atkritumus. Kartons, papīrs, plastmasas un stikla pudeles, nolietotas elektroiekārtas – to visu šodien var viegli šķirot un lielā vairumā gadījumu bez samaksas.

Aizvadītajā gadā SIA Getliņi Eko aktīvi strādājis pie ieņēmumu palielināšanas gan atkritumu pieņemšanas, gan enerģētikas jomās, liecina Lursoft dati.

Kā norāda uzņēmums, pārskata gadā tā neto apgrozījums no pamatdarbības palielinājies par 3%, savukārt ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas samazinājušies par 3%, jo veiktas izmaiņas attiecīgajā likumdošanā un valsts atbalsta aprēķinā elektrības cenu formulā. SIA Getliņi Eko saražojis 15,187 tūkstošus kubikmetru biogāzes un 34,863 tūkst.kWh elektrības, kuras lielākā daļa realizēta VAS Latvenergo. SIA Getliņi Eko vadība skaidro, ka pēc saražotā apjoma 2014.gads uzņēmumam bijis viens no veiksmīgākajiem biogāzes savākšanas un elektroenerģijas ražošanas ziņā.

Uzņēmuma ieņēmumus no dārzeņa audzēšanas pagājušajā gadā veidojuši 789,055 tūkstošus eiro, kas ir par 83% vairāk nekā pirms gada.

Rīgas domes ārkārtas sēdē tika nolemts izlīgt ar Konkurences padomi "Tīrīgas" jautājumā un samaksāt pusmiljona eiro sodu.

Tika sagatavots izlīgums Rīgas domes, SIA "Getliņi EKO" un Konkurences padomes (KP) strīdā par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā, paredzot Rīgas domei samaksāt sodu pusmiljona eiro apmēra, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē.

Domes sēdē Rīgas domes priekšsēdētājs tika pilnvarots parakstīt izlīgumu starp KP, Rīgas domi un SIA "Getliņi EKO" par 2019.gadā sākto tiesvedību par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā.

Vienošanās tikšot ņemts vērā gan tas, ka KP savos lēmumos ir norādījusi uz būtiskiem pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā pilsētā, gan tas, ka pašreizējie Rīgas domes deputāti piekrīt KP redzējumam, kā šajā jomā ir nepieciešams rīkoties, lai tiktu pilnvērtīgāk ievērotas konkurences tiesības, kā arī iespējamās tiesvedības ilgums un izmaksas.

SIA Getliņi Eko šodien atklāja jaunu 2992 kvadrātmetru lielu gurķu audzēšanas siltumnīcu, kurā augošos gurķus tirgos arī marinētā veidā, atklāšanas pasākumā pastāstīja uzņēmuma galvenais agronoms Guntars Strauts.

Siltumnīca ir domāta tikai gurķu audzēšanai un tajā platība ar augiem aizņem 2900 kvadrātmetrus. Pašreiz tajā aug 8900 stādi, kuri ir 34 dienas veci. Pirmā raža ir gaidāma pēc aptuveni divām nedēļām.

Pašreiz siltumnīcās pamatā tiek audzēti garie 30 centimetru gurķi, un tikai daži īsie gurķi.

Veikalos tirgojot, Getliņi Eko gurķi būs marķēti ar savu logo. Tiks atvērts pārstrādes cehs, kurā gurķus gan tīs plēvēs, gan fasēs marinētus gurķus. Gurķiem tiks iegūts savs svītru kods, ar kuru tie tiks tirgoti veikalos.

Strauts pastāstīja, ka siltumnīcā galvenais uzsvars likts uz to, lai tā spēj ne tikai ražot, bet arī taupīt naudu, tāpēc ļoti domāts par elektrības ekonomiju un siltumekonomiju. Lai siltumnīcā gurķus varētu audzēt arī ziemā, tajā ir uzmontēts 420 mikromolu LED apgaismojums, no kuriem 340 mikromoli ir augiem augšā, bet 85 mikromoli starp augiem. Tas nodrošinās kvalitatīvu ražu arī ziemas sezonā no septembra līdz augustam.

Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājs SIA "Getliņi eko" pagājušajā gadā strādāja ar 50,833 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 63,8% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga deviņas reizes - līdz 2,696 miljoniem eiro, liecina "Getliņi eko" publiskotais pārskats.

Tostarp "Getliņi eko" ieņēmumi no atkritumu apsaimniekošanas pērn veidoja 45,161 miljonu eiro, ieņēmumi no elektroenerģijas ražošanas bija 2,855 miljonu eiro apmērā, no dārzeņu audzēšanas - 2,761 miljona eiro apmērā, kamēr 46 319 eiro pērn gūti no otrreizējo izejvielu realizācijas, bet 9305 eiro gūti no viengadīgo kultūru realizācijas.

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka 2022.gadā "Getliņi" poligonā pieņemti 255 000 tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu, kas ir par 12,1% mazāk, salīdzinot ar 2021.gadu. Pieņemto atkritumu apmēra samazinājums skaidrots ar ekonomikas lejupslīdi augstās inflācijas ietekmē.

Tāpat vadības ziņojumā atzīmēts, lai gan pērn saražotās biogāzes un iegūtās elektroenerģijas apmēri ir samazinājušies, elektroenerģijas ražošanas ieņēmumos ir vērojams pieaugums par 30,2%, kas saistīts ar strauju elektroenerģijas cenu kāpumu biržā.

SIA "Getliņi EKO" ir izveidojis 2 elektroauto uzlādes stacijas pie uzņēmuma biroja ēkas, Kaudzīšu ielā, Rumbulā.

"Ikdienā mūsu veikalu apmeklē vairāki desmiti klientu un arī daudzi sadarbības partneri ar saviem auto. Daļa no viņiem pārvietojas arī ar elektroauto. Tāpat arī apkārtējiem iedzīvotājiem garāmbraucot uzlādes stacijas būs noderīga papildu iespēja - punkts, kur uzlādēt savu elektroauto. Arī paši savā uzņēmumā apsveram iespēju tuvākajā nākotnē ieviest elektroauto," stāsta Imants Stirāns, SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs.

Pie Getliņi EKO biroja ir izvietotas divas elektroauto uzlādes stacijas. Viena ir vidēji ātrā līdzstrāvas elektroauto uzlādes stacija, kuras nominālā jauda ir 24 kW un tā ir piemērota, izmantojot CHAdeMO un CCS2 spraudņus. Šī stacija ir iekļauta e-mobi elektromobiļu uzlādes staciju tīklā un tai ir pieejami vairāki norēķinu veidi, kā, pi-emēram, e-mobi autentifikācijas karte un tiešais maksājums no e-mobi aplikācijas. Stacijas tarifs norēķiniem ir 0,19 EUR / 1 kWh.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājam SIA "Getliņi eko" slēgt līgumu iepirkumā par sociālo kampaņu bioloģisko atkritumu jomā, liecina IUB tīmekļvietnē publiskotā informācija.

Sūdzību par konkursa nosacījumiem iesniedza SIA "Alpha Baltic Media", konkursa rīkotājiem pārmetot nepilnības vērtēšanas kritērijos, tostarp "Rimi Latvia" lomu konkursa iznākumā.

Izskatot sūdzību, IUB aizliedzis "Getliņi eko" turpināt konkursu, kā arī uzdevis atcelt nolikumā minēto prasību saņemt "Rimi Latvia" atzinumu pretendentiem un veikt grozījumus konkursa nolikumā.

IUB lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā liecina, ka konkursu "Sociālā kampaņa "BIO atkritumu dalīta vākšana sadarbībā ar mazumtirdzniecības lielveikaliem, atkritumu apsaimniekotājiem u.c."" "Getliņi eko" izsludināja 2024.gada 23.februārī ar paredzamo līgumcenu 300 000 eiro apmērā.

Atkritumu apsaimniekošana Getliņi EKO plāno nākamgad pārrakt un pāršķirot veco atkritumu kalnu un uz tā veidot jaunas šūnas atkritumu noglabāšanai

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Viņš atzīst, ka pagājušais gads SIA Getliņi EKO kā uzņēmumam bijis samērā labs un pabeigts ar pusmiljona eiro lielu peļņu, kas dod iespēju skatīties nākotnē un domāt, kā attīstīties tālāk. Tāpat spēkā stājās jaunā likumdošana attiecībā uz dabas resursu nodokli (DRN), kas dod iespēju poligoniem pievērst lielāku uzmanību atkritumu pārstrādei, šķirošanai un tamlīdzīgām darbībām, norāda I. Stirāns. SIA Getliņi EKO pagājušajā gadā apgrozīja 14,2 milj. eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa bija 594,3 tūkst. eiro.

Runājot par ienākošo atkritumu daudzumu, I. Stirāns norāda, ka tas saglabājas stabils. «Atkritumu daudzums būtībā parāda ekonomikas attīstību valstī. Maksimālais atkritumu daudzums, kas Getliņos ir bija treknajos gados 2007. un 2008. gadā un sasniedza 430 tūkst. tonnas gadā. Tad sekoja kritums par 30%. Tagad tas ir stabilizējies un ir plus mīnus 300 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu gadā. Varu teikt, ka atkritumu apjomi ir stabili ar tendenci pieaugt,» skaidro I. Stirāns.

Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos.

Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.

Jaunu poligonu izveidi sabiedrība neatbalsta, turklāt arī Eiropas Savienība izvirza nosacījumus atbildīgākai atkritumu apsaimniekošanai – Eiropas Padomes direktīva paredz, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. Ko tas nozīmē ikvienam no mums? Ir pēdējais brīdis sākt šķirot īpaši rūpīgi, lai mazinātu apglabāto sadzīves atkritumu apjomu.Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no nākamā gada BIO atkritumu šķirošana kļūst obligāta visā Latvijā.