Ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs «Stock Pot» maijā plāno atvērt savu trešo ēdināšanas vietu - Ģertrūdes ielā, 200 metrus no oriģinālā «Stock Pot». Vēl viena «Stock Pot» vieta atrodas Pārdaugavā, Dzirciema ielā.

Sākumā šī vieta būs paredzēta vairāk kā telpu paplašinājums. «Stock Pot» jaunā ēdināšanas vieta būs atvērta tikai pusdienu laikā, taču nākotnē tiks domāti risinājumi par ilgāku darba laiku.

Ar jauno telpu palīdzību ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs plāno palielināt apgrozījumu par 50%.

Šajās telpās iepriekš jau ir bijusi ēdnīca, labi aprīkota virtuve, kura pieder telpu īpašniekam. «Stock Pot» saimnieki paši iegādāsies tikai traukus un virtuves piederumus.

Kopš 2012. gada 16. janvāra «Stock Pot» mērķis ir palicis nemainīgs - veidot pusdienu piedāvājumu, izmantojot Tuvo Austrumu, Indoķīnas, Kaukāza kalnu un Vidusjūras valstu garšas. «Stockpot» ideju realizē precēts pāris Linda un Ričards Džonsoni, kas abi kopā daudz ceļojuši un izgaršojuši pasauli, līdz kādā brīdī nolēmuši savu garšu pieredzi un uztveri nodot arī citiem.

Eko nakšņošana uz salas ezera vidū jeb glempings Latgalē, namiņš kokā vai nakšņošana siena zārdā - pēdējā laikā ar šādiem piedāvājumiem pašmāju ceļotāju tiek uzrunāti aizvien aktīvāk.

Arī interese par šādiem nakšņošanas veidiem ir gana liela - uz mājiņu kokā vai vietiņu siena zārdā vēlamajā laikā var nākties gaidīt pāris mēnešus. Šobrīd tā ir pašmāju lauku eksotika, kas aizstāj braucienus uz tālajiem galamērķiem. Modē atgriežas lauku tūrisma pirmsākumu idejas, kas papildinātas ar dizaina vai paaugstināta komforta elementiem.

Eksotika un interesants piedzīvojums

Liela daļa tūrisma pakalpojumu sniedzēju šobrīd aicina ceļotājus nakšņot dažāda veida teltīs, piemēram, caurspīdīgās, vērojot zvaigznes, mājiņās kokos vai pat siena zārdā. Šādu pakalpojumu cenas ir dažādas un tās var sasniegt pat augstas kvalitātes viesnīcas numuriņa izmaksas. Tiem, kuru ikdiena paiet ārpus Rīgas un liela daļa laika tiek pavadīta pie dabas, tas var šķist mulsinoši, bet pilsētu iedzīvotājiem tā ir sava veida eksotika un interesants piedzīvojums - pavadīt nakti siena zārdā.

Skolēni, kas izvairās no skolu pusdienām, un skolas, kas neievieš pārmaiņas. Vai šīm problēmām ir iespējami risinājumi un cik tas maksātu?

Par to tika diskutēts «Novada Garšas» noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!».

Tā, piemēram, «Pavāru kluba» biedre, pavāre Svetlana Riškova, pēc rūpīgas skolu pusdienu piedāvājuma izpētes, nonākusi pie vairākām atziņām. «Mūsuprāt, ēdienkartēm ir jābūt sezonālām, tad būs iespējams tās izveidot kvalitatīvas un veselīgas, ēdiens būs pilns ar vitamīniem, svaigs un apetīti rosinošs!» ir pārliecināta S.Riškova.

Jebkuras virtuves spēkos esot uzlabot ikdienas rezultātus, lai skolas pusdienas veicinātu bērniem prieku, neradot papildus tēriņu, uzskata S.Riškova. Piemēram, jāsāk ar to, ka jāpievērš uzmanība pasniegtā ēdiena temperatūrai - silts vienmēr būs gardāks, kā arī ar garšvielu palīdzību jārada «umami» efekts. Viņa arī iesaka biežāku veģetāru maltīšu ieviešanu.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien ir veicis pārbaudi "Daily" pusdienu restorānā Liepājā, Ziemeļu ielā 19, kurā ēdināšanas pakalpojumus nodrošina SIA "Baltic Restaurants Latvia", un konstatējis vispārējās higiēnas prasību, kā arī citus ar ēdiena gatavošanu un izsniegšanu saistītus pārkāpumus, informēja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Pārbaude restorānā veikta pēc tam, kad tika saņemta informācija par vairākiem saslimšanas gadījumiem uzņēmumā "Lauma Fabrics", kura darbinieki ēduši "Daily" restorānā.

PVD ir paņēmis pārtikas produktu un nomazgājumu paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai. To rezultāti varētu būt zināmi ne ātrāk kā nākamās nedēļas vidū, teica Meistere.

Viņa norādīja, ka pagaidām nav zināms, vai cilvēku saslimšanu izraisījusi pārtika. PVD atgādina, ka epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas cēloņus, veic Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Jau ziņots, ka Liepājā ar akūtu zarnu infekciju saslimuši 70 cilvēki, kuri ēduši "Baltic Restaurants Latvia" pusdienu restorānā, kas atradies uzņēmuma "Lauma Fabrics" teritorijā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Baltic Restaurants valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars. Baltic Restaurants (zīmols Daily) kā ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs darbojas gan Latvijā, gan Igaunijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Iesāku vadīt ēdināšanas uzņēmumu nejauši, bet šo iespēju man deva, jo redzēja, ka tiešām to gribu un man «aste bija gredzenā», nevis «vilkās pa zemi». Šādi arī šobrīd pats skatos uz darbiniekiem, jo tas ir pamata priekšnosacījums, lai kas sanāktu! Biju arī pietiekami drosmīgs, šo iespēju izmantot, jo nekad nebiju uzņēmumu vadījis un man tās bija lielas pārmaiņas starp nodaļas un uzņēmuma vadīšanu. Dzīvē jau tā ir, ka jācenšas šīs iespējas pamanīt un tad arī izmantot.

Vienai ātrai pusdienu maltītei darbiniekam būtu nepieciešami vidēji pieci eiro, uzņēmumus no algas nodokļa atslogo vien par ēdināšanas izdevumiem, kas nepārsniedz 40 eiro mēnesī.

Tādējādi trūkst vismaz vēl tikpat. Tomēr, lai darba devējiem šāda labuma piešķiršana darbiniekiem šķistu kārdinošāka, veco metodi, kad ar uzņēmuma izsniegtajiem taloniem personāls dodas uz ēdnīcu, skārusi digitālo tehnoloģiju elpa. Jāsaka, idejiski gan nekas nav mainījies. Taču jaunais piegājiens ir grūdiens mūsdienīgas tendences virzienā, kā nodrošināt darbiniekiem pusdienu apmaksu.

Viedais norēķins

Kopumā ir vairākas iespējas. Pirmkārt, uzņēmuma telpās var atrasties sava ēdnīca, ko vairāk var atļauties lielie uzņēmumi. Otrkārt, uzņēmums pats atgādā uz biroju augļus un našķus vai arī maizi, tomātus un desu, no kā darbinieki pagatavo sev vēlamo. Vēl var pasūtināt pusdienu piegādi no šāda pakalpojuma sniedzējiem, un visbeidzot – nodrošināt, lai darbinieks pats var iet uz sev tīkamu sabiedrisko ēstuvi un norēķināties tur, uzskaita uzņēmuma Motivio līdzdibinātājs Ansis Lipenītis. Kā celmlauzis šis uzņēmums no pagājušā gada piedāvā aplikāciju Motivio Meals darbinieku pusdienu izdevumu apmaksai. Šī ideja tika piedāvāta Startup Wise Guys akseleratoram, kura ietvaros produkts arī izstrādāts. Aplikācija galvenokārt izmantojama, kad darbinieki iet pusdienot uz kādu no sev tīkamām ēstuvēm darbavietas tuvumā, ar ko, sekojot klienta izvēlēm, Motivio noslēdz sadarbības līgumu. Paskaidrojot sīkāk, – darba devējam ir pašapkalpošanās portāls, kur norādīti uzņēmumā strādājošie, piešķirot viņiem mēneša ēšanas budžetu. Savukārt darbiniekiem ir mobilā aplikācija, ar ko viņi norēķinās uz vietas sabiedriskajā ēstuvē. Mobilā lietotne darbojas kā POS termināls. Norēķins arī tiek pieņemts, izmantojot viedierīci, kas ir viedtelefons vai planšete.

Personālvadības tehnoloģiju uzņēmums «Motivio» ir izstrādājis pusdienu apmaksas mobilo lietotni «Motivio Meals»

«Mums visiem ir kāds paziņa, kas neēd pusdienas. Pārāk aizņemts, jātaupa līdzekļi vai kādi citi iemesli, bet rezultāts ir viens – negatīvi ietekmēta veselība, labsajūta un arī darbspējas. Ne velti ir teiciens paēdis cilvēks – laimīgs cilvēks,» saka Ansis Līpenītis, «Motivio» līdzdibinātājs. Virknē pasaules valstu, piemēram, Čehijā, Polijā, Slovākijā un Ungārijā apmaksātas darbinieku pusdienas ir populārākais darbinieku labums. Latvijā daži lielie uzņēmumi ir izveidojuši savas ēdnīcas, bet mazāki uzņēmumi dažreiz mēdz noslēgt līgumu ar vienu ēdnīcu, kurā darbiniekiem pieejamas pilnībā vai daļēji subsidētas pusdienas. Ārzemēs ir populāras pusdienu kartes, kas darbiniekiem ļauj izvēlēties pusdienot dažādās vietās, saglabājot darba devēja apmaksātu pusdienu iespēju.

Pēc piecu gadu darbības Rīgas centrā ēstuve Stock Pot atver otru vietu Daugavas otrā krastā – tuvāk studentiem

Stock Pot centrā apmeklē diezgan daudzi studenti no Rīgas Stradiņa Universitātes, un ēstuves saimnieki Linda un Ričards Džonsoni bieži dzirdējuši, ka viņiem augstskolas apkārtnē īsti nav, kur paēst. Kad uzņēmējiem radās ideja par otras vietas izveidi, viņiem bija skaidrs, ka tai jāatrodas tieši tur. «Sapratām, ka tur varētu būt pietiekami daudz cilvēku, kuri labprāt nāktu pie mums ēst,» saka Linda. Sākumā jauno ēstuvi apmeklējuši arī diezgan daudzi cilvēki, kas ikdienā pusdieno Ģertrūdes ielā. Ričards piebilst, ka tā varētu būt ziņkārība, turklāt daļa klientu, kas ēd centrā, dzīvo šajā pusē. Tas uzņēmējiem liek domāt par ilgāku darba laiku.

Uzņēmums "LNK Group" pagarinās pusdienu piegādi līdz ārkārtas stāvokļa beigām, arī turpmāk nodrošinot pusdienu maltītes Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centra" (LIC) mediķiem, kuri turpina strādāt paaugstinātas slodzes apstākļos, informē uzņēmumā.

Kopš 20. marta LIC mediķiem ir piegādātas jau gandrīz 4000 maltītes, kas ir vairāk nekā 120 siltu pusdienu komplektu katru dienu. Lai gan sākotnēji tika plānots pusdienas no uzņēmuma "Vairāk Saules" nodrošināt līdz 19. aprīlim, arī turpmāk līdz ārkārtas stāvokļa beigām 12. maijam piegādātas tiks vēl 3000 pusdienu maltītes.

"Tādu atbalstu saņemam pirmo reizi. Protams, garda maltīte ir nozīmīgs enerģijas avots šajā smagajā laikā, tomēr vēl daudz nozīmīgāka ir pozitīva sabiedrības attieksme un sabiedrības atbalsts," teic LIC galvenā ārste, profesore Baiba Rozentāle.

Holdings "LNK Group" pašlaik īsteno četras dažādas palīdzības programmas. Paralēli LIC mediķu nodrošināšanai ar pusdienā, uzņēmums sniedz atbalstu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai, 75 000 medicīnas masku iegādē. Pirmā masku piegāde no Vācijas 15 000 vienību apmērā jau ir veikta.

Biznesa ideju par kafejnīcu, kurā biroja darbinieki varētu nobaudīt veselīgu maltīti Roberts Raubiško lolojis jau sen. «Ilgus gadus strādāju ofisos un tolaik saskāros ar problēmu, ka ne vienmēr bija iespējams ieturēt veselīgas pusdienas, kas dotu enerģiju, nevis nogurdinātu. Pusdienas maksāja vai nu pārlieku dārgi vai arī tās bija piesātinātas ar nevajadzīgām taukvielām,» stāsta Roberts, SIA Smartfood līdzīpašnieks.

Ēdināšanas biznesā bez profesionāla pavāra nevar iztikt, tādēļ viņš aktīvi meklējis partneri, izmantojot paziņu ieteikumus un kontaktus. Un tādu arī atradis – ar desmit gadu darba pieredzi un vēlmi izveidot savu uzņēmumu. Jautāts par risku uzsākt biznesu kopā ar nepazīstamu cilvēku, šefpavārs Artūrs Beķeris atrauc, ka tas ir pat labāk, nekā strādāt kopā ar labāko draugu. Tandēms ir izveidots: Roberts atbild par mārketingu un finansēm, bet Artūrs – lai virtuvē valdītu kārtība un klientiem tiktu pasniegts kvalitatīvs ēdiens.Smartfood koncepts – veselīgā uztura ātras apkalpošanas pusdienu restorāns, turklāt ēdienkartē skaidri norādīts, cik daudz kalorijas satur katrs no ēdieniem.

“Preses Nama Kvartāla” attīstītāji parakstījuši nomas līgumu ar Lietuvas pusdienu restorānu “iLunch”.

Uzņēmuma ēdināšanas telpas 315 m2 platībā būs izvietotas biznesa kvartāla ēdināšanas jeb Food Court zonā Ātrijā.

Db.lv jau vēstīja, ka pusdienu restorāns “iLunch” tiks atvērts arī jaunuzceltajā biznesa centrā Gustavs.

“Esam gandarīti, ka Latvijas tirgū un mūsu ēdināšanas zonai pievienojas jauns spēlētājs – ikdienas pusdienu restorāns “iLunch”. Uzņēmums pozitīvi sevi apliecinājis mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, un ticam, ka tas iekaros arī rīdzinieku sirdis. Vēlamies kvartāla apmeklētājiem nodrošināt daudzpusīgu pieredzi, gan iespēju ieturēt maltīti, baudīt dzērienus un uzkodas uz vietas vai ceļā, gan plānot tikšanās un pasākumus plašā ēdināšanas zonā ar daudzveidīgu kafejnīcu un restorānu klāstu. Šī zona atradīsies stiklotā ātrijā, kas savienos biroju ēku ar multifunkcionālo centru,” stāsta Irēna Viļuma, projekta “Preses Nama Kvartāls” galvenā izpilddirektore.

Ja valsts amatpersonas stāsta, ka restorāni var strādāt, bet visiem cilvēkiem jābūt mājās līdz pulksten 20.00 ik dienu, tad tas ir tāpat, kā stāstīt cilvēkam, ka viņš var elpot Alpu gaisu, taču ar galvā uzmauktu matētu celofāna maisu.

To intervijā Dienas Biznesam atzīst Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs. Viņš norāda, ka apzinīgākie restorānu saimnieki pavasarī, kad tuvojās ārkārtējās situācijas gala termiņš, domāja un rīkojās, lai varētu strādāt, kaut arī faktiski visu vasaru tomēr spēkā palika dažādi ierobežojumi un iekštelpās darbu varēja atsākt tikai septembrī, bet izsludinātais “lokdauns” uz nepilnu mēnesi ir kā sitiens zem jostasvietas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Sarežģīta. Zinot to, ka Covid-19 nekur nav izgaisis, bet tieši pretēji – rodas jaunas tā modifikācijas, un ka jau no vasaras sākuma bija uzstādījums – darbiniekiem, kuriem ir saskarsme ar klientiem, jābūt ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, restorānā 36. līnija (un tieši tāpat arī daudzos citos restorānos) tika īstenota visu strādājošo vakcinācija. Bez šādas vakcinācijas tālākā darbība nebūtu iespējama. Rezultātā 99% restorāna 36. līnija darbinieku ir vakcinēti, un nebija pamata satraukumam par restorāna darbības būtisku ierobežošanu vai vēl vairāk – piespiedu dīkstāvi jeb slēgšanu.

Dabas vērošana var būt laba Latvijas eksportprece, taču vēl jāiegulda daudz darba, lai ārzemju interesenti uzzinātu par to

Kad mūsējiem prasa, ar ko var lepoties Latvija, pirmā atbilde parasti ir – daba. Taču, kad tūrists atbrauc uz Latviju un vēlas dabu izbaudīt, ir grūti to kvalitatīvi parādīt, turklāt papildināt šo pieredzi ar zinošu cilvēku stāstiem. «Tāpēc likās – ja nav, tad ar steigu jāpiedāvā,» stāsta Laura Žukovska, SIA Baltic Wildlife vadītāja. Šis uzņēmums piedāvā tūres Latvijas savvaļas dabā ārzemju tūristiem.

Ne viens vien varētu būt izbrīnīts, dzirdot, ka putnu un dzīvnieku vērošana ir Latvijas eksportprece. «Rietumeiropā savvaļas dabas faktiski vairs nav, tāpēc viņiem mūsu ikdiena ir eksotika. Latviešiem nav nekas neparasts ieraudzīt dzeni vai lapsu. Ārzemniekam tas ir kaut kas neredzēts,» viņa teic. Jo mazāk Rietumeiropā būs dabas, jo par to būs lielāka interese, norāda arī Asnāte Ziemele, Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente.

Starp peintbola parkiem Rīgā konkurence ir sīva, turklāt situāciju sarežģījis Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums liegt organizēt peintbolu Andrejsalas ēkā. Rezultātā ir jādomā gan jauni veidi, kā piesaistīt apmeklētājus, gan jāceļ cenas.

To sarunā ar biznesa portālu db.lv atzīst SIA «GunsnLasers» īpašnieks Ernests Šēns.

SIA «GunsnLasers» piedāvā peintbolu, airsoftu, lāzertagu un elektrokartingus trīs atpūtas vietās Rīgā, un pati pirmā uzņēmuma darbības vieta Andrejsalā, neraugoties uz dažādām grūtībām, esot tikpat iecienīta kā pirms sešiem gadiem. «Eksotika te ir, pilnīgi noteikti. Un tāda industriāla eksotika,» Andrejsalas atpūtas vietu raksturo E.Šēns.

Iepriekš Andrejsalā tika piedāvāti pakalpojumi arī iekštelpās, taču pirms gada Rīgas pilsētas būvvalde tam pielikusi punktu, jo konstatēts, ka izmantotās ēkas stāvoklis nav atbilstošs. Tas nedaudz ietekmējis apmeklētāju plūsmu Andrejsalas virzienā, jo klienti ir iecienījuši spēlēšanu iekštelpās, atzīst E.Šēns. Taču uzņēmējs atradis atjautīgu veidu, kā piesaistīt apmeklētājus un kompensēt iekštelpu trūkumu - parks tika papildināts ar pirti un atpūtas namiņu, kur atpūsties pēc garas spēles. Pirts pēc peintbola spēlēm pat tika piedāvāta kā īpašais piedāvājums bez papildu samaksas un tādējādi piesaistīja spēlēt gribētājus arī ziemā.

Darba dienas pusdienu pārtraukuma laikā var ēst vai nedaudz nosnausties, taču zviedri izvēlējušies dejot, tādējādi aizsākot jaunu fenomenu, vēsta AP.

Pasākums «Pusdienu bīts» (Lunch Beat) ir ikmēneša notikums, kas tika uzsākts Zviedrijas galvaspilsētā un aizvien lielāku popularitāti iegūst arī citās Eiropas pilsētās.

Pirmais pasākums tika noorganizēts 2010. gadā kādā Stokholmas pazemes autostāvvietā, bet pašlaik tādos pasākumos piedalās jau tūkstošiem cilvēku. Nesenākais «Pusdienu bīts» tika sarīkots 20. martā uz Stokholmas kulūras centra (Kulturhuset) jumta.

Organizatori norāda, ka Lunch Beat tiek sākts pusdienlaikā un ilgst vienu stundu. Pasākumā netiek lietots alkohols, kas atmosfēru padarot krietni citādāku nekā naktsklubos.

Līdzīgi pasākumi jau tikuši rīkoti desmit citās Zviedrijas pilsētās, kā arī Somijā un Serbijā.

Māsas Anete Isajeva un Diāna Meiere pirms četriem gadiem ar nelielu finansējumu Siguldā, vecvecāku dārzā izveidoja kafejnīcu «Doma» - platformu ar pievienoto vērtību.

Iepriekš māja gandrīz desmit gadus stāvējusi neizmantota. Sākotnēji māsas pārņēmusi sajūta, ka negūst nekādu gandarījumu strādājot pie kāda cita. Tam sekoja apstākļu sakritība, ka vecvecāku īpašums ir vai nu jānojauc, vai jāpārdod, bet māsas nolēma izveidot kafejnīcu.

«Mums ir tāds raksturs un mēs dzīvojam ar tādu «reliģiju», ja iekšā kaut mazliet ir tāda urdoņa, radošuma stīga, tad tam ir jānotic un jābūt nedaudz trakiem, jo tikai tādi kaut ko dzīvē sasniedz. Ja iekšā ir tāda vēlēšanās, tad agrāk vai vēlāk tā parādīsies. Jaunībā, dzīves vidusposmā vai vecumdienās. Vai nu īsteno, vai beigās nožēlo. Man visu laiku iekšā ir sajūta, ka kaut ko gribas un kaut ko vajag. Grūtāk dzīvot, jo visu laiku ar kaut ko ir par maz,» saka Anete.

Alfreda Nobela (1833–1896) piemiņas pasākuma laikā šā gada 8. decembrī mākslas muzejā Rīgas birža Zviedrijas vēstnieks Latvijā Viņa Ekselence Matss Stafansons (Mats Staffansson) dāvinās muzejam trauku komplektu no Nobela pusdienu servīzes.

Nobela pusdienu servīzi (Nobel Dinner Service) 1991. gadā par godu Nobela prēmijas pasniegšanas 90. gadadienas svinīgajām pusdienām veidojuši pazīstami zviedru dizaineri, informē Baiba Uburģe, LNMM Ārzemju mākslas departamenta Dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātāja.

Kārina Bjerkvista (Karin Björquist) ir porcelāna trauku dizaina autore. Šķīvju krāsas simbolizē gadalaikus, kontinentus un pirmo Nobela prēmiju, tie izgatavoti porcelāna rūpnīcā Rörstrand. Gunnars Sirēns (Gunnar Cyrén) ir dizaina autors glāzēm un galda piederumiem. Glāzes sarkanvīnam, baltvīnam un šampanietim izgatavotas stikla rūpnīcā Orrefors, bet galda piederumi – fabrikā Genses. Ingrīda Dessau (Ingrid Dessau) ir lina galdautu un salvešu dizaina veidotāja, tie izgatavoti Klässbols linu fabrikā.

“Tiamo grupa“ atvērusi pirmo “Pizzarella“ Rīgā, informē uzņēmums.

“Tiamo grupa”, investējot 100 000 eiro jaunajā silto uzkodu un pusdienu vietas atvēršanā, nodrošina I/c “Olimpia” četras jaunas darba vietas.

“Arvien aug pieprasījums pēc vienkāršiem un sātīgiem ēdieniem pusdienās – ēšanai uz vietas vai līdzi ņemšanai. Tieši tādēļ, sekojot tendencēm pasaulē, atveram jaunu silto uzkodu un pusdienu vietu Rīgā. Pagaidām tā ir pirmā “Pizzarella“, tomēr apsveram domu paplašināties,” stāsta "Tiamo grupas" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis. “Iepirkšanās centrs “Olimpia“ bija likumsakarīga izvēle – pēc lielveikala rekonstrukcijas cilvēku plūsma veikalā ir jūtami augusi, un centra ēdināšanas zonu iecienījuši blakus esošo biroju, skolu un daudzstāvu ēku iedzīvotāji.”

Restorāni Fazer, kas atrodas universālveikalā Stockmann un tirdzniecības centrā Mols, mainījuši zīmolu uz Daily Special.

Zīmola maiņa ir notikusi saistībā ar 2011.gada 13.jūnijā parakstīto pirkuma līgumu starp Fazer Amica Latvija (tagad Baltic Restaurants) vadības grupu un Fazer Group.

Daily Special koncepcija ir pašapkalpošanās restorāns, turklāt ēdienu pagatavošana notiek apmeklētāju acu priekšā, kas ir populārs koncepts visā pasaulē. Kā paredz noslēgtais līgums, zīmols tiek mainīts arī Igaunijā, kur 11. janvārī par Daily Special kļūst restorāni universālveikalā Stockmann un tirdzniecības centrā Viru Keskus Tallinā. Baltic Restaurants Latvijā un Igaunijā pakalpojumos ietilpst darbinieku pusdienu restorāni, ēdināšana veselības un sociālās aprūpes iestādēs, studentu pusdienu restorāni, skolu un pirmsskolu iestāžu ēdnīcas, kafejnīcas un restorāni, ēdināšana lielos sabiedriskos pasākumos, banketu un svinību pakalpojumi, ēdienu piegādes.

Liepājā ar akūtu zarnu infekciju saslimuši 70 cilvēki, kuri ēduši "Baltic Restaurants" pusdienu restorānā, kas atradies uzņēmuma "Lauma Lingerie" telpās, informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja.

Viņa stāstīja, ka SPKC informāciju par masveida saslimšanu Liepājā šorīt saņēmis no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD). Patlaban SPKC uzsākusi epidemioloģisko izmeklēšanu Liepājā, Ziemeļu ielā 19.

Plašāku informāciju par saslimšanas cēloņiem SPKC sola sniegt pievakarē.

PVD pārstāve Ilze Meistere teica, pēc tam, kad vairāki darbinieki neieradās darbā, jo jutās slikti pēc "Baltic Restaurants Latvia" ēdnīcā ieturētajām pusdienām, uzņēmumu "Lauma Lingerie" un "Baltic Restaurants Latvia" vadība vienlaicīgi par izveidojušos situāciju informēja PVD, kas šodien veic pārbaudi uzņēmuma ēdnīcā.

"PVD saņemto informāciju ir sniedzis arī SPKC, kas veic epidemioloģisko izmeklēšanu, lai skaidrotu saslimšanas cēloņus," sacīja Meistere. "Baltic Restaurants Latvia", ņemot vērā uzsākto pārbaudi, pats ir apturējis savu darbību, sacīja Meistare.

Ja esi izsalcis un nav laika gatavot pašam, tad jāmeklē, kur iespējams garšīgi un ekonomiski izdevīgi ieturēties ārpus mājas. Burgeri Rīgā kļuvuši par vienu no populārākajām patērētāju izvēlēm, bet kur meklēt pašu labāko, garšīgāko un cenas ziņā draudzīgāko piedāvājumu? To palīdz atrast restorānu ceļvedis Meniu.lv.

Kā radās burgeri?

Burgeri restorānu ēdienkartēs pieejami dažādās variācijās, taču pasaulē populārākie ir divi - hamburgers un čīzburgers jeb siera burgers. Abu pārdošanas apjomi ir milzīgi, pateicoties ātro ēdināšanas restorānu ķēžu darbībai un ekonomiskajai cenai. Populāri ir arī dubultie burgeri - ar dubultu gaļu, dubultu sieru, dubultu jebko. Barbekjū burgeri un vistas gaļas burgeri arī ir iecienīti patērētāju vidū, tāpat kā asie un veģetārie. Zināms, ka katrai burgeru vietai ir savs populārākais burgeris un tikai sava, neviena nedota recepte. Lai noteiktu labāko burgeru, ir jādodas un jāmēģina, jo tikai tā būs iespējams noteikt savas top vietas, kuras varēsi ieteikt citiem, piemēram, ne tikai draugiem, bet arī sociālajos tīklos.

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

No 14. līdz 20. novembrim Tokijā latviešu šefpavāra Jāņa Zvirbuļa vadībā notiek pasākumi, lai Japānas publiku iepazīstinātu ar latviešu ēdieniem, informēja Ārlietu ministrija.

Japānas universālveikala Isetan restorānā Kitchen Stage no 12. līdz 17. novembrim iespējams izbaudīt latviešu ēdienu pusdienu piedāvājumu, kuru pagatavošanā izmantoti pelēkie zirņi, ķirbis, šprotes, rupjmaize, bietes un citas latviskās garšas produkti, pasniedzot ēdienus mūsdienīgi veidotā ēdienkartē. Pirmajās divās dienās latvisko pusdienu piedāvājumu bija izvēlējušies vairāk nekā 100 apmeklētāju dienā, uzstādot šī restorāna rekordu.

Vienlaikus restorānā Kitchen Stage 15. un 16. novembrī notika arī šefpavāra Jāņa Zvirbuļa vadīti semināri par latviešu virtuves tradīcijām, tās iezīmēm un mūsdienu tendencēm. Semināra dalībniekiem tika piedāvāta iespēja vērot speciāli izveidotās ēdienkartes pagatavošanu un baudīt latviskos ēdienus.

Skolu un bērnudārzu ēdienkartēs turpmāk vairs nedrīkstēs iekļaut frī kartupeļus un piedevās piedāvāt kečupu vai majonēzi, savukārt cīsiņiem, sardelēm un citiem gaļas izstrādājumiem būs jāsatur vismaz 70% gaļas.

To paredz valdībā otrdien apstiprinātie Veselības ministrijas (VM) priekšlikumi bērnu ēdienkartes uzlabošanai.

Bērnudārzos un skolās bērniem nevarēs pasniegt frī kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus un analogus pārtikas produktus, mehāniski atdalītu gaļu, majonēzi, kečupu, tomātu mērci, krējuma izstrādājumus piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu gatavošanā majonēzi, kečupu, tomātu mērci ir atļauts izmantot).

Tāpat skolu un bērnudārzu ēdienkartēs nedrīkstēs iekļaut konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki.

Tādi paši ierobežojumi attieksies arī uz 18 gadu vecumu nesasniegušiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centru klientiem un mazajiem slimnīcu pacientiem.