Pēc daudziem gadiem ārzemēs atgriežas Latvijā ar uzkrātām visdažādāko zemju ēdienu receptēm, ko piedāvāt vietējiem.
Latviete Linda un anglis Ričards Džonsoni iepriekš daudzus gadus strādājuši kazino biznesā dažādās valstīs, piemēram, Latvijā, Dānijā, Čehijā, Ukrainā, un daudz ceļojuši. Par to var nojaust, apskatot ēdienkarti viņu izveidotajā ātrās ēdināšanas iestādē Stock-Pot. Katru dienu kopīgiem spēkiem viņi piedāvā sešus karstos ēdienus un divus vai trīs salātus. Vienmēr ir arī viens veģetārs, vegāns un zivs ēdiens, kā arī ēdieni bez laktozes. Līdz šim ēdienkartē bijis gan ungāru gulašs, vistas tikka masala, Šlēsvigas zivju zupa, taizemiešu zaļais vistas karijs, tabula kisir ar humusu, gan kubiešu melno pupiņu zupa, ķirbju krēmzupa u.c. Taču reizēm vietējo vēderiem tas ir par asu vai eksotisku. Ja klienti nevar izvēlēties starp vairākiem nepazīstamiem nosaukumiem, viņiem iedod nogaršot - ja ir par asu vai negaršo, piedāvā ko citu. «Es gribu, lai cilvēkiem garšo un viņi ir apmierināti,» saka Ričards. Taču kotletes visdrīzāk StockPot ēdienkartē nebūs ieraugāmas.
Vakaros pilnā porcija tiek pārdota par mazās porcijas cenu un tas, kas dienas beigās nav apēsts, bez žēlastības tiek izmests ārā. Tāpēc nākas rūpīgi rēķināt, cik daudz porciju katru dienu gatavot, lai pēc iespējas mazāk ēdiena ietu zudībā. Kā to zināt? «Pagaidām mēs to nezinām, bet divu trīs mēnešu laikā uzzināsim,» apņēmīgi teic Ričards.
«Rīgā ir tik daudz slikta un dārga ēdiena,» uzskata Ričards. Viņaprāt, ēdiena cena nav atbilstoša tam, cik cilvēki Latvijā nopelna. Lai gan Linda un Ričards bija iedzīvojušies Prāgā, viņi bija pārliecināti, ka vietai, kur atvērt uzņēmumu, jābūt Latvijai vai Lielbritānijai. Saistībā ar to viņš atceras, cik latvietei un anglim bija grūti aprecēties Čehijā, piemēram, viņiem pajautāja, kāda ir viņu adrese. Viņi, protams, nosauca adresi Čehijā, bet ierēdņi vēlējās uzzināt Lielbritānijas adresi, lai gan Ričards jau gadiem nebija tur dzīvojis.
Pagājušā gada augustā viņi atgriezās Latvijā un sāka darbu pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atvērtu StockPot. Sākotnēji viņi gribēja izveidot take-away jeb līdzņemamā ēdiena biznesu, bet tad, rūpīgi izpētot tirgu, saprata, ka tas Rīgā, vismaz pagaidām, no uzņēmējdarbības viedokļa nebūtu prātīgi, jo šī tradīcija ir pārāk jauna. Taču viņi piedāvā arī ēdienu līdzņemšanai, un ir cilvēki, kas to labprāt izmanto - lielākoties tie, kas dzīvo vai strādā blakus. Novērots, ka piektdienās cilvēki agrāk nāk pusdienās, jo darba dienu beidz ātrāk, savukārt pirmdienās - vēlāk, jo jāstrādā ilgāk, tiekot galā ar e-pastiem utt., kas iekrājušies pa brīvajām dienām. Tāpat bija plāns astoņos no rīta piedāvāt brokastis, bet ātri vien no šīs idejas atteicās - ļoti daudz laika un darba prasa jau tas, lai ēdiens būtu gatavs vienpadsmitos dienā.