Strīdā, kas savērpies starp Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) un SIA Rīgas koncertzāle, kuru vada producents Juris Millers, visticamāk, gaidāmas pat vairākas tiesvedības, vēsta laikraksts Diena.

LZA apšauba Millera apgalvojumus, ka koncertzāles telpu rekonstrukcijā ieguldīts pusmiljons eiro, joprojām ir arī krasi atšķirīgas versijas, kurš kuram ir parādā. Savukārt Millers uzskata, ka LZA faktiski nodarbojas ar reiderismu un grib atņemt zāli, kas ir daudz labākā stāvoklī nekā tad, kad LZA un SIA Rīgas koncertzāle noslēdza telpu nomas līgumu uz desmit gadiem.

LZA ir paziņojusi, ka lauž telpu nomas līgumu, bet Millers Dienai apliecināja, ka koncertzāle darbu turpinās arī pēc 15. septembra, kad telpām, pēc LZA domām, būtu jābūt atbrīvotām. Lietā iejaukta arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktors Elmārs Martinsons tikās ar Milleru un pēc tam paziņoja, ka plāno uzklausīt arī LZA viedokli koncertzāles jautājumā, «kā arī ministrija atkārtoti aicinās abas puses tikties, lai rastu konstruktīvu risinājumu». Šis paziņojums LZA vadībā izraisīja neizpratni.

Koncertzāles Rīga nomnieks un koncertzāles valdes loceklis Juris Millers vērsies policijā ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret viņu pēc Krimināllikuma 157.panta par neslavas celšanu.

Kā sacīja Millers, runa ir par divām valsts amatpersonām - Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentu Ojāru Spārīti, kā arī LZA valdes priekšsēdētāju Valdi Kamparu. «Viņi ar savu parakstu parakstītā oficiālā vēstulē min vairākus patiesībai neatbilstošus faktus, vainojot mani valsts īpašuma izzagšanā, kas ir sevišķi smags noziegums,» pauda Millers.

Otrs iemesls, kāpēc Millers vērsies policijā, ir koncertzālei Rīga izteiktie apvainojumi 246 radiatoru zādzībā. Viņš sacīja, ka LZA nav nekādu pierādījumu, ka šādi radiatori vispār koncertzāles telpās būtu bijuši. Millers aicina aplūkot viņa Youtube.com kanālu, kur video redzams, ka nekādu radiatoru telpās nav bijis jau sākumā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valde no janvāra plāno koncertzālei Rīga atslēgt elektroenerģijas padevi, taču koncertzāles vadītājs Juris Millers cer, ka LZA šos draudus neīstenos, bet, ja elektrība tomēr tiks atslēgta, tad plānoto pasākumu norisi viņš apņēmies nodrošināt, izmantojot ģeneratorus.

Millers aģentūrai LETA pauda, ka LZA un tās valde ņirgājas ne tikai par skatītājiem un māksliniekiem, bet arī par Civillikumu, turpinot to kļūdaini izmantot kā piesegu savām prettiesiskajām darbībām.

«Pēc zaudējuma pirmajā tiesvedībā un kriminālprocesa ierosināšanas pret LZA tās centieni ar prettiesiskām metodēm pārņemt koncertzāles Rīga telpas nav mazinājušies, tieši otrādi - LZA ir izteikusi jaunus rakstveida draudus 1.janvārī atslēgt elektroenerģijas padevi, uzskatot, ka telpu nomas līgums ar koncertzāli un tajā minētie pienākumi, tostarp par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, tai vairs nav saistošs un piesaucot Civillikuma 2171.pantu,» akcentēja koncertzāles Rīga vadītājs.

Neskatoties uz to, ka koncertzāles Rīga telpās gaisa temperatūra ir zemāka, nekā tai vajadzētu būt, visi plānotie pasākumi koncertzālē norit pēc plāna, taču skatītāji aicināti apģērbties siltāk, informēja producents Juris Millers.

Jau ziņots, ka Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nav pieslēgusi apkures sistēmai koncertzāles Rīga telpas. Apkure nav pieslēgta, jo koncertzāle Rīgas ir parādā par piegādāto siltumenerģiju.

Millers uzskata, ka LZA ar paziņojumu par apkures nepieslēgšanu koncertzāles Rīga parādu dēļ turpina izplatīt nepatiesu informāciju, cenšoties apmelot koncertzāli Rīga, traucēt tās darbību un ņirgājas par Latvijas sabiedrību.

«LZA, neskatoties uz pirmo zaudējumu tiesā, joprojām turpina izplatīt nepatiesu informāciju, cenšoties apmelot koncertzāli Rīga. Pirms dažām dienām LZA cieta pirmo sakāvi tiesas procesā, kurā SIA Rīgas koncertzāle cēla prasību pret LZA par neapmaksātajiem rēķiniem. Lai arī LZA uzskatīja, ka tai ir tiesības rēķinus neapmaksāt, tiesa lēma citādi un LZA būs pienākums savas finansiālās saistības pret SIA Rīgas koncertzāle nokārtot,» klāstīja Millers.

Juris Millers četru mēnešu laikā nav spējis iesniegt nepieciešamo dokumentāciju, kas atbilstu normatīvo aktu prasībām, lai likumīgi atvērtu mākslas telpu 64 krēsli, medijus informē Rīgas pilsētas būvvalde, uzsverot, ka lēmums nekavējoties pārtraukt patvaļīgu telpu ekspluatāciju paliek spēkā.

Būvvalde norāda, ka dzīvokļa Marijas ielā 20, kur atrodas mākslas telpas 64 krēsli, nepietiekamās dokumentācijas dēļ nevar akceptēt vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karti. Tā iestāde secinājusi «pēc vairākām konsultācijām ar Rīgas pilsētas Būvvaldes speciālistiem, kā arī [tās - red.] vadītāju».

Tikmēr J. Millers pie medijiem vērsies ar atsevišķu paziņojumu, kurā norāda, ka ēka, kurā pagājušā gada oktobrī tika atklāta Mākslas telpa 64 Krēsli, ir kopīpašums. «Un tieši šajā faktā, to interpretējot savās, nevis līdzīpašnieku interesēs, būvvalde meklēja savus aizbildinājumus, lai rastu ieganstu atteikt vienkāršoto renovāciju,» norāda Millers.

Producents Juris Millers turpmākajai radošajai darbībai ir atradis telpas Rīgā, Ulmaņa gatvē 1, kur darbosies Latvijas Jaunatnes teātris un kuru iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro.

«Vismaz līdz brīdim, kad atrisināsies tiesvedība par koncertzāli Rīga, kurā es ceru, ka varēs atgriezties ne tikai koncertzāle, bet arī Jaunatnes teātris, tas ir atradis pagaidu mājvietu Ulmaņa gatvē 1, ēkā, uz kuras jumta ir uzraksts Ceļu pārvalde,» informēja Millers.

Ēkas trešajā stāvā ir iekārtota skatītāju zāle ar 440 skatītāju vietām, kurai pretī ir izveidota garderobe un turpinās kafejnīcas remontdarbi. Otrajā stāvā būs kafejnīcas galdiņi. Turklāt tajā būs ierīkotas grimētavas, biroja telpas un Latvijas Jaunatnes teātra bērnu un jauniešu studijas nodarbību telpas.

Jauno telpu iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro, tostarp koncertzāles krēslu pārvešana un montāža, tehnisko lietu uzlabošana un iekārtas, kas bija speciāli jāiegādājas. Millers uzsvēra, ka teātris tiek finansēts no privātiem līdzekļiem un, «lai gan ir vienīgais teātris Latvijā, kas piedāvā profesionālu māksliniecisko saturu bērniem un jauniešiem», tas nesaņem nekādu valsts finansējumu.

Pabeigti aptuveni 50% līdz 60% no koncertzāles Rīga labiekārtošanas darbiem, preses konferencē Latvijas Zinātņu akadēmijā pastāstīja producents Juris Millers.

Viņš norādīja, ka pašlaik ir pabeigta griestu atjaunošana, uzlikta pamatskatuve un skatītāju amfiteātra grīda, uz kuras tiks likti krēsli, kā arī uzlieta jauna betona grīda zālē. Zāles remontā vēl priekšā ir sienu, kā arī orķestra bedres atjaunošana un citi mazāki remontdarbi.

Telpu remonts izmaksā 300 000 eiro. Daļu no šīs summas ieguldījis Millers, kā pastāstīja producents, arī ieķīlājot savu dzīvokli. Atlikušos līdzekļus viņš piesaistījis no privātpersonām. Zāles labiekārtošanas remontā neesot ieguldīti ne valsts, ne pašvaldības līdzekļi. Pēc Millera domām, šis ir klasisks piemērs tam, ka valsts nemāk parūpēties par to, kas tai ir, tāpēc tiek domāts par jaunas koncertzāles celtniecību, neatbalstot pašreizējās remontu.

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Vairākas pasākumu nozares organizācijas valdībai, Kultūras, Ekonomikas un Veselības ministrijām, kā arī Konkurences padomei un Valsts policijai nosūtījušas vēstuli, aicinot novērst negodīgu konkurenci un tirgus kropļošanu saistībā ar pulcēšanās ierobežojumu kontroli.

Pašnodarbināto mūziķu biedrības (PMB) mājaslapā publicētā informācija liecina, ka organizācijas lūdz līdz 12.jūlijam vienoties par saprotamu, visiem pasākumu rīkošanas tirgus spēlētājiem vienlīdzīgu noteikumu izsludināšanu, nepieļaujot negodīgas konkurences veidošanos un tirgus kropļošanu.

Vēstuli bez PMB parakstījuši arī Latvijas pasākumu nozares speciālistu platformas "Latvijas Pasākumu forums" direktors Mārcis Gulbis, Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers, Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands, Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis, Latvijas Mūzikas attīstības biedrības "Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke un Latvijas pasākumu norišu vietu asociācijas valdes loceklis Jānis Zvirbulis.

Latgales apgabaltiesa lēmusi atstāt spēkā pirmās instances lēmumu strīda lietā starp SIA Rīgas koncertzāle un Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA). Apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas lēmumu minētajā lietā bija iesniegusi koncertzāle Rīga.

Latgales apgabaltiesa nosprieda daļēji apmierināt LZA prasību pret koncertzāli Rīga par parāda procesa piedziņu. Tika nolemts no koncertzāles Rīga piedzīt parādu teju 60 000 apmērā, kā arī likumiskos procentus 1020 eiro apmērā un tiesas izdevumus 1722 eiro apmērā LZA labā. Kopējā piedzenamā summa veido 62 422 eiro. Tāpat tiesa lēma noteikt LZA tiesības saņemt no Rīgas koncertzāles 8 % gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildei.

Tāpat tiesa noraidījusi koncertzāles prasību pret LZA par paziņojuma par nomas līguma izbeigšanu atzīšanu par prettiesisku, kā arī prasību par zaudējumu 7748 eiro apmērā piedziņu.

Šāds tiesas spriedums nebija pārsteigums. Vēl šonedēļ sarunā ar Dienas Biznesu koncertzāles Rīga vadītājs Juris Millers prognozēja, ka tiesa lēmumu atstās spēkā. J. Millers plāno sagaidīt sprieduma pilnu tekstu, lai pēc tam iesniegtu kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā.

Dot jaunu dzīvi Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akustiskajai koncertzālei, kam mākslinieki vairākus gadu desmitus tās novecojušā izskata dēļ metuši līkumu - šādu projektu uzņēmies producents Juris Millers, vēsta laikraksts Diena.

Lai gan vēl līdz pirmdienas vakaram nebija parakstīts zāles nomas līgums starp LZA vadību un J. Millera dibināto koncertaģentūru Koncertzāle Rīga un arī remontdarbi nav sākušies, jau noteikts telpas atklāšanas pasākuma datums - šā gada septembris - un risinās pārrunas ar iespējamajiem apakšnomniekiem, informē laikraksts.

LZA prezidents Ojārs Spārītis Dienai norādījis, ka nomas līguma noslēgšanai Milleram bijis «jāsavāc pietiekami daudz pierādījumu, ka uz viņa plāniem var paļauties».

«Pagājis īss laiks, kopš Millera kungs projektu sācis kustināt, tas notiek ātrā tempā, taču mums svarīga ir arī formālā puse - lai būtu saskaņotas ar būvniecību un drošību saistītās lietas,» skaidrojis O. Spārītis. Jautāts, kāpēc koncertzāles nomas tiesības uz desmit gadiem ieguvusi tieši Millera koncertaģentūra, LZA prezidents norādījis, ka viņš vienīgais par šīm telpām izrādījis interesi: «Visi citi gulēja uz ausīm.»

Pēc vairāk nekā četrdesmit aizmirstības gadiem 1955. gadā būvētajā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) augstceltnē, kas tautā dēvēta gan par «kolhoznieku namu», gan «Staļina baznīcu», atjaunota tās kādreizējā koncertzāle. Tā nosaukta Rīgas vārdā, un ar privātu uzņēmēju atbalstu to atjaunojis Latvijā neviennozīmīgi vērtētais, ar avantūrista slavu apveltītais producents Juris Millers, trešdien raksta laikraksts Diena.

Atjaunotajā zālē ir vairāk nekā 700 klausītāju vietu, plaša skatuve, orķestra bedre un 12 grimētavas māksliniekiem. Otrajā stāvā ir arī Mazā zāle ar aptuveni 150 vietām - tur varēšot notikt mazie koncerti, dzejas lasījumi, autorvakari.

«Visa zāles atjaunošana ir notikusi bez valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības finansiālā atbalsta. Tas paveikts tikai un vienīgi ar Latvijas uzņēmēju atbalstu, viņiem dodot savus materiālus vai pakalpojumus, lai zāle atgūtu savu spožumu,» uzsver J. Millers. Viens uzņēmums devis krāsu, cits finieri, skrūves, līmi, paklāju. Savukārt skatītāju krēsli pasūtīti Ukrainā, Harkovā, stāsta jaunais zāles saimnieks, ironizējot, ka koncertzāles reālajai atjaunošanai iztērētā summa esot «aptuveni 12 reizes mazāka nekā tā, kuru Kultūras ministrija ir iztērējusi tikai par papīru zīmēšanu akustiskajai koncertzālei uz AB dambja, kuru, visticamāk, nekad neuzcels».

Lai gan jau pirms divām nedēļām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Rīgas pilsētas būvvalde, saskatot būtiskus pārkāpumus, aizliedza nesen atklātās mākslas telpas 64 krēsli darbību, teātra izrādes turpina notikt, vēsta laikraksts Diena.

Piektdienas pēcpusdienā uz vakara un sestdienas izrādi bijušas izpārdotas gandrīz visas biļetes. Par šādu pārkāpumu mākslas telpas īpašniekam draudot pat cietumsods.

Šovakar nenotiks teātra izrāde, bet gan privāts aktiera Andra Buļa pasākums, tā Dienai piektdien norādījis mākslas telpas īpašnieks Juris Millers. Viņš paskaidrojis, ka publiski izrāde Face Book. Post scriptum pagaidām vairs netiks rādīta. Tās vietā notikšot privātas viesības, kurās būs iespēja noskatīties izrādi. Par to gan paši viesi uzzināšot tikai tad, kad jau klauvēs pie privātā teātra durvīm, kur viņiem piedāvās samainīt biļetes pret ielūgumiem vai saņemt atpakaļ iztērēto naudu. Atbildīgās iestādes gan norādījušas, ka šajā gadījumā lietas būtība nemainās.

Uzņēmums EKO osta šā gada 15.jūnijā iesniedzis būvniecības uzņēmuma SIA Skonto Būve maksātnespējas pieteikumu, liecina informācija maksātnespējas administrācijas mājas lapā.

Kā maksātnespējas administratora pretendents norādīts Guntars Birsāns.

Zemgales rajona tiesas informācija liecina, ka Skonto būves maksātnespējas pieteikumu plānots skatīt 2.jūlijā.

SIA Skonto būve valdē ir Juris Pētersons un Dmitrijs Soldatenko, padomes priekšsēdētājs ir Guntis Rāvis, bet padomes locekļi ir Ivars Millers un Rihards Rāvis, liecina informācija Lursoft. Kā patiesā labuma guvējs norādīts Guntis Rāvis.

Uzņēmumā norāda, ka SIA EKO osta iesniegtais maksātnespējas pieteikums pret SIA Skonto Būve ir nepamatots.

«Maksātnespējas pieteikums iesniegts par SIA EKO osta darbu izpildi objekta Vēsturiski piesārņotās vietas “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi projektēšana un sanācijas darbi” ietvaros. SIA EKO osta pretēji līguma nosacījumiem ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par ar pasūtītājiem nesaskaņotiem darbiem,» teikts uzņēmuma skaidrojumā presei.

Arēnā Rīga ceturtdien, 8.novembrī izskanēja viens no Latvijas simtgades pasākumiem - Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas Lāčplēsis jauniestudējums.

Rokoperu Lāčplēsis skatītāji pirmo reizi iepazina 1988. gada 23. Augustā. Pie rokoperas skaņdarbu tekstos un melodijās iekodētās nācijas sirdsapziņas balss Latvijas tauta ir atgriezusies atkal un atkal - it sevišķi, visai nācijai nozīmīgos brīžos, norāda producents Juris Millers. Tāds ir arī mūsu valsts dibināšanas 100. gadskārta, kuras priekšvakarā rokopera tika atskaņota ar simfonisko orķestri diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā un ritma grupu Zigmara Liepiņa vadībā.

Iestudējumā piedalās spilgtākie pašmāju mūziķi un aktieri - Dons, Marts Kristians Kalniņš, Zigfrīds Muktupāvels, Jānis Skanis, grupa Jumprava, Ieva Kerēvica, Raimonds Bramanis, Jānis Buķelis, Atis Ieviņš, Ginta Krievkalna, Ieva Sutugova, u.c, kā arī Nācijas kopkoris ar dziedātājiem no dažādām pasaules valstīm.