2015. gadā viedtelefoni varētu veidot jau 80%-90% no kopējā tālruņu tirdzniecības apjoma

Tā DB prognozēja Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis. 2013. gads bija pirmais gads Latvijā, kad viedtelefonu pārdošanas apjoms pārsniedza parasto telefonu pārdošanas apjomu, atgādināja J. Spoģis. Pērn saglabājās līdzīga tendence ar nelielu pieaugumu – septiņi no katriem desmit iegādātajiem telefoniem bija viedtelefoni. Tele2 pārdoto telefonu skaits pērn palielinājās par vairākiem tūkstošiem, salīdzinot ar 2013. gadu. Precīzs skaits netiek atklāts, operators vienīgi atzīmē, ka pērn dubultojās to iedzīvotāju skaits, kas iegādājās telefonu uzņēmuma internetveikalā. Kopumā pārdoto telefonu pieaugums Latvijā pagājušā gada laikā varētu būt pāris procentu apmērā. Pēc Tele2 aplēsēm iedzīvotāji turpinās dot priekšroku viedtelefoniem, un 2015. gadā viedtelefoni varētu veidot jau 80% līdz 90% no kopējā tālruņu tirdzniecības apjoma. Arī Latvijas mobilais telefons (LMT) un Bite Latvija precīzus datus par pārdotajiem telefoniem DB nesniedza. Latvijā pērn kopumā varētu tikt realizētas 539 tūkstoši iekārtu, ņemot vērā legālo tirgu, DB pieļāva LMT Retail & Logistics valdes priekšsēdētājs Rinalds Kalniņš. Lielākā daļa jeb 66% no pārdotajiem tālruņiem bija viedtelefoni, bet 34% – podziņtelefoni, kas kļūst par eksotiku.

Lai arī pasaulē mobilo ierīču jomā lielākais krējums nosmelts; Latvijā vēl esam ceļā uz tirgus piesātinājumu. Dienas Bizness apsekojums liecina, ka kopējais viedtālruņu skaits Latvijā ir ap 720 tūkstošiem, taču konkrētu viedtālruņu skaitu pa pozīcijām operatori neizpauž.

Pavisam drīz pusei Latvijas iedzīvotāju būs viedtālrunis, jo šogad pārdoto viedtālruņu skaits turpinās pieaugt, DB prognozē LMT Biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš. Līdzīgas tendences iekrāso Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis. Pēc Tele2 aplēsēm, 2015. gadā Latvijā viedtelefonus varētu jau lietot puse iedzīvotāju, gudro telefonu lietotāju skaitam sasniedzot vienu miljonu.

Latvijā 2013. gads bija pirmais gads, kad viedtelefonu pārdošanas apjoms pārsniedza parasto mobilo telefonu pārdošanas apjomu, atgādina J. Spoģis. Tele2 dati liecina, ka no katriem desmit nopirktajiem telefoniem seši bija viedtelefoni, un šogad saglabāsies līdzīga tendence ar nelielu pieaugumu – seši līdz septiņi no katriem desmit iegādātajiem telefoniem būs viedtelefoni.

Mobilo sakaru operators “Tele2” turpina paplašināt 5G tīklu Rīgā – šodien darbu sākusi vēl viena 5G bāzes stacija, kas atrodas Brīvības un Ģertrūdes ielu krustojumā.

Tas nozīmē, ka šajā rajonā Rīgas iedzīvotāji un viesi var pieslēgties 5G tīklam, ja viņu rīcībā ir 5G viedtelefoni. Uzņēmums atgādina, ka jau pērn galvaspilsētā komercrežīmā iedarbināja pirmo Latvijā 5G bāzes staciju, kas atrodas Mūkusalas Biznesa Centra kvartālā un kurā, veicot pirmo 5G interneta datu pārraidi, izdevās pārsniegt 1 Gbps lielu ātrumu.

Iedarbina vēl divas 5G bāzes stacijas

Mobilo sakaru operators "Tele2", turpinot pakāpeniski izvērst 5G tīklu Latvijā, ir uzstādījis un...

Kopumā “Tele2” 5G tīkls ir pieejams jau septiņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Jūrmalā, Valmierā, Siguldā un Salacgrīvā.

“Mēs turpinām soli pa solim izvērst 5G tīklu, lai jau pirmie mūsu klienti, kuriem ir 5G viedtelefoni, atsevišķās vietās varētu izmēģināt 5G sniegtās priekšrocības. Šobrīd, protams, šīs iespējas nav visai plašas, tādēļ nākamgad turpināsim aktīvus 5G attīstības darbus. Daudzviet gan pasaulē, lai pārklājumu palielinātu straujāk un līdz ar to veicinātu arī dažādu 5G biznesa risinājumu attīstību, operatori un valsts institūcijas veiksmīgi sadarbojas. Mēs ceram, ka arī Latvijā tiks atļauts 5G tehnoloģiju izvēršanā un attīstībā sadarboties mobilo sakaru operatoriem,” saka “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Kā atzīst uzņēmumā, paralēli 5G tehnoloģijas izvēršanai aktīvi tiek turpināta 4G tīkla paplašināšana un jaudas pastiprināšana, jo līdzīgi kā pārējā pasaulē, arī Latvijā šī tehnoloģija vēl ilgi spēs nodrošināt mūsu ikdienas vajadzības tehnoloģiju jomā. Šogad līdz šim dažādās Latvijas vietās “Tele2” ir uzbūvējis 30 jaunas 4G bāzes stacijas, kā arī gandrīz 200 stacijām palielināta jauda, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc mobilajiem sakariem.

“Tele2” 5G bāzes stacija Siguldā ir uzstādīta Vildogas ceļa tuvumā, Salacgrīvā Vidzemes ielā, Jūrmalā tā atrodas Emīlijas ielā, bet Valmierā – Raiņa ielā. Savukārt Daugavpilī 5G stacija atrodas Šķirotavas dzelzceļa stacijas tuvumā, Jelgavā – pie Dobeles šosejas, bet Rīgā – Mūkusalas Biznesa Centra teritorijā un tagad arī Brīvības un Ģertrūdes ielu krustojumā.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

15.martā visā pasaulē jau sesto reizi tiek atzīmēta Digitālās talkas diena - diena, kad pasaulē tiek aktualizēts digitālo atkritumu jautājums, veidi rīki digitālās ikdienas sakopšanai un paradumi digitālo atkritumu un digitālo netikumu mazināšanai.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē www.digituvi.lv .

Kas ir digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots. Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi - enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.

Samsung Galaxy S sērijas 10. gadadienā izgatavotajā S10+ apvienotas šā brīža iespaidīgākās inovācijas

8. martā pārdošanā nonākušie Samsung Galaxy S viedtelefoni sērijas jubileju svin īpatnējā noskaņojumā, kas spilgti raksturo simboliskās krustceles, kurās nonākusi visa viedierīču industrija. No vienas puses, jaunie flagmaņi ir neapšaubāmi labākais un inovatīvākais korejiešu veikums visu sērijas desmit gadu ilgajā vēsturē. Noslīpēti līdz pēdējam sīkumam un piepildīti ar papildiespējām, par kādām, teiksim, Galaxy S5 prezentēšanas brīdī retais uzdrošinājās sapņot. Taču gan nupat notikušajā Mobilās pasaules kongresā (MWC), gan masu medijos cilvēki ar lielāku interesi lutināja pagaidām vien izredzētajiem aptaustāmo Fold ar atlokāmu ekrānu.

Tas apstiprina jau gadiem ilgos novērojumus, ka lietotāji ir izslāpuši pēc kaut kā radikāli jauna. Kamēr nākotne tikai tuvojas, iepazīsim šā brīža iespaidīgāko viedtelefonu Samsung arsenālā – Galaxy S10+.

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Foto: DNB birojs, foto: Colliers

Ne visi ar bankām saistītie procesi tiek kategorizēti kā banku un finanšu pakalpojumi. Atrodoties starptautiskā biznesa centrā Jaunās Teikas rajonā, DNB Bank ASA Latvijas filiāle jau vairāk nekā desmit gadus ir Norvēģijas lielākās finanšu grupas sastāvdaļa. Taču DNB Latvijas stāsts ir īpašs – Rīgas birojs nesniedz tradicionālos finanšu pakalpojumus un tam nav klientu Latvijā. Tā vietā tas sniedz augsta līmeņa atbalsta pakalpojumus un būtiskas back-office funkcijas mātes uzņēmumam Norvēģijā un tā filiālēm visā pasaulē.

Foto: DNB birojs, foto: Colliers

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Šobrīd pasaulē palielinās atvērto inovāciju loma, aprites ekonomika, kā arī aizvien būtiskāki ir ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstības un ekoloģiskās domāšanas virzieni, kas aizvien vairāk iekļaujas uzņēmumu un organizāciju vadītāju dienas kārtībā.

Pozitīvas pārmaiņas nav iespējams panākt bez inovatīvām tehnoloģijām, risinājumiem un idejām, lai spētu samazināt neatjaunojamās enerģijas un ūdens patēriņu, CO2 apjomu, kā arī veicinātu zero waste (nulles atkritumu) principu ieviešanu, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību.

Arī biznesa vidē ir redzami vairāki piemēri. Bentley paziņojis plānus luksus klases automašīnu jomā, ka līdz 2026. gadam uzņēmuma ražotie spēkrakti būs elektroauto vai hibrīdi. Savukārt Ralfs Lorēns pārveido modi personīgā pieredzē. Izmantojot digitālo pielāgošanas platformu, klients var izveidot unikālu jakas stilu, kas pēc tam tiek izgatavots tieši atbilstoši izmēram un specifikācijai. Tādējādi ir iespējams samazināt atkritumu daudzumu, un labāk apmierināt klienta vēlmes. Uzņēmums ir ieviesis digitālo ID programmu – apģērbi tiek ražoti ar unikālu identifikatoru, tādējādi klients var skenēt QR kodu, kas garantē produkta autentiskumu un sniedz lielāku un labāku pārredzamību piegādes ķēdē.

Tehnoloģijas DJI drons Mavic Pro ar iebūvētu 4K kameru ir vienlaikus kompakts un funkcijām bagāts

Par iespēju pavērot pasauli no putna lidojuma cilvēki sapņojuši jau kopš aizvēsturiskiem laikiem. Līdz ar komerciālo avioreisu ieviešanu mūsdienās teju ikviens zinātkārs cilvēks šo sapni ir piepildījis, taču iespēja paraudzīties uz sevi no augšas lielai daļai joprojām ir kaut kas jauns. Diezgan droši var prognozēt, ka arī šis baltais plankums tiks aizkrāsots, bezpilota lidaparātiem kļūstot aizvien pieejamākiem.

Tā dēvēto dronu klāsts pasaulē strauji pieaug, tirgū ienākot aizvien jauniem spēlētājiem. Tā rezultātā pat ļoti kvalitatīvi produkti vairs maksā aptuveni tikpat, cik labākie viedtelefoni. Pēdējo klāstā ir arī daudzsološais prominentā ražotāja DJI lidaparāts Mavic Pro.

ASV informācijas tehnoloģiju gigants Apple Inc. šā biznesa gada pirmajā ceturksnī, kas noslēdzās decembrī, strādāja ar 17,9 miljardu dolāru (16,6 miljardu eiro) tīro peļņu un tas ir par 2,6% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts uzņēmuma otrdien publiskotajā paziņojumā.

Taču viedtelefonu iPhone tirdzniecības apjoms ceturksnī palielinājies par 5% - līdz 78,3 miljoniem vienību, kas ir visu laiku augstākais līmenis vienam ceturksnim.

Pateicoties spēcīgam iPhone pieprasījumam, Apple pārdošanas apjoms kopumā ceturksnī pieaudzis no 75,9 miljardiem dolāru līdz 78,4 miljardiem dolāru, kas arī ir rekordaugsts līmenis.

Turklāt iPhone tirdzniecības apjoms piedzīvojis pirmo kāpumu pēdējo četru ceturkšņu laikā, mazinot investoru bažas saistībā ar prognozēm, ka šie viedtelefoni izaugsmi vairs nepieredzēs, ņemot vērā piesātināto viedtelefonu tirgu un konkurences pieaugumu.

iPhone pārdošanas apjoma kāpumu galvenokārt veicinājusi Ziemassvētku iepirkšanās sezona.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien prezentēja plānus, kas pieprasīs viedtelefonu ražotājiem ieviest vienotu uzlādes metodi to mobilajām ierīcēm.

EK plāni paredz, ka viedtelefonu ražotājiem būs jāievieš USB C tipa lādētāji, kurus liela daļa uzņēmumu jau izmanto.

Kā galvenais pretinieks šai nostājai ir ASV informācijas tehnoloģiju gigants "Apple Inc.", kas pretojies Eiropas Savienības (ES) pūliņiem ieviest vienotu standartu. Viedtelefoni "iPhone" aprīkoti ar uzņēmuma paša izstrādāto "Lightning" uzlādes portu, lai gan jaunākie modeļi tiek piedāvāti ar vadiem, ko iespējams iespraust USB C tipa ligzdā.

EK ierosinājums noteikti iepriecinās miljoniem patērētāju, kuru atvilktnēs krājas dažādi telefonu lādētāji. Ar šo ieceri ES arī vēlas samazināt elektroniskos atkritumus, kuru apjoms Eiropā ik gadu veido 11 000 tonnu.

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" pirmdien paziņoja, ka šobrīd strādā pie defekta novēršanas, kas izraisa atsevišķu jauno viedtelefonu "iPhone 15" sakaršanu.

Uzņēmums norādīja, ka šī problēma tiks novērsta mobilās operētājsistēmas "iOS 17" atjauninājumā, un tas sadarbojas ar atsevišķu lietotņu izstrādātājiem, jo arī tās veicina šo problēmu.

Atsevišķi "iPhone 15" viedtelefoni pēc to pirmreizējās iedarbināšanas dažas dienas var šķist siltāki, ņemot vērā palielinātu fona aktivitāti, skaidro "Apple"

"Mēs arī esam atklājuši defektu "iOS 17", kas ietekmē daļu lietotāju, un tas tiks novērsts programmatūras atjauninājumā. Tāpat sistēmu pārslogo daži trešo pušu lietotņu nesenie atjauninājumi," vēstī uzņēmums.

Mediji ziņo, ka starp lietotnēm, kas veicina "iPhone" mikroshēmu uzkaršanu, ir "Instagram", "Uber" un videospēle "Asphalt 9".

Sony RX100 IV ir tik maza kamera, ka to ir grūti savaldīt pat vidēji lielās plaukstās

Ignorējot nozares ekspertu pareģojumus, ka kompaktajām fotokamerām nav nākotnes un ka agrāk vai vēlāk viedtelefoni pārņems to funkcijas, Japānas koncerns Sony turpina izstrādāt aizvien jaunus plaukstas izmēra fotoaparātus.

Cyber-shot RX100 pērn piedzīvoja jau 4.paaudzi un nekas neliecina, ka to drīzumā varētu «noņemt no trases». Vērtējot no veselā saprāta pozīcijām, RX100 IV ir tik neloģisks produkts, cik vien var būt. Tā ir dārga, mazāka par jaunākajiem viedtālruņu flagmaņiem un attēla kvalitātes ziņā nespēj konkurēt ar spoguļkamerām. Vai tiešām vērts izdot naudu par tik specifisku produktu?

Rakstu Fotoaparāts smalkiem pirkstiem lasiet 5. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

SIA Lattelecom plānos ietilpst pamatīga ielaušanās televizoru un datoru tirdzniecības sfērā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Gribam sniegt plašākas iespējas cilvēkiem mūsdienīgai dzīvei,» DB atklāj Lattelecom komercdirektors un valdes loceklis Gusts Muzikants, kurš šo amatu ieņem pusgadu.

G. Muzikants norāda: «Daudziem šķiet, ka televizors ir kaut kas ļoti liels un dārgs, kam ir jātaupa nauda un tikai tad var aiziet un to nopirkt.» Televizori tagad maksā tikpat cik viedtelefoni, ģimenēs katram tāds ir, bet runāt par to, ka katram ģimenes loceklim ir pa televizoram, vēl nevar, viņš piebilst. Vienlaikus viņš atzīst, ka televīzijas skatīšanās paradumi mainās. Skaidrs esot tas, ka cilvēki televīziju skatās, paralēli veroties arī planšetdatora un telefona ekrānos.