Latviju novēlotās rīcības dēļ caur Krājbanku notikušas «darbības», kas nav veicinājušas Lietuvas bankas Snoras, kā arī pašas Latvijas Krājbankas stabilitāti.
Tā izteikusies Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte. FKTK šos pārmetumus noraida.
«Latvija par Lietuvas Centrālās banku lēmumiem attiecībā uz Snoras banku tika informēta trešdien [16. novembrī], bet tikai ceturtdien valsts ieviesa ierobežojumus attiecībā uz Krājbankas darbību, turklāt visi citi pasākumi bija vēl vairāk novēloti,» skaidro Šimonīte.
Viņa norāda, ka šajā laikā, kamēr Latvija izpildījusi visus nepieciešamos pasākumus, «caur Krājbanku notikušas vairākas darbības», kuras nav veicinājušas bankas Snoras un Latvijas Krājbankas stabilitāti.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane un viņas vietnieks Jānis Brazovskis Lietuvas finanšu ministres pārmentumus Latvijai par novēloto rīcību pilnībā noraida, jo 16. novembrī tika nodrošināts, ka bez saskaņošanas ar FKTK no bankas nevar tikt veikta neviena darbība, kas saistīta ar Krājbankas saimniecisko darbību.
Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā (16. novembrī) Lietuvas valdība pieņēma lēmumu nacionalizēt Snoras. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Lietuvas centrālās bankas vadība pārtraukusi Snoras darbību un iecēlusi pagaidu administratoru.
Savukārt 17. novembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nolēma noteikt ierobežojumus uz vienu mēnesi Latvijas Krājbankai, ņemot vērā notikumus ap bankas īpašnieci - Lietuvas Snoras banku.
21. novembrī FKTK nolēma apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu.