Ir skaidrs, ka nākotnē pirmā līmeņa maksājumiem, kuri īstenībā ir jāuzskata nevis par pensiju, bet par vecuma nabadzības pabalstu, par tādiem ir arī jākļūst – cilvēkiem ir savas dzīves laikā jāuzkrāj otrajā un trešajā līmenī dažādos aktīvos, norādīja finanšu analītiķis Ģirts Rungainis LNT raidījumam 900 sekundes.
«Mēs atrodamies pārejas periodā no Padomju laikiem, kad pensijas tika izmaksātas no valsts resursiem, kuri bāzējās derīgo izrakteņu resursos. Šobrīd mūsu paaudze maksā pensijas tiem iedzīvotājiem, kuriem nav savu uzkrājumu. Straujā iedzīvotāju skaita samazināšanās noved pie tā, ka mūsu paaudzei paļauties uz šādu solidāru maksājumu nenākas – nākotnē nebūs pietiekami daudz cilvēku, kas varētu mūsu paaudzei nodrošināt pensijas, vai arī cilvēki nebūs gatavi maksāt tik daudz, cik ir jāmaksā. Tikai tie cilvēki, kuri nebūs uzkrājuši un slīgs nabadzībā, saņem šo pirmā līmeņa pabalstu,» skaidroja Ģ. Rungainis.
«Mazkvalificēts imirgantu darbaspēks nevar atrisināt sociālās problēmas valstī, ja nu vienīgi palielināt patēriņu,» norādīja finanšu analītiķis. «Mūsu politika nav konsekventi vērsta uz investīciju piesaisti,» viņš piebilda.
Savukārt infrastruktūru, kas aprēķināta uz trīs miljoniem cilvēku, nevar atļauties valsts ar mazāk nekā diviem miljoniem iedzīvotāju, skaidroja finanšu analītiķis.