Ventspils tiesa atzinusi vēja parku attīstītāja SIA Winergy 35 miljonu darījumu ar Igaunijas sabiedrību Firepower par fiktīvu, informē Norvik banka, kura bija cēlusi prasību tiesā un lūgusi tiesu atzīt par spēkā neesošu starp Winergy un Firepower noslēgto darījumu par ģeneratoru piegādi.

Tāpat Norvik banka bija lūgusi tiesu dzēst visas ķīlas un hipotēkas, kas nostiprinātas par labu Firepower. Firepower hipotēka pašlaik nostiprināta arī uz Winergy piederošo vēja parku. Bankas prasība apmierināta pilnā apmērā, informē Norvik banka.

Tiesa savā spriedumā norādījusi, ka patiesībā iesaistīto personu mērķis nebija tiesisks darījums, bet gan maldināt citas personas. Šo pušu nolūks bija izvairīties no saistībām pret Norvik banku.

Norvik banka norāda, ka Ventspils tiesas par fiktīvu atzītais darījums pirmo reizi tika uzrādīts Winergy izstrādātajā tiesiskās aizsardzības procesa plānā, lai tādējādi nebūtu tiesiskās aizsardzības plāns jāsaskaņo ar Winergy lielāko kreditoru Norvik banku. Lai gan pirkuma līgums starp Winergy un Firepower paredzēja 13 ģeneratoru piegādi 35 miljonu apmērā, kā nodrošinājumu šī darījuma izpildei Winergy ķīlā piešķīra vien Renault automašīnu.

#Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apgalvojums, ka «Norvik banka» un tās īpašnieki prasībā Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro, neatbilst patiesībai, ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotā rakstiskā atbildē aģentūrai LETA apgalvoja «Norvik bankas» lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību. Tomēr Guseļņikovs izvairījās publiskot prasības apmēru.

Guseļņikovs stāsta, ka ar prasībā šķīrējtiesā grib panākt, ka vēja parku attīstītājs SIA «Winergy» tiek izslēgts no krimināllietas par naudas izkrāpšanu, lai varētu uzņēmumu pārdot.

Par vēja enerģijas attīstītājas un ražotājas SIA Winergy vienīgo īpašnieku kļuvusi AS Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, liecina Firmas.lv datubāzes informācija.

Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība pārņēmusi Winergy no Britu Virdžīnu salās reģistrētā uzņēmuma Ansager Global Limited. Attiecīgās izmaiņas Komercreģistrā iegrāmatotas šodien.

Winergy vienīgais valdes loceklis joprojām ir Igors Smoļins, kurš ir arī Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrības padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī Norvik bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Norvik bankas mājaslapā septembra sākumā publiskotajā paziņojumā teikts, ka pēdējā laikā sasniegts pozitīvs progress Winergy lietā - atcelti aresti Winergy piederošajam īpašumam. Atcelti aresti trim vēja ģeneratoriem, vienai apakšstacijai, naudas līdzekļiem, turklāt atbrīvotas nākamās naudas plūsmas no visa vēja parka.

# Grigorijs Guseļņikovs un viņa ģimene ieguvuši tiešu kontroli pār Krievijas banku «Vjatka bank».

Krievijas uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs un viņa ģimene ieguvuši tiešu kontroli pār Krievijas banku «Vjatka bank» bez Latvijas «Norvik bankas» starpniecības, teikts «Vjatka bank» paziņojumā.

Guseļņikovs ir «Norvik bankas» lielākais akcionārs.

Guseļņikovs un «Norvik bankas» realizējuši darījumu, kura rezultātā «Vjatka bank» vairs nav Latvijas «Norvik bankas» meitasuzņēmums.

«Grigorijs Guseļņikovs un AS «Norvik bankas» realizējuši darījumu ar «Vjatka bank» akcijām, kura rezultātā «Vjatka bank» vairs nav Latvijas «Norvik bankas» meitasuzņēmums. Pēc šī darījuma Guseļņikovs un viņa ģimene sākuši kontrolēt «Vjatka bank» bez «Norvik bankas» starpniecības,» norādīts «Vjatka bank» paziņojumā.

Norvik Banka ir iesniegusi prasības pieteikumu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai, lūdzot atzīt par spēkā neesošu no reģistrācijas brīža SIA Winergy pamatkapitāla palielināšanu par vairāk nekā 11 miljoniem eiro, vienlaicīgi lūdzot atzīt Aeolus Investments Ltd par 100% SIA Winergy kapitāldaļu īpašnieku.

Kā liecina bankas paziņojums, Aeolus Investments Ltd, vēl būdams SIA Winergy 100% kapitāldaļu īpašnieks, bija ieķīlājis par labu Norvik Bankai 100% SIA Winergy kapitāldaļu, tādējādi nodrošinot saistību izpildi pret Norvik Banku. Pamatkapitāla palielināšanas darījumā SIA Winergy un Aeolus Investments Ltd pārstāvēja Andrus Peterson un šīs pamatkapitāla palielināšanas vienīgais mērķis bija samazināt SIA Winergy par labu Norvik Bankai ieķīlāto kapitāldaļu apjomu, lai tādējādi apgrūtinātu Norvik Bankas iespējas atgūt SIA Winergy piešķirto finansējumu. Šāda pamatkapitāla palielināšana nevar tikt uzskatīta par veiktu labā ticībā un atzīstama par prettiesīgu.

Drošība ir nevis izvairīgumā pret nerezidentu kapitālu, bet gan drošā un caurskatāmā biznesā, un citu izvēļu Latvijai nemaz nav

Devons Dodsons Arčers ir Norvik Bankas jaunais akcionārs, un jo lielāka intriga ar viņu runāt DB bija tāpēc, ka Latvijai pēdējā laikā pievērsušies iepriekš pasīvie ASV investori, un tas notiek tieši banku sektorā. Mēģinājumi Arčera kungu notvert sarunai Rīgā vai pat Skype apmēram divu mēnešu garumā gan līdzinājās kaķa un peles attiecībām, kurās brīžiem nevarēja saprast, kurš ir kurš. Iznākumā saruna tomēr notiek ar Skype starpniecību, Arčera kungam esot Dubaijā. Viņš atvainojas par iepriekšējām komunikācijas grūtībām un skaidro, ka tās radušās ļoti saspīlētā darba grafika dēļ, pēdējā fāzē ieejot sarunām par izlīgumu un investīcijām Igaunijas kompānijā Winergy. Ar to Norvik līdz šim bija tiesas darbi, savukārt pašai Winergy – investīciju prasība pret Latvijas valsti. Līdz ar D.D. Arčera kļūšanu arī par Winergy investoru attiecības ir normalizētas, un sakārtoti arī Norvik aktīvi.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa plāno vērtēt, vai atzīt par noziedzīgi iegūtu vēja parku attīstītāja SIA Winergy mantu. Procesā kā ar mantu saistītas personas figurē kādreizējās Winergy amatpersonas, kā arī ar Norvik banku savulaik saistītas personas.

Process sākts par Winergy, ar to saistīto citu uzņēmumu un vēl citu personu mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu. Kopumā procesā figurē deviņas fiziskas un deviņas juridiskas personas. Tiesā aģentūrai LETA oficiāli apstiprināja, ka ar mantu saistīto personu sarakstā figurē Andruss Petersons, Tīna Pētersone, Jurijs Šapurovs, Henri Treude, Aldis Upenieks, Jānis Vanks, Ilze Bērziņa, Alari Piperals un Santa Kola, kā arī juridiskas personas - Wind One, Firepower, Pope VP1, Arsenal, Ošmaļi, Ošmaļi Energy, Arsenal Energy, Winergy un Enercom Plus.

Kriminālprocesa likums paredz, ka procesa virzītājam ir tiesības pirmstiesas kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu, ja pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka mantai, kura izņemta vai kurai uzlikts arests, ir noziedzīga izcelsme vai saistība ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī ja objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai saprātīgā laika periodā nav iespējama. Procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izskata tiesa. Lai arī šis process ir saistīts ar krimināllietu, tajā nav apsūdzēto personu.

A/s Norvik Banka celtā 18,2 miljonu eiro galvojuma parāda piedziņas prasība pret SIA Winergy atzīta par nepamatotu un noraidāmu, lēmusi Rīgas apgabaltiesa.

Tiesa tāpat arī nolēma piedzīt no a/s Norvik Banka par labu SIA Winergy tiesāšanās izdevumus, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 226 tūkstošu eiro apmērā.

Winergy pārstāvji skaidro, ka banka faktiski lūdza Rīgas apgabaltiesu vēlreiz pēc būtības izspriest strīdu, par ko jau iepriekš cita tiesa pieņēma galēju spriedumu. Rīgas apgabaltiesa savā 22. aprīļa spriedumā norādījusi, ka šīs strīds jau pareizi un atbilstoši izšķirts šķīrējtiesā, savukārt, Norvik neapmierinātība ar 19. marta šķīrējtiesas spriedumu neatceļ šī sprieduma juridisko spēku, neapstrīdamību un tā obligāto raksturu.

Uzņēmuma Winergy, kas iesaistīts strīdā ar Norvik banku un kura īpašnieks sācis starptautiskās šķīrējtiesas procesu pret Latvijas valsti, vadību atstājis valdes loceklis Jānis Vanks, liecina informācija datubāzē Lursoft.

Vanka vietā kompānijas valdē iecelts Andris Linužs. Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas ceturtdien.

Ar Winergy pārstāvjiem aģentūrai BNS ceturtdien neizdevās sazināties. Pēc Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma iepriekš vēstītā, Vanka dzīvesvietā, kā arī kompānijas birojos Rīgā un Mārupē decembra vidū veiktas kratīšanas.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka Tieslietu ministrija šogad 16.jūlijā un 13.augustā saņēma Norvik bankas iesniegumus, kuros norādīts uz tiesnešu rīcību Winergy maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietas izskatīšanā. Savukārt 1.oktobrī tieslietu ministrs saņemtos tiesnešu un zvērināta notāra paskaidrojumus saistībā ar Norvik bankas un Winergy strīdu pārsūtīja Ģenerālprokuratūrai.

Rietumu klienti Latvijas bankām uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Tiekot galā ar likumu piemērošanas problēmām, finanšu pakalpojumus varēsim eksportēt arī uz rietumiem, jo mums ir galvenā konkurences priekšrcība - cena

Tā intervijā saka Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Vai vēlēšanās iegādāties banku Eiropas Savienībā saistījās ar likuma ievērošanas un lielākas stabilitātes vidi?

Esmu uzaudzis Sibīrijā, un kopš bērnības Rīga vienmēr man ir saistījusies ar ārzemēm un Eiropu. Arī tagad uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot un veidot biznesu. Tā ir valsts ar lielām konkurences priekšrocībām. Es patiesi uzskatu, ka te tik tiešām augstā līmenī strādā finanšu regulators, par ko daudzas valstis varētu Latviju apskaust. To pašu var teikt par daudzām valsts iestādēm. Norvik banka pagājušajā gadā visu peļņu novirzīja rezervju veidošanai, taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā mēs nodokļos samaksājām 6,5 miljonus eiro, un šogad esam samaksājuši jau 2,5 miljonus eiro. Man par to ir atnākusi pateicības vēstule no Valsts iņēmumu dienesta, kuru es pārtulkošu angļu valodā un parādīšu saviem bērniem. Joprojām uzskatu, ka Latvija ir pievilcīga vieta un tās finanšu sektoram ir ļoti labas perspektīvas. Runājot par investīcijām, nez kāpēc joprojām domā galvenokārt ražošanu, rūpniecību. Jāsaprot, ka tehnoloģiskās attīstības līmenis ir tik augsts, ka tādām valstīm kā Latvija nav jātiecas iekļūt industriālajā jomā. Masu ražošanā uzvar zemo izmaksu modeļi, diemžēl ar lētu darbaspēku un sliktu ekoloģiju. Tāpēc sacensties ar Ķīnu un Dienvidaustrumāziju nav jēgas. Bet sacensties ar augsti tehnoloģisko rūpniecību arī nav iespējams, jo to bāze tiek būvēta gadsimtu garumā. Latvijai ir jākonkurē pakalpojumu jomā. Tas, ka Latvijai ir finanšu sektors, kas nodrošina gan vietējās vajadzības, gan sniedz finanšu pakalpojumu eksportu, ir labākais, kas var būt, no pašas valsts interešu viedokļa raugoties. Latvijas bankas austrumos vienmēr ir pozicionējušas sevi kā Eiropas bankas, kas runā jūsu valodā, domājot ar to krievu valodu. Šī ziņa ļoti labi darbojas gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Tā ir milzīga Latvijas banku konkurences priekšrocība. Finanšu sektors neprasa milzu ieguldījumus, tas neprasa kosmiskus varoņdarbus, tas Latvijā augs normālā lietu kārtībā, vienkārši attīstoties ekonomikai un eksportam. Latvijai ir ļoti veicies, ka tās finanšu sektoram kādā brīdī ir izdevies ieņemt šo nišu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – FIB) mērķa pārbaudē konstatējusi, ka Latvijas bankas – AS NORVIK BANKA un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem, komentē FKTK. AS NORVIK BANKA laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS Rietumu Banka no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.

#Tas, ko «Norvik banka» patlaban dara, ir provokācija.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) AS «Norvik banka» vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskata par provokāciju un vēršanos pret valsti.

Pievienota 4. un 5. rindkopa

Šodien pēc Ministru kabinets sēdes Kučinskis žurnālistiem atzina, ka «tas, ko «Norvik banka» patlaban dara, ir provokācija». Pēc Kučinska teiktā, tā ir vēršanās pret valsti.

Pēc premjera domām, bankas vadības aktivitātes ir vērstas uz viņa paša interesēm.

Pēc Kučinska teiktā, ja «Norvik bankas» īpašniekam Grigorijam Guseļņikovam ir kādi pierādījumi, viņam jau sen vajadzēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. «Šobrīd nevienā no mūsu drošības dienestiem nekas nav iesniegts, izņemot vispārīgu aicinājumu,» piebilda premjers.

#Norvik bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

"Norvik bankas" lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Kā ziņots, "Norvik banka" iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.

"Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Arī "Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Guseļņikovs AP apstiprinājis, ka minētā amatpersona ir Rimšēvičs, kā arī apgalvojis, ka Latvijas Bankas prezidents un ar viņu saistītas personas esot prasījušas "Norvik bankai" atmazgāt no Krievijas nākušus līdzekļus.

Augstākās tiesa (AT) atcēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013. gada 4. novembra spriedumu, ar kuru tika pasludināts Winergy maksātnespējas process.

Iepriekš, pērn septembrī, raksturojot tiesas lēmumu par Winergy maksātnespēju, uzņēmums norādīja, ka šis lēmums «ir amatpersonu bezdarbības un Norvik banka organizēta mērķtiecīga reiderisma sekas». Pērnruden Winergy lielākais dalībnieks – Igaunijas Wind One – arī uzsāka starptautiskās arbitrāžas pirmo fāzi ar prasību 50 miljonu eiro apmērā no Latvijas valsts. Tikmēr strīda otra puse – Norvik bankas pārstāvji - pauda, ka Winergy negodīgi izvairās no saistību pildīšanas, šajā procesā iesaistot arī maksātnespējas administratorus. Pēc Norvik banka lūguma tika uzsākts kriminālprocess un uzlikti aresti Winergy mantai.

Attiecības starp Norvik Banku un Winergy ir klasisks ļaunprātīgas maksātnespējas gadījums ar visām pazīmēm un iesaistītajiem personāžiem, norāda Norvik bankas pārstāvji.

«Ir blēži, kas nevēlas atdot reālus kredītus, ir fiktīvi kreditori, kuru kredīti neparādās gada pārskatos, ir blēdīgi revidenti, kas palīdz viltot gada pārskatus, ir tiesneši ar aizdomām par korupciju un izmanīgi maksātnespējas administratori. Tas nekādā gadījumā nav strīds starp diviem komersantiem. Tēlaini runājot, Winergy ir «ķeriet zagli» taktiku,» norāda Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Viņš uzsver, ka Winergy ir ļaunprātīgi kredīta nemaksātāji, bet tās īpašnieks Indreks Kuivalliks ir ieguldījis mazāk par 3000 eiro, un to apliecina auditorfirmas Deloitte atzinumi. «Viss pārējais ir no bankas izblēdīta nauda. Traģikomiski, ka viņu situācijā par risinājumu var uzskatīt sūdzēt tiesā valsti,» norāda O. Bramvels.

Par vēja enerģijas attīstītāja un ražotāja Winergy jauno investoru ir kļuvis ASV investors Devons Arčers, informē kompānijas pārstāvji.

Devons Arčers nesen kļuva arī par AS Norvik Banka mazākuma akcionāru. Vienošanās nosacījumi paredz, ka Devona Arčera pārvaldībā esošs uzņēmums no Indreka Kuivallika iegādājas vairākuma līdzdalību Winergy. Jaunais investors ar Norvik Banku ir noslēdzis vienošanos par kredītu, kuri iepriekš tika izsniegti Winergy vēja parka attīstībai, restrukturizāciju.

Winergy, kas pārvalda lielāko vēja enerģijas ražotni Latvijā, fokusēsies uz vēja parka tālāku attīstību, lai palielinātu tā jaudu no pašreizējiem 20,7 MW līdz aptuveni 56 MW, kā arī plāno uzbūvēt vēl vienu līdzīga izmēra ražotni, ar 50 megavatu ražošanas jaudu.

Norvik Banka premjeram Mārim Kučinskim nosūtījusi oficiālu vēstuli saistībā ar Satiksmes ministrijas paziņojumu, ka SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vienīgā valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem tiek iecelts Andris Linužs. Kredītiestāde prasa A. Linuža kandidatūras atkārtotu izvērtēšanu.

2017.gada 4.decembrī Satiksmes ministrija izplatīja oficiālu paziņojumu, ka SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vienīgā valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem tiek iecelts A. Linužs. Eiropas dzelzceļa līnijas, Latvijas Republikas dibināta komercsabiedrība, ir līdzatbildīga par pēdējos gados lielākā Latvijas teritorijā īstenotā infrastruktūras projekta – Rail Baltica – ieviešanu. Tiek prognozēts, ka Rail Baltica projekta ietvaros Latvijā tiks investēts līdz diviem miljardiem eiro, no kuriem līdz pat 85% būs Eiropas Savienības finansējums, vēstulē norāda kredītiestāde un turpina: «Publiski skaidrojot Andra Linuža atzīšanu par iespējami labāko un atbilstošāko kandidātu šī nozīmīgā un ietekmīgā amata pienākumu pildīšanai, konkursa atlases komisijas vadība īpaši uzsvērusi, ka Andris Linužs bijis zinošākais Eiropas Savienības projektu ieviešanā. Zinot Andra Linuža saistību ar finanšu mahinācijām un dokumentu viltošanu, tostarp ES līdzekļu izkrāpšanā, A/S «NORVIK BANKA» vadība un akcionāri ir patiesi pārsteigti un vīlušies par šo nomināciju.»

AS Norvik banka ir noslēgusi fiktīvu aizdevuma līgumu 6 miljonu eiro apmērā, un aiz šī darījuma apslēptas pašas bankas vai ar to saistītu personu intereses naudas līdzekļus novirzīt citām vajadzībām.

Tā secināts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas spriedumā, informē Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

Tāpat ar tiesas spriedumu par fiktīvu atzīts starp MSIA Ošmaļi un OU Iske Vagon noslēgtais pirkuma līgums, kas skata pēc kalpoja kā attaisnojums aizdevuma izsniegšanai, lai varētu pamatot naudas pārskatījumus, kuru saņēmēji bija ar banku saistītas personas.

Tiesa atzinusi par pierādītiem faktus, ka minētie naudas līdzekļi 6 miljonu eiro apmērā tikuši pārskaitīti ar banku vai bankas akcionāra Jurija Šapurova saistītām ārvalsts kompānijām. Tiesa spriedumā norāda, ka MSIA Ošmaļi un OU Iske Vagon tika izmantoti naudas pārskaitīšanas shēmā, kuras ierosinātāja bija AS Norvik banka.

AS Norvik banka peļņa pirms uzkrājumu izveidošanas pērn sasniegusi deviņus miljonus eiro, taču izveidotie uzkrājumi bija 52 miljoni eiro, tā rezultātā veidojas zaudējumu summa 43 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels skaidro, ka uzkrājumi tika veidoti saistībā ar bankas agrāk veiktajiem ieguldījumiem pārņemto ķīlu atpirkšanai, kā arī saistībā ar ekonomikas lejupslīdi Krievijā 2014.gadā. Bankas veiktās aktivitātes savas tirgus daļas palielināšanai un bankas reputācijas stiprināšanai, kā arī papildu ieguldījumi kapitālā un paveiktā bilances attīrīšana rada stabilu pamatu bankas turpmākajai attīstībai, uzsver vadītājs.

Ka jau minēts, 2014.gadā banka atzinusi aktīvu vērtības samazināšanu, ņemot vērā esošās tirgus cenas neprofila aktīviem. Vienlaicīgi zaudējumi tika atzīti sakarā ar Krievijas rubļa devalvāciju 2014.gada nogalē, kas būtiski ietekmēja ieguldījumu novērtējumu atsevišķos grupas uzņēmumos un tie zaudējumi veidoja 34% no kopējiem 2014.gadā atzītiem vērtības samazināšanas zaudējumiem. Ievērojama daļa jeb 17% no 2014.gadā atzītā vērtības samazinājuma, faktiski tika atzīta visaptverošo ienākumu/izdevumu ietvaros iepriekšējos periodos. 2014. gadā kopējie vērtības samazināšanas zaudējumi, kas tika atspoguļoti peļņas un zaudējumu aprēķinā sasniedza 52,1 miljonu eiro. Ņemot vērā minētos apstākļus, bankas tīrie zaudējumi 2014.gadā bija 43,8 miljoni eiro. Šā gada 1.ceturksnī Krievijas rublis atguvis 14% no gada beigās zaudētās vērtības, kas pozitīvi ietekmēja bankas bilanci.

Valdības dienaskārtībā un laikrakstu lappusēs ik pa laikam uznirstošais Norvik bankas un vēja parku attīstītāja SIA Winergy miljonos mērāmais konflikts, kurā aiz abu pušu savstarpējiem pārmetumiem stāv aizdomas par miljonu izkrāpšanu no bankas, iestājies pavērsiens. Jauns, šoreiz Finanšu policijas (FP), kriminālprocess sola sniegt atbildes, kur varētu būt palikusi vismaz daļa no naudas, kas bija paredzēta jaunu vēja turbīnu iegādei, bet, kā uzskata Ekonomikas policijas (EP) izmeklētāji, daļēji «izmantota noziedzīgās grupas dalībnieku vajadzībām», tajā skaitā pērkot dārgus luksusklases auto un nekustamos īpašumus Jūrmalā un citviet, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Valsts ieņēmumu dienesta FP pārvalde ierosinājusi jaunu kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ar nodokli apliekamo ienākumu un objektu slēpšanu. Šajā kriminālprocesā pagaidām nefigurē nevienas personas vārds, tomēr FP lēmumā, kas ir Dienas rīcībā, norādīts, ka tas ierosināts, pamatojoties uz konkrētu Norvik bankas iesniegumu, bet tajā savukārt figurē bijušās šīs bankas Korporatīvo klientu pārvaldes vadītājas, kādreizējās iekšlietu ministra Māra Gulbja sievas Tīnas Petersones vārds. Viņas vēlākais dzīvesbiedrs igauņu uzņēmējs Andruss Petersons ir EP izmeklētāju šķetinātās shēmas centrā.

Norvik Bankas akcionāri pieņēmuši lēmumu par nozīmīgu ieguldījumu bankas kapitālā, informē bankas pārstāvji.

Norvik Bankas pamatkapitālā ieguldīti 69,64 miljoni eiro. Ieguldījumu veicis Norvik Bankas vairākuma akcionārs, bankas padomes priekšsēdētājs Grigorijs Guseļņikovs.

Pēc kapitāla palielināšanas Norvik Bankas apmaksātais pamatkapitāls būs 123 miljoni eiro.

Norvik Bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels skaidro, ka ieguldījums bankas kapitālā ir loģisks nākamais solis šogad uzsāktajā Norvik Bankas attīstībā. Banka pieteikusi gana ambiciozu mērķi – kļūt par vienu no tehnoloģiski attīstītākajām universālajām bankām Ziemeļeiropā un šī mērķa izpildei sperti vairāki soļi.

2015.gadā plānots atvērt pirmo novatorisko Norvik Bankas filiāli, kurā būs redzami bankas jaunākie sasniegumi un risinājumi bankas produktu attīstībā un apkalpošanā. Līdz 2015.gada beigām tiks atjaunots Norvik Bankas filiāļu un apkalpošanas centru dizains, kas būs ieturēts vienotā stilā, jaunajās krāsās un ar jaunu bankas dizaina koncepciju, turklāt jaunajā stilā tiks ieviestas arī formas bankas darbiniekiem. Vēl viens 2015.gada jaunums filiālēs, uz ielām un veikalos būs Norvik Bankas bankomāti.

Rīgas apgabaltiesa apmierinājusi MSIA Pope VP1 administratora prasību, kurā apstrīdēts darījums, ar kuru AS Norvik Banka, izmantojot komercķīlas tiesību, atsavinājusi savam meitas uzņēmumam SIA NBT Energy maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvus 7 miljonu latu apmērā par nepilniem 2,5 miljoniem latu, kā arī uzņēmumam piederošās prasījuma tiesības pret debitoriem atdevusi vispār bez atlīdzības, faktiski izdarot dāvinājumu.

Kā informē uzņēmuma maksātnespējas procesa administrators Elvijs Vēbers, SIA NBT Energy 100% kapitāla daļu īpašniece ir AS Norvik Banka, un uzņēmuma valdē uz darījuma noslēgšanas brīdi darbojās Ģirts Straujums, Donāts Vaitaitis un Ivans Baženovs.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas spriedumu apmierināta administratora prasība. Tiesa atzinusi darījumu, ar kuru pārdota maksātnespējīgā uzņēmuma manta, par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, kā arī AS Norvik Banka un SIA NBT Energy uzlikusi par pienākumu atdot pārdoto mantu MSIA Pope VP1.

Tiesas spriedumā norādīts, ka AS Norvik Banka, pārdodot ieķīlāto mantu, pieļāvusi ļaunu nolūku un arī tās meitas uzņēmums ir piedalījies ļaunprātībā.

«Bankas ir pārliecinājušās, ka Latvijā finanšu sistēmu apzagt ir relatīvi vienkārši. Tā nav valsts aizsargāta,» intervijā laikrakstam Diena norāda Norvik bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ruselis.

«Izmanīgi blēži kompānijā ar maksātnespējas administratoriem spēj radīt shēmas, kā nozagt naudu un palikt netiesātiem. Arī tas samazina finanšu sistēmas apetīti izsniegt kredītus. Tādējādi dažu blēžu dēļ cieš godīgie uzņēmēji.

Runājot par tieslietu sistēmu, jāpiemin arī bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna mēģinājums reformēt sistēmu un advokāts Jānis Lapsa, kas iestājās pret dīvainībām šķīrējtiesās. Visi pamanījām, cik ātri Bordāna kungam tieslietu ministra karjera beidzās, jo viņš gāja pret sistēmu. Arī mēs bankā jūtamies cietēji, kad sastopamies ar sistēmu, kas ir absolūti labvēlīga noziedzīgu nodarījumu organizētājiem un absolūti nelabvēlīga tajā brīdī, kad banka vēlas aizstāvēt savas tiesības, un šāda sistēma, kāda Latvijā ir, izsakoties mūsu bankas akcionāra vārdiem, ir drauds nacionālajai drošībai. Protams, te jāpiebilst, ka Latvijai pievienošanās eirozonai dod lielāku drošību nekā trīs, piecas vai desmit NATO bāzes. Tomēr valsts drošība un labklājība ir liela mozaīka, kas sastāv no daudziem dažādiem atšķirīgu krāsu stikliņiem, nevis tikai no viena sarkana vai viena zaļa stikliņa,» skaidrojis A. Ruselis.

Norvik Banka ir iegādājusies Krievijas bankas AKB Vjatka Bank akcijas, informē bankas pārstāvji.

Pēc darījuma Norvik Banka kļuvusi par 97,75% Vjatka Bank akciju īpašnieku. Par darījumu ir informēta gan Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan par komercbanku uzraudzību atbildīgā iestāde Krievijā.

Norvik Bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels norāda, ka šis ir plānots solis bankas stratēģijā, kas ļauj turpināt mērķtiecīgu bankas attīstību gan Latvijā, gan citos bankas mērķa tirgos, kur labi atpazīstami ir kā Norvik Bankas, tā arī Vjatka Bank zīmoli.

AS Norvik Bankas akcionāri šā gada oktobrī ir veikuši nozīmīgu ieguldījumu bankas kapitālā. Norvik Bankas pamatkapitālā ir veikts naudas ieguldījums 69,638 miljonu eiro apmērā. Pēc kapitāla palielināšanas Norvik Bankas apmaksātais pamatkapitāls ir 123 miljoni eiro. Ņemot vērā šo ieguldījumu, kā arī bankas veiktās mārketinga aktivitātes un jaunu bankas produktu izstrādi, Norvik Banka šobrīd uzsākusi mērķtiecīgu attīstības posmu. Minētais ieguldījums nekādā veidā neietekmē bankas sadarbību ar tās klientiem un noguldītājiem.

Par vienu no Norvik bankas akcionāriem kļuvis Devons Dodsons Arčers (Devon Dodson Archer), informē Norvik bankas pārstāvji.

Uzņēmums Archer Diversified Investments veicis ieguldījumu bankas kapitālā 8 miljonu eiro apmērā. Pēc ieguldījuma D. Arčeram piederošā kapitāla daļas Norvik Bankā ir 6,1021%.

Ar mērķi stiprināt bankas darbību un klātbūtni ārvalstu tirgos, Norvik Banka ir piesaistījusi jaunu investoru – Devonu D. Arčeru – pieredzējušu investīciju baņķieri no ASV.

Savu karjeru Devons D. Arčers sācis Citigroup, kur bijis atbildīgs par investīciju stratēģiju izstrādi un vadību. Vēlāk strādājis par kompānijas New England Financial viceprezidentu, kā arī uzņēmuma MetLife vadības komandā.

Devons D. Arčers plāno palielināt ieguldījumu par vēl 8 miljoniem līdz 2016. gada beigām, ņemot vērā Norvik Bankas finanšu rādītājus, un, saskaņā ar Regulatora apstiprinājumu.