Valdības uzvedība jaunās nodokļu reformas apspriešanā un īstenošanā sāk atgādināt ziloņa viesošanos porcelāna izstrādājumu veikalā. No sākotnēji plānotā varianta palikusi vairs tikai atblāzma, savukārt ik pa laikam izziņotie «uzlabojumi» ik reizi izsauc sašutuma vilni no iesaistītajām pusēm. Kur vien pagriezies – plīst trauki.
Pirmkārt, apšaubāma jau bija sākotnējā ideja strauji mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli par 3 procentpunktiem līdz 20%. Skaidrs, ka iedzīvotāji no tā būtu ieguvēji un valdība iegūtu pozitīvāku vērtējumu par savu darbu, taču, vai brīdī, kad ekonomika attīstās samērā labi ar vidēji 3% IKP pieaugumu gadā, ir nepieciešams papildu stimuls ekonomikai?
Otrkārt, nodokļu likmes diferencēšana, ienākumiem virs 55 000 eiro, nosakot 31% likmi, nav atbilstoša konkurētspējas veicināšanas uzstādījumiem, turklāt nekādā veidā nerisina ienākumu nevienlīdzības problēmu. Ienākumu nevienlīdzības samazināšana, protams, ir laba lieta, taču progresīvā nodokļa ieviešana valstī, kuras attīstības līmenis labākajā gadījumā ir trīs ceturtdaļas no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, ir apšaubāma. No sākuma mums kopā ir jārada nodokļu masa, jārada vēlme maksāt jau esošos nodokļus, nevis jānodarbojas ar apšaubāmas kvalitātes jaunradi, pārdalot jau esošos ieņēmumus. Interesanti arī būtu saprast, tieši kādu problēmu valdība gatavojas risināt ar 31% nodokļa likmi mazāk kā vienam procentam no kopējā darba ņēmēju skaita?
Papildus tam, valdība nu jau kārtējo reizi atkāpjas no saviem solījumiem uzņēmējiem par paredzamu nodokļu politiku un par darba spēka nodokļu mazināšanu. Premjers Māris Kučinskis apgalvo, ka «zaudētāju no nodokļu reformas nebūs». Ja skata iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmi atsevišķi, tad tik tiešām līdz aptuveni 60 000 eiro gada algas slieksnim nomaksātais IIN ir mazāks, ja salīdzina ar pašreizējo situāciju, kad visi maksā 23% likmi. Te gan jāatceras, ka «nodokļu reformas izstrādājuma» paketē ir arī sociālo iemaksu palielināšanas par vienu procentpunktu, kā arī solidaritātes nodokļa atcelšana. Tādā gadījumā ir jāvaicā, kāpēc vispār ir jāķeras pie iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes mainīšanas un diferencēšanas? Vai tas ir veids, kā skaisti pasniegt Eiropas Komisijai nodokļu progresivitāti, uz kuras ieviešanu tā tik ļoti uzstāj? Šaubos, vai variantu, kuru šobrīd piedāvā koalīcija, būs viegli pārdot cilvēkiem, kas kaut nedaudz spēj iedziļināties tā būtībā. Ja IIN reformas būtība saglabāsies, visticamāk, jau tuvākajā laikā mūs sagaida 55 000 eiro sliekšņa pārcelšana uz zemāku līmeni.
Reformas kontekstā mums būtu arī jādomā par to, kā izskatāmies salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, ar kurām bieži konkurējam par darba vietu radīšanu un jau tagad atpaliekam darba spēka nodokļu sloga apmērā. Skaidrs, ka investoram, salīdzinot nodokļu likmes labi apmaksātām darba vietām, Latvijas kandidatūras izredzes ar šādu nodokļu reformas piedāvājumu neuzlabojas.
Kopā ieteikums valdībai būtu nepublicēt neizdiskutētus nodokļu reformas piedāvājumus, rūpīgi tos apspriest koalīcijā, piesaistot ekspertus un sociālos partnerus. Kad piedāvājums ir gatavs, pasniegt tos sabiedrībai daudz pārskatāmākā formā ar infografikām, piemēriem un skaidrojumiem, kas būs ieguvēji un kas zaudētāji no plānotajām izmaiņām.
PORTĀLĀ DB.LV LASI ARĪ:
Eksperts: Visām pusēm gaidas no nodokļu reformas bija nesamērīgi optimistiskas
Koalīcija vienojas ieviest progresīvāku IIN likmi
LTRK: Ar šo nodokļu stratēģijas «produktu» pēc 2020.gada Latvijā iestāsies krīze
Kučinskis: Lielāku IIN likmi piemēros tikai tiem ienākumiem, kas pārsniegs 20 000 eiro