Latvijas uzņēmums Atlas Aerospace nācis klajā ar jaunu produktu grupu - izlūkdienestu droniem, kuru tirdzniecība sākotnēji tiks uzsākta ASV. Iepriekš uzņēmums jau informēja par izstrādāto dronu Erida, kura tirdzniecība tiks uzsākta šī gada jūlijā.

Atlas PRO tehniskie dati ir sekojoši: drona lidojuma ilgums 3 reizes ilgāks nekā entuziastu vajadzībām ražotie, tas ir vairāk nekā viena stunda, savukārt lidojuma rādiuss ir neskaitāmas reizes apjomīgāks. Atlas Pro var aptvert 50 km rādiusu.

«Uzsākot pirmā produkta izstrādi, gan konceptuāli, gan idejiski, mēs saskārāmies ar tirgus segmenta iespējām, šajā gadījumā - dronu pielietojums drošības dienestiem. Lai atvieglotu un efektivizētu to darbību un ņemot vērā, ka tehnoloģiskie risinājumi šobrīd ir ļoti aktuāli, mēs esam radījuši dronu, kura kapacitāte un vadāmības funkcijas tiek pielāgotas un aktualizētas konkrētām drošības novērošanas vajadzībām.

SIA Atlas Aerospace ražo bezpilota lidaparātus, kurus ir paredzēts izmantot profesionāliem mērķiem, piemēram, novērošanai; uzņēmums šī mērķa realizēšanai piesaistījis astoņus miljonus dolāru

Uzņēmuma dibinātājs Ivans Tolčinskijs ir dzimis Ukrainā, bet vairāk nekā 20 gadus dzīvojis Izraēlā. Tur viņš strādājis bezpilota lidaparātu ražošanas kompānijā, bet ar laiku nostiprinājās vēlme strādāt citādi, veidot personīgo biznesu, īstenojot atšķirīgu vīziju. Pie sava uzņēmuma izveides viņš sāka strādāt Izraēlā. Reiz publicēja vienkāršu video Facebook un pēc neilga laika saņēma piedāvājumu no investora. Ņemot vērā, ka Izraēlā ir daudz augstāks inženieru un speciālistu atalgojums un arī stingrāks dronu izmantošanas regulējums, viņam radās doma attīstīt biznesu Eiropā. «Izvēle krita par labu Latvijai,» saka I. Tolčinskijs. Šurp viņš pārcēlās pirms diviem gadiem. Pa šo laiku uzņēmums izstrādājis savus pirmos produktus, šobrīd tie ir ceļā pie pircējiem, un kompānija ir piesaistījusi astoņus miljonus dolāru.

Pērn noslēgtās vienošanās ietvaros Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem testēšanas nolūkos šogad piegādātas Latvijas ražotāju «UAV FACTORY» un «Atlas Aerospace» bezpilota lidaparātu sistēmas, informē Aizsardzības ministrija (ĀM).

«Man ir liels prieks par uzsākto sadarbību ar Latvijas ražotājiem gan no piegāžu drošības, gan Latvijas aizsardzības industrijas attīstības viedokļa. Bezpilota lidaparātu sistēmu testēšana ir nozīmīgs solis mūsu bruņoto spēku apgādē ar šīm jaunajām tehnoloģijām, kuru izmantošana sniegs nozīmīgu pienesumu Latvijas valsts aizsardzībā,» uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

ĀM norādīja, ka apgāde ar bezpilota lidaparātu sistēmām stiprinās Nacionālo bruņoto spēku novērošanas un izlūkošanas, kā arī netiešās uguns atbalsta vadības spējas. Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot arī, sniedzot atbalstu glābšanas, meklēšanas vai līdzvērtīga rakstura civilās operācijās.

Bezpilotu lidaparātu ražotāja SIA Atlas Aerospace mērķē uz ASV tirgu.

«Es vēlos darīt lielas lietas un izveidot lielisku kompāniju. Es nevēlos kādu kopēt, es gribu, lai kopē mūs. Es vēlos, lai Atlas Aerospace būtu kā kvalitātes latiņa, lai visi runātu par mums. Kad runā par pasažieru lidmašīnām, visi piemin Boeing, lai gan pasaulē ir arī citas kompānijas. Taču tieši viņi pirms 60 gadiem izgatavoja Boeing 727, un tas mainīja visu industriju. Mēs vēlamies atstāt līdzīga mēroga nospiedumu. Nedomāju, ka dronam jābūt kā lidmašīnai vai helikopteram, kur vajadzīgs būt pilotam, lai to vadītu. Vadībai jābūt tikpat vienkāršai kā telefona lietošanai,» uzskata Ivans Tolčinskijs (Ivan Tolchinsky), SIA Atlas Aerospace līdzdibinātājs. Viņš domā, ka nākotnē bezpilota lidaparāti piegādās medikamentus un ēdienu, vēl tālākā nākotnē būs lidojošie taksometri: «Vienkārši ir jāatrod niša, kur sākumā bezpilota lidaparāti ir visvajadzīgākie. Kad nozarei izdosies atrast jomu, kur tie palīdz ietaupīt naudu, tas kļūs interesanti.»

Līdz 2022.gada beigām no Krievijas varētu emigrēt ap 15 000 iedzīvotāju - dolāru miljonāri kopā ar ģimenēm, vēsta "The Guardian".

Londonā bāzētā uzņēmuma "Henley & Partners" pētījums liecina, ka galvenais tik dinamiskas emigrācijas iemesls ir karš Ukrainā un Vladimira Putina režīms.

"Henley & Partners" norāda, ka turīgu Krievijas iedzīvotāju emigrācija ir pastāvīgs process pēdējās desmitgadēs, kas ir tiešs indikators ekonomiskajām problēmām, kuras pēc kara Ukrainā saasināsies.

Daudzi Krievijas bagātākie iedzīvotāji ir pārcēlušies uz ASV un Apvienoto Karalisti. Ziņojumā norādīts, ka Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) varētu būt viens no populārākajiem galamērķiem. Tiek lēsts, ka līdz šī gada beigām uz AAE būs pārcēlušies aptuveni 4000 miljonāri. Tāpat paredzams, ka liels skaits miljonāru pārcelsies uz Maltu, Maurīciju un Monako.

Tehnoloģija ļauj plānot, kā arī izpildīt lidojuma misiju un automātiski apkopot un analizēt lidojuma datus, kas palīdz uzlabot produktivitāti, samazināt izmaksas un novērst nelaimes gadījumus darbā.

«Mēs strādājam ar to, ko ražotājs ir salicis savā programmatūrā, un iejaucamies, lai varētu noteikt, kur dronam jāpaceļas, kur jālido, kas jāapskata utt. Principā, mūsu produkts ir tīrs IT, taču nesen noslēdzām sadarbības līgumu arī ar vietējo ražotāju Atlas Dynamics, kura lidaparāts Atlas Pro ir saņēmis arī prestižo dizaina balvu Red Dot Award. Mums tagad ir dinamiska sadarbība ar Atlas Dynamics, varam ietekmēt dronu, kamēr tas vēl tiek izstrādāts, un papildināt to ar savām zināšanām, lai tas perfekti saderētu ar mūsu produktu. Tāpat joprojām sadarbojamies ar Ķīnas ražotāju DJI,» stāsta Katerina Daškēviča, SIA DronePlan līdzīpašniece.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lai arī Latvija ir paziņojusi par dronu koalīcijas veidošanu Ukrainas aizsardzības spēju vairošanai, Latvijas ražotāji no Aizsardzības ministrijas vēl gaida informāciju, vai palielināt ražošanas apjomus un kādā virzienā attīstīt dronu spējas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Krievijas karu Ukrainā eksperti mēdz saukt par dronu karu, jo ik dienu Ukrainas debesīs kaujas lauku un aizmuguri novēro tūkstošiem bezpilotu lidaparātu, un arī trūkstošo artilēriju un raķetes aizstāj droni, kam piestiprināti lādiņi. Mēneša laikā Ukraina izlietojot 13 000 - 14 000 dronu.

2023.gada decembrī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) Kijevā paziņoja, ka Latvija veidos dronu koalīciju Ukrainas atbalstam. "Mums ir bijušas konkrētas divpusējas sarunas ar Ukrainas pusi, lai mēs identificētu vajadzības, bet šobrīd mēs jau esam tikušies arī plašākā formātā, uzaicinot vairāk nekā desmit valstis, lai izstāstītu, iezīmētu nākošos scenārijus."

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Aizsardzības ministrija (AM) cilvēku meklēšanas organizācijai «Bezvests.lv» plāno piešķirt 22 649 eiro drona iegādei.

AM sagatavojusi valdības rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt biedrībai minēto summu no Nacionālo bruņoto spēku budžeta «Atlas» drona iegādei.

Biedrība iepriekš lūdza AM izvērtēt iespēju nodot vienu no Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām iepirktajiem SIA «Atlas Aerospace» droniem.

AM konstatēja, ka nav iespējams nodot Nacionālo bruņoto spēku lietošanai paredzētos dronus, jo tie ir speciāli pielāgoti militāram lietojumam un uzskatāmi par stratēģiskas nozīmes preci.

Vienlaicīgi «Atlas Aerospace» drona civilajā versijā ir atsevišķas standartizētas sastāvdaļas, kas to padara daļēji savietojamu ar militārās versijas droniem, kas nav uzskatāmas par stratēģiskas nozīmes precēm, un kuru atrašanās biedrības rīcībā nerada drošības riskus.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Krievijas miljardieris Mihails Fridmans ar savu pārstāvju starpniecību ierosinājis Luksemburgas varasiestādēm sākt sarunas, lai viņam izmaksātu 15,8 miljardu ASV dolāru kompensāciju saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu šajā valstī atbilstoši Eiropas Savienības (ES) sankcijām, vēstī Krievijas laikraksts "Vedomosti".

Avīzes rīcībā esošā informācija liecina, ka Fridmana advokāti šo prasību jau nosūtījuši februārī, taču atbilde vēl neesot saņemta.

Fridmans uzskata, ka Luksemburgas varasiestādes ir nelikumīgi atsavinājušas viņa aktīvus. Uzņēmējs pieprasa, lai viņam tiktu izmaksāta kompensācija 15,8 miljardu dolāru apmērā, jo par šādu summu viņš aplēsis iesaldēto aktīvu vērtību.

Informācijas avoti vēstī, ka tās ir aptuvenas aplēses, jo Fridmans ES nevar nolīgt vērtētājus, bet viņa Luksemburgas uzņēmumiem ir aizliegts izpaust viņam finanšu informāciju.

Fridmans uzskata, ka Luksemburga, iesaldējot aktīvus, ir pārkāpusi divpusējo investīciju līgumu, kas 1989.gadā tika noslēgts starp Beļģiju un Luksemburgu, no vienas puses, un Padomju Savienību, no otras puses. Šis līgums paredz, ka Luksemburgas varasiestādēm ir seši mēneši, lai sniegtu atbildi, un pēc tam Fridmans var vērsties par starptautiskās tirdzniecības tiesību ievērošanu atbildīgajā ANO komisijā vai Stokholmas arbitrāžas tiesā, ziņo "Vedomosti".

Latvijas pilsonis, miljardieris Pjotrs Avens šobrīd neveic sarunas par kompensācijas pieprasīšanu no Luksemburgas saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu šajā valstī, apstiprināja viņa advokāts Jānis Kārkliņš.

Par to, kādi ir Avena plāni nākotnē šajā jautājumā, viņš nebija informēts, norādot, ka šobrīd turpinās klienta tiesību aizstāvēšana dažādās Eiropas Savienības tiesu instancēs, kas saistītas ar Eiropas Savienības sankciju noteikšanu.

Jau ziņots, ka Krievijas miljardieris Mihails Fridmans ar savu pārstāvju starpniecību ierosinājis Luksemburgas varasiestādēm sākt sarunas, lai viņam izmaksātu 15,8 miljardu ASV dolāru kompensāciju saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu šajā valstī atbilstoši Eiropas Savienības (ES) sankcijām, vēstī Krievijas laikraksts "Vedomosti".Avīzes rīcībā esošā informācija liecina, ka Fridmana advokāti šo prasību jau nosūtījuši februārī, taču atbilde vēl neesot saņemta.

Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās un nepamatotās" Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret viņiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Pirmdien stājās spēkā sankcijas pret "Alfa-Bank" līdzīpašnieku Fridmanu un šīs bankas padomes priekšsēdētāju Avenu, kuram ir arī Latvijas pilsonība.

ES sankcijas pamatoja ar to, ka "Avens ir viens no [Krievijas prezidenta] Vladimira Putina tuvākajiem oligarhiem" un Fridmans ir "augstākā ranga Krievijas finansists un Putina tuvākā loka atbalstītājs".

Fridmans un Avens paziņojuši, ka esot "dziļi šokēti par uzkrītoši nepatiesajām aizdomām, kas paustas ES regulējumā ar mērķi pamatot, kādēļ pret viņiem vērstas sankcijas".

Viņu paziņojumā teikts, ka tie ar "visiem viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem" apstrīdēs "nepatiesās un nepamatotās" sankcijas, kas "nepamatoti un lieki kaitē viņu daudzo darbinieku, klientu, partneru un iesaistīto dzīvei un labklājībai".

"Alfa-Bank Ukraine" akcionāri Mihails Fridmans un Pjotrs Avens pagājušās nedēļas nogalē pauduši gatavību kapitalizēt banku par miljardu ASV dolāru, tomēr, ja valdība vai Centrālā banka lems par nepieciešamību nodot kontroli bankā valstij vai citam akcionāram, viņi ir gatavi ziedot savas akcijas Ukrainas valstij.

Tā teikts bankas līdzīpašnieka Mihaila Fridmana vēstulē Ukrainas Centrālās bankas vadītājam Andrijam Pišnijam, vēsta Ukrainas mediji.

"Mūsuprāt, privātās investīcijas ir labākais variants... Tajā pašā laikā, ja valdība vai Nacionālā banka sliecas uz lēmumu, ka "Alfa-Bank Ukraine" būtu jākontrolē valstij vai citam akcionāram, mēs esam gatavi nodot bankas akcijas bez maksas," teikts paziņojumā.

Fridmans šāda aicinājuma nepieciešamību skaidro ar "saskaņotu mediju uzbrukumu" bankai un skaļiem paziņojumiem publiskajā telpā par tās nākotni, radot bažas klientiem.

Pēc viņa teiktā, oktobrī Briselē paredzētas bankas pārstāvju tikšanās ar ES regulatoru par iespēju praktiski īstenot papildu kapitalizāciju vienu miljarda AS dolāru apmērā uz sankciju iesaldēto līdzekļu rēķina. "Uzskatām, ka šajā situācijā tā ir absolūti pareiza, lojāla, atbildīga rīcība attiecībā pret banku, klientiem, valsti, ņemot vērā Ukrainas infrastruktūras atjaunošanai nepieciešamās investīcijas. Visa banku sistēma neizbēgami saskarsies ar nepieciešamību papildu kapitalizācijai. Jautājums, uz kā rēķina tas tiks darīts - privāto investoru vai valsts," sacīja Fridmans.

Eiropas Savienības sankcionētā Latvijas pilsoņa miljardiera Pjotra Avena biznesa partneris Mihails Fridmans ("Alfa-Group") izrāda interesi par Ukrainas pilsonības iegūšanu, vēsta Ukrainas "Forbes".

Fridmans konsultējoties par Ukrainas varasiestādēm saistībā ar šo jautājumu, paziņojis Nacionālās korupcijas novēršanas aģentūras vadītājs Aleksandrs Novikovs.

Fridmans ir dzimis Ļvivā, atgādina "Forbes". Savukārt Avena vectēvs ir latvietis.

Iepriekš "Forbes" vēstīja, ka "Alfa-banka Ukraina" plāno palielināt bankas kapitālu par vienu miljardu eiro. Tāpat izdevums ziņoja, ka Fridmans varētu atteikties no Krievijas pilsonības.

Avens ir Latvijas pilsonis un Krievijas - Ukrainas kara kontekstā atsevišķi politiķi Latvijā aktualizējuši pilsonības atņemšanas jautājumu. Saeimā nesen pat pieņemts atsevišķs likums, kurš regulēs pilsonības atņemšanas procedūru.

Sagaidot aviokompānijas "Atlas Air" gaisa kuģi Boeing 747-47U(F), lidostā "Rīga" 16.oktobrī darbu uzsācis jaunais specializētais kravu apkalpošanas perons.

Jaunais perons aizņem 95 000 kvadrātmetru lielu platību lidlauka ziemeļu daļā un ir tieši savienots ar teritoriju, kurā tiks attīstīta lidostas "Rīga" "kravu pilsēta"- aviācijas kravu apkalpošanas un loģistikas centrs. Šeit jau nākamgad sāks darboties loģistikas kompānijas DHL reģionālais sūtījumu apstrādes komplekss, kā arī sadarbībā ar investoriem iecerēts attīstīt multifunkcionālu kravu loģistikas centru ar kopējo noliktavu platību līdz 9000 kvadrātmetriem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Lidostas "kravu pilsētas" kopējā kapacitāte pārsniegs 60 000 tonnu gadā, ļaujot lidostai "Rīga" tuvākajos gados dubultot kravu apgrozījumu.

"Starptautiskā lidosta "Rīga" bija, ir un būs Latvijas un Baltijas aviācijas centrs ne tikai pasažieru pārvadājumu un biznesa aviācijas jomā, bet arī aviācijas kravu segmentā. Jaunā kravas perona atklāšana ir tam vēl viens pierādījums. Īpaši pašlaik ir svarīgi turpināt mērķtiecīgu darbu gan pie kravu diversifikācijas, gan atbilstošas infrastruktūras attīstības. Valdības sniegtais atbalsts aviācijas sektoram krīzes laikā - gan nacionālajam pārvadātājam "airBaltic", gan Latvijas Gaisa satiksmei un lidostai - ir ilgtspējīgas investīcijas nākotnes attīstībai," uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 pandēmijas dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi. Jau šobrīd lidosta "Rīga" partneriem var piedāvāt multimodālus loģistikas risinājumus un augstas kvalitātes apkalpošanu. Lai veicinātu jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu, lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu," norādīja lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Projekta ietvaros izbūvēts tieši kravu apkalpošanai pielāgots perons un savienojošais manevrēšanas ceļš ar kopējo apjomu 36 770 kvadrātmetri, kā arī jauni servisa ceļi ar kopējo asfaltbetona virskārtas platību 14 970 kvadrātmetri. Perona multifunkcionālās gaisa kuģu stāvvietas ļauj fleksibli plānot gaisa kuģu izvietojumu un uzņemt arī vislielākos F un E klases gaisa kuģus, savukārt pazemes degvielas uzpildes hidrantu sistēma ļauj ievērojami palielināt gaisa kuģu uzpildes un līdz ar to arī apkalpošanas ātrumu, kā arī mazina vides piesārņojuma riskus. Teritorijā uzstādīta energoefektīva apgaismojuma kontroles sistēma.

Ceļu būves firmas SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja, dāvinot lidostai perona betona seguma 42 cm biezo kontrolurbumu, atzina: "Jau uzsākot šā projekta īstenošanu, apzinājāmies, cik būtiska loma būs mūsu pieredzei un spējai precīzi organizēt būvdarbu norisi lidostas teritorijā, kur ir specifiski darbības nosacījumi. Bija jāsalāgo būvdarbu tehnoloģiskie aspekti ar lidostas darba organizācijas un drošības prasībām. Būvdarbu dēļ lidostas darba režīms netika traucēts. Nelielas korekcijas darbu izpildes grafikā radīja Covid-19 pandēmijas radītie ierobežojumi, taču objektu esam izbūvējuši atbilstoši projekta prasībām, un par darba rezultātu esam gandarīti".

Jaunā perona būvdarbi tika uzsākti 2019.gada martā, un projekta kopējās investīcijas ir 15 miljoni eiro.

Aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni - preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu. Pienesumu dod arī AS "Latvijas pasts" iesaiste globālajā e-komercijas sūtījumu pārvadājumu segmentā, sadarbībā ar Ķīnas e-komercijas gigantu "Alibaba" un Krievijas pastu ir izveidojot sekmīgu loģistikas risinājumu, kā rezultātā kopš 2017.gada uz Rīgu tiek veikti neregulāri kravu čartera lidojumi no Ķīnas.

Kravu pārvadājumus lidostā "Rīga" nodrošina septiņas aviokompānijas - kravu pārvadātāji "Atlas Air", "Atran", "Eleron" un "RAF Avia" un kurjerpasta kompānijas "Fedex", UPS un DHL.

Pērn Rīgas lidostā apkalpoti 27,2 tūkstoši tonnu, bet šā gada deviņos mēnešos - 16 tūkstoši tonnu kravu. Lidostas "Rīga" kravu apgrozījums veido vairāk nekā pusi no kopējā Baltijas valstu kravu apgrozījuma.

Ventspilī atklātā jūrā teroristi sagūsta civilo prāmi – šāds scenārijs izveidots pretterorisma mācībām, kurās piedalās specvienības no Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, informē Valsts policija. Komandām jāizveido kopējās vadības centrs, kopā ar pretterorisma vienību Omega jāizstrādā ķīlnieku atbrīvošanas operācijas plāns un tas jārealizē dzīvē.

Mācības notiek reālā vidē un laikā, jūrā pie Ventspils.

Mācībās piedalās arī Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas pretterorisma vienības, kā arī pārstāvji no citām Eiropas Savienības (ES) pretterorisma vienību asociācijas ATLAS vienībām. Tās atbalsta Valsts Robežsardze ar jūras patruļkuģiem un aviācijas komponenti.

Omega ir viena no ES pretterorisma vienību asociācijas ATLAS dalībniecēm un ir atbildīga par pretterorisma jūras mācību Baltic Maritime Exercise 2015 organizēšanu Latvijā.

Noslēdzies dizaina konkurss – Red Dot Award, kas ik gadu vērtē produktus ar izcilu dizaina kvalitāti. Šogad konkurence bijusi īpaši sīva – žūrijas vērtējumam 49 dizaina kategorijās nodoti produkti no vairāk nekā 60 valstīm. Balva piešķirta Stenders plastilīna ziepēm, informē uzņēmums.

"Plastilīna ziepes radījām Covid-19 pandēmijas pirmā uzliesmojuma laikā, kad roku mazgāšanas rutīna kļuva vēl nozīmīgāka nekā jebkad agrāk. Kā zina daudzi vecāki, mazgāšanās ne vienmēr ir vieglākais dienas posms – bērniem patīk spēlēties ūdenī, bet tīrība un kārtība ne vienmēr ir viņu prioritāte. Tāpēc bija svarīgi motivēt bērnus mazgāt rokas regulāri un ar prieku," stāsta Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Portrets: Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane 

"Mana pieredze ir veidojusies mērķtiecīgi, caur ļoti apzinātiem lēmumiem. Jau studiju laikos...

Starp Red Dot Award: Product Design 2021 uzvarētājiem šogad ir tādi pasaulē slaveni zīmoli kā Bose, Fujifilm, Google, Lenovo, Maserati, Philips, Sony u. c.

"Esam patiešām lepni, ka Red Dot Winner sarkanā punkta uzlīme turpmāk rotās arī Stenders zīmola produktu. Šis apbalvojums apliecina komandas spēku un Stenders komandai ir svarīgi piedāvāt pircējiem arvien jaunus produktus. Jūtamies gandarīti, ka mūsu darbu novērtē ne tikai mūsu klienti visā pasaulē, bet arī dizaina eksperti, un tagad pasaules līmeņa novērtēts dizains varēs rotāt ikvienu pasaules vannasistabu," uzsver Kristīne Grapmane.

Godalgotie produkti, to skaitā Stenders plastilīna ziepes, tiks prezentēti tiešsaistes izstādē no 21. jūnija, kā arī iekļauti Red Dot dizaina gadagrāmatā. Red Dot dizaina nedēļas ietvaros no 21. līdz 25. jūnijam konkursa interneta vietnē un sociālo mediju kanālos piecas dienas būs veltītas tieši godalgotajiem produktiem. Savukārt no 21. jūnija līdz nākamā gada 31. maijam laureātu izstādes "Dizains uz skatuves" un "Pagrieziena punkti mūsdienu dizainā" būs redzami Red Dot dizaina muzejā Esenē, kur tiks izstādītas arī Stenders plastilīna ziepes.

Red Dot dizaina balva dibināta 1955. gadā. Katru gadu tā tiek piešķirta produktiem, kas izceļas ar īpaši augstu dizaina kvalitāti. Pieteikumi tiek vērtēti 49 kategorijās, katru pieteikumu individuāli izvērtē 50 pasaulē atzīti eksperti. Produktu dizaina kategorijā līdz šim šo balvu saņēmuši šādi Latvijas zīmoli: An&Angel stikla trauki, Rīgas Krēslu fabrikas ķeblītis Bloom, Flow Design magnētiskie apģērbu pakaramie un Atlas Dynamics droni Atlas Pro.

Latvijas uzņēmums Atlas Aerospace radījis novitāti dronu tirgū - vieglu, ātru un izturīgu trikopteri “Erida - ar mobilo viedtālruni vadāmu vieglu, dinamisku ierīci, ar kuru var filmēt un fotogrāfēt, un gaisā“Erida” var noturēties līdz pat 40 minūtēm, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma “Atlas Aerospace” īpašnieks un galvenais inženieris Ivans Tolčinskijs stāsta, ka oglekļa šķiedras trikoptera drons Erida ir aprīkots ar videokameru, saliekamām “ķepām. Tas ir vienīgais drons ar trīs propelleriem. Tas var uzturēties gaisā līdz pat 40 minūtēm, un vadāms ar mobilo viedtālruni vai tālvadības pulti.

Drons var sasniegt ātrumu līdz 120 km/h. Erida drons ir trikopteris nevis kvadrokopteris, un tam ir tikai trīs propelleri. Tas savukārt samazina bezpilota lidaparāta kopējo masu un padara to par manevrēt spējīgāku.

Kā pamatnostādnes izveidotajam dronam “Erida tika ņemtas vērā vienkāršība un vizuāla pievilcība, lai ikviens lietotājs bez jebkādām priekšzināšanām varētu ar to filmēt un fotogrāfēt,”uzsver I. Tolčinskijs. Viņš peibilst, ka vēlas lai jaunākās tehnoloģijas nav luksusa prece, bet gan saprotama un pieejama ikvienam.

Kompānija Atlas IT palielina apgrozījumu un peļņu Latvijā; izveido meitasuzņēmumu Igaunijā

«Tīģeris nebaidās riskēt un uzņemas atbildību par savu lēmumu. Ja nebūtu pirms trim gadiem riskējuši, mēs nebūtu te, kur šodien esam,» saka Māris Balčuns, SIA Atlas IT biznesa attīstības vadītājs. Šis ir Lietuvas kompānijas meitasuzņēmums, kas pārstāv vācu ražotāja Mobotix videonovērošanas sistēmas un nodrošina to izplatīšanu Latvijā. M. Balčuns startē laikraksta Dienas Bizness un speciālistu darba portāla Cvmarket.lv organizētajā konkursā Biznesa tīģeris 2014.

Aug apgrozījums

Atskatoties uz pagājušajā gadā paveikto, viņš izceļ uzņēmuma finanšu rādītājus – ir izdevies palielināt gan apgrozījumu, gan peļņu, gan komandu, kā arī izveidot meitasuzņēmumu Igaunijā, kaut arī kompānija Latvijā ir nodibināta tikai 2011. gadā.

Mihailu Fridmanu prasībā pret Luksemburgu par miljardu dolāru lielu kompensāciju saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu Eiropas Savienības (ES) sankciju dēļ pārstāvēs viena no Lielbritānijas pazīstamākajām advokātēm, bijušā premjerministra Tonija Blēra sieva Šerija Blēra, ziņo “The Telegraph”.

Mihails Fridmans otrdien, 13.augustā, iesniedzis 16 miljardus ASV dolāru prasību pret Luksemburgu par tās lēmumu iesaldēt viņa aktīvus pēc tam, kad viņš tika iekļauts ES sankciju sarakstā. Viņa advokātu skaitā ir arī Šerija Blēra, kas Apvienotajā karalistē saņēmusi balva par mūža ieguldījumu par ieguldījumu un darbu jurista profesijā un dzimumu līdztiesības veicināšanā, un viņas vadītais juridiskais birojs “Omnia Strategy” *.

Juridiskais strīds tiks izskatīts Honkongas Starptautiskajā arbitrāžas centrā.

Tiesai iesniegtajos dokumentos teikts, ka Krievijas un Izraēlas uzņēmējs Fridmans cietis pastāvīgus zaudējumus pēc tam, kad Luksemburga pret viņu ieviesa nepatiesas un nepamatotas ES sankcijas. Kā norāda viņu pārstāvošie advokāti, ES sankcijas tika piemērotas bez pienācīga procesa un viņa aktīvi joprojām ir iesaldēti, liedzot viņam tos pārvaldīt vai gūt no tiem labumu. Luksemburgai tiek prasīts izmaksāt “kompensāciju, pamatojoties uz viņa ieguldījumu patieso tirgus vērtību”, kas “saskaņā ar piesardzīgām aplēsēm paredzama ne mazāka kā 16 miljardi ASV dolāru”.

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautie Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans atstās savus amatus bankas "Alfa-Bank" padomē, paziņoja banka, kurā abi miljardieri ir līdzīpašnieki.

Bankas padomi atstās arī divi neatkarīgie direktori - "Almaz Capital Partners" dibinātājs Aleksandrs Gaļickis un IBS dibinātājs Sergejs Macockis.

"Alfa-Bank" padomi turpmāk vadīs tās prezidents Oļegs Sisujevs, kurš bankā strādā kopš 1999.gada un pašlaik ir padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

Avens un Fridmans plāno apstrīdēt ES noteiktās sankcijas pret viņiem 

Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās...

1.martā stājās spēkā ES sankcijas pret Avenu, Fridmanu un daudziem citiem Krievijas uzņēmējiem, žurnālistiem un ierēdņiem. Viņiem liegta iebraukšana ES, iesaldēti aktīvi.

Latvijas atbildīgās institūcijas apsver iespējas, kā atņemt Avenam pilsonību, kas viņam piešķirta, jo Avena vectēvs bija latviešu strēlnieks.

"Alfa-Bank" ir viena no lielākajām privātajām bankām Krievijā. Tā pieder Luksemburgā reģistrētajam uzņēmumam "ABH Holdings", kura lielākie patiesā labuma guvēji ir Fridmans (32,9%), Germans Hans (21%), Aleksejs Kuzmičovs (16,3%), Avens (12,4%), Itālijas "UniCredit S.p.A." (9,9%), "Mark Foundation for Cancer Research" (3,9%) un Andrejs Kosogovs (3,7%).

Savukārt ES sankcijām pakļautais Aleksandrs Ponomarenko atstājis amatu Maskavas Šeremetjevas lidostas padomē.

Krievijas miljardieris Mihails Fridmans tiesā iesniedzis prasību pret Luksemburgu, lai viņam izmaksātu 16 miljardu dolāru kompensāciju saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu šajā valstī atbilstoši Eiropas Savienības (ES) sankcijām.

Tiesā iesniegtajos dokumentos Fridmanu pārstāvošie advokāti apgalvo, ka ES sankcijas tika piemērotas bez pienācīga procesa un ka viņa aktīvi joprojām ir iesaldēti, liedzot viņam tos pārvaldīt vai gūt no tiem labumu, un pieprasa Luksemburgai izmaksāt "kompensāciju, pamatojoties uz viņa investīciju patieso tirgus vērtību, kas saskaņā ar piesardzīgām aplēsēm varētu būt ne mazāka par 16 miljardiem dolāru".

Fridmans uzskata, ka Luksemburga, iesaldējot aktīvus, ir pārkāpusi divpusējo investīciju līgumu, kas 1989.gadā tika noslēgts starp Beļģiju un Luksemburgu, no vienas puses, un Padomju Savienību, no otras puses.

Viņš ir vērsies šķīrējtiesā saskaņā ar ANO starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, lūdzot lietu izskatīt Honkongā.

Latvija vienīgā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniegusi apelāciju Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumam par sankciju atcelšanu Pēterim Avenam un Mihailam Fridmanam. Tomēr eksperti Latvijas izredzes panākt šī sprieduma atcelšanu vērtē kā samērā vājas, vēsta portāls la.lv.

Eiropas Savienības Vispārējā Tiesa, norādot, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts, šā gada aprīlī apmierināja Latvijas pilsoņa P.Avena un M.Fridmana prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās ES sankcijas. Lai arī Latvija lūdza ES Padomi iesniegt apelāciju par šo spriedumu, gan Padome, gan citas ES dalībvalstis pēc ES Padomes Juridiskā dienesta rekomendācijām izlēma to nedarīt. La.lv vēsta - kā iepriekš norādīja P.Avena pārstāvis “Jāņa Kārkliņa advokātu biroja” vadošais partneris, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš: “Spriedums ir absolūti juridiski korekts un pilnīgi iznīcinošs. Tikpat labi ES Padome var pieņemt lēmumu, ka nevēlas otrajā instancē vēlreiz ciest pazemojumu.”