Valsts attīstības finanšu institūcija darbosies kā tirgus ekonomikas nepilnību novērsēja, mazā biznesa un specifisku valsts programmu attīstītāja, bet ne kā konkurente komercbankām
To intervijā DB stāsta valsts a/s Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko. Viņš norāda, ka pavasarī pilnībā noslēdzies jaunā, specifiskā uzņēmuma izveides process, kurā tika apvienota SIA Latvijas Garantiju aģentūra, valsts a/s Lauku attīstības fonds un valsts a/s Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum, ir pieņemts un stājies spēkā (1. martā) Attīstības finanšu institūcijas likums. Septiņu gadu laikā kopumā tās devums tirgus nepilnību novēršanai būs 607 milj. eiro.
Kāda ir pašreizējā situācija ar Altum?
Latvijā ir īstenots tāds pats process, kāds savulaik ir noticis vecajās ES dalībvalstīs, kur vairākas attīstību veicinošas finanšu iestādes tika koncentrētas vienā. Tagad viss ir vienviet – kredītgarantijas (lauksaimniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, daudzdzīvokļu māju siltināšanai, jaunajām ģimenēm), eksporta kredītu garantijas, kredīti (biznesa uzsācējiem, mikrouzņēmumiem, MVU), izaugsmes riska kapitāls, mezanīna aizdevumi (kad pašu kapitāls nepietiekams). Iespējamo atbalstu var saņemt biznesa uzsācēji, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, lauksaimnieki – lielākoties tie ir tie, kuriem nav kredītpieredzes un kurus (vai kādas specifiskas aktivitātes) īsti objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nevēlas kreditēt komercabankas. Altum ir tirgus nepilnību novērsējs finanšu pieejamībā dzīvotspējīgiem projektiem. Altum koncentrējies tieši uz finanšu instrumentiem, kas ļauj akumulēt un vairākkārtīgi izmantot uzņēmējdarbības atbalstam paredzētos finanšu resursus. Veidojas sava veida pieaugošas «sniega bumbas» efekts, kur katrs atbalstam izmantotais eiro ļauj piesaistīt privātos līdzekļus, periodiski kopā arvien pieaugošā apjomā. Atbalstam tiek izmantota gan iepriekšējā ES plānošanas perioda, gan arī jaunā 2014.–2020. gada perioda nauda. Ņemot vērā atbalstam izmantoto līdzekļu mērķtiecīguma izvērtējumu ES un nacionālā līmenī, finanšu instrumentu daļa struktūrfondos ir pieaugoša, taču arvien no kopējā «katla» nav tā lielākā. Jaunajā ES plānošanas periodā orientējamies uz struktūrfondu līdzekļiem uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā 126 milj. eiro apmērā. Tā kā daļu šīs naudas plānots izmantot riska, paaugstināto izdevumu segumam, piesaistot papildu naudu, šajā periodā šīs «sniega bumbas» pamats – Altum jaunajās programmās piedāvātie finanšu instrumenti – kopā būs 607 milj. eiro. Protams, šī nauda nav dāvanas, tie ir atmaksājami līdzekļi, tāpēc svarīga ir tās saņēmēju uzraudzīšana līdz pilnīgai līdzekļu atmaksai.
Kāda ir Altum vieta finanšu pakalpojumu sektorā?
Neesam konkurenti komercbankām, apdrošināšanas sabiedrībām. Altum nav arī komercbankas darbības licences. Altum īpašnieka – valsts – mērķis nav gūt maksimāli lielāku iespējamo peļņu, kā tas pieņemts privātbiznesā, bet gan stimulēt ekonomikas izaugsmi, novēršot tirgus kļūdas un nepilnības. Piemēram, komercbankām ir nauda, taču nav pārliecības par to, ka šo naudu drīkstētu aizdot biznesa uzsācējiem vai citos riskantos segmentos, jo tas automātiski prasītu veidot uzkrājumus nedrošiem parādiem. Altum pilda finanšu tirgus papildinātāja lomu, paplašinot uzņēmēju – gan aizņēmēju, gan aizdevēju – iespējas. Uzsākot jebkuru programmu, tiek veikta tirgus nepilnību analīze, izvērtējot, kur brīvais tirgus nenodrošina finanšu pieejamību, kādā tas būtu nepieciešams. Tāpēc arī dažādos uzņēmuma dzīves ciklos ir piedāvāts dažādu veidu atbalsts. Piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanai ir sēklas kapitāla fondi, agrīnā izaugsmes un paplašināšanās fāzē esošajiem ir starta un mikrokredītu programma. Tiem seko riska kapitāla fondi, aizdevumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lielākiem jau tas izpaužas kā nepietiekami nenodrošināti aizdevumi, mezanīna aizdevumi, kredītu un eksporta garantijas. Kopumā pašlaik aktīvas ir 15 programmas dažādām dzīves situācijām. Apvienojot trīs iestādes vienā, tika pārņemtas saistības 390 milj. eiro apmērā, kas ietver aptuveni 6000 aizdevumu un 1000 garantiju un ap 150 ieguldījumu riska kapitālā. Taču tie visi ir atbalsta instrumenti tiem, kuriem komercbanku kredīti, līzingi un faktoringi nav pieejami vai kopfinansējot ar bankām, nevis visiem visos gadījumos, ja ir labs projekts. Ieviešot programmas, cieši sadarbojamies ar komercbankām, tomēr ir arī tādas programmas (mikrokredīti, kur vispirms jāiegulda liels darbs konsultācijās), kurās Altum kredītus izsniedz tieši savos klientu apkalpošanas centros.
Visu interviju Ar bankām nekonkurēs lasiet 1. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.
