Lietuvas Banka, kas pagājušajā nedēļā ierobežoja Ūkio bankas darbību, pirmdien nolēmusi to atzīt par maksātnespējīgu un uz visiem laikiem atsaukt šīs bankas darbības licenci, piedāvājot to pārņemt bankai Šiauliu bankas, vēsta portāls Alfa.lt.

Šis risinājums tiek uzskatīts par lētāko no visiem iespējamajiem. Kā pastāstījis Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks, bankai Šiauliu bankas tiks piedāvāts pārņemt «nepiesārņoto» Ūkio bankas aktīvu daļu - apdrošinātos noguldījumus un saistības, kuras iespējams izpildīt.

Uzklausot Ūkio bankas pagaidu administratora Adoma Audicka atzinumus, Lietuvas Bankas valde vairāk nekā trīs stundas garā apspriedē atzinusi, ka šāds risinājums prasītu vismazāk naudas līdzekļu un ļautu lielākajai daļa Ūkio bankas noguldītāju pietiekami īsā laikā atgūt iespējas rīkoties ar bankā esošajiem līdzekļiem un saņemt pakalpojumus. Lai arī tika apsvērts gan lēmums par bankas bankrotu, gan iespēja izveidot «pagaidu banku», atzīts, ka tieši izvēlētais risinājums palīdzētu noguldītājiem saglabāt uzticēšanos banku sistēmas stabilitātei.

Lai gan izlaupīta līdzīgi kā Snoras, Ukio bankas bankrots Latvijā neatstāšot ievērojamu ietekmi, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un banku teiktais.

Latvijas banku sektora ieguldījumi Ūkio bankā ir daži desmiti tūkstošu, kas uz banku sektora kopējo aktīvu apjoma (2012. gada beigās bija ap 20,23 miljardi latu) ir nenozīmīgi un līdz ar to nevar atstāt ietekmi uz banku turpmāko darbību, DB norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Laima Auza. Viņa piebilda, ka arī ne Latvijā strādājošie pensiju, ne ieguldījumu fondi nav ieguldījuši Ūkio bankas akcijās. Bankas akcijas tika kotētas Nasdaq OMX biržā, bet šobrīd tirdzniecība ar akcijām ir apturēta, liecina biržas informācija. Saskaņā ar pieejamo fnanšu pārskatu Ūkio bankas aktīvi 2012.gada 30. septembrī bija 1,2 miljardi eiro.

Lielākā daļa caur Norvēģijas banku DNB atmazgātās Krievijas naudas 533 000 ASV dolāru (459 000 eiro) apmērā tika pārskaitīta caur tagad bankrotējušo Lietuvas banku Ūkio bankas, paziņojis investīciju kompānijas Hermitage Capital Management līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders.

Galvenā banka, kas tajā bija iesaistīta, bija Ūkio bankas, kas darbojās Lietuvā, sacījis Brauders intervijā Lietuvas biznesa laikrakstam Verslo žinios.

Viņš teicis, ka daļa šīs naudas pārskaitīta arī caur Dānijas bankas Danske Bank Igaunijas filiāli.

Brauders piebildis, ka joprojām vācot informāciju par to, kā Lietuvas bankas bijušas iesaistītas Krievijas netīrās naudas atmazgāšanā.

Ūkio bankas piederēja Lietuvas uzņēmējam Vladimiram Romanovam, kuram Lietuvā ir izvirzītas kriminālapsūdzības un kurš tagad slēpjas Krievijā. Finanšu problēmās nonākušās Ūkio bankas darbība tika apturēta 2014.gada februārī.

Komentējot Braudera izteikumus, Ūkio bankas bankrota administrators Gintars Adomonis teica ziņu aģentūrai BNS, ka nerezidentu veikto operāciju uzraudzība Ukio bankas bijusi organizēta pienācīgi, un bez sīkākas informācijas viņam esot grūti sniegt konkrētu atbildi.

Ar Ūkio Bankas akcijām kopš 12. februāra ir apturēta tirdzniecība, tādējādi tās vairs neatbilst prasībām, lai tiktu iekļautas indeksā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Lietuvas Banka atzinusi Ūkio Bankas par maksātnespējīgu un anulēja tās licenci, uzņēmumam ir uzsākts likvidācijas process.

NASDAQ OMX Global Index Group veiks izmaiņas OMX Baltic Benchmark un OMX Baltic 10 indeksos, un Ukio Bankas tiks izslēgta no OMX Baltic Benchmark un OMX Baltic 10 indeksiem ar nulles vērtību 27. februārī. Pēdējā diena, kad akcijas būs iekļauta indeksos, ir 26. februāris.

Bankas akcijas līdz nākamajam indeksu grozu pārskatīšanas brīdim netiks aizstātas.

Jāpiebilst, ka indeksa grozs tiek pārskatīts ik pusgadu, 1.janvārī un 1.jūlijā, lai nodrošinātu augstu ieguldīšanas iespēju un zemas darījumu izmaksas.

Ūkio bankas darbības apturēšana vien 14 mēnešus pēc Snoras Bankas bankrota turpina graut uzticību lietuviešu banku industrijai un varētu negatīvi banku likviditāti, citējot Moody’s Investors Service, ziņo Bloomberg.

Ūkio bankas darbības pārtraukšana negatīvi ietekmēs visas Lietuvas bankas, sevišķi tās, kas pieder vietējiem īpašniekiem, jo samazina uzticību banku sektorā un tādējādi palielina likviditātes risku, norādīja Moody's analītiķis Bleiks Fosters (Blake Foster).

Jau vēstīts, ka šā gada 12. februārī Lietuvas Centrālā bankā apturējusi uzņēmējam un Kauņas Žalgiris bijušā īpašnieka Vladimira Romanova pārvaldītās Ūkio bankas darbību. Lietuvas Centrālā banka par Ūkio bankas likteni spriež šīs nedēļas sākumā.

Nedienas ar Ūkio Banku Lietuvā varētu salauzt daudzu Lielbritānijas futbola līdzjutēju sirdis, jo patlaban neskaidrs Vladimiram Romanovam piederošā, 1874. gadā dibinātā futbola kluba Heart of Midlothian tālākais liktenis.

Tādējādi Heart of Midlothian pievienojies futbola klubam Portsmouth F. C., kuru bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs, pēc bankas Snoras sabrukuma, arī atstājis neapskaužamā situācijā.

V. Romanovs futbola klubu iegādājās pirms astoņiem gadiem, un solīja, ka atrisinās kluba finansiālās problēmas, uzcels jaunu stadionu un palielinās spēļu apmeklējuma skaitu, vēsta Bloomberg. Tomēr, pēc V. Romanova finanšu impērijas centra - Ūkio Bankas kraha Lietuvā, visticamāk, klubs tiks atstās tādā pašā stāvoklī, kādā tika nopirkts – cīnoties par izdzīvošanu.

Lietuvas Ūkio bankas darbības apturēšanas ietekme uz Latvijas finanšu sistēmu vērtējama kā nenozīmīga, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza.

Latvijas bankas nebija izvietojušas Ūkio bankas līdzekļus tādā apmērā, kas varētu atstāt ietekmi uz to turpmāko darbību, informēja FKTK pārstāve.

Kā ziņots, Lietuvas Banka ierobežojusi uzņēmēja un Kauņas Žalgiris īpašnieka Vladimira Romanova pārvaldītās Ūkio bankas darbību.

Novērtējot bankas audita pārskatu un citus datus, Lietuvas Bankas valde paziņojusi par bankas darbības ierobežošanu, lai aizsargātu sabiedrības, noguldītāju un citu klientu intereses. Ar valdes lēmumu bankai iecelts pagaidu administrators, kam uzdots izstrādāt priekšlikumus, kā nodrošināt, lai tiktu izpildītas saistības pret bankas klientiem.

Bijušais Latvijas Krājbankas un Lietuvas bankas Snoras īpašnieks Vladimirs Antonovs, ko Lietuva grib saukt pie atbildības par Snoras īpašumu piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu, Maskavas arbitrāžas tiesā iesniedzis prasību pret Lietuvas valsti, vēloties pietiesāt 40 miljardus rubļu (555 miljonus eiro) par kaitējumu, kas, viņaprāt, nodarīts viņa mantai un reputācijai.

Kā atbildētāja lietā norādīta Lietuvas Tieslietu ministrija. Prasība iesniegta 5.augustā, bet pirmā tiesas sēde paredzēta 22.septembrī.

Savus materiālos zaudējumus Antonovs novērtējis par aptuveni 20,2 miljardiem rubļu, bet kaitējumu savai lietišķajai reputācijai - par 19,9 miljardiem rubļu.

Turklāt viņš vēlas, lai tiktu atzīti par nepatiesiem Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites 2011.gadā izskanējušie izteikumi, ka Snoras darbība vērtējama kā nekaunīgs uzbrukums Lietuvas banku sistēmai un Lietuvas pilsoņu interesēm.

Kā liecina tiesas materiāli, Antonova prasības nodrošināšanai tiesa aizliegusi atsavināt Snoras nekustamā īpašuma objektus Krievijas teritorijā - divpadsmit nedzīvojamās ēkas Maskavā un vēl dažas Maskavas apgabalā, kā arī divus betona žogus Krievijas galvaspilsētā aptuveni 400 metru kopgarumā.

Maskavā aizturētais bankrotējušās Lietuvas bankas Ūkio bankas bijušais vadītājs Vladimirs Romanovs, ko Lietuva izsludinājusi starptautiskā meklēšanā, neilgi pēc tam atlaists brīvībā, portālam Delfi.lt apliecinājis viņa advokāts Adoms Ļutvinsks.

«Par apstākļiem es jums nevaru neko pastāstīt - varu vien teikt, ka pēc saules rieta bija izveidojusies tāda situācija, bet vēl pirms saules lēkta viņš jau atkal bija brīvs,» sacījis advokāts. Vienlaikus viņš noraidījis iespēju, ka Romanovs varētu būt atbrīvots pret drošības naudu. «Nē, vienkārši viņš ir brīvs - un viss,» paziņojis Ļutvinsks.

Pēc advokāta teiktā, Lietuvā Romanovs tuvākajā laikā nedomā atgriezties, jo tad nonāktu Luķišķu izmeklēšanas izolatorā. Nekāds īpašs statuss viņa aizturētajam gan neesot piešķirts.

Portāls sazinājies arī ar Maskavas policijas preses dienestu, taču amatpersonas, kas iepriekš apstiprināja bijušā baņķiera aizturēšanas faktu, tagad atbildējušas, ka viņa atbrīvošanu nevar apstiprināt.

Nesenie naudas atmazgāšanas skandāli, kuros iesaistītas arī Baltijas valstīs darbojošās bankas, met ēnu uz visa reģiona banku nozares reputāciju, intervijā ziņu aģentūrai BNS atzinis Lietuvas Centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Vienlaikus viņš norādījis, ka Lietuvā nerezidentu noguldījumu portfelis šobrīd ir minimāls, un divas bankas, kas savulaik ar tiem aktīvi strādājušas - «Snoras» un «Ūkio bankas» - zaudējušas licences un bankrotējušas.

«Neraugoties uz to, Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens tirgus, tāpēc mums nav vienalga, kas notiek uz ziemeļiem no Lietuvas robežas. Dažkārt, runājot ar uzraudzības dienestu pārstāvjiem, īpaši no Atlantijas okeāna otra krasta, nākas vispirms skaidrot, kas ir Balkānu valstis un kas - Baltijas valstis, un tikai pēc tam var sākt runāt, ar ko atšķiras Lietuva, Latvija un Igaunija,» stāstījis Vasiļausks.

Lūgts komentēt Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātāja un vadītāja Bila Braudera apsūdzības, ka Norvēģijas banka DNB no 2007. līdz 2010.gadam caur kontiem Igaunijā un Lietuvā, tostarp bankā «Ūkio bankas», palīdzējusi pārskaitīt netīro naudu no Krievijas pusmiljona ASV dolāru apmērā, Lietuvas Centrālās bankas vadītājs atbildējis, ka «Snoras» un «Ūkio bankas» darbošanās galvenokārt ar nerezidentu noguldījumiem ir vispārzināma, taču kopš tā laika situācija ir krasi mainījusies.

Lietuvas bankrotējušās bankas Snoras kredītportfelis, kura vērtība ir 1,6 miljardi litu (563,77 miljoni eiro), tiks pārdots starptautiskam konsorcijam, kuru vada investīciju banka, kas pagaidām nevēlas, lai tiktu publiskots tās nosaukums.

Iepriekš plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka par portfeļa pārdošanu tiek runāts ar Vācijas banku Deutsche Bank un vēl diviem pretendentiem, kas iepriekš izteikuši interesi par Lietuvas bankas Finasta un tās meitasuzņēmumu iegādi no Snoras.

Savukart Snoras piektdien paziņoja, ka bankas bankrota administrators turpinās sarunas ar konsorciju, kas ir iesniedzis vislabāko priekšlikumu.

«Kreditoru komiteja ir apstiprinājusi cenas grīdu aizdevuma portfelim un tā pārdošanas metodi. Uzskatām šo aktīvu pārdošanu par prioritāti, un mēs ceram, ka šis darījums tiks noslēgts - ar kreditoriem visizdevīgākajiem nosacījumiem - līdz šā gada beigām,» aģentūrai BNS sacīja Lietuvas valstij piederošā noguldījumu un investīciju apdrošināšanas fonda Indeliu ir investiciju draudimas vadītāja un Snoras kreditoru komitejas priekšsēdētāja Aurēlija Mažintiene.

Patlaban valdībā netiek apsvērta un pieļauta iespēja, ka likviditātes problēmās iekūlusies Ūkio bankas varētu tikt nacionalizēta, šodien apgalvoja Lietuvas premjerministrs Alģirds Butkevičs.

Jau ziņots, ka Lietuvas Banka ierobežojusi uzņēmēja un Kauņas Žalgiris īpašnieka Vladimira Romanova pārvaldītās Ūkio bankas darbību, secinot, ka faktiski atkārtojas bankas Snoras stāsts. Pašlaik Ūkio bankā uzsākta izmeklēšana, tomēr Žalgiris īpašnieks un bankas akcionārs šobrīd nav aizdomās turamo sarakstā, informēja Lietuvas mediji.

Visas bankas operācijas apturētas turpmākās sešas dienas, noteikusi Lietuvas centrālā banka. Pašlaik bankā uzsākta izmeklēšana, un prokurors Simons Minkevičs (Simonas Minkevičius) norāda, ka tā ir «vairāku desmitu miljonu litu» lieta, bet vēlāk apjomi varētu pieaugt līdz «simtiem miljonu litu».

Viļņas apgabaltiesa piektdien arestējusi bijušo Latvijas Krājbankas un Snoras īpašnieku Vladimira Antonova un Raimunda Baranauska līdzekļus un kontus Šveices bankās.

Tiesa norāda, ka apmierinājusi Snoras bankrota administratora Valneto lūgumu veikt pret Antonovu un Baranausku pagaidu drošības pasākumus.

Tā nolēmusi arestēt Baranauska līdzekļus gandrīz 70 miljonu eiro vērtībā un Antonova līdzekļus vairāk nekā 338 miljonu eiro vērtībā, kā arī viņu abu kopējos līdzekļus vairāk nekā 92 miljonu eiro vērtībā. Nolemts arestēt arī abu bijušo baņķieru kontus Šveices bankās.

Snoras bankrota administrators Gintars Adomonis ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka situāciju varēs komentēt nākamnedēļ.

Kā skaidrojusi tiesa, minētais lūgums iesniegts, lai varētu izskatīt Adomoņa iesniegto prasību pret Baranausku un Antonovu, kurā banka vēlas pietiesāt no viņiem vairāk nekā 500 miljonus eiro.

Bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs pilnībā atzinis Krievijas izmeklētājiem savu vainu apsūdzībās par bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, vēsta laikraksts «Vedomosti».

Kā Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesas sēdē paziņojis izmeklētājs, aprīlī aizturētais Antonovs «pilnībā atzinis savu vainu un noslēdzis pirmstiesas vienošanos». Ziņots, ka Antonovs arī sniedzis liecību pret bijušo šīs bankas vadītāju Staņislavu Mitrušinu.

Neraugoties uz Antonova atzīšanos, tiesa tomēr noraidījusi viņa lūgumu aizstāt apcietinājumu ar mājas arestu, pieļaujot, ka viņš varētu mēģināt bēgt.

Krimināllieta pret Antonovu tika ierosināta saistībā ar aizdomām, ka viņš 2015.gadā kopā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem izstrādājis plānu, kas paredzēja atklāt šai bankā kredītlīniju, lai izkrāptu no tās naudu līdz 150 miljonu rubļu apmērā. Kā skaidro izmeklētāji, kredītlīnija atklāta uz laiku līdz šā gada oktobrim ar procentu likmi 18% gadā. Krāpnieciskās shēmas rezultātā Antonovs ieguvis 15 miljonus rubļu, no kuriem 10 miljonus jau atdevis.

Latvijas uzņēmējs Oļegs Roščins vērsies Starptautiskajā Investīciju strīdu izšķiršanas centrā (ICSID) Vašingtonā, jo vēlas atgūt 18,379 miljonus ASV dolāru no bankrotējušās Lietuvas bankas «Ūkio bankas», kurus Lietuvas tiesa 2012.gadā pasludināja par bez īpašnieka esošu īpašumu un nodeva valstij.

Pēc ICSID interneta vietnē pieejamās informācijas, Roščina iesniegums saņemts 16.oktobrī. Uzņēmējs savu prasību pamato ar Latvijas un Lietuvas investīciju veicināšanas un aizsardzības līgumu.

Šajā līgumā noteikts, ka, pirms vērsties arbitrāžā, pusēm jāmēģina vienoties sarunu ceļā. Lietuvas Tieslietu ministrijas pārstāvis Audris Kutrevičs norādījis, ka sarunas ar Roščinu beigušās bez rezultātiem.

Roščins apgalvo, ka ir īpašnieks ārzonas kompānijām «Korofalt Ventures», «Logotreck Productions», «Machinery Trade», «Mita Group» un «Advanta Group» un ka viņš ir pārskaitījis 3,3-3,86 miljonus ASV dolāru uz to kontiem «Ūkio bankas», lai iegādātos televizorus, video aprīkojumu, pārtikas produktus un mājsaimniecības preces.

Krievijas tiesa pirmdien piespriedusi bijušajam «Latvijas krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam divarpus gadu ieslodzījumu lietā par Krievijas bankas «Sovetskij» līdzekļu izkrāpšanu.

Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesa atzina Antonovu par vainīgu krāpšanā lielā apmērā.

Tiesa nolēma, ka ieslodzījums Antonovam jāizcieš vispārēja režīma kolonijā.

Antonovs savu vainu tiesā atzina. Pēc sprieduma pasludināšanas viņš tika apcietināts tiesas zālē.

Jau ziņots, ka Antonovs tika aizturēts 2018.gada 12.aprīlī. Dienu vēlāk viņam tika noteikts drošības līdzeklis apcietinājums, kas 26.septembrī tika nomainīts pret mājas arestu.

Pēc izmeklēšanas materiāliem, Antonovs saziņā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem šajā bankā noformējis 150 miljonu rubļu (divi miljoni eiro) kredītlīniju ar procentu likmi 18% gadā. Kredītlīnija piešķirta īpaši nodibinātai firmai, kas nav veikusi reālu darbību. Antonovs ar līdzdalībniekiem saņemtos līdzekļus piesavinājušies, un viņiem nav bijis nodoma tos atdot, teikts lietas materiālos.

Snoras strīdā ar Latvijas valsti un Latvijas Krājbanku Bertoltu Fliku nepieaicinās, procesam izsludināts slēgts statuss.

Rīgas apgabaltiesa aizvadījusi pirmo tiesas sēdi lietā, kur prasību pret Latvijas valsti un likvidējamo a/s Latvijas Krājbanka (LKB) pagājušā gada nogalē iesniedza arī likvidējamā Lietuvas banka Snoras. Tā kā lieta saturot ierobežotas pieejamības informāciju, tiesa nolēma to skatīt slēgtā sēdē. Snoras lūdz tiesu atzīt par spēkā neesošu 2011.gada 3.oktobra airBaltic glābšanas vienošanos, kuras rezultātā amatu zaudēja arī tās vadītājs un līdzīpašnieks Bertolts Fliks. Snoras faktiski vēlas, lai 2011.gada nogalē valstij pārdotie 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja airBaltic privātajam akcionāram BAS, ko pārstāvēja B. Fliks, un kuras bija ieķīlātas LKB un Snoras, tiktu atdotas atpakaļ BAS. B. Flika pārstāvis zvērināts advokāts Viktors Tihonovs iesniedza tiesā lūgumu B. Fliku pieaicināt šajā lietā trešās personas statusā. Tomēr tiesa šo lūgumu noraidījusi, tā vietā trešās personas statusā pieaicinot nacionālo aviokompāniju airBaltic.

Lielbritānijas Augstā tiesa trešdien noraidījusi bijušo Latvijas Krājbankas un bankas Snoras īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska pārsūdzību par pagājušā gada sākumā pasludināto Londonas Vestminsteras tiesas lēmumu izdot abus bijušos baņķierus Lietuvai, vēsta ziņu aģentūra Press Association.

Tiesa atzinusi par pamatotu Lietuvas Ģenerālprokuratūras lēmumu izdot Eiropas aresta orderi viņu aizturēšanai un noraidījusi Antonova un Baranauska apgalvojumus, ka viņu lieta esot politiski motivēta.

Lietuva abus šobrīd Londonā dzīvojošos bijušos baņķierus tur aizdomās, ka viņi piesavinājušies Snoras īpašumus aptuveni 490 miljonu eiro vērtībā. Prokurori arī ierobežojuši viņu tiesības uz īpašumiem 233 miljonu eiro vērtībā.

Šis tiesas lēmums vēl gan var tikt pārsūdzēts Lielbritānijas Augstākajai tiesai, tomēr Lietuvas Ģenerālprokuratūra cer, ka izdošanas process neiekavēsies, vēsta Vz.lt. Kā preses konferencē norādījis prokurors Toms Krušna, visticamāk, pārsūdzība netiktu pieņemta. Antonovs un Baranausks tagad var apstrīdēt tikai līdzšinējo lietas izskatīšanas kārtību, bet ne tiesas noskaidrotos lietas faktiskos apstākļus, un šie procesi notiek krietni vien ātrāk.

Lielbritānija izdevusi aresta orderi bijušajiem Bankas Snoras AB īpašniekiem, kuri pazuda pēc tam, kad zaudēja cīņu pret izdošanu, lai tiktu tiesāti par krāpšanu Lietuvā, raksta Bloomberg.

Londonas tiesa izdevusi orderi Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska arestam pēc tam, kad Antonova advokāti paziņojuši, ka viņš ir aizbēdzis uz Krieviju, pārkāpjot viņa drošības naudas nosacījumus.

Lietuva 3,5 gadu garumā ir centusies panākt Krievijas pilsoņa Antonova un viņa Lietuvas biznesa partnera Baranauska izdošanu. Abi pazuda, lai kavētu viņu izdošanu Baltijas valstīm, kur viņi tiek vainoti dokumentu viltošanā un kontu pārskaitījumu veikšanā 490 miljonu eiro apmērā laikā, kad Snoras bija valsts trešā lielākā banka pēc noguldījumu apjoma, tādējādi radot bankas sabrukumu.

2014.gada janvārī Londonas Vestminsteras tiesa jau lēma, ka Antonovam un Baranauskam jāstājas taisnīgas tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām krāpšanā, un noraidīja argumentus, ka viņu izdošana būtu cilvēktiesību pārkāpums, bet viņi drīz vien pārsūdzēja šo spriedumu Augstajai tiesai.

Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā trešdien tika aizturēts bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs, kurš tiek turēts aizdomās par Krievijas bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, ziņoja Krievijas mediju grupa RBK.

Antonovu aizturēja Sanktpēterburgas policijas galvenās izmeklēšanas pārvaldes darbinieki. Aizturēšana tika veikta, izmeklējot krimināllietu pēc Krievijas kriminālkodeksa panta par krāpšanu.

Banka «Sovetskij» oficiāli nepiederēja Antonovam, un par viņa saistību ar šo banku nav ziņots. 2015.gadā tika veikta šīs bankas sanācija, un tās finanšu atveseļošanai sākotnēji piesaistīja banku «Rossijskij kapital». No 2016.gada marta bankas «Sovetskij» sanāciju veica «Tatfondbank», bet tās licence 2017.gada martā tika atsaukta. Šī gada februārī Krievijas centrālā banka uzticēja bankas «Sovetskij» sanāciju Banku sektora konsolidācijas fondam.

Marta beigās Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtīja Krievijas Ģenerālprokuratūrai pieprasījumu par juridiskas palīdzības sniegšanu lietas izmeklēšanā pret bijušajiem «Snoras» īpašniekiem Antonovu un Raimundu Baranausku.

Bijušais AS Latvijas Krājbanka īpašnieks Vladimirs Antonovs gatavs personīgi ierasties pie Raimonda Paula un atdot viņam bankā zaudētos ietaupījumus ar procentiem.

Tā pusotru gadu pēc Snoras un Krājbankas kraha portālam Delfi atzīst V. Antonovs.

«Manuprāt, patiesībā tas, kas notika ar Snoras bija politiski motivēts, lai arī tiek saukti citi iemesli,» uzsver V. Antonovs. «Godīgi sakot, tik lielas bankas nemēdz būt ideāli veselas. Visas Austrumeiropas un Krievijas bankas ar kaut ko slimo, īpaši tad, ja pārdzīvota krīze. Visām ir problēmas,» viņš norāda.

«Visas zviedru bankas saņēma valsts palīdzību, lai tiktu galā ar saviem sliktajiem kredītiem. Mēs to nekad nedarījām. Bet jebkurai bankai ir problēmas, un parasti, ja regulatori tādas redz, notiek sarunas ar īpašniekiem. Ja ir vajadzīga nacionalizācija, tas notiek civilizēti, kā Parex gadījumā, kad banku pārņēma, sadalīja labajā un sliktajā bankā un tā turpina strādāt. Ar Snoras notika pavisam citādi, banku, manuprāt, pretlikumīgi pārņēma. Manuprāt, tam, kas notika ar Snoras, ir vairāki iemesli,» uzskata V. Antonovs. «Lietuvas vara, saprotot, ka tuvojas vēlēšanas un Convers Group faktiski ir pieejami neierobežoti finansiālie resursi. Mēs vienmēr ieņēmām politiski neitrālu pozīciju, bet visi lieliski zināja, ka Baranauskam ir ļoti labas attiecības ar sociāldemokrātiem, ka mūsu rīcībā ir ļoti ievērojami finanšu resursi, kas pieder Krievijas pilsonim. »

Bijušais Latvijas Krājbankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs savā kontrolē pārņēmis Krievijas banku Russkij investicionnij aļjans (RIA-bank), tādējādi atgriežoties banku biznesā pēc vairāku savā īpašumā esošu banku sabrukuma, anonīmi avoti atklājuši Krievijas lietišķajam laikrakstam Vedomosti.

Vairāki baņķieri un Antonova paziņas laikrakstam atklājuši, ka kopš šā gada janvāra Anotonovs faktiski kontrolē RIA-bank, bet tuvākajā laikā viņa uzticības personas varētu pārņemt arī banku Russkij meždunarodnij bank (RMB). Vedomosti savus avotus identificēja kā cilvēku, kas tādu informāciju saņēmis no Krievijas centrālās bankas, baņķieri, kas sadarbojas ar RIA-bank, un kādas Antonova kompānijas līgumpartnerfirmas darbinieku.

Ar RIA-bank strādājošais baņķieris Vedomosti norādīja, ka nez vai pats Antonovs Krievijā var iegūt kādus banku aktīvus, jo centrālās bankas vērtējumā viņš nav uzticams īpašnieks, lai gan «formālu pretenziju pret Antonovu [Krievijas] varasiestādēm nav». Viņš sacīja, ka Krievijas centrālajā bankā ir informācija par Antonova iesaisti banku tirgū un viņš pat esot uzaicināts ierasties uz tikšanos centrālajā bankā.

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» likvidējamajai Lietuvas bankai «Snoras» desmit gadus pirms noteiktā termiņa atmaksājusi 19,497 miljonu eiro kredītu.

«Snoras» bankrota administratora un «airBaltic» 2014.gada martā parakstītais līgums paredzēja, ka Latvijas kompānija savas saistības izpildīs pakāpeniski. Pirmajā parāda atmaksas posmā «airBaltic» bankai maksāja tikai kredīta procentus, bet vēlāk sāka arī paša aizdevuma atmaksu, kas pilnībā bija jāveic līdz 2029.gadam.

«Varam teikt, ka veiksmīgas sarunas ar «airBaltic» bankas kreditoriem ir ietaupījušas desmit gadus. Tāds risinājums kļuva iespējams saistībā ar apstākļu un Latvijas kompānijas finansiālās situācijas izmaiņām. «airBaltic» izpildīja savas saistības pret banku, atmaksājot visu parādu līdz pēdējam centam, un «Snoras» patiesībā ir pabeigusi lielāko aizdevumu atgūšanas posmu,» sacīja «Snoras» bankrota administrators Gintars Adomonis.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders Zviedrijas iestādēs iesniedzis sūdzību, kurā vaino banku «Swedbank» naudas atmazgāšanā, ziņo Igaunijas laikraksts «Postimees».

««Swedbank» darbinieki, kas bija atbildīgi par attiecībām ar klientiem, bija bezrūpīgi un nemēģināja apturēt aizdomīgas transakcijas. Vairākos gadījumos briesmu pazīmes bija nepārprotamas, un tas radījis jautājumu, vai darbinieki apzināti līdzdarbojās,» sūdzībā raksta Brauders.

Sūdzībā, kas iesniegta Zviedrijas prokuratūrā un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas iestādē, detalizēti aprakstītas shēmas, kā caur čaulas kompāniju kontiem «Swedbank» pārskaitītas summas 176 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas saistītas ar tā dēvēto Magņitska lietu.

Šajās shēmās izmantoti vairāk nekā 100 konti Igaunijas «Swedbank», kas tika atvērti no 2007. līdz 2015.gadam. Daudzus no šiem kontiem atvērušas čaulas kompānijas, teikts Braudera sūdzībā.