Lielai daļai uzņēmumu aizvadītais gads ir bijis veiksmīgs – uz to norāda mūsu veiktais pētījums par uzņēmumu plāniem attiecībā uz plānoto reklāmas budžetu 2019. gadam, kurā piedalījās vairāk nekā 400 uzņēmumu vadītāju un mārketinga ekspertu. Vairāk nekā puse aptaujāto 2019. gadā plāno palielināt finansējumu komunikācijai sociālajos tīklos, līdz ar to mēs apskatīsim Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā, kas būtu jāzina visiem, kuri aktīvi izmanto Facebook sava uzņēmuma vai produkta virzīšanai tirgū.

Facebook platforma ir nākusi klajā ar daudzām pārmaiņām un pēc StatCounter GlobalStats datiem gada laikā ir palielinājusi savu tirgus daļu starp sociālajiem tīkliem Latvijā par 51%.

1. Facebook ziņu plūsmas (Facebook News Feed) algoritma izmaiņas

11. janvārī Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) paziņoja par izmaiņām Facebook algoritmā, kas lika sarosīties sociālo tīklu mārketinga ekspertiem. Šo izmaiņu mērķis ir lietotāja pieredzes uzlabošana. Proti, algoritms fokusēsies uz to, lai rādītu vairāk publikāciju no draugiem un grupām, kurām lietotājs seko, nevis uzņēmumiem, zīmoliem un medijiem. Facebook biznesa lapu un reklāmu lietotājiem tas nozīmē papildu grūtības savu mērķauditoriju sasniegšanai gan organiski, gan ar maksas reklāmu palīdzību. Konkurence par auditorijām ir ievērojami pieaugusi, kas tiešā veidā ietekmējis reklāmas cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā mārketinga ekspertiem šīs izmaiņas lika atteikties no vispārinātiem ziņojumiem un veidot kvalitatīvāku un pielāgotāku saturu izvēlētajām mērķauditorijām.

Topošajam «Facebook» birojam Rīgā satura uzraudzības centram daļa no 150 latviski, lietuviski un igauniski runājošajiem darbiniekiem jau ir atrasti un drīz sāksies viņu apmācība, svētdien vēstīja LNT ziņas.

To apstiprina «Facebook» reģionālais sabiedrisko attiecību pārstāvis Jans Saidžinijs, taču pagaidām gan netiek atklāts, kur tieši Rīgā atradīsies «Facebook» telpas.

«Facebook» satura uzraudzības centra darbinieku rekrutēšana gan vēl turpinās, to veic uzņēmums CCC Riga Digital Services. Sludinājumā norādīts, ka alga ir sākot no 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tiek solītas dāsnas piemaksas par darbu nedēļas nogalē, svētku dienās un nakts maiņās. Kā viena no kandidātu prasībām ir padziļinātas zināšanas par Latvijas politisko, sociālekonomisko un kultūras kontekstu.

«Facebook» Rīgas biroja darbinieku pienākumos būs ne tikai uzraudzīt saturu, reaģēt uz sūdzībām, bet arī atrast, bloķēt un dzēst viltus profilus un ļaunprātīgos manipulētājus. Pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» dibinātāja Inga Spriņģe vērtē: «Ir labi, ka kāds šeit būs uz vietas, ka ir lokālās valodas. Tas mūs savā ziņā paglābj, jo ir citas valstis, kur monitorētāji atrodas, piemēram, Indijā un Pakistānā lētāka darbaspēka dēļ, kuriem nav pat zināšanu par vietējo kontekstu.» NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts LNT Ziņām savukārt norāda: «Tajās valstīs, kur Facebook vai Google tam pievēršas, satura vide konkrētajās valodās kļūst tīrāka nekā valodās, kas netiek pieskatītas.»

Facebook vēlas sadarboties ar bankām, lai Facebook Messenger varētu kļūt par tādu kā saskarni starp lietotāju un banku, stāsta Kaspersky Lab eksperti.

Kad to komentē bankas, kas ir piekritušas sadarboties ar Facebook, vai pats Facebook, ideja izklausās diezgan pievilcīgi, tad Jūsu Facebook Messenger kontaktpersonu vidū būs ar mākslīgo intelektu apveltīts tērzēšanas robots, kas atbildēs uz jautājumiem, piemēram, kāds ir mana konta atlikums vai kādi ir mani neapstiprinātie darījumi, kā arī sūtīs brīdinājumus par krāpšanu un informāciju par darījumiem. Šie ir jautājumi, uz kuriem bankas atbild visai bieži, un tērzēšanas robots, kas uz tiem atbild atbalsta dienesta vietā, var ietaupīt laiku Jums un daudz naudas bankai.

Piemēram, American Express jau ir tērzēšanas robots Facebook Messenger, kas darbojas tieši tādā veidā. Un Facebook notiek pārrunas ar vairākām bankām, piemēram, JP Morgan Chase, Wells Fargo, Citigroup, U. S. Bancorp un citām, lai izveidotu vairāk šādu partnerību. Varbūt Facebook var pat iet tālāk un mēģināt izveidot PayPal līdzīgu digitālo finanšu pakalpojumu, kas balstās uz kādas bankas platformu. Tas jau dažās valstīs ir ieviesis naudas pārskaitījumus starp lietotājiem, izmantojot Messenger.

Pasaules populārākā sociālā tīkla akciju cenas kāpums neapstājas

Pēc tam, kad pagājušonedēļ Facebook viegli spēja pārspēt Volstrītas analītiķu pirms tam izteiktās kompānijas šā gada otrā ceturkšņa peļņas un apgrozījuma prognozes, atsevišķi analītiķi ir pārliecināti, ka sociālā tīkla akcijas vērtība ir ceļā uz 100 ASV dolāru atzīmes iekarošanu.

Jāatgādina, ka Facebook atklāja, ka tā peļņa otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn vairāk nekā dubultojusies – līdz 791 miljonam ASV dolāru, bet apgrozījums audzis par 61% – līdz 2,91 miljardam ASV dolāru (Facebook apgrozījums analītiķu prognozes pārspēj jau deviņus ceturkšņus pēc kārtas). Reaģējot uz šādiem darbības rezultātiem, Facebook akcijas vērtība pagājušās nedēļas laikā palielinājās par 9% – līdz 75 ASV dolāru atzīmei. Jāpiebilst arī, ka Facebook akcija gada skatījumā ir bijusi viens no visveiksmīgākajiem ieguldījumiem – tās vērtība 12 mēnešu periodā ir pieaugusi par 123%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma Facebook akcijas vērtība ir palielinājusies jau par 176%.

Facebook akcija bijusi viena no visveiksmīgākajām investīcijām

Arī septembrī savu uzvaras gājienu turpina Facebook akcija, kuras cena kopš gada sākuma ir palielinājusies jau par 44% – līdz 77,9 ASV dolāru atzīmei. Līdz ar akcijas cenas pieaugumu ievērojami palielinājusies arī kompānijas vērtība, kura pēc kapitalizācijas šonedēļ pirmo reizi pārsniegusi apaļo 200 miljardu ASV dolāru slieksni. Tādējādi Facebook šobrīd kļuvusi par 22. lielāko pasaules kompāniju aiz Verizon Communications, bet pirms Toyota Motor. Tāpat Facebook kļuvusi vērtīgāka nekā, piemēram, tāda slavena kompānija kā Coca-Cola.

Jāatgādina, ka Facebook 23. jūlijā atklāja – tā peļņa otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn vairāk nekā dubultojusies – līdz 791 miljonam ASV dolāru, bet apgrozījums audzis par 61% – līdz 2,91 miljardam ASV dolāru (Facebook apgrozījums analītiķu prognozes pārspēj jau deviņus ceturkšņus pēc kārtas). Sevišķi liela analītiķu sajūsma sekoja pēc tam, kad kompānija atklāja, ka šobrīd jau 62% no Facebook reklāmas ieņēmumiem veidojušas reklāmas mobilajās platformās (viedtālruņos, planšetdatoros), kur sākotnēji tika saredzēta potenciālā Facebook neveiksme (kā izrādījās, pesimistiskās aplēses nepiepildījās). Jāpiebilst, ka Facebook pastāvīgo lietotāju skaits aptver jau aptuveni piekto daļu pasaules iedzīvotāju. Tiek arī lēsts, ka šā gada kopējais Facebook apgrozījums būs 12,2 miljardi ASV dolāru. Rezultātā Facebook akcija kopš pieminētā 23. jūlija pieaugusi jau par 9,3, kamēr ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtības pieaugums šajā laika posmā ir bijis krietni vien lēzenāks – par 0,8%.

Sociālais tīkls Facebook paziņojis par nozīmīgiem uzlabojumiem reklāmu un lapu pārskatāmībā.

Plašākas informācijas sniegšana cilvēkiem par ikvienu organizāciju un to izvietotajām reklāmām palielinās reklāmdevēju atbildību, kā arī palīdzēs samazināt to ļaunprātīgu izmantošanu Facebook platformā, skaidro sociālais tīkls.

Tagad lietotāji varēs aplūkot dažādu Facebook lapu reklāmas Facebook, Instagram, Messenger platformās, kā arī partneru vietnēs, pat tad, ja tās netiek rādītas tieši konkrētajam lietotājam. Autorizējoties Facebook platformā, būs iespējams apmeklēt jebkuru lapu un atlasīt «Informāciju un Reklāmas» (Info and Ads). Šajā sadaļā lietotāji varēs redzēt izveidotās reklāmas ziņas, kā arī būs iespējams atzīmēt aizdomīgas reklāmas, izvēloties norādīto iespēju «Ziņot par reklāmu» (Report ad).

#Uzņēmumu pārstāvjiem, kas grib virzīt savu zīmolu Facebook, jāiegaumē, ka kopienas jeb grupas būs svarīgākas nekā jebkad.

Ziņu par to, ka Facebook mainīs ziņu lentas (timeline – angļu val.) algoritmu, dažādi pasaules interneta resursi aprakstīja ar skaļiem virsrakstiem. Daži to nosauca par giljotīnu medijiem, kam Facebook ir viens no galvenajiem lietotāju «piegādātājiem». Daži savukārt metās apgalvot, ka sociālo mediju vide neatgriezeniski mainīsies un nekas neliecina, ka šīs pārmaiņas būs pozitīvas. LinkedIn un Twitter klusē un turpina ierasto praksi – pagaidām pieturēsies pie jau pārbaudītajiem algoritmiem. Vai tā būs viņu lielā iespēja?

Facebook prioritāri ziņu lentā turpmāk rādīs paziņojumus no draugiem, ģimenes locekļiem un grupām, kam pievienojies konkrētais lietotājs, pieņemot, ka šīs ziņas viņu interesē visvairāk. Sociālā tīkla vadītājs Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) uzsver, ka tā ir atgriešanās pie «saknēm», tajā pat laikā neapšaubot, ka zīmoliem savu auditoriju sasniegt būs grūtāk nekā jebkad agrāk. Eksperti norāda, ka tuvāko mēnešu laikā zīmoli pieredzēs būtisku kritumu dabīgajā sasniedzamībā jeb «organic reach» un arī kopējais sociālajā tīklā pavadītais laiks samazinās. M. Zakerbergs gan uzskata, ka šis laiks, kas tiks veltīts Facebook, būs pavadīts kvalitatīvi.

Esmu pietiekami vecs, lai būtu no tās paaudzes daļas, kas savā laikā uztraucās par Tēvoci Semu (par valdību), kas izseko ikvienu mūsu soli ASV, tādējādi laupot jebkādu brīvību un privātumu. Taču šoreiz ir stāsts par Marku Cukerbergu un viņa Facebook idejas zādzību no tās īstajiem izgudrotājiem brāļiem Vinklevossiem (Winklevoss), kuri, tāpat kā Marks, bija Hārvardas studenti.

Tie, kuri ir interesējušies par Facebook rašanos, zina, ka Marks Cukerbergs radīja pasaulē populārāko sociālo tīklu, nozogot ideju no saviem Hārvardas laika biedriem brāļiem Vinklevossiem, kuri sākotnēji radīja platformu CoonectU. Brāļi bija nolīguši Marku, lai viņš palīdz viņiem uzrakstīt kodu. Tā vietā viņš ideju nozaga un izveidoja savu saiti. Šis ir lielisks iemesls, kāpēc vienmēr savas idejas vajag aizsargāt, reģistrējot patentu. Tas, protams, jādara pirms savu ideju izpaušanas tālāk, pat, ja tie ir nākamie darbinieki, kā tas bija Cukerberga gadījumā. Lai vai kā, Marks pārkāpa komercnoslēpumu, kas, balstoties uz ASV likumiem, teic, ka, ja jūs slepeni izpaužat savu ideju kādam citam un varat to pierādīt, tad šis cilvēks nedrīkst vienkārši nozagt jūsu ideju, kā to izdarīja Marks.

«Sociālā tīkla Facebook lēmums sākt ražot viedtālruņus ir aizsardzības, nevis uzbrukuma taktika,» izskanējušās ziņas, ka Facebook nolīdzis vairākus bijušos Apple darbiniekus jauna viedtālruņa izstrādei, komentē medijs Business Insider, norādot, ka šādā gadījumā investoriem «būtu jābēg prom no Facebook brēkdamiem».

Saskaņā ar Facebook darbinieka teikto, kompānijas vadītājs un līdzdibinātājs Marks Cukerbergs (Mark Zuckerberg) ir nobažījies, ka, neattīstot mobilo tālruņu biznesu, Facebook kļūs vien par lietojumprogrammu citām mobilajām plaformām. Tas nozīmē, ka Facebook nevēlas ieiet viedtālruņu tirgū, bet tā ir kompānijas nepieciešamība, raksta Business Inider.

Kā otru argumentu, kādēļ Facebook ideja nav lemta panākumiem, medijs min to, ka tālruņu tehnikas (hardware) ražošana ir sarežģīts un specifisks bizness. Līdz šim tikai divas kompānijas ir spējušas veiksmīgi darboties šajā nozarē – Samsung un Apple, kas ražo datortehniku vairākas desmitgades. Daudzas citas kompānijas, kas darbojas šajā nozarē, piemēram, Research in Motion un Nokia, jau saskaras ar grūtībām.

Sociālais portāls Facebook noalgojis vairākus bijušos kompānijas Apple inženierus, kas iepriekš strādājuši pie iPhone izveides. Paredzēts, ka šie cilvēki izstrādās jaunu Facebook viedtālruni, vēsta The New York Times.

Pieņemot darbā bijušos kompānijas Apple inženierus, Facebook neizsludināja vakances, bet gan līga speciālistus darbā pēc privātām sarunām, ziņo medijs. Facebook vadītājs un līdzdibinātājs Marks Cukerbergs (Mark Zuckerberg) iztaujājis bijušos Apple profesionāļus, uzdodot šoti specifiskus jautājumus, tostarp par viedtālruni iPhone un to, kādas mihroshēmas tajos ir izmantotas.

Šis jau būs trešais Facebook centiens uzsākt pašiem sava viedtālruņa ražošanu, medijam norādīja kāds speciālists, kas jau iepriekš ticis nolīgts Facebook viedtālruņa izstrādei. Jau 2010. gadā TechCrunch rakstīja, ka Facebook strādā pie sava viedtālruņa izveides, tomēr projekts apstājās pusceļā, jo kompānijai radās problēmas sakarā ar pie tā strādājošajiem darbiniekiem, raksta medijs. Savukārt AllThingsD vēstīja pērn par sociālā medija plāniem ielauzties sīkrīku tirgū, sadarbībā ar viedtālruņu ražotāju HTC radot tālruni Buffy.

Ņujorkas finanšu regulators uzlicis 35 miljonu ASV dolāru soda naudu Ziemeļvalstu bankai Nordea par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārkāpumiem, vēsta The Wall Street Journal (WSJ).

Ņujorkas štata Finanšu pakalpojumu departaments paziņojis, ka ir atklājis būtiskus trūkumus Nordea programmās attiecībā pret naudas atmazgāšanu tās filiālēs Baltijā un Dānijā. Regulators arī konstatējis, ka Nordea nav veikusi pietiekamu korespondentbanku uzticamības pārbaudi un tās darījumu uzraudzības sistēma bija neatbilstoša, vēsta WSJ, atsaucoties uz otrdien publicēto regulatora paziņojumu.

Helsinkos bāzētajai Nordea bankai, kurai ir licence darboties kā ārvalstu bankas filiālei Ņujorkā, līdz 2023. gadam bija vairāk nekā 627 miljardu dolāru kopējie aktīvi. Banka figurēja 2016. gada "Panamas dokumentu" noplūdē - tika pieļauts, ka banka palīdzējusi turīgajiem klientiem izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Sociālā tīkla kompānijas Facebook akciju cena pirmo reizi nokritusies zem 29 ASV dolāru atzīmes, kas ir zemākais rādītājs kopš Facebook pirmā publiskā akciju piedāvājuma (IPO), kad viena akcija tika pārdota par 38 ASV dolāriem.

Pēc Facebook IPO kompānijas vērtība palielinājās līdz 104 miljardiem ASV dolāriem. DB jau rakstīja, ka Facebook skeptiķi norāda, ka pašreizējā kompānijas vērtība ir daudz par lielu tādam uzņēmumam, kura peļņa 2011. gadā bijusi viens miljards ASV dolāru, bet apgrozījums - 3,7 miljardi ASV dolāru (apgrozījums gada laikā audzis par 88%).

Kopš pirmā akciju publiskā piedāvājuma Facebook akciju cena ir samazinājusies teju par ceturto daļu no tās sāktonējās vērtības.

Facebook akcijas cenas samazināšanās ietekmē Krievijas lielākais sociālais tīkls VKontakte patlaban ir atcēlis savu pirmo akciju publisko piedāvājumu, baidoties atkārtot Facebook bēdīgo scenāriju, vēsta BBC.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders paziņojis, ka viņam esot pierādījumi, ka caur Ziemeļvalstu banku «Nordea» atmazgāti 405 miljoni ASV dolāru, kas nākuši no čaulas uzņēmumu kontiem Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un tagad jau bankrotējušajā Lietuva bankā «Ūkio bankas», vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Šāda summa minēta Braudera sūdzībā par naudas atmazgāšanu «Nordea» bankā Somijā, ko viņš iesniedzis Somijas varasiestādēm.

Pēc Braudera sniegtajām ziņām, šie naudas atmazgāšanas gadījumi notikuši no 2007. līdz 2013.gadam.

Brauders pieļāvis, ka vēlāk varētu kļūt zināmi jauni fakti par naudas atmazgāšanu caur banku «Nordea», un ka atmazgātā summa varētu būt vēl lielāka.

«Galīgais skaitlis nav zināms,» intervijā «Bloomberg» teicis Brauders.

«Mēs turpinām apstrādāt datus, kas ir mūsu rīcībā, un mēs turpinām saņemt datus no dažādām valstīm,» viņš piebildis.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Banka Citadele turpmāk saziņā ar saviem klientiem izmantos arī Skype pakalpojumus. Bankas lietotājvārds Skype ir banka_Citadele.

Tādējādi ar banku var sazināties telefoniski, ar e-pasta starpniecību, internetbankas starpniecību un, izmantojot Skype profilu zvaniem un cita veida saziņai.

«Skype priekšrocība ir iespēja, izmantojot internetu, bez maksas zvanīt bankai arī tad, ja esat devies ceļojumā vai komandējumā ārpus Latvijas. Ņemot vērā, ka klienti no ārzemēm jau arī iepriekš zvanīja bankai, izmantojot Skype programmu, nolēmām atvērt bankas Citadele Skype profilu, lai klientiem būtu ērtāka saziņa ar banku,» norāda Citadele Privātpersonu un MVU apkalpošanas direkcijas vadītāja Dace Priede.

Drošības apsvērumu dēļ saziņai ar bankas Citadele Klientu atbalsta centru programmā Skype ir pieejama tikai zvanīšanas iespēja, savukārt ziņu sūtīšanai banka aicina izmantot internetbanku, e-pastu, vai arī bankas Citadele Twitter, Facebook un Draugiem.lv kontus.

Finanšu pakalpojumu sniedzējs Luminor paziņojis par jaunas stratēģiskas korporatīvās partnerības uzsākšanu ar konsorciju, kura vadībā būs investīciju fonds Blackstone Group L.P. («Blackstone»).

Darījuma ietvaros «Blackstone» iegādāsies 60% Luminor akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem Nordea Bank AB («Nordea») un DNB Bank ASA («DNB»).

Šis ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, uzsver darījumā iesaistītie.

Apvienojot Nordea un DNB biznesu Baltijas valstīs, Luminor tika izveidota 2017. gadā un ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs reģionā ar 23% tirgus daļu kreditēšanā, kopējiem bankas aktīviem 15 miljardu apmērā, aptuveni 3000 darbiniekiem un 64 klientu apkalpošanas centriem visā Baltijas reģionā.

Nordea un DNB saglabās vienādas kapitāldaļas 20% apmērā, turpinot atbalstīt Luminor ar ilgtermiņa finansējumu, zināšanām un pārstāvniecību Luminor Grupas padomē. Tāpat arī «Blackstone» un Nordea noslēguši papildu vienošanos par Nordea 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.

Sociālā vietne Facebook ieviesīs hashtag (marķējumu) atbalstu, lai lietotāji varētu veiksmīgāk sekot līdzi populārām tēmām, par kurām notiek diskusijas. Vārdam pievienojot simbolu #, tas tiks pārvērsts klikšķināmā saitē, kas apkopos citu cilvēku ierakstus par attiecīgo tēmu. Eksperti to vērtē kā pozitīvu soli, kas zīmoliem pavērs jaunas iespējas.

[Papildināts 8. - 11. rindkopa]

Hashtag lietošanu sāka popularizēt sociālais portāls Twitter. Šobrīd tos atbalsta tādas vietnes kā Pinterest, Tumblr, Google+, Weibo, LinkedIn un Instagram. «Hashtag ir tikai viens solis, lai ļautu cilvēkiem vienkāršāk atklāt to, ko citi runā par noteiktām tēmām un piedalīties publiskās sarunās,» norāda Facebook.

Sociālais medijs norāda, ka turpmāko mēnešu un nedēļu laikā strādās pie tā, lai jauno pakalpojumu padarītu plašāku un kvalitatīvāku. Facebook lietotāji arī var ierobežot savu hashtag pieejamību citiem portālā esošajiem.

Facebook un Httpool izziņo stratēģiskās partnerības uzsākšanu Balkānu reģionā - Bulgārijā, Horvātijā, Serbijā un Slovēnijā, informē Httpool pārstāvji.

Tādējādi Facebook uzsver vēlmi būt tuvāk savam klientam - gan aģentūrām, gan vietējiem uzņēmumiem - un veidot ilgtermiņa sadarbību, lai nodrošinātu iespēju gan viņiem sasniegt lielāku auditoriju, gan arī vēl precīzāk un veiksmīgāk veidot jēgpilnas sarunas.

Httpool ir zināms arī Latvijā kā vienīgais oficiālais LinkedIn un Twitter reklāmu partneris, taču grupas uzņēmums tagad būs arī Facebook oficiālais reklāmas pārdošanas partneris Balkānu reģionā. Šajās valstīs Httpool grupa nodrošinās atbalstu un zināšanas mārketinga stratēģijas veidošanai visās Facebook platformās - Facebook, Instagram, Facebook Messenger un Whatsapp. Tādējādi Httpool izmantos citās platformās uzkrātās zināšanas par veiksmīgām kampaņām un realizēs tās arī Facebook platformās.

Vēloties piesaistīt milzīgo auditoriju, kas izmanto sociālo portālu Facebook, daudzi ietekmīgi zīmoli pērn portālā atvēra savus tiešsasites veikalus, taču pašlaik tos ir spiesti slēgt. Problēma, iespējams, saistīta nevis ar Facebook nepiemērotību tirdzniecībai, bet ar uzņēmumu nemācēšanu sociālo portālu izmantot, vēsta Mashable.

Tādi zīmoli kā Gap, J. C. Penny, Nordstrom un GameStop nesen slēguši savus veikalus Facebook, ziņoja aģentūra Bloomberg.

«Mēs nevarējām atpelnīt ieguldītās investīcijas, tāpēc veikalus slēdzām diezgan ātri,» Bloomberg stāstīja GameStop pārstāvji. «Mums tas izvērtās par vietu komunikācijai ar klientiem, nevis par vietu tirdzniecībai,» norādīja kompānija. GameStop Facebook tiešsaistes veikalu atvēra aizvadītā gada aprīli, taču jau pēc sešiem mēnešiem to slēdza.

«Agrāk tika prognozēts, ka Facebook pārvērtīsies arī par veikalu, taču izrādījās, ka tas ir tā pat kā mēģināt pārdot preces cilvēkiem, kas kopā ar saviem draugiem atpūšas krogā,» norāda analītiķi.

Lielbritānijas varasiestādes apsūdzējušas sociālo portālu Facebook par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Facebook Lielbritānijā nodokļos samaksājis 238 tūkstošus britu mārciņu (aptuveni 203 tūkstoši latu), bet analītiķi apgalvo ka kompānijai vajadzējis maksāt vairāk, vēsta laikraksts The Guaradian.

Facebook apgalvo, ka portāla ienākumi no darbības Lielbritānijā pērn bijuši 20,4 miljonu britu mārciņu (aptuveni 17,4 miljoni latu) apmērā, no kuriem arī maksāti nodokļi. Tomēr analītiķu kompānijas Enders pārstāvji uzskata, ka patiesībā Facebook ienākumi Lielbritānijā sasnieguši 175 miljonus mārciņu (aptuveni 150 miljoni latu). Ironiskā kārtā pērn Facebook Lielbritānijas nodaļas darbinieki gadā vidēji katrs nopelnījuši 275 tūkstošus mārciņu (aptuveni 234 tūkstoši latu), kas ir vairāk nekā portāla samaksātais nodokļos.

Lai izvairītos no nodokļu maksāšanas Facebook esot izmantojis Īrijas galvaspilsētā Dublinā atvērto starptautisko pārstāvniecību, lai noformētu līgumus ar Lielbritānijas reklāmdevējiem. Īrijā uzņēmumiem ir jāmaksā zemāks ienākuma nodoklis nekā Lielbritānijā.

Sociālais tīkls Facebook samaksājis 20 tūkstošus ASV dolāru britu pētniekam Džekam Vaitonam (Jack Whitton), kurš laimīgā kārtā apsteidza kibernoziedzniekus un pirmais atklāja Facebook nepilnību, kas ļautu hakeriem piekļūt sociālā medija lietotāju profiliem, vēsta BBC.

Nepilnība bija sociālā medija piedāvātajā iespējā, kas ļauj Facebook lietotājiem savienot savus mobilos tālruņus ar viņu Facebook lietotāju kontiem. Iespēja ļauj lietotājiem piekļūt saviem Facebook profiliem nevis izmantojot e-pasta adresi, bet viedtālruni, savukārt profila atjauninājumus iespējams veikt, nosūtot teksta ziņojumu. Lai aktivizētu šo iespēju, lietotājam jānosūta teksta ziņojumu uz Facebook. Sociālā tīkla sistēma, savukārt, lietotājam uz tālruni nosūta aktivizācijas kodu, kurš savieno lietotāja Facebook profilu ar viņa viedierīci.

Pašlaik Facebook šo nepilnību ir salabojusi, taču, kā norāda drošības analītiķis Grehams Klūlijs (Graham Cluely), šī nepilnība varēja atstāt ievērojamu negatīvu efektu uz sociālā medija lietotājiem. Riskam, ka visai viegli varētu tikt uzlauzti viņu Facebook konti, bija pakļauti simtiem miljonu lietotāju, norāda G. Klūlijs.

Ziemeļvalstu banku Nordea un DNB iecerēto apvienoto banku Baltijas valstīs pēc izveidošanas varētu pārdot vienai no lielākajām Polijas bankām PKO, kas pirms trim gadiem iegādājās Nordea biznesu Polijā, piektdien, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēstīja Lietuvas ziņu portāls 15min.lt.

Tāda iespēja ir īpaši svarīga ziņai Igaunijai, kur paredzēts izvietot apvienotās bankas galveno biroju. Polijas bankas pārstāvji paziņoja, ka banka plāno jaunus pārņemšanas darījumus ārvalstīs, kas ir ietverti arī pagājušajā nedēļā prezentētajā PKO jaunajā stratēģijā.

«Tas būtu loģiski, jo banka jau iegādājās Nordea Polijā,» 15min.lt teica anonīms avots Igaunijā.

«PKO nesen apstiprināja jauno stratēģiju. Tā paredz uzņēmējdarbības modeļa paplašināšanu ārvalstīs, tādējādi atbalstot mūsu klientu intereses,» ziņu portāls citēja PKO komunikācijas vadītāju Izabelu Švidereku-Kovaļčiku.

Paredzēts, ka DNB un Nordea apvienošanas rezultātā tiks izveidota otrā lielākā banka Baltijas valstīs.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniedzis sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm, vainojot Ziemeļvalstu banku «Nordea» naudas atmazgāšanā.

29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā «Nordea».

Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu «Nordea» 2013.gadā noraidīja Dānijas iestādes, laikrakstam «Financial Times» teicis, ka jauno sūdzību viņš iesniedzis, pamatojoties viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.

Zviedrijas prokuratūra apstiprinājusi, ka saņēmusi Braudera sūdzību, kurā viņš aicina izmeklēt aizdomas par krāpšanu, viltošanu, negodīgu rīcību un naudas atmazgāšanu.

«Nordea» apstiprinājusi, ka ir informēta par Braudera sūdzību un sadarbojas ar attiecīgo valstu iestādēm, kā ari norādījusi, ka bankas princips ir detalizēti neiztirzāt šādus jautājumus. Banka arī uzsvērusi, ka tā seko klientu aktivitātēm un par aizdomīgiem gadījumiem ziņo atbildīgajām iestādēm.

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem nepārprotami sniedz daudz iespēju. Dažādi procesi un cilvēki kā tādi šādā pasaulē var būt daudz sasniedzamāki no gandrīz jebkura planētas stūra.

Šajā pašā laikā notiekošais sev līdzi nes nozīmīgus jaunus riskus. Būtībā daži tehnoloģiju grandi gandrīz pilnībā kontrolē mūsdienu interneta vidi. Tas arī nozīmē, ka, gribot to vai negribot, apzinoties to vai neapzinoties, daudzi ir, iespējams, jau pārmērīgi kļuvuši atkarīgi no dažiem lielajiem šīs jomas līderiem. Attiecīgi no to labvēlības vai kaut vai vienkāršas nerīkošanās var būt atkarīga veselu uzņēmumu dzīve. Nav arī tā, ka šai atkarībai īsti būtu kāda daudzmaz reāla jēdzīga alternatīva. Faktiski mūsdienu pasaulē ir vien daži tehnoloģiju un interneta durvju sargi, kuru darbības tad attiecīgi arī nosaka to, kas vispār notiek šajā vidē. Tam tādējādi ir liela ietekme arī uz veselu kaudzi cilvēku un citu uzņēmumu dzīvi un informācijas telpu kā tādu.

Nesen Facebook piedāvāja savu kārtējo jaunumu – sponsorētās publikācijas (Promoted Posts). Tagad Facebook lapu (Facebook Page) īpašnieki var virzīt savas publikācijas par maksu. Un proti, par noteiktu samaksu Facebook garantē, ka publikāciju ievēros noteikts Lapas sekotāju skaits. Turklāt šis skaits būs lielāks, nekā gadījumā, kad kompānija savu materiālu publicēs līdzšinējā veidā, bez maksas.

Zem publikācijas izvietots «Promote Post» taustiņš. Nospiežot uz to, jums tiek piedāvāts izvēlēties budžetu un parādīts ziņas ekspozīciju skaits. Apmaksātā publikācija «apgrozībā» atradīsies trīs dienas. Tāpat būs pieejama tās statistika.

Līdz šī jauninājuma ieviešanai Facebook lapu īpašnieki publikāciju virzīšanā savu sekotāju vidū bija samērā ierobežoti. Tagad kompānijām parādījusies lieliska iespēja komunicēt ar saviem faniem un novirzīt viņiem nepieciešamo informāciju, piemēram, par akcijām, produktiem, informēt par pēdējiem jaunumiem utt. Vai tas ir labi vai slikti? Kompānijas to vērtē kā lielisku iespēju. Bet kāda pret to būs Facebook lapas sekotāju attieksme, kuri savā ziņu lentē aizvien biežāk saskarsies ar kompānijas visai uzbāzīgajiem reklāmas ziņojumiem? Veiciet eksperimentu. To var izdarīt par nieka 5 USD. Taču jau sākotnēji nav grūti iedomāties: jo biežāk kompānija šādā veidā virzīs savus produktus, jo vairāk sekotāju tā zaudēs. Jāsaprot, ka jūsu fani «Like» nospiež ne jau tāpēc, lai regulāri no jums saņemtu garlaicīgu reklāmu. Tāpēc kompānijām ļoti uzmanīgi jāizvēlas publikāciju tematika, kurus tā plāno virzīt savu fanu vidē.