Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

AS IDX1R, IPAS "Indexo" meitas uzņēmums, kas nākotnē, pēc bankas licences saņemšanas, kļūs par "Indexo" banku, Komercreģistrā ir iesniedzis lūgumu reģistrēt AS IDX1R valdi un padomi jaunā sastāvā.

Izmaiņas paredz, ka par uzņēmuma un nākotnes "Indexo" bankas valdes priekšsēdētāju kļūs Valdis Siksnis. Savukārt, par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Valdis Vancovičs.

Tāpat jaunveidojamās "Indexo" bankas valdes locekļi būs Tīna Kukka, kura šobrīd ir bankas projekta licencēšanas vadītāja un vēlāk būs bankas finanšu vadītāja, Vladimirs Bolbats, kurš gādā par bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi, Gints Ozoliņš, kura kompetence ir tehnoloģiju attīstība, Evija Sloka, kura būs bankas risku vadītāja, Ieva Margeviča, kā bankas mārketinga un komunikācijas vadītāja un Līga Katrīna Kļaviņa, kura būs bankas darbības atbilstības vadītāja.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Stratēģiskais investors pagājušā gada septembrī iegādājies 52,59% "PrivatBank" akciju, taču darījuma īstenošanai nepieciešams Eiropas Centrālās bankas (ECB) akcepts, liecina bankas 2021.gada pārskats, par kuru auditorkompānija "Grant Thornton" atteikusies sniegt atzinumu.

Pārskatā minēts, ka 2020.gada oktobrī bankas akcionāri pieņēma lēmumu sākt stratēģiskā investora piesaistīšanas procesu. Bankai izdevās piesaistīt stratēģisko investoru no Eiropas, un 2021.gada septembrī parakstīts līgums par 52,59% bankas akciju iegādi.

"Bankas vadība ir pārliecināta, ka pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un ECB apstiprinās stratēģisko investoru, un pēc tam, kad kapitāla pietiekamība tiks nodrošināta ar kapitāla pieaugumu, banka sekmīgi ieviesīs jauno attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu pozitīvu nākotnes naudas plūsmu, un tas ļaus vadībai nākotnē piemērot bankai darbības turpināšanas principu," pausts gada pārskatā.

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ir pabeigusi bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu, kura ietvaros Ripplewood un divpadsmit starptautisku investoru grupa kļuvusi par bankas Citadele akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabā 25% bankas akciju. Papildus jaunie akcionāri kopā ar ERAB palielināja bankas Citadele pamatkapitālu par 10 miljoniem eiro.

«Esmu gandarīts par šī svarīgā darījuma veiksmīgu pabeigšanu. Bankas Citadele akciju pārdošanas darījums noslēdz būtisku posmu Parex bankas restrukturizācijas procesā. Pateicoties profesionālai bankas vadībai un darbiniekiem, ir izveidota sekmīgi strādājoša banka, kurai tagad ir atrasti stabili, uz nākotni orientēti investori. Latvijas banku sektorā ir ienācis jauns un kvalitatīvs kapitāls, kas dos nozarei kopumā papildus attīstības impulsu un dažādos Latvijas banku sektoru,» saka PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Otrajā lasījumā tika atbalstīts jaunā Latvijas Bankas likuma projekts, kā arī lielākā daļa pavadošo likumprojektu paketes, kurā kopumā ietilpst 24 likumprojekti.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē toreizējais deputāts Gatis Eglītis (JKP) uzsvēra, ka vienmēr bijis skeptisks par šo iestāžu apvienošanu, jo nesaredz īpašu efektivitāti un uzlabojumus. "Tas ir politisks projekts. Es nesaskatu, ka tagad viens plus viens būs trīs, tie paši divi vien būs. Ja nebanku kreditētāju uzraudzība no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārietu pie apvienotās struktūras, tad viens plus viens būtu trīs," sacīja Eglītis.

Arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) iepriekš sacīja, ka viņam nav skaidra apvienošanas būtība un turpmākais finanšu sektora uzraudzības jautājums. Kiršteins vērsa uzmanību, ka nav atrisināti tiesvedības riski gadījumos, ja kāda starptautiska finanšu institūcija vai komercbanka vērsīsies tiesā ar prasību pret Latvijas Banku. Tāpat Kiršteins pauda viedokli, ka nav atrisināts jautājums par uzraudzības politikas ietekmi uz Latvijas Bankas reputācijas riskiem.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm izskatīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB banka» maksātnespējas pieteikumu un paziņoja, ka nolēmums šajā jautājumā būs pieejams 12.septembrī tiesas kancelejā.

Šodienas tiesas sēde ilga vairāk nekā piecas stundas, kuras laikā, aiz slēgtām durvīm, tika uzklausīti gan bankas, gan FKTK argumenti.

Pēc tiesas sēdes FKTK pārstāvis žurnālistiem norādīja, ka komisija vēl aizvien uzskata, ka bankā ir iestājusies maksātnespēja. Viņš arī atzina, ka viens no strīdiem bankas un komisijas starpā ir tieši par dažādu bankas aktīvu vērtību. Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs iepriekš vainojis kukuļa izspiešanā, nepiedalījās lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku», apliecināja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Ņemot vērā Latvijas Bankas padomes iepriekš pieņemto lēmumu par iespējama interešu konflikta novēršanu, Rimšēvičam šā gada februārī atgriežoties Latvijas Bankas prezidenta amatā, viņš nekādā veidā nav piedalījies lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku».

Tas attiecas gan uz lemšanu Eiropas Centrālās bankas Padomē attiecībā uz uzraudzības jautājumiem, gan Latvijas Bankā saistībā ar «PNB bankas» dalību maksājumu sistēmās, monetārās politikas operācijās u.tml,» sacīja Silakalns.

Jau vēstīts, ka no ceturtdienas plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.