Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2023.gadā pieaugusi par 11,5%, sasniedzot 1533 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,1%, sasniedzot 1553 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1502 eiro, kas ir pieaugums par 12,2% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Vidējā bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu pagājušajā gadā pieauga par 11,5%, sasniedzot 10,14 eiro. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,46 līdz 12,76 eiro jeb par 11,3%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums - attiecīgi par 13% un 1,5% gada laikā.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 6,6 % jeb 68 eiro, sasniedzot 1 100 eiro, lieciena Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 7,0 %, sasniedzot 1 101 eiro, februārī – par 7,8 % (1 085 eiro), bet martā tās gada pieauguma temps bija viszemākais - 5,0 % (1 113 eiro).

2020. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 1,2 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 812 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 812 eiro. Gada laikā tā pieauga par 6,3 %, bet, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, samazinājās par 0,8 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 4,3 %.

2023. gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 525 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 163 eiro jeb 12,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,48 eiro jeb par 13,8 %.

2023. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 4,3 %, bet stundas samaksa – par 14,1 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 114 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 114 eiro jeb 73,0 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 11,7 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu par 0,1 procentpunktu, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas lejupslīdes palēnināšanos.

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies, taču piecās nozarēs vidējā samaksa gada laikā augusi virs 10%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Galerijā augstāk skaties, kā gada laikā mainījusies bruto darba samaksa dažādās nozarēs!

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 75 eiro, sasniedzot 1036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7%, bet pārējos ceturkšņos – no 8,1 līdz 8,4%.

2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6 %. Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais – 430 eiro. 2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8 % (no 400 līdz 555 eiro), Igaunijā izmaiņas bija mazākas – pieaugums par 40 eiro jeb 8,0 % (no 500 līdz 540 eiro).

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija 1623 eiro, kas ir par 11% jeb 162 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada pirmajā ceturksnī augusi par 8,9%, sasniedzot 1614 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 16,3%, sasniedzot 1657 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 1606 eiro, kas ir pieaugums par 17,6% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 0,8%. Tostarp vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā attiecīgajā periodā samazinājusies par 0,7%, vispārējās valdības sektorā - par 1,6%, bet privātajā sektorā bija pieaugums par 1,8%.

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieaugusi par 3,9 % jeb 42 eiro, sasniedzot 1 118 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 3,6 %, sasniedzot 1 113 eiro. Maijā gada pieauguma temps bija viszemākais – 2,5 % (1 105 eiro), bet jūnijā tas pakāpās līdz 5,6 % (1 134 eiro).

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 824 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 824 eiro. Gada laikā tā pieauga par 3,9 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, – par 1,5 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 2,0 %.

2021. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 207 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 105 eiro jeb 9,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 7,1 % (no 7,39 līdz 7,92 eiro).

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %, savukārt stundas samaksa samazinājās par 4,1 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 891 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,6 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 9,7 %.

No 2021. gada 1. janvāra valstī pieauga minimālā alga – no 430 eiro līdz 500 eiro jeb par 16,3 %, tika paaugstināts ienākumu slieksnis, virs kura netiek piemērots neapliekamais minimums, nedaudz samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā un solidaritātes nodokļa likmes, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lieliem ienākumiem.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

2023. gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 549 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,8%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,45 eiro jeb par 14,9%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa nedaudz samazinājās - par 0,3%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1126 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,7%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gada trešajā ceturksnī bija 1250 eiro. Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni (1107 eiro), tā pieauga par 144 eiro jeb 13%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 932 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4%.

2018. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 961 eiro un gada laikā tā pieauga par 8,6 % jeb 76 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā, bet Rīgā tā pārsniedz 1000 eiro.

Salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, privātajā sektorā algas augušas straujāk nekā sabiedriskajā. Vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 957 eiro, gada pieaugums – 8,9 %, sabiedriskajā sektorā – 969 eiro (8,1 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pieauga līdz 923 eiro jeb par 9,0 %.

2018. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa, kas tiek aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 713 eiro. Gada laikā tā pieauga par 10,2 %, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

2017. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 65 eiro jeb 7,5 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017. gada 3. ceturksnī bruto darba samaksas samazinājās par 0,2 % jeb diviem eiro. Bruto darba samaksas fonds 2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, palielinājās par 8,3 % jeb 162,3 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,7 % jeb 5,7 tūkst.

2017. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 674 eiro, kas bija par 6,7 % vairāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 5,9 % jeb 64 eiro, sasniedzot 1 147 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 5,7 %, sasniedzot 1 174 eiro, augustā – par 5,4 % (1 137 eiro), bet septembrī – par 6,8 % (1 131 eiro).

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni, bruto darba samaksa pieauga par 2,7 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 844 eiro jeb 73,5 % no bruto atalgojuma. Gada laikā tā pieauga par 6,0 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, – par 2,4 %.

2020. gada 3. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1 144 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,1 %. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija par 16 eiro lielāka (1 160 eiro) nekā privātajā, taču tās gada pieauguma temps bija divreiz lēnāks (3,3 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 125 eiro jeb par 4,1 %.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2017. gada 1. ceturksnī valstī bija 886 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 59 eiro jeb 7,2 %, kas ir straujāks kāpums nekā vidēji 2016. gadā (5,0 %).

2017. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 648 eiro, kas ir par 6,4 % vairāk nekā 2016. gada 1. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

No 2017. gada 1. janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā, - no 75 uz 60 eiro, bet valstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 līdz 380 eiro jeb par 2,7 %.

Straujais patēriņa cenu kāpums par 3,2 % 2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju - reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 3,1 %.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021.gada otrajā ceturksnī augusi par 9%, sasniedzot 1215 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,4%, sasniedzot 1291 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1268 eiro, kas ir pieaugums par 14,8% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieaugusi par 4,6% - no 8,2 līdz 8,57 eiro.

2017. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 927 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 74 eiro jeb 8,7 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017. gada 2. ceturksnī bruto darba samaksas pieaugums bija 4,8 % (par 42,7 eiro).

Bruto darba samaksas fonds 2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, palielinājās par 9,1 % jeb 173,2 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,3 % jeb 2,5 tūkst.

2017. gada 2. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 676 eiro, kas bija par 7,8 % vairāk nekā 2016. gada 2. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

No 2017. gada 1. janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā, - no 75 uz 60 eiro, bet valstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 līdz 380 eiro jeb par 2,7 %.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir uzsākusi pārskatīt 2011.gadā piešķirtās un pārrēķinātās vecuma, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas, piemērojot koriģētos algu indeksus, informē VSAA.

Pensijas apmērs tiek pārskatīts no 2017.gada 1.janvāra un, ja tas ir lielāks par iepriekš saņemto pensijas apmēru, tad ne vēlāk kā līdz 2017.gada 30.jūnijam VSAA izmaksās pārskatītās pensijas starpību un uz pensionāra deklarētās dzīves vietas adresi nosūtīs lēmumu par jauno pensijas apmēru.

VSAA vērš uzmanību, ka pārskatīšanas rezultātā ne visu pensiju apmēri mainīsies.

Vecuma pensijas apmērs tiks saglabāts iepriekšējā apmērā ja vecuma pensija bija piešķirta minimālajā apmērā, un pārskatīšanas rezultātā aprēķinātais vecuma pensijas apmērs nesasniedz minimālo apmēru; vecuma pensija piešķirta iepriekš saņemtās invaliditātes vai izdienas pensijas apmērā, un pārskatīšanas rezultātā aprēķinātais vecuma pensijas apmērs nesasniedz iepriekš saņemtās invaliditātes vai izdienas pensijas apmēru; vecuma pensija, kas piešķirta pirms 2011.gada, katru gadu ir pārrēķināta par papildus uzkrāto pensijas kapitālu.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Valdība otrdien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu precizēt un pilnveidot I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību. Savukārt izmaiņas pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanas jautājumu valdība vienojās skatīt kontekstā ar 2016.gada budžeta izstrādi šī gada vasarā, informē LM.

Līdz ar to LM virzītais likumprojekts Par valsts pensijām būs jāsadala un diskusijas par iespējamām izmaiņām pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanā turpināsies.

Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver, ka šodien valdībā pieņemtais lēmums nav taisnīgs pret pensionāriem un veicina sabiedrības neuzticību valdības solījumiem uzlabot pensijas vecuma cilvēku stāvokli. «Joprojām neatbalstu likumprojekta sadalīšanu, jo tajā iekļautie pasākumi no politikas attīstības viedokļa ir vienlīdz svarīgi un novērstu gan krīzes radītās sekas, gan mazinātu nabadzību un uzlabotu pensionāru dzīves kvalitāti. Turklāt valsts budžeta iespēju kontekstā nav korekti pretnostatīt dažādas sabiedrības grupas, jo visvairāk nabadzības riskam šobrīd ir pakļauti tieši pensionāri. Mans uzdevums ir pildīt valdības deklarācijā noteikto, tāpēc diskusijas vēl turpināsim nākamā gada budžeta veidošanas procesā,» akcentē U.Augulis.

Pensija nav sarunām pateicīga tēma. Statistika rāda, ka cilvēki par savu pensiju neinteresējas, jo tā lielākoties, asociējas ar tālu nākotni un cilvēkam neizprotamu aprēķinu metodiku, kas nosaka pensijas ikmēneša apmēru seniora gados neatkarīgi no mūsu šīsdienas izvēlēm.

Patiesībā viss ir vienkārši – nākotnes pensija katru dienu pamazām "aug", un tā ir atkarīga no diviem galvenajiem lielumiem: mūsu nomaksāto nodokļu apjoma un tā, cik daudz šī nākotnei "uzkrātā" nauda spēs nopelnīt papildus. Jo daļa no mūsu pensijas (t.s. pensijas otrais līmenis) tiek ieguldīta akcijās un vērtspapīros, kas ļauj ne tikai apsteigt inflāciju, bet ilgtermiņā – nodrošināt kapitāla pieaugumu un jūtami lielāku pensiju. Kāpēc par nākotnes pensiju ir svarīgi domāt savlaicīgi un kādi ir būtiskākie lēmumi, kuri jāpieņem katram individuāli, jo ne valsts, ne pensijas pārvaldītājs to cita vietā izdarīt nevar?

Kā izvēlēties savu pensiju pārvaldītāju?

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu 2020. gadā bija 1 143 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2019. gadu, vidējā mēneša alga palielinājās par 66 eiro jeb 6,2 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 7,47 līdz 7,97 eiro)

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 841 eiro jeb 73,6 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,1 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 5,9 %.

Bruto darba samaksas mediāna 2020. gadā bija 893 eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu (832 eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums 7,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2020. gadā bija 664 eiro un gada laikā tā pieauga par 5,9 %.Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar šādu periodu pērn, pieauga par 8,3 % jeb 84 eiro, sasniedzot 1091 eiro par pilnas slodzes darbu. Un 12 no 19 pamatnozarēm vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par 1000 eiro.

Septiņās no tām - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo rādītāju valstī.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, mākslas, izklaides un sporta nozarē, kā arī izglītībā.

Visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 15,1 %, galvenokārt palielinoties algām veselības aizsardzības nozarē. Gada laikā vidējā darba samaksa palielinājās virs 10 % arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (11,8 %; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings, kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi), būvniecībā - par 11,0 % un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (10,2 %; straujāk juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē, kur vidējās darba samaksas pārmaiņas vairāk ietekmēja darbinieku skaita samazinājums nevis darba samaksas fonda pieaugums, un arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu nozarē).

2015. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī sasniedza 818 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Vidējā bruto darba samaksa pieauga par 6,8 % jeb 52 eiro, saglabājot tādu pašu pieauguma tempu kā 2014. gadā.

2015. gadā vidējā neto darba samaksa bija 603 eiro jeb 73,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 7,6 %. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos 2015. gada 1. janvārī no 24 % līdz 23 %. 2015. gada sākumā mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro (pieaugums par 12,5 %), kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

2015. gadā reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,2%, pieauga par 7,4%.

2015. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 799 eiro, sabiedriskajā sektorā – 855 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā – 797 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 7,9 % gadā, sabiedriskajā sektorā kāpums par 5,2 % un vispārējās valdības sektorā – par 6,2 %.

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei, informē tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.

Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem:

Šā gada 1.oktobrī plānots indeksēt visas pensijas (bez piemaksas), ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, informē Labklājības ministrija (LM).

Pensijas vai tās daļas apmērs, kas tiks pakļauts pensiju indeksācijai, šogad būs 285 eiro jeb 200 lati. Turpmākajos gados pensijas vai tās daļas apmērs būs vienāds ar 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.

Ja kopējais faktisko patēriņa cenu un iemaksu algas indekss būs mazāks par skaitli 1, valsts pensijas nepārskatīs. Ja apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procenti būs lielāki par 15%, iemaksu algas indeksa noteikšanai piemēros 15%. Savukārt, ja pensijas pārskatīšanai kārtējā gadā aprēķinātais pensijas apmērs būs mazāks par iepriekšējā gadā pārskatīšanai noteikto pensijas apmēru, tad pārskatīs iepriekšējā gadā noteikto pensijas apmēru.