Ekonomikas ministrijas (EM) šā gada jūnijā izsludinātajā konkursā par licences saņemšanu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā saņemti divi piedāvājumi no pretendentiem Latvijā un Lietuvā, biznesa informācijas portāls db.lv uzzināja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu licencēšanas komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Ministrijas Sabiedrisko attiecību daļā neatklāja uzņēmumus, kas iesnieguši pieteikumus.

Lasi Arī:

Naftas meklēšana jūrā - miljoni par kaķi maisā

Izsludina konkursu par ogļūdenražu izpēti un ieguvi Latvijas teritoriālajā jūrā

EM atgādina, ka konkursa priekšmets ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā ir licences laukums 31,65 km2 platībā, kas atzīts par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve. Iegūstamās naftas daudzums minētajā iegulā pēc Valsts Ģeoloģijas dienesta 2002. gada Pārskata par Baltijas jūras objekta E17 seismisko datu pārapstrādi un interpretāciju ir 27-110 milj. barelu (sagaidāmie – 58 milj. barelu).

Naftas meklētājiem ir jārēķinās ar vairākus miljonus eiro vērtām investīcijām, kas var nevainagoties ar kārotā medus poda atrašanu

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi atklātu konkursu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas teritoriālajā jūrā. Konkursa priekšmets ir licences laukums 31,65 km2 platībā starp Papi un Būtiņģi, kas atzīta par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve. Iesniegumu pieteikšanas termiņš ir 2017. gada 11. septembris.

«To, cik pievilcīga būs iespējamā ieguve, noteiks neskaitāmi faktori,» saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. «Primāri, protams, juridiskās formalitātes, respektīvi – vai nav kādu domstarpību ar kaimiņvalstīm, precīzi noteiktas attiecības ar valsti utt. Tāpat jārēķinās arī ar šobrīd pastāvošo situāciju naftas tirgū pasaulē un attiecīgi arī ar salīdzinoši zemo cenu, kas daudzu spēlētāju interesi varētu mazināt. Protams, tas neizslēdz iespēju, ka apstākļi varētu novest arī līdz ieguves uzsākšanai, taču visticamāk, ka ne ātrāk kā tuvāko trīs-piecu gadu laikā. Noteikti izšķirīgi parametri interesentiem būs ieguves apstākļi – naftas ieguves īpatnības, dziļums, naftas kvalitāte.» Viņš vērtē, ka naftas ikgadējais ieguvums nebūtu liels. «Tas nozīmē, ka arī ietekme uz ekonomiku būtu pozitīva, bet ne milzīga. Piemērs ir Lietuva. Reti kurš zina, ka nelielos apjomos dienvidu kaimiņš naftu jau iegūst. Tas ļautu uzlabot valsts finanses, taču būtu jārēķinās, ka atkarībā no ieguves intensitātes ieguves ilgums būtu ierobežots,» saka ekonomists. Uzņēmējam apņemoties meklēt naftu jūrā, jārēķinās ar vairāku miljonu eiro lielām investīcijām.

Negaidīti uzradies dabas resursu nodoklis ogļūdeņražu izpētes un ieguves uzņēmumiem, ko VARAM grasās ieviest jau 2022.gadā, rosina izvērtēt turpmāko darbību un investīcijas Latvijā. Šī iemesla dēļ var tikt pārtraukta turpmāka ogļūdeņražu izpēte un potenciālā ieguve, ko Lietuvā reģistrētā slēgtā akciju sabiedrība (UAB) "Geobaltic" bija paredzējusi veikt Gudenieku apvidū noteiktajā licences laukumā, informē uzņēmums.

UAB "Geobaltic" norāda, ka jau aptuveni četrus gadus tika veikti izpētes priekšdarbi un noritēja cīņa ar birokrātiskiem šķēršļiem, līdz beidzot tika saņemtas atļaujas, kas iepriekš netika izsniegtas tiesību aktos esošo nepilnību un neskaidrību dēļ. Beidzot bija tikts līdz posmam, kas saistīts ar vislielākajām investīcijām - izpētes un ieguves urbuma ierīkošanai.

Taču ar nepatīkamu pārsteigumu pienāca 31.maijs, kad VARAM publicēja dabas resursu nodokļa likumprojektu. Tas faktiski noteica jaunu būtisku nodokli, kas pamatos sagrauj uzņēmuma finanšu darbības plānojumu, norāda uzņēmums.

Izvērtējot jauno nodokli, arī bez detalizētiem aprēķiniem ir skaidrs, ka līdz šim veikto investīciju atgūšana nebūs iespējama. Īpaši uzņēmējus mulsina negaidītības faktors. Iepriekš zinot par šādu nodokli, būtu iespējams izvērtēt nosacījumus un neuzsākt Latvijā darbību, kas nenes peļņu pārlieku lielās nodokļu nastas dēļ. Taču šai gadījumā neparedzētais nodoklis uzrodas jau ar valsts izdotām licencēm darbību uzsākušiem uzņēmumiem. Šāda nodokļu vides nestabilitāte neļauj uzņēmējdarbībai Latvijā justies drošai, norāda uzņēmums.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga par vairāk nekā 6% pēc Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmuma samazināt naftas ieguvi. Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā nedaudz palielinājās.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā. Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā. Naftas ieguvi samazinās arī Gabona, Kazahstāna un Omāna.

Šie samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

OPEC+ no maija samazinās naftas ieguvi par 1,15 miljoniem barelu dienā papildus 0,5 miljonu barelu dienā samazinājumam no Krievijas. Krievija jau ir apņēmusies no marta samazināt ieguvi par 0,5 miljoniem barelu dienā līdz gada beigām. Tomēr faktiskais ieguves ierobežojums būs ap miljonu barelu dienā, jo Krievija jau februārī ražoja par 0,7 miljoniem barelu dienā mazāk.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Īstenojot gudru politiku, Latvijā ne tikai var turpināt kūdras ieguvi, bet arī jau izstrādātajos kūdras laukos īstenot agrovoltāžu — ražot elektroenerģiju un audzēt dažādas kultūras, kuras var izmantot kā barību dzīvniekiem, izejvielu būvmateriālu un substrātu ražošanai, tādējādi nozare no CO2 emitētājiem kļūtu par CO2 piesaistītājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle, LVMI Silava pētniece dr. geol. Ilze Ozola. Viņa uzsver, ka šāds risinājums būtiski maina teju par likvidējamo un videi kaitīgo pasludinātās kūdras nozares nākotnes attīstības iespējas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar kūdras ieguvi Latvijā ES Zaļā kursa kontekstā?

Pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījušies uzsvari, kāpēc ir jāpārtrauc kūdras ieguve. Proti, agrāk purvu slēgšana tika pamatota ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tad to pamatoja ar klimata — siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu, bet pavisam nesen abi argumenti ir apvienoti. Vienlaikus ir skarbs piemērs, kur Īrija vēlējās būt par savdabīgu pionieri visas Eiropas Savienības mērogā un slēdza kūdras ieguvi, un pat mēģināja atteikties no kūdras produktu izmantošanas, bet pēc neilga brīža šos produktus nācās importēt, tostarp no Latvijas, un galu galā atsākt kūdras ieguvi.

#Ar melnā zelta ieguves izpēti pašlaik Latvijā reāli nodarbojas viens uzņēmums – SIA Baltic Oil Management.

Naftas lauku izpētē un melnā zelta ieguvē šīs jomas pionieri ir iestiguši normatīvu muklājā, tomēr izmaiņas tiek solītas

Tādu ainu rāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde.

Ar melnā zelta ieguves izpēti pašlaik Latvijā reāli nodarbojas viens uzņēmums – SIA Baltic Oil Management, tomēr tas nav pirmais, kurš mēģinājis šajā jomā darboties. DB jau iepriekš vēstīja, ka pirmo naftas ieguves un izpētes licenci Latvijas ūdeņos Baltijas jūrā 2004. gadā saņēma naftas kompānija Odin Energi. Pirmā interesi par naftas izpēti jūrā izrādīja ASV kompānija Amoco, ar kuras meitasuzņēmumu Amoco Latvia Petroleum Company arī 1996. gadā tika noslēgts līgums, kurš būtu stājies spēkā pēc tam, kad parakstītu vienošanos par Latvijas un Lietuvas jūras robežu. Taču pēc apvienošanās ar kompāniju British Petroleum (BP) Amoco atteicās no darbības Baltijas jūras austrumu piekrastē.

Šonakt Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība atjaunota pagaidu režīmā, aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Pašlaik situācija ar notekūdeņu ieplūšanu jūrā atrisināta un tie vairs neiztek ārpus attīrīšanas iekārtām, apgalvo pašvaldība.

Patlaban iedarbināti septiņi sūkņi, kas pārpumpē notekūdeņus, apejot sagruvušo priekšattīrīšanas bloku, lai novērstu neattīrītu notekūdeņu nokļūšanu jūrā.

Papildināta - Liepājā vidē noplūduši aptuveni 1250 kubikmetri neattīrītu notekūdeņu 

Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas rezultātā vidē noplūduši aptuveni 1250...

Pēc Lazdānes vārdiem, SIA "Liepājas ūdens" darbinieki kopā ar ekspertiem kopš avārijas brīža meklēja tehniskos risinājumus konstrukciju atjaunošanai. Šajā laikā bija apturēta notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tikuši uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās.

Pašvaldības pārstāve klāstīja, ka šodien turpināsies avārijas seku novēršanas darbi, sagruvušās sienas tehniskā ekspertīze un iemeslu skaidrošana kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes ekspertiem. Tāpat tiek veiktas ūdens analīzes un sekots līdzi ūdens kvalitātes izmaiņām.

Arī Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģiona pārvaldes vadītāja Evita Šestakova intervijā TV3 atzina, ka neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas ir pārtraukta. Viņa stāstīja, ka vakar vakarā VVD saņēma ziņu no SIA "Liepājas ūdens", ka ir sākta notekūdeņu sūknēšana uz attīrīšanas iekārtām.

Jautāta, cik ilgi vēl varētu saglabāties Liepājas pusē noteiktais aizliegums peldēties jūrā, Šestakova atbildēja, ka pagaidām vēl tiek ņemtas analīzes un iepriekš noteiktie ierobežojumi paliek spēkā līdz brīdim, kad publiski tiks izziņota cita informācija.

Pēc sākotnējām aplēsēm, jūrā vairāk nekā diennakts laikā varētu būt noplūduši ap 12 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu, tomēr šie dati vēl tiks precizēti.

Lūgta komentēt notikušās vides avārijas nopietnību, Šestakova atbildēja, ka jūrā noplūdušo neattīrīto notekūdeņu daudzumu nevar nosaukt ne par mazu, ne lielu, taču viņa salīdzināja, ka, piemēram, Rīgā lielu lietavu periodā Daugavā nokļūst ap 50 000 līdz 80 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu vienā reizē, kas ir krietni vairāk nekā Liepājā notikušās avārijas laikā.

VVD pārstāve gan uzsvēra, ka tagad ir ļoti svarīgi saprast, kādi bija notekūdeņu attīrīšanas būves sagrūšanas cēloņi, lai nākotnē nepieļautu līdzīgas avārijas atkārtošanos.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē sabrukusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

VVD aprēķinās Liepājas attīrīšanas iekārtās notikušās avārijas rezultātā videi nodarīto kaitējumu un vērtēs amatpersonu atbildību.

Kā pirmdien skaidroja SIA "Liepājas ūdens" vadītājs Andis Dejus, tehniskā konstrukcija līdz šim bija tāda, ka abas sekcijas darbojās kopā, tādēļ tagad ir jārada tehniskais risinājums, lai tās atdalītu. Pieņemts lēmums būvēt kanalizācijas vadu, kas apietu sagruvušo sekciju.

Būve ir celta 2009.gadā. Ņemot vērā, ka tā ir virszemes būve, speciālisti to apsekojuši katru dienu, un nekas neesot liecinājis, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena varētu atdalīties.

Tiešu draudu cilvēku veselībai avārijas rezultātā nav, bet iedzīvotāji aicināti tuvāko dienu laikā izvairīties no peldēšanās Liepājas apkārtnē, īpaši Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, jo straumes virzās uz turieni. Atbildīgie dienesti veic ūdens paraugu monitoringu, lai sekotu līdzi ūdens kvalitātei.

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Atļaus nodrošināt derīgo izrakteņu ieguvi «Rail Baltica» trasē atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam, paredz šodien Ministru kabineta (MK) atbalstītie grozījumi dzelzceļa projekta «Rail Baltica» teritorijas izmantošanas nosacījumos.

Valdība šodien atbalstīja grozījumus noteikumos par nacionālā interešu objekta - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras «Rail Baltica» - teritorijas izmantošanas nosacījumiem. Grozījumu mērķis ir nodrošināt derīgo izrakteņu ieguvi «Rail Baltica» skartajā trasē, līdz tajā tiek uzsākti būvdarbi atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam.

Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izveidotā Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistra datiem, Latvijas teritorijā ģipšakmens atradnes sastopamas astoņu novadu teritorijās - Apes, Baldones, Ķekavas, Mālpils, Salaspils, Siguldas, Stopiņu, un Vecumnieku novados. Tikai Salaspilī šobrīd notiek ieguves darbi. Nozīmīgs potenciāls novērtēts ģipšakmens atradnēs «Saulkalne», Salaspils novadā, tām pārklājoties ar «Rail Baltica» projektam noteikto teritoriju. Vienlaikus ģipšakmens ieguvi ģipšakmens atradnēs «Saulkalne» ierobežo arī citi infrastruktūras objekti - maģistrālais gāzes vads Rīga-Paņeveža, kā arī autoceļš A4.

Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.

Šādai situācijai iemesli ir vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.

VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka "valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība".

Lietuvas valsts kontrolētā enerģētikas grupa "Ignitis group" neplāno piedalīties izsolē par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, paziņoja grupas preses pārstāvis Pauļus Kalmants.

Neoficiāli zināms, ka "Ignitis group" ir uzvarējusi pirmajā konkursā par 1,8 miljardus eiro vērta vēja parka ar 700 megavatu (MW) jaudu izveidi Baltijas jūrā. Oficiāli konkursa uzvarētājs tiks paziņots rudenī, kad arī gaidāms konkurss par otrā vēja parka būvniecību.

"Esam sasnieguši savu mērķi, kas noteikts atjaunotajā "Ignitis group" stratēģijā, iegūt vienu atkrastes vēja parka projektu Lietuvā, kura komerciāla darbība sāktos līdz 2030.gadam," Kalmants teica ziņu aģentūrai BNS.

"Tādēļ pašlaik mēs neplānojam piedalīties konkursā par otra 700 MW vēja parka izveidi Baltijas jūrā," viņš stāstīja, piebilstot, ka kompānija plāno piedalīties konkursos par vēl viena vēja parka izveidi citā grupas tirgū Baltijas valstīs, Somijā vai Polijā.

Dānijai piederošās Grenlandes parlaments otrdien nobalsoja par likumu, kas aizliedz urāna ieguvi un tā atradņu izpēti šajā teritorijā, izpildot valdošās kreisās partijas vēlēšanu kampaņas solījumu.

Kreisā partija "Inuit Ataqatigiit" (IA) ("Tautas kopība") aprīlī uzvarēja pirmstermiņa vēlēšanās, kuras izraisīja domstarpības par urāna un retzemju metālu ieguves projektu.

IA šajās vēlēšanās ieguva 12 no 31 vietas Grenlandes parlamentā, apsteidzot sociāldemokrātisko partiju "Siumut" ("Uz priekšu!"), kas bija dominējusi Grenlandes politikā kopš 1979 gada. Iepriekšējā sasaukumā IA bija tikai astoņas deputātu vietas un tā atradās opozīcijā.

Otrdienas balsojumā 12 deputāti nobalsoja par urāna ieguves aizliegumu, bet deviņi balsoja pret.

IA savā vēlēšanu kampaņā vērsās pret Kuannersuitas atradnes izmantošanu, kas atrodas fjordos salas dienvidos un tiek uzskatīta par vienu no pasaules bagātīgākajām urāna un retzemju metālu atradnēm.

Liepājā pēc neattīrīto notekūdeņu noplūdes jūrā netālu izvietotajās viesnīcās viesi atceļ rezervācijas vai pamet viesnīcas, vēstīja LTV raidījums "Dienas ziņas".

Ziemupes tūrisma informācijas centra vadītāja Daina Vītola intervijā LTV sacīja, ka viesu mājām notekūdeņu noplūde jūrā "ir tāds diezgan būtisks sitiens zem jostas vietas".

Vītola sacīja, ka viesi atceļ rezervācijas, kā arī brauc projām, jo "tie, kuri ir braukuši uz jūru atpūsties, pilnīgi loģiski maina virzienu".

Papildināta - Apturēta neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas 

Šonakt Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu...

Savukārt brīvdienu mājas "LavenderVilla" īpašniece Zane Gusta norādīja, ka viesi ir pārsteigti par to, ka nevar iet pie jūras.

Jau ziņots, ka 25.jūlijā saņemti otrie ūdens analīžu paraugu rezultāti, kas liecina, ka ūdens kvalitāte Liepājā atbilst peldvietu noteikumiem, norādīja Liepājas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Paraugi ņemti pie notekūdeņu sistēmām Lībiešu 33, pludmalē "Liedagi" un no pludmales pie stadiona.

Vienlaikus Lazdāne norādīja, ka nākamie analīžu rezultāti būs pieejami trešdien, 26.jūlijā.

Tāpat ziņots, ka arī 24.jūlijā ņemto analīžu rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte Liepājā atbilst peldvietu noteikumiem, kad paraugi ņemti pie pie notekūdeņu sistēmām Lībiešu ielā 33 un pludmalē "Liedagi". Analīzes veiktas SIA "Liepājas ūdens" sertificētā laboratorijā.

Liepājas pašvaldības tīmekļvietnē norādīts, ka intensīvs darbs pie avārijas situācijas novēršanas Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās turpinās.

Notikuma vietā strādā "Liepājas ūdens", lai operatīvi meklētu tehniskos risinājumus iespējami ātrai konstrukciju atjaunošanai. Patlaban apturēta visa veida notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tiek uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās. Šādi iespējams uzkrāt aptuveni 21 000 kubikmetrus notekūdeņus, skaidro pašvaldība.

Pārējais neattīrīto notekūdeņu apjoms caur avārijas izplūdi tiek novadīts jūrā. Pašvaldība atzīmē, ka izplūde, caur kuru notekūdeņi jūrā tiek novadīti, ir 1,3 kilometru attālumā no krasta.

Veselības inspekcija (VI) ir aizliegusi peldēties visās Liepājas jūras peldvietās un iesaka nepeldēties visā jūras Kurzemes piekrastē, līdz pat Pāvilostai.

VI aģentūrai skaidroja, ka aizliegums un ierobežojumi tiks saglabāti līdz brīdim, kad tiks saņemti laboratorisko analīžu rezultāti par peldvietu ūdens mikrobioloģisko kvalitāti.

VI peldēšanās aizliegumu un ierobežojumu noteikusi pēc Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas 23.jūlija vakarā.

Liepājas Reģionālās slimnīcas vadītāja Līga Priedena pirmdien žurnālistus informēja, ka iedzīvotājiem nekādā gadījumā nevajadzētu iet peldēties apdraudējuma zonā.

Viņa skaidroja, ka iespējamās saslimšanas varētu būt zarnu infekcijas. Lai izvairītos no saslimšanas, pašlaik ir īpaši svarīgi mazgāt rokas, uzsvēra speciāliste. Viņa apliecināja, ka slimnīcā pašlaik nav pacientu, kas saistīti ar šo avāriju, taču gadījumā, ja tādi būs, slimnīca ir gatava sniegt medicīnisko palīdzību.

Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldību pārstāvji informēja, ka ir sagatavoti paziņojumi latviešu, angļu un lietuviešu valodās, kas informē par aizliegumu, un tie tiek izvietoti pludmalēs. Arī pašvaldības policija apziņo peldētājus par liegumu peldēties. Tāpat par peldēšanās ierobežojumiem informēti arī atpūtas māju īpašnieki.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē, sabruka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

Liepājā jūras piekraste Šķēdes kāpās turpinās jūras būnas būvdarbi. Patlaban jau ir izbūvēti 120 metri, plānots, ka līdz gada beigām taps atlikušie 105 metri.

Būna tiek būvēta perpendikulāri krastam, lai pasargātu to no erozijas. Jau tagad vēl nepabeigta būve ir pierādījusi savu efektivitāti - kopš pērnā gada beigām aiz būnas smilšu krasts ir ievērojami pieaudzis.

Liepājas jūras būna patlaban ir vienīgā šāda veida celtne Baltijā, tās funkcija ir apturēt smilts migrāciju, pasargājot krastu no noskalošanas vai erozijas.

Liepājas jūras krasta intensīvas noskalošanās rezultātā apmēram 30 gadu laikā vairāki pilsētas infrastruktūras objekti ir nonākuši krasta tiešās noskalošanas zonā. Atbilstoši ekspertu vērtējumam, neveicot krasta nostiprināšanas pasākumus, nākamo 10-20 gadu laikā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, Latvijā lielākais holokausta upuriem veltītais memoriāls, kā arī kapi tiks ieskaloti jūrā.

#Megastar ir arī lielākais peldošais tirdzniecības centrs Baltijas jūrā.

LNG ātrgaitas prāmis Megastar, kas uzsāka kursēt maršrutā Tallina-Helsinki 2017. gada janvārī, savā pirmajā gadā ir pārvadājis vairāk nekā 2 miljonus pasažierus, AS Tallink Latvija Pārdošanas un mārketinga direktore Baiba Muceniece.

Šis ir lielākais pasažieru skaits, kas uz viena kuģa gada laikā ir pārvadāts Baltijas jūrā.

«Megastar ir lielākais ieguldījums Igaunijā pēdējā desmitgadē ar privāta kapitāla investīciju pamatā, un mēs esam ļoti gandarīti ar kuģa sniegumu pirmajā gadā. Šis kuģis patiesi ir jaunākās paaudzes kuģis, kas ir aizsācis jaunu laikmetu Baltijas jūrā, uzstādot jaunus standartus,» sacīja Janek Stalmeister, Tallink Grupp CEO.

Visizteiktākā ūdens temperatūras novirze no normas pasaulē šobrīd ir Baltijas jūrā, kur lielā platībā ūdens virsmas temperatūra par vairāk nekā pieciem grādiem pārsniedz ilggadējo vidējo rādītāju, liecina Dānijas Meteoroloģijas institūta publiskotā informācija.

Izmantojot datus no vairākiem satelītiem, kas veic mērījumus ar infrasarkano starojumu un mikroviļņiem, secināts, ka neierasti silts ūdens ir arī vietām Ziemeļu Ledus okeānā, it īpaši Krievijas piekrastē - Baltajā jūrā, Barenca jūrā un vairākos līčos.

Baltijas jūras lielākajā daļā ūdens sasilis līdz +18..+24 grādiem, un tikai vietām - galvenokārt piekrastē - ūdens temperatūra ir nedaudz zemāka.

Vieni no dzestrākajiem ūdeņiem naktī uz trešdienu novēroti Vidzemes un Kurzemes rietumu piekrastē, kur ūdens temperatūra vietām nepārsniedz +14 grādu. Vēss ūdens piekrastē ir sekas ilgstošam sauszemes vējam.

Sagaidāms, ka tuvākajās divās nedēļās ūdens temperatūra Baltijas jūrā būs augstākajā līmenī kopš novērojumu sākuma.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere palielināt dabas resursu nodokli (DRN) motivēs iedzīvotājus atkritumus šķirot biežāk, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

«Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidroja, ka DRN likmes piemērošana tādam atkritumu utilizēšanas veidam kā sadedzināšana, ieviešot likmi 15 eiro par tonnu, kā arī citas līdzīgas aktivitātes no valsts puses noteikti veicinās Eiropas Savienības (ES) mērķu izpildi gan atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanas, gan noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas kontekstā.

Viņš uzsvēra, ka atkritumu noglabāšana un līdz ar to visi ar atkritumu apsaimniekošanu saistītie izdevumi Latvijā ir zem vidējā ES līmeņa. Tādēļ iedzīvotāji, šķirojot atkritumus, nejūt tik lielu finansiālu ieguvumu kā tie, kuri dzīvo valstīs, kur šīs izmaksas ir lielākas un līdz ar to arī ietaupījums uz deponējamās jeb noglabājamo atkritumu masas rēķina ir lielāks, skaidroja Simanovičs.

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) pirmdien izsludināja konkursu par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un vērtība sasniegs 2,4 miljardus eiro.

Atšķirībā no pērn notikušā konkursa par Lietuvas pirmo vēja parku Baltijas jūrā, otrā vēja parka attīstītājiem būs iespēja pieteikties valsts atbalstam uz 15 gadiem.

Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem pasaules atkrastes vēja enerģijas tirgū, gan Lietuvas Enerģētikas ministrija, gan tirgus dalībnieki sagaida, ka konkursā būs lielāka interese nekā pērn, kad uz tiesībām būvēt vēja parku pieteicās tikai divi pretendenti, kas ir minimālais skaits, lai konkurss notiktu.

Līdz šim tikai Dānijas atjaunīgās enerģijas kompānija "European Energy" publiski ir apstiprinājusi interesi par dalību konkursā kopā ar Norvēģijas atkrastes vēja enerģijas uzņēmumu "Vargronn".

Kaut arī Covid-19 uzliesmojuma dēļ esam nonākuši kārtējā stingrajā mājsēdē, kas, daudzuprāt, atņems jebkādas krāsas jau tā pelēcīgajam rudenim, var gadīties, ka gada beigās teiksim – šis gads ir kā apzeltīts.

Proti, jau tuvākajā nākotnē jutīsim pamatīga dabas resursu cenu pieauguma sekas, kas veicinās pakalpojumu sadārdzinājumu gan nozarēs, ko gaidāmais cenu kāpums ietekmēs tieši, piemēram, elektroenerģijas jomā, gan tajās, kas iespaidu jutīs pastarpināti. Tā notiks ar transporta un loģistikas izmaksām, visa veida ražošanu, pasta un citu pakalpojumu tarifiem u. c. Ekonomikas atgūšanās pēc pandēmijas radītā krituma būs ļoti strauja, taču nenāks par labu iedzīvotāju maciņiem.

Ja skatāmies uz ekonomiku kopumā, tā turpina atkopties no pandēmijas radītā satricinājuma, turklāt negaidīti strauji un vienlīdz dinamiski gandrīz visā pasaulē. Latvijā iekšzemes kopprodukta rādītāji ir atgriezušies pirmspandēmijas līmenī, reģistrētais bezdarbs ir tuvu tam – zem 6%. Jā, satricinājumi bija būtiski, un atkopšanās notiek uz valsts atbalsta, budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma rēķina. Vienlaikus patēriņa cenu inflācija ir straujākā, kādu esam piedzīvojuši kopš 2008. gada, tuvojoties 5% robežai. Ražošanas izmaksu kāpums ir vēl apjomīgāks un jau pārsniedz 20%.

Dažas pēdējās nedēļas vērojams visai straujš naftas cenas pieaugums, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena Londonas preču biržā kopš augusta vidus palēkusies par 10 ASV dolāriem un pārrāpusies pāri apaļajai 80 ASV dolāru par barelu atzīmei. Rezultātā šobrīd pasaulē vērojama dārgākā nafta četru gadu laikā. Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) pārstāvji devuši mājienus, ka naftas piedāvājuma palielināšana, visticamāk, tuvākajā laikā nav dienas kārtībā. Turklāt naftas piedāvājuma pusi uz jautājuma zīmes uzlikuši notikumi, kas aptver Irānu un Venecuēlu. Būtībā OPEC atklājusi, ka negarantēs zaudēto Irānas un Venecuēlas barelu aizvietošanu ar papildu naftas ieguvi. Pieejamā informācija liecina, ka Venecuēlā augustā vidēji dienā tika iegūti aptuveni 1,25 miljoni barelu naftas, kas ir par pusmiljonu mazāk nekā pagājušā gada beigās un par miljonu mazāk nekā pirms diviem gadiem.

Ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro, aģentūra LETA noskaidroja vietējās pašvaldībās.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem Daugavpils novadā plūdi zemniekiem nodarījuši 1 557 266 eiro, bet ceļu infrastruktūrai - 369 000 eiro zaudējumus.

Rēzeknes novadā ceļu infrastruktūrai nodarītā kaitējuma apjoms tiek lēsts 290 000 līdz 300 000 eiro apjomā. Zemniekiem nodarītā materiālā zaudējuma apmērs vēl tikai tiek rēķināts, bet jau tagad zināms, ka lietavu rezultātā ir applūduši 7500 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs aģentūrai LETA pastāstīja, ka lietavu rezultātā novadā zem ūdens ir aptuveni 6900 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nodarot zemniekiem zaudējumus aptuveni trīs miljonus eiro apmērā. Savukārt pašvaldības infrastruktūras objektiem nodarītais materiālais zaudējums tiek lēsts 50 000 eiro apjomā.

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) izveidota jauna laboratorija, kurā zinātnieki pētīs un izstrādās katalizatorus, kas palīdzēs klimatam kaitīgo oglekļa dioksīdu (CO2) pārvērst vērtīgos produktos, piemēram, degvielas izejvielās un ķimikālijās. Jaunajā laboratorijā sākti arī ogļūdeņražu jeb sintētiskās naftas ieguves pētījumi degvielas ražošanai.

Lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, Eiropas Savienība (ES) definējusi mērķus siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanai, vēloties sasniegt oglekļa neitralitāti. Zinātnieku uzmanība visā pasaulē pievērsta tehnoloģijām, kas ļautu ne vien efektīvāk izmantot resursus un radīt mazākas CO₂ emisijas, bet arī atgūt oglekļa dioksīdu un izmantot to kā izejvielu.

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Lietišķās ķīmijas institūtā ar ES fondu atbalstu izveidota jauna laboratorija oglekļa oksīdu reakciju pētīšanai. Tā dod iespēju veikt pētījumus par oglekļa dioksīda konversiju lietojamos produktos. Zinātnieki vēlas radīt katalizatorus, kas palīdzēs CO₂ konvertēt metanolā, skaidro profesors Valdis Kampars, Lietišķās ķīmijas institūta direktors.

Starptautiskā arhitektūras konkursā par Latvijas gaisa satiksmes (LGS) vadības torņa nākotnes vizuālo tēlu lidostā Rīga uzvarējuši ARHIS Arhitekti, sadarbībā ar Leo A Daly, liecina arhitektu biroja paziņojums Facebook profilā.

Arhitektu birojs ar paziņojumu par uzvaru metu konkursā gan apsteidzis iepirkumu komisijas ziņojumu. Proti, LGS pārstāvis Arnis Lapiņš apstiprina, ka metu konkursā par uzvarētāju atzīts ARHIS Arhitekti piedāvājums, taču gala lēmumu pēc visu pretendentu atbilstības izvērtējuma pieņems iepirkuma komisija. Lēmums, ar kuru biroju tiks slēgts līgums, varētu būt zināms pēc Lieldienām.

Jau vēstīts, ka Latvijas Gaisa Satiksme plāno modernizēt esošo infrastruktūru, paredzot jaunu gaisa satiksmes kontroles torni, paplašinot un atjaunojot tehnoloģisko aprīkojumu un biroja telpas, nodrošinot kvalitatīvu gaisa telpas uzraudzību un savu darbinieku darba vidi.