Aizvadītajā nedēļas nogalē Latviju pāršalca baumas par it kā esošām problēmām lielākajā Latvijas bankā Swedbank. Par spīti īsi pirms tam izskanējušajām ziņām par bankas labajiem finanšu rādītājiem, paaugstināto reitingu, baumas radīja uztraukumu iedzīvotājos, kas rezultējās krietnas naudas summas izņemšanā no Swedbank.

Tā kā tieši miniblogošanas vietne twitter tiek piesaukta kā panikas izraisītājs un veicinātājs, db.lv pēta kā šis notikums atspoguļojies šeit.

Vizualizācijai izmantoti izmantoti SIA Soon izmantotie dati.

Vizualizācijas nolūkos katram ierakstam piešķirts «stresa apjoms». Šis rādītājs ir kvantitatīvi izteikts subjektīvs vērtējums.

Piemēram:

Paziņojumi par tuvu Swedbank krahu:

Ienāca info ka rīt swedbank piemeklēs tāds pats liktenis kā krājbanku! ja nu kādam tas interesē,bet es neko 100% nezinu,tik saku!

Aicinājums izņemt naudu no SWEDBANK!-BANKROTĒJOT!: http://t.co/89SR5tvR

Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Jelgavas pilsētas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta aģentūru LETA informēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībai ir negatīva iepriekšējā pieredze ar Krājbanku, kad, neskatoties uz valsts amatpersonu apgalvojumiem, ka ar banku viss ir kārtībā, pašvaldībai, tās iestādēm, aģentūrām un kapitālsabiedrībām ir aizturēti 824 094 lati. Tāpēc, kad pagājušajā nedēļā finanšu tirgos valdīja noteikta neskaidrība, Jelgavas pilsētas pašvaldība, balstoties uz iepriekšējo negatīvo pieredzi, no Swedbank pārskaitīja 134 273 latus uz citiem kontiem.

Jelgavas pilsētas pašvaldība nav slēgusi nevienu kontu Swedbank, un plānotie maksājumi turpina tajos ienākt, skaidroja L. Klismeta.

Aizejošā gada laikā Db.lv lasītāji visvairāk interesējušies par Draugiem.lv un Skype birojiem, gada nozīmīgākajām būvēm, situāciju saistībā ar Swedbank, nepabeigtu un pamestu atrakciju parku Ķīnā, SPA kompleksa būvniecību Liepājā, autobūves kompānijas Honda Motor «noslīkušo» rūpnīcu un investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa piedāvājumu pārdot Latviju Krievijai.

Vislielāko lasītāju uzmanību izpelnījās ieskats Draugiem.lv jaunajā birojā, kuru sociālais portāls rudenī ierīkoja Mārupē. Draugiem.lv jaunais birojs izceļas ar neparastu iekārtojumu.

Lasītājus arī interesēja nozīmīgāko gada būvju apkopojums. Būvniecību joprojām stutē Eiropas Savienības (ES) finansēti projekti, bet privātu pasūtījumu ir maz, vēstīja DB. Pie naudīgākajiem Rīgā pabeigtajiem objektiem var nosaukt divus apjomīgus un nozīmīgus satiksmes infrastruktūras objektus - Dienvidu tilta otro kārtu un vienu no Austrumu maģistrāles posmiem.

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

Ņemot vērā, ka šajā gadu mijā lati mainīsies pret eiro, bankas aicina ap pusnakti maksājumus neveikt, jo norēķinu sistēmā var būt traucējumi.

Swedbank

Swedbank eiro pārejas naktī karšu norēķinu darbībā traucējumi ir iespējami ap pusnakti, 30 minūtes, laika posmā no plkst. 23 līdz 0:15. Ja šajā laikā gadās norēķināties ar karti un saņemt atteikumu pirkuma apmaksai, banka iesaka nogaidīt un mēģināt veikt apmaksu vēlreiz.

31. decembrī Swedbank filiāļu darba laiks būs saīsināts, lai veiktu bankas IT sistēmas un visu procesu pāreju uz eiro. Filiāles apkalpos klientus līdz plkst. 15. Nākamgad sešas Swedbank filiāles darbosies arī 1. janvārī no plkst. 12 līdz plkst. 15. Šajā dienā filiāļu pakalpojumu klāsts vēl būs ierobežots, jo pirmajās janvāra dienās vēl turpināsies bankas procesu pārcelšana uz eiro.

Pēc Latvijas Krājbankas kraha un Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas Latvijā palikušas astoņas bankas, kurām ir uzstādīti bankomāti.

Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) dati liecina, ka uz šā gada septembra beigām bankas bija uzstādījušas 1249 bankomātus, tajā skaitā Hipotēku banka – 71 bankomātu. No visiem bankomātiem 1159 ir skaidras naudas izmaksas bankomāti, bet bez Hipotēku bankas bankomātiem to skaits tādējādi sarūk līdz 1088.

Visvairāk bankomātus šogad septembra beigās bija uzstādījusi Swedbank – 404, tai ar 247 bankomātiem seko SEB banka, bet 148 bankomātus uzstādījusi gan banka Citadele, gan DNB banka. 111 bakomātus bija uzstādījusi Nordea banka, 80 – GE Money Bank, 26 bankomātus uzstādījusi PrivatBank, bet 14 - Rietumu banka. Jau vēstīts, ka Krājbanka šobrīd neveiksmīgi mēģina pārdot 219 bankomātus.

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

Skaidras naudas izmaksas no a/s Swedbank bankomātiem atgriezušās ikdienas līmenī un patlaban novērojams, ka naudas līdzekļi pakāpeniski atgriežas bankas klientu kontos, informēja Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska.

Viņa norādīja, ka vairāk nekā 95% Swedbank klientu baumas neietekmēja viņu uzticību bankai un viņi nereaģēja. Lielie uzņēmumu klienti un ilggadējie klienti saglabāja racionālu nostāju, sacīja Jakubovska.

Šodien aptuveni 85% no 300 bankomātiem pieejama skaidra nauda. Līdz šīs dienas beigām plānots uzpildīt visus bankomātus.

Swedbank mājaslapā pieejams saraksts ar bankomātiem, kuri patlaban darbojas.

Jakubovska arī informēja, ka šodien palielinājusies naudas iemaksāšanas aktivitāte - 32 no 79 Swedbank naudas iemaksas bankomātiem ir pilni vai gandrīz pilni.

Arī Zviedrijas banka Swedbank otrdien paziņojusi, ka situācija Latvijā pēc pēdējo dienu masveida naudas izņemšanas stabilizējas.

Bezkontakta maksājumu skaits un apjoms turpina pieaugt, taču lielākajā daļā Latvijā pieejamo bankomātu pagaidām šī funkcija nav pieejama.

Aptaujāto lielāko banku pārstāvji skaidro, ka šāda veida bankomāti izmaksā dārgāk, jo tehnoloģiski ir sarežģītāki, tādēļ pagaidām nav zināms konkrēts laiks, kad tie varētu parādīties.

Ņemot vērā, ka bankomāti, no kuriem naudu varētu izņemt bezkontakta veidā – pīkstinot karti, nevis ievietojot to bankomātā, ir tehnoloģiski sarežģītāki, līdz ar to tie arī izmaksu ziņā prasa lielākus līdzekļus, stāsta AS "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.

“Visas finanšu pakalpojumu nozares dati liecina, ka Latvijā turpina samazināties skaidras naudas pieprasījums bankomātos. "Swedbank" klientu statistika apstiprina šo tendenci, tāpēc arī ir pieņemts lēmums stiprināt citas tehnoloģiskās platformas, kas kļūst klientiem svarīgākas – piemēram, bezkontakta norēķini ar viedierīcēm (viedtelefoniem vai viedpulksteņiem), jauna mobilā lietotne, kas ļauj tajā ievietot dažādas jaunas funkcijas, lai padarītu bankas piedāvātos pakalpojumus pieejamākus klientiem un ļautu lietot bankas pakalpojumus nekavējoties caur savu viedierīci, "Apple Pay" ieviešana utml. Tajā pašā laikā, tas nenozīmē, ka bankomātu tīkla atjaunošana tiktu atlikta. Kopumā "Swedbank" visā Latvijā ir izvietojusi vairāk nekā 370 bankomātu un bankas klienti jau ir pamanījuši, ka bankomātu tīkls tiek mērķtiecīgi atjaunots, šobrīd aizvien vairāk parādās bankomāti ar skārienjutīgu ekrānu, kas nomaina vecās paaudzes bankomātus, kuram vēl joprojām ir pogas,” viņš piebilst.

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

Šodien atkal nenotika likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu izsoles, jo nepieteicās neviens pretendents, informēja bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Kā kustamas mantas lietu kopība tika piedāvāti 16 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 8050 un 20 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2000 xe USB. Izsoles sākumcena bija 137,2 tūkstoši latu.

Tāpat tika piedāvāts 71 Winkor Nixdorf bankomāts ProCash 2000 xe, 4 Winkor Nixdorf bankomāt ProCash 1500 xe un pieci Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2050 xe. Izsoles sākumcena bija 97,3 tūkstoši latu. Augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar PVN.

Tāpat bija paredzēts izsolīt 46 Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 2050 un piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 2000, kuru sākumcena bija 28 tūkstoši latu.

Vakar panikai saistībā ar izplatītajām baumām par Swedbank stabilitāti ļāvušies aptuveni 10 tūkstoši bankas klientu, kas kopumā no bankomātiem izņēmuši aptuveni 10 miljonus latu.

Tā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja Swedbank vadītājs Latvijā Māris Mančinskis.

«Vakar caur bankomātiem ir izņemti vairāk nekā 10 miljoni latu,» sacīja Mančinskis, piebilstot, ka bankomātus izmantojuši līdz 10 tūkstošiem klientu. Pēc Swedbank vadītāja teiktā, 11. decembra svētdienā klientu aktivitāte, salīdzinot ar ierastu svētdienu, bijusi aptuveni 10 reizes lielāka.

Viņš arī norādīja, ka notikušais Swedbank ikdienas darbu neietekmēs, jo izņemtā nauda esot vien aptuveni procents no bankā esošo depozītu apjoma, turklāt, ja rastos kāda nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem, palīgā nāktu arī Zviedrijas Swedbank.

Pēc svētdienas notikumiem, kad Swedbank klienti Latvijā pastiprināti izmantoja bankas bankomātus, lai izņemtu savu naudu, ko veicināja izplatījušās baumas, kas vēstīja par Swedbank problēmām, Zviedrijas Swedbank akcijas cena Nadaq OMX Nordic biržā samazinājusies par teju 3%.

Swedbank A klases akcijas cena pirmdien, uzsākoties biržas darbībai, bija 88,30 Zviedrijas kronas, savukārt pirmdienas pusdienas laikā šīs akcijas maksāja 86,40 zviedru kronas, kas ir par 3,01% zemāka cena nekā biržas slēgšanas brīdī piektdien.

Akciju tirdzniecības laikā to cena lielākajā daļā darījumu ir robežās no 86,50 līdz 86,70 kronām gabalā, kas ir par aptuveni 2,75% zemāka cena, salīdzinot ar cenu, kāda Swedbank akcijām bija tirdzniecības sesijas sākumā.

Jau ziņots, ka svētdienas, 11. decembra, pēcpusdienā pie vairākiem Swedbank bankomātiem Rīgā, kā arī Jūrmalā un citviet Latvijā bija izveidojušās ievērojamas cilvēku rindas, novēroja Db.lv. Tam par iemeslu bijušas izplatītās baumas par Swedbank stabilitāti.

Svētdienas notikumi, kad Swedbank klienti pastiprināti izmantojuši šīs bankas pakalpojumus pēc tam, kad izplatījās baumas par iespējamām Swedbank problēmām, bankai neradīs nekādus likviditātes riskus. Banka ir pielāgojusi savu stratēģiju un ir labākā situācijā, lai izmantotu Baltijas iespējas.

Tā Dow Jones Newswire norādījuši Swedbank Zviedrijas komunikācijas centra direktors Tomass Baktemans un Swedbank vadītāja Baltijas valstīs Birgite Bonesena.

Swedbank lēš, ka pagājušajā nedēļas nogalē bankas klienti kopumā no bankomātiem izņēmuši aptuveni 15 miljonus latu, kas ir septiņas reizes vairāk nekā parasti.

Baktemans norāda, ka Swedbank aktīvi strādā, lai nodrošinātu pieejamu naudu visos tās Latvijas bankomātos, kā arī bankas darbiniekiem dots uzdevums nomierināt klientus. Viņš arī informēja, ka saistībā ar notikušo Swedbank cieši sadarbojas ar Zviedrijas un Latvijas varasiestādēm, kā arī citām Zviedrijas bankām Latvijā.

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, AS «Swedbank» nekavējoties informē attiecīgās iestādes un izvērtē sadarbības turpināšanu ar klientu, aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

«Jebkurā laikā, kad saņemam brīdinājuma signālus vai novērojam darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, mēs rīkojamies nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu,» viņš norādīja.

Savukārt, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, banka nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, «Swedbank» izmantota naudas atmazgāšanai, norādīja Bogdanovs.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Saistībā ar nedēļas nogalē valstī sacelto paniku par iespējamo Swedbank darbības apdraudējumu šodien uz Drošības policiju izsaukts Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) un Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Tā ārkārtas domes sēdē šodien atzina Z.Caune, žēlojoties kolēģiem, ka «prese pagriež, ka es esmu vienīgais vainīgais», vēsta portāls zz.lv.

Viņš saņēma arī deputāta pārmetumus par vienpersoniska lēmuma pieņemšanu. Sēdē atklājās, ka novada administrācijas namā ažiotāža ap Swedbank valdījusi jau piektdien, kad darbinieki steigušies tukšot savus kontus.

Jau ziņots, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

AS «Swedbank» rīcībā nonākusi informācija, ka trešdienas vakarā sākta «mērķtiecīga baumu izplatīšana» par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem izveidojušās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beigusies izmaksājamā nauda. Nakts laikā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi, sacīja bankas mediju attiecību vadītājs Janis Krops.

«Nakts laikā ažiotāža ir rimusies. Bankomātu monitoringa sistēma apliecina, ka Daugavpils iedzīvotāji ir devušies pie miera. Visticamāk, arī Daugavpils medijos situācijas skaidrošana ir devusi rezultātus,» teica Krops.

Tāpat viņš atzina, ka bankas klientu vēlme izņemt skaidru naudu bankomātos trešdienas, 23.oktobra, vakarā bija vērojama tikai Daugavpilī. «Citviet Latvijā viss mierīgi. Šis fenomens bija tikai Daugavpilī,» sacīja bankas pārstāvis.

Jautāts, cik būtiski pieauga pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksām Daugavpilī, Krops atbildēja, ka izmaksas bija nebūtiskas uz kopējā bankomātu tīklā esošo līdzekļu apmēra fona.

Viņš arī sacīja, ka informācija par baumu izplatīšanu attiecībā uz «Swedbank» stabilitāti ir nodota atbildīgajām iestādēm, kuras pārbaudīs bankai radušās aizdomas, «jo šobrīd izskatās, ka baumas tiešām tika izplatītas apzinoties kādas sekas tās var radīt».

Lietuvā nav novērojama nekāda ārkārtas situācija, kas būtu saistīta ar kādām baumām, kādas nedēļas nogalē pastiprināti izplatījušās Latvijā.

Tā Db.lv norādīja Swedbank Komunikāciju daļas vadītājs Lietuvā Kestutis Vanagas.

Viņš arī informēja, ka Swedbank Lietuvā jau ir rīkojusi preses konferenci, lai izskaidrotu notiekošo un vēlreiz apliecinātu, ka bažām nav pamata.

Viņš skaidroja, ka Lietuvas mediji ir atspoguļojuši notikumus Latvijā, līdz ar ko atsevišķi bankas klienti ir interesējušies bankā par notiekošo. K. Vanagas norādīja, ka bankas darbinieki klientiem skaidro situāciju un cenšas kliedēt satraukumu, ja tāds ir manāms.

Viņš gan arī norādīja, ka klientu aktivitāte bankā šajā laikā esot lielāka nekā ierasts, bet tas esot saistīts ar sezonalitāti un pirmssvētku laiku.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijā no Swedbank bankomātiem naudu lielākoties izņēmuši valsts krievvalodīgie iedzīvotāji, paziņojusi Igaunijas Swedbank banku mazumtirdzniecības pakalpojumu nodaļas vadītāja Julla Illisone (Ulla Illisoni), raksta Igaunijas plašsaziņas līdzekļi.

«Cik daudz mums ir zināms – baumas sāka izplatīties sociālajos tīklos. Lielākā aktivitāte pie bankomātiem tika novērota dzīvojamajos rajonos, kuros dominē krievvalodīgie iedzīvotāji,» sarunā ar Vikerraadio sacīja J. Illisone. Tāpat bankas pārstāve norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji ir uzņēmīgāki pret spekulācijām nekā Igaunijas iedzīvotāji.

Db.lv jau vēstīja, ka nedēļas nogalē Latviju satricināja baumas, ka Swedbank ir iespējamas finanšu problēmas.

Sociālajos meidjos tika izplatīta informācija par to, ka apcietināts Swedbank Latvijā izpilddirektors un slēgta banka Igaunijā. Swedbank sadarbojas ar tiesībsargājošām institūcijām, lai noteiktu, kas baumas izplatīja, teikts Swedbank pārstāvja Tomasa Baktemana (Thomas Backteman) paziņojumā.

Valsts policijas rīcībā pašlaik nav informācijas, kas liecinātu, ka baumas Daugavpilī par "Swedbank" stabilitāti, kas pirms mēneša izraisīja pastiprinātu skaidras naudas izņemšanu, būtu izplatītas apzināti, šorīt LTV "Rīta panorāmā" atzina policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis informēja, ka kriminālprocess par šo gadījumu nav uzsākts un policijā joprojām rit resoriskā pārbaude, lai saprastu, vai ir pamats sākt kriminālprocesu.

Pēc Ķuža vārdiem, runa ir par baumām, par kurām jānoskaidro, vai tās bija apzinātas vai neapzinātas. No viņa teiktā bija noprotams, ka policijai pašlaik nav informācijas, ka baumas būtu izplatītas ar kādu konkrētu savtīgu mērķi.

Kā ziņots, Daugavpilī 23.oktobra vakarā tika novērota "Swedbank" klientu vēlme izņemt skaidru naudu no bankomātiem, jo bija izplatījušās baumas par it kā esošām bankas stabilitātes problēmām.

"Swedbank" tolaik informēja, ka tās rīcībā nonākusi informācija, ka 23.oktobra vakarā bijusi sākta "mērķtiecīga baumu izplatīšana" par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem veidojās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beidzās izmaksājamā nauda.

Svētdien dažādos sociālajos tīklos internetā izplatītas baumas, ka radušies traucējumi atsevišķu banku darbībā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietas izpildītājs Jānis Brazovskis norāda, ka bankas un komisija ir par to informēta, bet piebilda, ka šādām baumām pamata nav. Notikušā izmeklēšanai iesaistītas arī tiesībsargājošās iestādes, vēsta Latvijas Radio.

Saistībā ar izplatītajām baumām par Swedbank stabilitāti FKTK vērsīsies policijā ar lūgumu izmeklēt baumu avotus, LNT norādīja Brazovskis, skaidrojot, ka notiekošais ir uzbrukums Latvijas banku sistēmai.

Ir pagājis pusgads kopš Latvijas Krājbankas bankrota, un joprojām daļa tās bankomātu stāv vietā, kur tie tika novietoti bankas darbības laikā. Bankomāti, protams, nestrādā, tomēr nav izslēgts, ka tie atkal darbosies, tiesa gan, ar kādas citas bankas nosaukumu. Tikmēr vietās, kur iepriekš Krājbankas bankomāti bija vienīgā iespēja izņemt naudu, nākas iztikt bez šīs priekšrocības.

Vēl pagājušā gada vidū Krājbankai visā Latvijā bija izvietoti un darbojās aptuveni 200 bankomāti. Pagaidām bankomāti netiek izmantoti un daļa tiek demontēti, tomēr pastāv iespēja, ka pēc laika bankomātus pārpirks kāda cita banka un tie atkal strādās. «Šobrīd mēs gan filiāles un bankomātus, kas ir bankas īpašumā, uzturam kārtībā, jo tiesas lēmuma kavēšana par bankas bankrotu aizliedz mums tos real­izēt,» skaidro Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis. Viņš skaidroja, ka ir bankomāti, kuriem attiecīgajā vietā beidzas īres termiņš, tādēļ tos atslēdz un demontē, tādējādi banka pavisam aiziet no šīs vietas. Pārējie bankomāti vēl atradīsies līdzšinējās vietās līdz tiesas lēmumam par bankas bankrota procedūras uzsākšanas. Kad tiks pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu, tiks demontēti atlikušie bankomāti un realizēti arī citi bankas īpašumā esošie aktīvi, lai norēķinātos ar bankas kreditoriem. Bankomātus iespējams pārdot, bet tikai tad, kad tiesa pasludinās bankrotu - kamēr nav tiesas lēmuma, ne bankomātus, ne filiāles realizēt nedrīkst, skaidro O. Fīrmanis. Viņš atzīst - par daļu bankomātu ir bijusi citu finanšu institūciju interese.

BlueOrange Bank uzstāda Latvijā pirmos bezkontakta karšu bankomātus, tādējādi iezīmējot vēl vienu tehnoloģiju jauninājumu finanšu sfērā. Pirmos piecus šādus bankomātus šogad plānots uzstādīt Rīgā – pilsētas centrā, Vecrīgā un divos lielākajos tirdzniecības centros.

«Bezkontakta karšu bankomāts skaidras naudas izņemšanas procesu padara vieglāku un ērtāku. Šāds bankomāts nodrošina visas pamatfunkcijas: skaidras naudas izņemšanu un iemaksu (bankomātos, kuros ir paredzēta iemaksas funkcija), kartes pēdējo 10 darījumu pārskatu, kā arī informāciju par bilances atlikumu, taču veic to ātrāk, jo līdz minimumam tiek samazināts veicamo darbību skaits,» stāsta BlueOrange Bank E-komercijas pārvaldes projektu vadītāja Egita Ērmane. «Bezkontakta funkcionalitātes izmantošana neprasa kartes ievietošanu bankomātā, līdz ar ko tiek samazināta iespēja klientiem aizmirst karti. Tomēr darbība joprojām tiek apstiprināta ar PIN kodu, padarot to pilnīgi drošu,» paskaidro Egita Ērmane.

Patlaban aktīvi notiek Hipotēku bankas komercdaļas klientu apkalpošanas pāreja uz Swedbank, kura noslēgsies 24. novembrī, informēja bankas pārstāve Sandra Eglīte.

Patlaban jau ir pabeigta līzinga kompānijas Hipolīzings pāreja uz Swedbank, kā arī par Hipo Fondi pensiju pārvaldītāju ir kļuvis SEB bankas grupas uzņēmums SEB Wealth Management.

Jāņem vērā, ka daudziem klientiem, kas jau pārcēluši norēķinus un citus ikdienā nepieciešamos pakalpojumus uz Swedbank, vienlaikus Hipotēku bankā ir arī aizdevumi un depozīti, kas novembra beigās uz Swedbank tiks pārcelti automātiski. Jāpiebilst, ka, ja arī klienti savas norēķinu aktivitātes nebūs pārcēluši uz Swedbank līdz klientu apkalpošanas pārejas dienai, tās 24.novembrī tiks pārceltas automātiski, un klienti varēs pieslēgt visus ikdienā nepieciešamos pakalpojumus pašu izvēlētajā laikā, skaidro bankas pārstāve, piebilstot, ka visi klienti ir saņēmuši sev personīgi adresētas vēstules, kurās detalizēti izklāstītas klientam veicamās darbības.

Krievijas magnāts un bijušais ministrs Mihails Abizovs caur Igaunijas "Swedbank" uz ārzonām pārskaitījis simtiem miljonus eiro, konstatēts žurnālistu pētījumā, par kuru vēsta laikraksts "Postimees".

47 gadus vecais Abizovs pašlaik atrodas izmeklēšanas izolatorā Maskavā saistībā ar apsūdzībām par noziedzīga grupējuma izveidi, lai nodarbotos ar naudas atmazgāšanu un krāpniecību lielā apmērā. Viņš tiek apsūdzēts par 60 miljonu ASV dolāru (54 miljonu eiro) izkrāpšanu Krievijas valdībai un investoriem.

Pētniecisko žurnālistu konsorcijs "Organized Crime and Corruption Reporting Project" (OCCRP) aplēsis, ka no 2011. līdz 2016.gadam 70 ar Abizovu saistītu ārzonās Britu Virdžīnu salās, Kiprā, Singapūrā un Belizā reģistrētu uzņēmumu kontos Igaunijas "Swedbank" ieplūduši 860 miljoni ASV dolāru (776 miljoni eiro), no kuriem 770 miljoni dolāru pārskaitīti tālāk, kopumā veicot vairāk nekā 3300 pārskaitījumu. Neilgi pirms kļūšanas par atvērtās valdības lietu ministru Dmitrija Medvedeva pirmajā valdībā Abizovs 2011.gadā sācis daudzus biznesa kontus pārcelt uz Igaunijas "Swedbank", izpētījuši žurnālisti.