«Mēs vairs nevaram savam mātes uzņēmumam neko pateikt par Latvijas nodokļu izmaiņām, jo nemitīgais nodokļu pieaugums mūsu īpašniekus tracina».

To atzina SIA Latvija Statoil izpilddirektors Sandis Šteins, kas Db rīkotajā Transporta un loģistikas nozares gada noslēguma forumā pārstāvēja arī Latvijas Ārvalstu investoru padomi. Viņš minēja, ka Latvijai ir ievērojamas priekšrocības transporta un tranzīta nozares attīstībā - Skandināvijas tuvums, 3 neaizsalstošas ostas, laba dzelzceļa infrastruktūra un Rīgas Lidostas pozitīvais piemērs, tomēr vienota attīstības plāna trūkuma dēļ Latvija pēc daudziem būtiskiem rādītājiem, kā, piemēram, eksporta attīstības, konkurētspējas un labklājības, kā arī darba spēka produktivitātes arvien straujāk pārvietojas Lībijas, Namībijas un Trinidadas un Tobago virzienā.

Rīgas ostā šogad kravu apgrozījums varētu sasniegt ap 18 miljoniem tonnu, kas ir praktiski pagājušā gada rādītāju līmenī, sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Izslēdzot tranzīta energoresursu kravas - ogles, naftas produktus, gāzi, kuru daudzums ostā šogad saruka vēl par vairāk nekā pusi, pārējo kravu segmentu apmērs Rīgas ostā ir pieaudzis par 2%, salīdzinot ar pagājušo gadu," norādīja Šteins.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas ostai šis gads ir bijis izaicinājumiem pilns, bet ar mērķtiecīgu attīstību un stabiliem darbības rādītājiem.

Šteins skaidroja, ka kravu apgrozījuma rādītājus Rīgas ostā un transporta loģistikas nozarē tieši ietekmē ekonomiskie procesi gan Latvijā, gan eksporta tirgos, kuri šogad ģeopolitiskās situācijas ietekmē vēl aizvien ir izaicinoši. "Nestabilitāte Ukrainā un Tuvajos Austrumos uztur augstu nenoteiktību arī ostai svarīgajos tirgos, un investīciju aktivitāte, tāpat kā pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, saglabājās salīdzinoši zemā līmenī," viņš minēja.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild degvielas tirgotāja Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore Ilze Siliņa. Statoil Fuel & Retail Latvia ir lielākais nodokļu maksātājs un viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā, vērtējot pēc apgrozījuma.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms 16 gadiem, kad sāku strādāt Statoil, degvielas mazumtirdzniecības nozari neizvēlējos apzināti vai ļoti mērķtiecīgi. Pievilcīgs šķita Statoil biznesa modelis, reputācija un fakts, ka uzņēmums Latvijā strauji attīstījās. Joprojām strādāju Statoil, jo uzņēmums turpina nepārtraukti attīstīties un ir dinamisks. Ir mainījušies īpašnieki un notikušas iekšējas pārmaiņas, taču attīstība kā mērķis ir palicis nemainīgs.

Šī gada pirmajā pusē Latvija Statoil veikalu apgrozījuma pieaugums bijis pāri par divām reizēm lielāks nekā pārdotās degvielas apjomu pieaugums.

Līdz ar to veikali ir kļuvuši par vērā ņemamu atbalstu uzņēmuma pamatbiznesam - degvielas tirdzniecībai. «Par spīti pieklusumam Latvijas ekonomikā arī šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar 2007. gada tādu pašu laika periodu, Statoil degvielas uzpildes staciju veikalos ir vērojams apgrozījuma pieaugums,» uzsver SIA Latvija Statoil Mazumtirdzniecības departamenta vadītāja Ilze Siliņa. Veikalos kopā ar automazgātavas un auto apdrošināšanas pakalpojumiem pieaugums bijis 14.4%. Savukārt stacijās pārdotās degvielas apjoma pieaugums šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar pērno gadu ir tikai 6.0%.

Degvielas tirgotāja SIA Statoil Fuel & Retail Latvia apgrozījums pērn bijis 279,775 miljoni latu, bet peļņa - 3,01 miljons latu, liecina Firmas.lv informācija.

Kompānijas apgrozījums samazinājies par 2,6% - 2010.gadā "Statoil" apgrozījums bija 287,12 miljoni latu.

Savukārt "Statoil" peļņa samazinājusies par 43,8% - 2010.gadā kompānija nopelnīja 5,36 miljonus latu.

Uzņēmuma vadības ziņojumā pagājušais gads novērtēts kā sekmīgs. Tirgū bija vērojams degvielas cenu pieaugums un konkurences saasināšanās degvielas mazumtirdzniecības nozarē, tomēr Statoil izdevās stiprināt savu konkurētspēju, veicināt efektivitāti un saglabāt līderpozīcijas tirgū.

2012.gada sākumā Latvijā darbojās Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijas (DUS), automātiskās DUS, Rīgas naftas terminālis, aviācijas terminālis lidostā Rīga, kā arī Statoil DUS, kas darbojās uz franšīzes līguma pamata.

SIA Latvija Statoil, par spīti ekonomiskajiem apstākļiem, turpinās investēt un attīstīties. Tā ekskluzīvā intervijā Db apgalvo amatā nesen ieceltais uzņēmuma izpilddirektors Sandis Šteins.

Degvielas tirgus līderis Latvija Statoil pērn uzrādījis lielākos izaugsmes tempus uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, apgrozījumu kāpinot līdz 283.5 milj. Ls un izvirzot nopietnas pretenzijas uz iekļūšanu starp pieciem Latvijas lielākajiem uzņēmumiem pēc apgrozījuma 2007. gadā. «Veidojot uzņēmuma attīstības rādītāju prognozi no 2008. gada uz priekšu, plānojām, ka vidējam pieaugumam jābūt ap 20% – 25% robežās ar tendenci samazināties,» intervijā atzīst Latvija Statoil izpilddirektors Sandis Šteins.

Stājoties amatā, jūs norādījāt, ka grasāties uzturēt uzņēmuma līdzšinējo kursu. Vai būs viegli to izdarīt?

Šodien 1. martā Rīgas brīvostas valdes sēdē par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Sandis Šteins, bet par valdes priekšsēdētāja vietnieci Liene Priedīte-Kancēviča.

“Uzskatu, ka Rīgas brīvostas sekmīgas nākotnes attīstības pamatakmeņi ir tās starptautiskā konkurētspēja un drošība. Savukārt rezultātu ilgtspēju var nodrošināt tikai kļūstot efektīvākiem, veicinot strauju tehnoloģisko izaugsmi un pilnveidojot Rīgas ostas reputāciju. Kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam mans uzdevums būs stiprināt ostas komerciālo pamatdarbību un drosmīgi attīstīt tirgus maiņām atbilstošu biznesa modeli, kurš paredz palielināt ostas jaudu izmantošanu, Rīgas brīvostas vērtību un ienākumu plūsmu,” uzsver jaunais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Sandim Šteinam ir maģistra grāds ekonomikā, kā arī pieredze lielu uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrību vadībā. Pašreiz S.Šteins ir uzņēmuma SIA “Kool Latvia” valdes loceklis, līdz šim ieņēmis amatus uzņēmumu SIA “Rimi Latvija”, SIA “Kurši”, “Statoil” un AAS “Balta” vadībā. S.Šteins ir Rīgas brīvostas valdes loceklis kopš 2024. gada, kur iecelts kā Ekonomikas ministra pārstāvis.

«Esam jau laicīgi pielāgojušies mainīgajiem ekonomikas apstākļiem un izstrādājuši jaunus piedāvājumus klientiem,» atskatoties uz paveikto, atzīst SIA Latvija Statoil izpilddirektors Sandis Šteins.

Viņš piebilst, ka 2009. būs izaicinājumiem bagāts gads.« Turpināsim iepriekšējos gados uzsākto, tieksimies uz aizvien labākiem rezultātiem darba efektivitātē, investēsim uzņēmuma ilgtspējā, attīstīsim preču un pakalpojumu klāstu atbilstoši ērtas iepirkšanās segmenta tendencēm pasaulē un Eiropā, »Db stāstīja Sandis Šteins. «Arī šogad ieguldījām lielus resursus savas klientu apkalpošanas kvalitātē un esam saņēmuši augstu klientu novērtējumu. Esam šogad palielinājuši darbinieku skaitu, esam kāpinājuši apgrozījumu kā degvielas, tā arī veikala, karsto dzērienu un ātro maltīšu segmentā.,» tā S.Šteins.

Ievērojamas investīcijas Statoil ieguldījis jaunā veikala koncepta ieviešanā. Šogad pārbūvēti kopā 25 veikali, tajā skaitā 3 franšīzes stacijas. Kopā ar pērn veiktajām pārbūvēm pašreiz jaunais veikala koncepts ieviests jau gandrīz visā tīklā. Ērtības, pērkot degvielu, ievērojami uzlabo 20 degvielas apmaksas pašapkalpošanās automāti, kas uzstādīti pie sūkņiem. Smagā transporta īpašniekiem un vadītājiem svarīga ziņa – darbu sākuši divi jauni AdBlue šķīduma sūkņi, kas palīdz izpildīt Euro4 un Euro5 normas. Tīkls paplašināts ar vienu jaunuzbūvētu staciju Gulbenē.

SIA Latvija Statoil izpilddirektore Baiba Rubesa pieņēmusi citu darba piedāvājumu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Ar šā gada maiju līdzšinējā SIA Latvija Statoil izpilddirektore ir pieņēmusi piedāvājumu turpināt darbu vienā no StatoilHydro ASA nozīmīgākajām naftas un gāzes ieguves struktūrvienībām, kas atrodas Azerbaidžānā, stratēģiskās attīstības līmenī.

Vadoties pēc StatoilHydro ASA, kas ir SIA Latvija Statoil mātes uzņēmums, iekšējās kārtības ir izsludināta pieteikšanās uz SIA Latvija Statoil izpilddirektora posteni. Līdz jaunā vadītāja apstiprināšanai izpilddirektora pienākumus veiks SIA Latvija Statoil finanšu un kontroles vadītājs Sandis Šteins.

Valmierā atklāšanai gatavojas Kool Latvija degvielas uzpildes stacija (DUS), novēroja Db.lv. Uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins apstiprina, ka jaunā stacija pašlaik ir nodošanas procesā un kopā ar ērtas iepirkšanās veikalu to iecerēts atklāt jūnija sākumā.

Arī šeit, tāpat kā Kool stacijās Augšlīgatnē un Ādažos, papildus degvielas iegādei un veikalam būs pieejamas ātrās ēdināšanas iespējas – burgeri, smalkmaizītes, kafija u.c.

Nodošanas stadijā ir arī Kool stacija Sauriešos. Vēl šogad iecerēts atklāt Kool stacijas Jelgavā un pie Rīgas apvedceļa Babītes novadā, netālu no Piņķiem. DB jau vēstīja, ka uzņēmums nākotnē vēlas izveidot 40 veikalu tīklu Latvijā. Pirmais Kool veikals kopā ar DUS tika atklāts pērn rudenī, Augšlīgatnē.

Jautāts par pirmās stacijas un veikala Rīgā, K.Barona ielā panākumiem, S.Šteins atzīst, ka sākotnējie plāni un aprēķini izpildīti ar uzviju, klientu esot krietni vairāk nekā sākotnēji plānots. Veikalam Barona ielā plānu izpilde esot nedaudz piezemētāka, savukārt pārdotās degvielas apjomi Līgatnē krietni pārsniedz ieceres, arī veikalā apgrozījums esot divas reizes lielāks, nekā plānots. Tas stiprinot pārliecību, ka izvēlēts īstais ceļš. Tiesa, konkurentu asā reakcija gan esot bijis pārsteigums – atverot jaunu Kool staciju, novērots, ka mikrorajona apkārtnē konkurenti ļoti strauji samazinājuši cenas. «Iespējams, tas nozīmē, ka daļa viņu klientu pārnāk pie mums. Katrā ziņā konkurentu reakcija bija tiešām ļoti asa,» secina S.Šteins.

Piesaistot alternatīvo ieguldījumu fonda finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā, radīts jaunuzņēmums degvielas mazumtirdzniecībā - SIA KOOL Latvija, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins.

Pirmo KOOL degvielas uzpildes staciju tuvākajā laikā paredzēts atklāt Augšlīgatnē.

«Ideja radās janvāra pirmajās dienās 2016.gadā. Tā vairāk sākumā bija par mazumtirdzniecības veikalu, tā saucamo «convenience store». Ļoti maza izmēra, kur iekšā vienlaikus var atrasties četri cilvēki. Bijām domājuši par jūras konteineru - izgriezt sienas, ielikt stiklus un to eksponēt kā alternatīvu lielākajiem spēlētājiem Latvijā attiecībā uz šāda koncepta maziem veikaliem,» klāstīja Šteins.

Pēc viņa teiktā, secinot, ka dabūt mazus zemes gabalus, kādi vajadzīgi šāda rakstura produktam, ir grūti, ideja «apauga» līdz degvielas mazumtirdzniecībai. «Sākām skatīties, kur konkrēti mēs varētu nolikt koncepta veikalu, un tad sapratām, ka jaunam spēlētājam ienākt un dabūt mazus zemes gabalus, kādi vajadzīgi šāda rakstura produktam, ir grūti. Tad apaudzējām šo projektu nedaudz lielāku, jo arī zemes gabali, kas tika piedāvāti, bija lielāki. Izdomājām, kāpēc nepielikt klāt sūkni degvielai. (..) Kopumā ideja bija mazumtirdzniecības veikals, un ideja lēnām apauga ar papildu lietām, izejot no realizācijai pieejamajiem zemes gabaliem. Protams, ārpus Rīgas arī cena ir cita un realizēt projektu uz šādiem zemes gabaliem ir vienkāršāk,» skaidroja uzņēmuma valdes loceklis.

Mangāna rūdas kravu apturēšana nerada lielu robu Rīgas ostas kopējā darbībā, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Komentējot Eiropas Savienības aizliegumu pārkraut mangāna rūdas kravas, Šteins uzsvēra, ka pēdējās mangāna rūdas kravas ir atstājušas Rīgas ostu un jaunas nav plānotas."Šis pasākums ir beidzies," viņš atzīmēja.

Šteins skaidroja, ka pērn šo kravu tranzīta apmērs bija ap pusmiljonu tonnu, kas nav nekas liels un būtiski neietekmē ostas kopējo darbību.

Rīgas brīvostas vadītājs arī skaidroja, ka ostā lielāko ietekmi ģeopolitiskā situācija ir atstājusi uz ogļu, degvielas un naftas produktu, citām energoresursu kravām, kur novērojami lielākie kritumi, tādēļ tās ir jākompensē ar kaut ko citu.

"Ja skatāmies uz pārējo kravu sadaļu, kas ir kokmateriāli, lauksaimniecības kravas, konteinerkravas, tad to apmērs gadu no gada aug," minēja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Ūdens, saule, biomasa, vējš - alternatīvās enerģijas ražošanā Latvijā ir milzu potenciāls, kas radītu gan daudz darbavietu, gan ļautu pamatīgi nopelnīt. Tā intervijā Dienas biznesam norāda Norvēģijas Statoil jauno enerģētikas risinājumu departamenta direktors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Viņa pašreizējā darbība saistīta ar ambicioziem saules enerģijas projektiem, kas vismaz daļēji būtu ieviešami arī Latvijā.

Dzīvodams Norvēģijā, viņš novērojis, ka norvēģi līdzjūtīgi skatās uz Latvijas pašreizējo situāciju, tomēr saka, ka pie mums notiekošais bijis paredzams, lai gan varbūt ne tik ātrā tempā.

Jūs Statoil koncernā esat atbildīgs par jauno enerģētikas risinājumu izstrādāšanu. Kā jūs kā sākotnējs Statoil Latvijas filiāles darbinieks esat nonācis pie šādiem pienākumiem?

Latvija Statoil es strādāju kopš 1994. gada. Tur strādājot, es arī pamazām nonācu pie biodegvielas, kas toreiz fosilās degvielas kompānijai bija ļoti netradicionāls solis. Sākām vērtēt, ko tas nozīmētu Latvijas situācijai un kādas iespējas te saskatāmas. Viens no nākamajiem karjeras soļiem man bija iesaistīšanās jauno enerģiju biznesā. Statoil tam ir izveidota īpaša nodaļa. Mans darbs ir saistīts ar jauno, interesanto šīs jomas biznesa iespēju meklēšanu.

Februāra vidū Viļņā ir atvērts Statoil veikals bez degvielas uzpildes iespējas un šis ir pirmais šāda tipa veikals ne tikai Lietuvā, bet visā Statoil Fuel&Retail Eiropas tīklā, informēja uzņēmumā.

Kā skaidro Statoil Fuel&Retail Latvia mazumtirdzniecības tīkla vadītājs Viesturs Astičs, tajā pieejami Statoil klientu atzītākie produkti - sviestmaizes, hotdogi, kafija, svaigi ceptās maizītes, kā arī pavisam jauni piedāvājumi, kas līdz šim degvielas uzpildes staciju (DUS) sortimentā nav bijuši, piemēram, svaigi spiestas sulas.

Lietuvas uzņēmuma vadība norāda, ka Statoil veikals Viļņā atvērts, jo vairāk nekā puse klientu DUS apmeklē, lai iegādātos arī uzkodas un dzērienus. Tas apliecinot, ka klienti novērtē Statoil veikala piedāvājumu, kvalitatīvas uzkodas un kafiju. Pozitīvās atsauksmes un izpētes rezultāti ļāvuši pieņemt lēmumu par pirmā šāda koncepta Statoil veikala atvēršanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Šā gada septiņos mēnešos tiešo investīciju pamatkapitālā uzkrātais apjoms pieaudzis par 9.1 % jeb 192 milj. Ls. To rāda SIA Lursoft pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas apkopotie dati, ziņo laikraksts Dienas bizness.

«Tas ir salīdzinoši augsts rādītājs ekonomikas atdzišanas apstākļos un ļauj prognozēt, ka šis pieaugums visā gadā būs ap 10 - 11%,» uzsver SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš atgādina, ka investīciju akumulētā kapitāla (ieplūstošās - izņemtās) 2007.gada beigās pieauguma vērtība pret iepriekšējo gadu bija 15.9%. Līdz 2008. gada 1. augustam 124 valstu investori Latvijas komercsabiedrību pamatkapitālos ir ieguldījuši 2.092 miljardus Ls.

Viņš atgādina, ka tiešo uzkrāto investīciju pamatkapitālā (arī kopējā uzņēmumu skaita) aprēķinos tiek uzskaitītas ne tikai ienākušās investīcijas, bet arī izejošās, jo tiek pieņemts, ka gadījumos, ja uzņēmums tiek likvidēts, tiek samazināts ārvalstu kapitāla apjoms vai ārvalstnieka kapitāla daļas pārpērk Latvijas rezidenti, investīcijas aizplūst no valsts. «Aprēķinos zināmu kļūdu (dažu % robežās) var veidot akciju sabiedrībās veidotās investīcijas, jo joprojām daudzas slēgtās a/s nepilda normatīvo aktu prasības attiecībā uz akcionāru sastāva izmaiņu reģistrāciju, turpinot atrasties vietējā ofšora statusā,» norāda A.Brūvelis.

Piektdien, 5. septembrī 360 miljonu kilometru attālumā no Zemes būs notikums, kad visā pasaulē pieminēs izcilā latviešu astronoma Kārļa Šteina (1911-1983) vārdu – kosmiskais aparāts Rosetta pārlidos asteroīdu 2867 Šteins.

Lai arī šobrīd ir identificēts tūkstošiem asteroīdu (bieži sauktas arī par mazajām planētām), tikai retais ir izpelnījies godu būt pētītam no neliela attāluma. Papildus tam jāatzīmē, ka kopumā tikai 14 mazajām planētām ir ar Latviju saistīti vārdi. Pirmais asteroīda pārlidošanas gadījums bija 1991. gadā, kad kosmiskais aparāts Galileo no dažu tūkstošu kilometru attāluma nofotografēja asteroīdu 951Gaspra, atklājot tā neregulāro formu un krāteriem klāto virsmu.

Rosetta ir Eiropas Kosmiskās aģentūras (ESA) projekts, kura galvenais mērķis ir novērot 67P/Čurjumova-Gerasimenko komētu, nogādājot uz tās nolaižamo aparātu un paliekot orbītā ap komētu viena gada garumā. Ceļš uz komētu veidots tā, ka Rosetta trajektorija iet gar diviem asteroīdiem 2867 Šteins un 14 Lutēcija (Lutetia). 5. septembrī kosmiskais aparāts ar ātrumu 8.6 km/s patrauksies garām mazajai planētai Šteins, un plkst. 21.58 pēc Latvijas laika tas būs pietuvojies līdz pat 800 km attālumam. Kosmosa izpētes mērogos tas ir pietiekams attālums, lai veiktu galveno raksturlielumu pētījumus, kā arī ļautu vizuāli noskaidrot, kā tad īsti izskatās ievērojamā latviešu astronoma vārdā nosauktais debess ķermenis.

Īstenojot akciju „Vai tev tiešām nepieciešams maisiņš?” Statoil degvielas uzpildes stacijās (DUS), šogad izdevies samazināt iepirkuma maisiņu apgrozījumu pat līdz 50%, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn. Tādejādi apkārtējā vidē nav nonākuši vairāk nekā 5 000 kilogrami plastmasas.

Turklāt turpmāk Statoil DUS vairs nebūs pieejami parastie plastmasas maisiņi, bet pircējiem tiks piedāvāti videi draudzīgākie oxo degradable (angļu val. – skābeklī sadalošie) iepirkuma maisiņi, kas, nonākot apkārtējā vidē, sadalīsies jau divpadsmit mēnešu laikā, Db.lv informēja Latvija Statoil sabiedrisko attiecību konsultante Margrieta Akmens.

„Latvija Statoil savu rīcību vides jomā plāno un realizē kompleksi, ne tikai ieviešot pārdošanā videi draudzīgāku produkciju, bet arī mēģinot kopumā mainīt visas sabiedrības attieksmi un ikdienas ieradumus pret apkārtējo vidi,” skaidro Latvija Statoil izpilddirektors Sandis Šteins. „Tāpēc pirms ieviest videi draudzīgāka materiāla iepirkuma maisiņus Statoil degvielas uzpildes stacijās, vēlējāmies atgādināt, ka īsteni videi draudzīga ir taupīga rīcība, jo, lai saražotu ikvienu, pat dabai visdraudzīgāko produkciju, ir jātērē papildus resursi.”

Latvijas lielākais degvielas mazumtirgotājs SIA Latvija Statoil ir panācis vienošanos ar Euler Hermes pārcelt apdrošinātāja pieņemto lēmumu.

Latvija Statoil preses sekretārs Artūrs Eglītis paziņoja, ka Statoil turpinās savu klientu kreditēšanu arī pēc apdrošināšanas uzņēmuma Euler Hermes paziņotā lēmuma par kredītlimitu atcelšanu.

Db jau vēstīja, ka kredītu apdrošināšanas līdere Euler Hermes ierindojusi Latviju riska augsta grupā, kā rezultātā kompānijām netiek izsniegtas kredītu garantijas. Arī Latvija Statoil saņēma vēstuli no Euler Hermes, kurā paziņots par būtisku kredītlimitu atcelšanu attiecībā uz Latvija Statoil klientiem. Šādu lēmumu apdrošinātājs pieņēmis, ņemot vērā notikumus Latvijas ekonomikā.

«Pašreiz Latvija Statoil ir pabeidzis arī ļoti rūpīgu kredītrisku analīzi, ņemot vērā uzņēmumu maksātspēju, maksājumu disciplīnu, pieejamos kredītreitingus, nozaru attīstību un to potenciālu, kā arī Latvijas makroekonomisko situāciju un valsts perspektīvas. Pēc veiktās analīzes nolemts nozīmīgu daļu no klientiem arī turpmāk kreditēt, taču piemērojot stingrākus kreditēšanas noteikumus,» pastāstīja A. Eglītis.

Jaunuzņēmuma degvielas mazumtirdzniecībā SIA «KOOL Latvija» padomē iecelts bijušais baņķieris un finansists Valdis Siksnis, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins.

Viņš amatā nomainījis līdzšinējos padomes locekli Aleksandru Kuzņecovu, kurš padomi atstājis pēc paša vēlēšanās. Izmaiņas uzņēmuma padomē reģistrētas 23.novembrī, liecina «Firmas.lv» informācija.

Kā skaidroja Šteins, Siksnis, pastarpināti būdams viens no uzņēmuma akcionāriem, esot bijusi labākā izvēle darbībai uzņēmuma padomē.

«Esam pārliecināti, ka Siksnis ir ļoti vērtīgs ieguvums uzņēmumam, ņemot vērā viņa līdzšinējo pieredzi banku sfērā, zināšanas un pieredzi finansēs un mazumtirdzniecībā,» uzsvēra Šteins.

Lūgts komentēt Kuzņecova lēmumu atstāt padomi, Šteins teica, ka Kuzņecovs pieņēmis lēmumu par uzņēmuma padomes atstāšanu tāpēc, ka viņš lielākoties neatrodas Latvijā.

Pirmo Statoil iepirkšanās veikalu bez degvielas uzpildes iespējas Latvijā plāno atvērt Vecrīgā, Vaļņu ielā 11, nākamā gada janvārī vai februārī, aģentūru LETA informēja Statoil Fuel&Retail Latvia Mazumtirdzniecības tīkla vadītājs Viesturs Astičs.

Viņš skaidro, ka patlaban tiek sākta veikala plāna izveidošana un projekta apstiprināšana, tāpēc oficiāls atvēršanas datums vēl tiks precizēts.

Līdzīgi kā veikalos Viļņā un Tallinā, arī Rīgas veikalā tikšot piedāvāti Statoil klientu atzītākie produkti - sviestmaizes, hotdogi, kafija, svaigi ceptās maizītes, saldējuma kokteiļi un citi.

Kā ziņots, degvielas tirgotājs Statoil Fuel & Retail visām pilna servisa degvielas uzpildes stacijām Eiropā plāno mainīt nosaukumu no Statoil uz globālo iepirkšanās zīmolu Circle K, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Sākot ar 2016.gada maiju, visās Statoil zīmola degvielas uzpildes stacijās Skandināvijā, Baltijas valstīs, Polijā un Krievijā tiks sākta zīmola maiņa uz jauno, globālo Circle K zīmolu. Jaunais iepirkšanās zīmols Circle K turpmāk aizstās tagadējos kompānijas Couche-Tard mazumtirdzniecības zīmolus Mac’s, Circle K un Kangaroo Express ASV un Āzijā, kā arī mazumtirdzniecības zīmolu Statoil Eiropā.

Statoil Fuel & Retail Rīgā vērs vaļā jaunu pakalpojumu centru Shared Service Centre, kas atbalstīs uzņēmuma pakalpojumus finanšu un kontroles un darbaspēka resursu jomās astoņās valstīs.

Rīga par viena no Statoil & Retail centra izveides pilsētām izvēlēta tās infrastruktūras, ekonomisku apsvērumu un cilvēku valodu zināšanu dēļ, norādīja jaunā centra vadītājs Mortens Kristensens (Morten Christensen). Viņš pibilda, ka šobrīd Statoil meklē vismaz simts jaunus darbiniekus.

Centra vadības komanda, kurā iesaistīti pieredzējuši Statoil Fuel & Retail un Latvija Statoil darbinieki, jau ir izveidota. Tāpat jau tiek izsludinātas pirmās vakances uz dažādiem centra amatiem.

Centra birojs atradīsies Rīgā, Duntes ielā 6, kur patlaban jau atrodas Latvija Statoil birojs un Statoil Fuel & Retail centrālais degvielas plānošanas centrs.

Ceturtdien, 18.februārī, Vecrīgā tiks atklāts pirmais Statoil iepirkšanās veikals, informē kompānijas pārstāvji.

Veikals atradīsies Vaļņu ielā 11.

Statoil Fuel&Retail Latvia Mazumtirdzniecības tīkla vadītājs Viesturs Astičs iepriekš skaidroja, ka, līdzīgi kā veikalos Viļņā un Tallinā, arī Rīgas veikalā tiks piedāvāti Statoil klientu atzītākie produkti - sviestmaizes, hotdogi, kafija, svaigi ceptās maizītes, saldējuma kokteiļi un citi.

Kā ziņots, degvielas tirgotājs Statoil Fuel & Retail visām pilna servisa degvielas uzpildes stacijām Eiropā plāno mainīt nosaukumu no Statoil uz globālo iepirkšanās zīmolu Circle K, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Sākot ar 2016.gada maiju, visās Statoil zīmola degvielas uzpildes stacijās Skandināvijā, Baltijas valstīs, Polijā un Krievijā tiks sākta zīmola maiņa uz jauno, globālo Circle K zīmolu. Jaunais iepirkšanās zīmols Circle K turpmāk aizstās tagadējos kompānijas Couche-Tard mazumtirdzniecības zīmolus Mac’s, Circle K un Kangaroo Express ASV un Āzijā, kā arī mazumtirdzniecības zīmolu Statoil Eiropā.

AS “Pasažieru vilciens” (PV) akcionāru sapulcē iecelta uzņēmuma jaunā padome. Darbu tajā uzsāks Kaspars Briškens, bet darbu turpinās divi tās līdzšinējie locekļi – Sandis Šteins un Inta Liepa.

Jaunā padomes pilnvaras sākas ar 30. decembri.

Kaspars Briškens uzņēmuma padomē darbosies ar kompetenci finanšu jautājumu un audita jomā, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā. Briškens šobrīd ir arī Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS Stratēģiskās attīstības vadītājs. Briškena līdzšinējā pieredze saistīta ar vadošu amatu ieņemšanu airBaltic, Latvijas Loģistikas asociācijā, kā arī Satiksmes ministrijā un Ārlietu ministrijā. Briškenam ir maģistra grāds ekonomikā no Stokholmas universitātes.

Sandis Šteins darbu PV padomē turpinās ar kompetenci stratēģiju izstrādēs un ieviešanas jomā. Šteins kopš 2016. gada ir PV padomes priekšsēdētājs. Tāpat Šteins šobrīd ir SIA “KOOL Latvija” valdes loceklis. Līdz šim Šteinam bijusi pieredze vadošos amatos tirdzniecības uzņēmumos, kā SIA “RIMI Latvija”, SIA “Kurši”, “Statoil”, kā arī apdrošināšanas uzņēmumā AAS “Balta”. Viņam ir maģistra grāds ekonomikā no Latvijas Universitātes.

SIA Latvija Statoil izpilddirektors Sandis Šteins no šā gada augusta turpinās darbu kā Statoil Fuel & Retail Krievijas organizācijas vadītājs, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā. SIA Latvija Statoil izpilddirektora amatu viņš ieņēma trīs gadus.

«Starp visām astoņām valstīm, kur mazumtirdzniecībā pārstāvēts Statoil Fuel & Retail, izaicinošākie attīstības plāni uzņēmumam ir Polijā un Krievijā. Krievijā plānots palielināt degvielas uzpildes staciju skaitu, kāpināt arī pārdošanas apjomus un investīcijas. Tāpēc tas, ka esmu uzaicināts vadīt Statoil Fuel & Retail organizāciju Krievijā, ir patiess novērtējums kolektīva veikumam Latvijā un pagodinājums man personīgi,» norāda S.Šteins.

SIA Latvija Statoil vadītāja pienākumus Sandis Šteins turpinās pildīt arī pēc 1.augusta līdz pat brīdim, kad uzņēmumam tiks atrasts jauns vadītājs. Vispirms kandidāti tiks aicināti pieteikties Statoil Fuel & Retail organizācijas ietvaros.