Šobrīd izskatās, ka Latvija turpina lēni drāzties iekšā sienā – valsts zaudē iedzīvotājus, bet izglītības sistēma ražo nepietiekami kvalificētus cilvēkus – lieliskus gultu klājējus, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Raidījumā Dienas rīts Ģ. Rungainis uzsvēra, ka Latvijas izglītības sistēmas saražotie cilvēki varbūt ir lieliski gultu klājēji un sēņu lasītāji, bet nav matemātiķi, fiziķi un ķīmiķi.

Tāpat viņš norādīja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājums apstiprina Latvijas statusu kā valsts ar vieniem no zemākajiem nodokļiem, bet nākotnē vajadzētu nodokļu slogu pārnest no darbaspēka uz patēriņu, kā arī risināt demogrāfijas jautājumus. «Ilgtermiņā valsts, kas zaudē 1,2% iedzīvotāju gadā nevar cerēt uz ekonomikas attīstību. Līdz ar to jābūt politikai, kas to reversē. Šobrīd izskatās, ka turpinām lēni drāzties iekšā sienā,» sacīja Ģ. Rungainis.

Aizliegumi vai nozares pārregulēšana nerisinās ātro kredītu radītās problēmas - nepieciešams atrast līdzsvaru starp sabiedrības un indivīdu interesēm, savu uzskatu pauž Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, nepieciešams paaugstināt minimālās aizņemšanās vecumu augstas atlīdzības kredītiem, rēķinot visas izmaksas, piemēram, virs 24%, līdz 25 gadiem, kā arī ierobežot kopējo maksimālo likmi līdz 48% gadā.

«Ja, kā apgalvo pietuvinātie, slikto kredītu apjoms līderiem ir ap 8%, tas industrijas rentabilitāti normalizētu no fantastiskas uz vienkārši lielisku,» žurnālā Kapitāls norāda Rungainis. Tāpat nepieciešams ierobežot reklāmas iespējas, kā arī nodrošināt bezmaksas «atdzišanas» periodu starp kredīta apstrādes sākumu un naudas saņemšanu ar piedāvājumu atteikties no kredīta 24 vai 48 stundas.

#«Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem.»

«Mēs šobrīd redzam šo kaitīgo situāciju gan Rīgā, gan daudzās citās pašvaldībās, ka pašvaldības mēģina radīt kaut kādus uzņēmumus ar lozungu «Radīt darba vietas». Pašvaldības nekādas darba vietas nevar radīt. Lielākajai daļai pašvaldību Latvijā ir jātaisās ciet, ir jānotiek koncentrācijai,» investīciju baņķieris Ģirts Rungainis savu viedokli klāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Rungainis uzskata, ka pašvaldībām būtu jāpiedalās uzņēmējdarbībā tikai ārkārtējos gadījumos. «Pašvaldības un valsts uzdevums nav piedalīties uzņēmējdarbībā, izņemot tad, ja ir kādas problēmas, kas nevar tik atrisinātas kādā citā veidā,» sacīja Rungainis.

Rungainis apgalvoja, ka darbaspēka problēmas risināt ar šādām metodēm nevar. Viņš ir pārliecināts, ka cilvēkiem drīzāk ir jāpārvietojas uz dzīvi vietās, kur darbaspēks ir vajadzīgs. «Cilvēkiem ir jābrauc un jāpārvietojas, kā tas visos laikos ir bijis. Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem. Jo darba vietas tiek radītas tur, kur tās ir izdevīgi radīt,» viņš norādīja. «Darba vietas rada kapitāls, cilvēki, uzņēmēji, tirgotāji. Viņiem ir nauda, līdzekļi, viņi rēķina, ko darīt ir visizdevīgāk. Un darbaspēks ierodas un strādā šajās darba vietās,» skaidroja Rungainis.

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Katrai iekārtai ir sava īpašā valoda. Padomju režīms bija slavens ar īsinājumiem – kultorgs, piemēram, vai kominterne. Ulmaņlaiku leksikonā biezi ieplūda termini no lauksaimniecības prakses. Savukārt, mūsdienu pārvaldes forma izvēlējusies iet pretējo ceļu – tās atslēgvārdi ir gari un urbāni. Konsolidācija, centralizācija, bezgalīgas izvērtēšanas un visas lietas nebeidzamā virzībā vai vismaz diskusiju procesā.

Tiešām, nez kā būtu izklausījusies tā liktenīgā Ulmaņa radioruna, ja pie mikrofona nāktos sēdēt Dombrovskim? «Es turpināšu izvērtēt savu pašreizējo situāciju, un jūs turpiniet izvērtēt savējo». Vai varbūt – jūs turpiniet konsolidēties, es tikmēr turpināšu konsultēties...

Dombrovska privātais konsultants

Konsultācijas ir viens no jaunlaiku birokrātijas mīļākajiem jaunievedumiem. Un tam ir daži pamatoti iemesli, kurus katrs ar uzņēmējdarbību cik necik saistīts cilvēks skaidri apjautīs. Tomēr līdzīgi kā kultorgam bieži vien ar kultūru bija visai attāli sakari, tā arī konsultācijas bieži mēdz apzīmēt kaut ko ne gluži konsultatīvu. Īpaši, ja runa ir par Dombrovska valdības privātkonsultantu Prudentia ar tās kolorīto iemiesojumu Ģirta Rungaiņa personā.

Pašreizējā situācijā maksāt sociālo nodokli nozīmē izķēzīt naudu - ir iracionāli maksāt sociālo nodokli, zinot, ka pensiju nebūs, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Viņa ieskatā, patlaban ir racionāli nemaksāt sociālo nodokli, zinot, ka bezatbildīgi politikāņi pieņems populistiskus politiskus lēmumus un šī nauda tiks iztērēta šodienas vajadzībām, nevis tiks nākotnes pensionāriem. Šādu viedokli šodien aģentūras LETA, SEB bankas un Labklājības ministrijas rīkotajā diskusijā par pensijām pauda Ģ. Rungainis.

Rungainis uzskata, ka pašreizējā pensiju sistēma ir jāmaina pēc būtības. «Šī sistēma bremzē ekonomisko aktivitāti. Izbeidzam šo cirku, pārvietojam šos nodokļus uz pamatbudžetu, pasakām cilvēkiem - strādājiet paši sev, krājiet paši sev, laidiet pasaulē bērnus,» aicināja Rungainis, uzsverot, ka demogrāfiskās situācijas dēļ pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga.

Rīga ir galvenā problēma, kas traucē Latvijai veiksmīgi piesaistīt investīcijas un cilvēkkapitālu, Latvijas Universitātes (LU) forumā Latvijas attīstības ārējie faktori sacīja korporatīvo finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņš vērsa uzmanību, ka pilsētai, lai tā veiksmīgi piesaistītu investīcijas un cilvēkkapitālu, jābūt tādai, kāda šobrīd Rīga nav. Piemēram, Rīga šobrīd ir politiskā pretfāzē» ar valsti un tā vienkārši nav pievilcīga, uzskata Rungainis. Viņš uzskaitīja vairākus mērķus, kas Rīgai būtu jāsasniedz, lai kļūtu par pievilcīgu pilsētu.

«Ir jābūt mērķim Rīgai būt vienai no desmit pilsētām, kur ir labākie dzīvošanas apstākļi. Rīgai jābūt arī Top10 «gourmet» galamērķim, vienam no Top10 Eiropas izglītības centriem, lai piesaistītu jaunus un izglītotus cilvēkus, nevis pabalstu meklētājus. Tāpat Top10 kultūras galamērķim. Svarīgi, lai lidosta Rīga iekļūst 40 Eiropas lielāko lidostu vidū. Ja būs spēcīga lidosta, Rīga attīstīsies un veidosies,» pārliecināts Rungainis.

#Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis».

Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis», un šobrīd viņa reputācija, kā arī iespējas ieņemt ļoti augstu amatu Eiropas Centrālajā bankā ir iznīcinātas, biznesa portālam db.lv sacīja finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis. Viņš uzsvēra, ka šādā situācijā ir jābūt dzelžainiem pierādījumiem par Rimšēviča vainu.

Lūgts komentēt Rimšēviča aizturēšanu, Rungainis sacīja, ka, protams, ir divas iespējamās versijas: pirmā, ka Latvijas Bankas vadība ir iesaistījusies koruptīvās darbībās, otrā - tie ir nepamatoti apgalvojumi un apvainojumi, taču patlaban trūkst informācijas, lai pateiktu, kura ir pareizā. Vienlaikus viņam esot grūti noticēt pirmajai versijai par korupciju.

Korupcijas apjomi valsts iepirkumos, vismaz attiecībā uz lielākajiem projektiem, samazinās, uzskata investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

"Es personīgi domāju un man ir sajūta, ka ejam pareizajā virzienā un kukuļdošanas īpatsvars mazinās," atzina Rungainis, pieļaujot, ka, iespējams, tas ir tikai krīzes iespaids, jo daudzi uzņēmēji ir gatavi konkurēt ar zemākajām cenām un ievērojamas pārmaksāšanas gadījumu skaits ir sarucis. Turklāt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbība patlaban zināmā mērā esot paralizēta.

Korupcijas turpmākai izskaušanai, viņaprāt, valstij ir jāpalielina pārskatāmība, bet korupcijas apkarotājiem jāturpina labi darboties.

Rungainis atgādināja, ka kukuļņemšana un došana nav raksturīga protestantu valstīm un arī Ziemeļvalstīm, pie kurām pieskaitāma arī Latvija. Rungaiņa vērtējumā, korupcijas tradīcijas Latvijā ir saistītas ar mūsu vēsturisko atrašanos PSRS, kuras bloka valstīs korupcija ir dziļāka un arī ar nopietnākām saknēm. Tāpēc viņš pieņem, ka, turpinoties paaudžu nomaiņa, kukuļdošana Latvijā samazināsies.

«Mūsu naudiņa ir brīnišķīga. Tā ir skaista, aizsargāta labāk nekā eiro, tā ir mūsu nostalģija un lepnums, bet ekonomiski un monetāri tā ir eiro surogāts, ar kuru iegūstam gandrīz visus eiro sliktumus, bet negūstam ne tuvu visus labumus,» - šādu viedokli žurnālam Kapitāls pauž IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņš norāda: ja neesam gatavi dzīvot ar latu kā brīvi peldošu valūtu un visām no tā izrietošajām negatīvajām sekām - nestabilitātēm, spēcīgām valūtas svārstībām, pārredzamā nākotnē - augstākiem procentu maksājumiem un valsts parāda apkalpošanas izmaksām, lielākiem investīciju un uzkrājumu riskiem, augstākām valūtas maiņas izmaksām, zemākām depozītu garantijām, nestabilāku un mazāk kreditētspējīgu banku sistēmu -, tad «ātrāk jāizdzer rūgtās zāles līdz galam - jāpieņem eiro ne tikai «de facto», bet arī «de iure»».

Rungainis norāda, ka eiro nav mūsu ekonomiskās attīstības stadijai atbilstoša un ērta valūta un reti kad būs. Ar eiro ieviešanu nāksies domāt par jaunu administratīvi regulējošu mehānismu ieviešanu, kas mazinātu ekonomikas pārkaršanas riskus nākotnē, kā arī par atbalsta mehānismiem, lai veicinātu eksportspējīgu un importu aizvietojošu ražošanu citām metodēm, jo nebūs visefektīvākās - konkurētspēju regulējoša valūtas kursa. Vienlaikus viņš atzīmē, ka šāda instrumenta darbību mēs Latvijā tā arī nekad neesam redzējuši, tādējādi vieglāk atteikties.

«Esmu jau pāraudzis to stadiju, lai uzskatītu, ka visā vainojami politiķi, un domāju, ka fundamentāli problēma meklējama Latvijas vairākuma iedzīvotāju galvās, izglītībā un attieksmē,» norāda investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Patlaban nereti publiski izskan cerības, ka rudenī prognozējamās Saeimas vēlēšanas varētu kaut ko mainīt Latvijas politikā, tomēr Rungainis uzskata, ka problēma nav tik daudz politiķos, bet gan vēlētāju vairākumā, kas nav pietiekami kritiski un prasīgi.

«Tas ir mācību process, kas mums visiem ir pietiekami sāpīgs, jo no mūsu dzīves perspektīvas tas notiek pārāk lēni,» biznesa portālam Nozare.lv sacīja sacīja Rungainis, gan uzsverot, ka viņš nav politologs, tomēr, viņaprāt, politiskās situācijas maiņa vispirms prasa sabiedrības izglītošanos, kritiskāku pieeju politiķiem un viņu solījumiem.

«Tikmēr, kamēr būs pietiekami daudz vēlētāju, kuri uzskatīs, ka, slikti apsaimniekojot visiem piederošos valsts īpašumus un naudas plūsmu un daļēji to kompensējot ar 5,5% iedzīvotāju darbu, valsts var attīstīties, atliks vien teikt - prātiņ, nāc mājās! Problēma nav politiķos, bet cilvēkos, kuri pavelkas uz kaut kādu sviestu,» atklāts bija Rungainis.

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis rosina valstī samazināt darbaspēka nodokļus un palielināt sodus par to nemaksāšanu.

Intervijā laikrakstam Diena Rungainis pauž viedokli, ka darbaspēka nodokļu nesamazināšana ir noziegums pret latviešu tautu. Viņaprāt, darbaspēka nodokļu samazināšana būtu otrais solis pēc naudas došanas partijām.

Pēc Rungaiņa domām, darbaspēka nodokļi ir jāsamazina no pašreizējiem 47-48% uz pusi. Vienlaikus ir jāpalielina sods par nodokļu nemaksāšanu - jāliek cietumā uzņēmumu vadītāji un grāmatveži, kuri krāpjas. "Pašlaik puse no Latvijas ekonomikas nemaksā nodokļus. Ir jāpanāk situācija, ka nodokļus nemaksā tikai 8-12 procentu, kas ir noziedznieki burtiskā nozīmē: kontrabanda, prostitūcija, narkotikas utt. Kamēr vēl būs 35-40%, kas nodokļus nemaksā, mēs te neko jēdzīgu neuzbūvēsim," uzskata Rungainis.

Diskutējot par Latvijas cilvēkkapitāla dimensiju – finanšu kapitālu – , eksperti norāda, ka esam pietuvojušies kritiskam punktam.

Lai nodrošinātu valsts izaugsmi, radītu jaunas darba vietas un dotu iespēju augt cilvēkiem un sabiedrībai, uz mūsu kopējās darāmo darbu tāfeles jābūt tādiem atslēgvārdiem kā “Vairāk un jaudīgāki lielie uzņēmumi”, “Kapitāla tirgus attīstība”, “Nacionālo čempionu tunelis”, “Ambīciju un finanšu pratības vairošana”, “Uzņēmējdarbības vieglums”. Tie kā vieni no būtiskākajiem fokusiem izskanēja augsta līmeņa ekspertu forumā “Cilvēkkapitāla stratēģija Latvijas izaugsmei un labklājībai”.

Par to, kā cilvēkkapitāls ietekmē finanšu kapitālu (un otrādi) forumā diskutēja “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, uzņēmuma “Virši–A” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība un uzņēmuma “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

Lai Latvija sekmīgi attīstītos, būtu jāpārtrauc «slaucamās govs Rīgas» badināšana, savā slejā žurnālā Kapitāls raksta investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Pievēršoties valsts depopulācijas problēmai, Rungainis aicina izvairīties no «apdzīvoto vietu uzsēdināšanas uz žēlastības dāvanu adatas».

«Mums ir cilvēki vietās, kur nav un nebūs darba, jo radīt šīs darbavietas tur ir un vienmēr būs pārāk dārgi. Mums ir darbs tur, kur trūkst cilvēku. Mums trūkst cilvēku ar iemaņām un specialitātēs, kas radītu augstāku pievienoto vērtību. Mums ir par daudz cilvēku specialitātēs, kas Latvijā - ar pašreizējo un vēlamo ekonomikas struktūru - nav un nebūs vajadzīgas,» situāciju raksturo investīciju baņķieris.

Viņš norāda, ka loģiski būtu vairot cilvēku skaitu tajās vietās, kur vajag un var vairāk pelnīt, nevis piesaistīt cilvēkus bezcerīgās vietās, uzsēdinot šos cilvēkus un apdzīvotās vietas uz žēlastības dāvanu adatas.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālajam stratēģiskajam investoram ir jābūt ieinteresētam kompānijas attīstībā Latvijā, pauda aptaujātie eksperti.

Latvijas finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka ir svarīgi noslēgt tādu darījumu, lai investori "airBaltic" neaizved prom no Latvijas.

Viņš atzina, ka nezina, kas ir šis potenciālais investors, taču norādīja, ka šāda investora esamība ir iespējama un arī loģiska. "Vai tas ar kaut ko materializēsies, tas droši vien ir atkarīgs no tā, kas palīdz vest šīs sarunas, cik kvalitatīvs būs šis process, un vai izdosies šī investora interesi saglabāt un nenonākt strupceļā," minēja Rungainis.

Tāpat Rungainis piebilda, ka tas nebūs vienkārši, ņemot vērā aviokompānijas finanšu rādītājus, un to, ka, lai gan Covid-19 pandēmijas posms ir noslēdzies, Baltijā un tostarp īpaši Latvijā tūrisms vēl nav atkopies. Tāpat ietekme ir jūtama no kara Ukrainā un ar to saistītiem faktoriem.

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Sabiedrības apziņā nodokļu nemaksātāji ir jāpadara no glamūrīgiem shēmotājiem par zagļiem un sabiedrības padibenēm, tādu risinājumu cīņai pret ēnu ekonomiku iesaka investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Sabiedrības uzskatu maiņa, padarot darbību nelegālajā ekonomikā un nodokļu nemaksāšanu par kaunpilnu nodarbi, skaidra, saprotama un efektīva valsts budžeta līdzekļu izlietošana, kā arī burkāns un pātaga uzņēmējiem nodokļu maksāšanā - šie trīs darbības virzieni Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Finanšu ministrijas (FM) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) organizētajā konferencē Ēnu ekonomika Latvijā: Kā iedegt gaismu? prezentācijās un diskusijās tika minēti kā galvenie veidi cīņai ar ēnu ekonomiku, informē Baiba Melnace, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja.

Latvijas aviācijas sektora pienesums tautsaimniecībai ir 105,5 milj. Ls, bet tas prasa arī arvien jaunus valsts ieguldījumus, šodien raksta Dienas bizness

Prestižā Oksfordas ekonomistu un IATA (Starptautisko aviācijas transporta asociācijas) veiktā pētījumā par Latvijas aviācijas ietekmi uz tautsaimniecību secināts, ka šis sektors 2010. gadā ir radījis 105,5 milj. Ls pienesumu ekonomikai, kas atbilst 0,8% no IKP. Tas ir salīdzinoši augsts rādītājs Eiropā. Šo pētījumu šodien prezentēs ļoti augstā līmenī, pieaicinot gan vairāku Latvijas ministriju pārstāvjus, gan IATA viceprezidentu Rafaelu Švarcmani, Lidostas Rīga vadītāju Arni Luhsi un airBaltic izpilddirektoru Martinu Gausu, kā arī citus ekspertus. Aviācijas un ekonomikas ekspertus šajā pētījumā minētie cipari īpaši nepārsteidz – tie bija zināmi jau iepriekš. Lai arī vārdā netiek minēts uzņēmums vai institūcija, kas šo pētījumu Oksfordas ekonomistiem ir pasūtījis, ir noprotams, ka tas lielā mērā kalpo nacionālā aviopārvadātāja airBaltic interesēm un ļauj pamatot esošos un nākošos valsts ieguldījumus airBaltic.

AS GE Money Bank Latvijas finanšu tirgum nespēja vai negribēja sniegt pievienoto vērtību, bet Krievijas banka Otkritie ir pietiekami liela un nopietna, lai to izdarītu, radot lielāku labumu arī Latvijas ekonomikai kopumā, uzksata investīciju baņķieris, "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.

Viņš uzskata, ka krievu kapitāla ienākšana Latvijas finanšu sektorā ir pozitīva tendence, jo Latvijas ģeogrāfiskais novietojums Rietumvalstu bankām nav tik interesants. Tāpēc, mēģinot Rīgu veidot par reģiona finanšu centru, Krievijas un NVS valstu klātbūtne esot ļoti svarīga.

Viņaprāt, tas, ka Krievijas bankas Rīgu un Latviju izmanto kā placdarmu savai attīstībai Eiropas Savienībā (ES), mums sniedz tikai ieguvumus, jo nodrošina darbavietas un veido papildu ienākumus ekonomikai.

Vienlaikus Rungainis arī norādīja, ka finanšu tirgus uzraugam līdz ar spēlētāju skaita pieaugumu palielinās darba apjomi, bet, ņemot vērā, ka bankas pašas maksā par to uzraudzību, regulatoram ir visas iespējas attīstīt savas spējas un stiprināt savu kapacitāti.

Kamēr AS Citadele banka atrodas valsts īpašumā, tās vērtība tikai samazinās neatkarīgi no ekonomiskās situācijas, šādu viedokli pauda investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Rungainis uzskata, ka Citadele pēc iespējas ātrāk būtu jāpārdod, jo neesot pamata domāt, ka tuvākā pusgada vai cita termiņa laikā tās vērtība varētu palielināties.

«Bankas reitings tika samazināts, slikto kredītu radītie zaudējumi pieaug, un tas neliecina par bankas vērtības pieaugumu. Katrā gadījumā atrašanās valsts īpašumā to neveicina,» piebilst Rungainis.

Viņš norāda, ka uz labāku ekonomisko situāciju, kas varētu veicināt pārdošanas cenas pieaugumu, nevajadzētu likt lielas cerības, jo līdz ar situācijas uzlabošanos aktīvāku darbību varētu atsākt citas bankas, tādējādi izkonkurējot Citadeles piedāvājumu.

Kooperatīvu padarīšana esot shēma, «lai kārtotu ārā valsts naudu un veicinātu nodokļu nemaksāšanu uz valsts robežas, kas nav pareizā pieeja un beigsies, kad valsts to neatbalstīs», tā uzskata investīciju baņķieris, Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Komentējot nozari, viņš gan norāda, ka, salīdzinot ar Igauniju, «esam vāji attīstījušies».

Taču pašlaik notiekot process līdzīgi kā Rietumeiropā – maiņa no dzīvesveida uz industriālo ražošanu.

Viņš arī domā, ka diez vai fermas ar mazāk par 250 govīm varēs būt konkurētspējīgas. Esot arī jāņem vērā, ka blakus atrodas Krievija, kur ir liels piena produktu deficīts. Skaidrs, ka piena industrija ir sadrumstalota un daļa no šiem uzņēmumiem atrodas pelēkā ekonomikas zonā, bet valsts ar to agrāk vai vēlāk tiks galā, pārliecināts Ģ. Rungainis.

Apgalvojot, ka viņam nemaz neesot nekādas īstas ietekmes finanšu konsultāciju uzņēmumā Prudentia Advisers, kura pakalpojumi nacionālajai aviokompānijai airBaltic izmaksājuši jau vairāk nekā pusmiljonu latu, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis nav bijis patiess, - kā rāda pašas Prudentia dati, tieši viņš ir faktiskais uzņēmuma saimnieks un viens no diviem tā lielākajiem akcionāriem.

Portāls Pietiek.com raksta, ka akciju sabiedrības Latvijā joprojām ir sava veida ofšorkompānijas - neraugoties uz daudzu amatpersonu solījumiem situāciju mainīt, akciju sabiedrībām joprojām nav pienākuma publiskot to akcionārus, un akcionāru reģistri, izņemot biržas uzņēmumus, joprojām glabājas tikai pašās akciju sabiedrībās. Līdz ar to Lursoft dati gan rāda to, ka SIA Prudentia Advisers simtprocentīgi pieder akciju sabiedrībai ieguldījumu brokeru sabiedrībai Prudentia, bet ne to, kas ir šīs mātes kompānijas akcionāri.

Taču Prudentia 2011. gada auditētais pārskats vieš skaidrību arī šajā jautājumā,proti, no tā izriet, ka Rungainim uzņēmumā pieder 41 500 balsstiesīgo akciju, kam atbilst 40,35% uzņēmuma kapitāla. Līdz ar to Rungainis ir viens no diviem lielākajiem uzņēmuma akcionāriem – kopā ar kompanjonu Jāni Lielcepuri viņiem abiem pieder 80,7% Prudentia akciju. Trešajam lielākajam akcionāram Jurim Eizentālam pieder tikai 17 000 akciju.

«Latvijas un Baltijas valstu reģiona ietvaros viegli ir rūpnīcu aiztaisīt – grūti ir piesaistīt investīcijas un rūpnīcu atvērt. Es domāju, ka ir jāskatās un jāmēģina atrast risinājums, iespējas, ņemot vērā to, ka valsts jau ir devusi garantijas un dažādas ar valsti saistītas institūcijas arī ir iesaistītas,» saka investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Viņš Latvijas Televīzijas raidījumā 900 sekundes norādīja - ja Liepājas metalurga gadījumā netiek konstatētas kādas akcionāru ļaunprātības un uzņēmuma īpašnieki pieļauj iespēju valstij palielināt līdzdalību uzņēmumā, tad šai «lietai ir nopietni jāpieiet».

Rungainis uzsvēra, ka Liepājas metalurgam ir būtiska līdzdalība Latvijas eksporta/importa bilancē, darba tirgū un zināmā mērā arī valsts attīstībā, jo ir zināms, ka metāllūžņi Latvijā ir un būs, turklāt tie tiek saražoti katru dienu. «Rūpnīcas, kas nodarbojas ar metāllūžņu pārstrādi, caurmērā ir konkurētspējīgākas, turklāt tehnoloģiju ziņā Liepājas metalurgs šobrīd, pēc modernizācijas, varētu teikt, ir mūsdienīgākais uzņēmums Eiropā un, iespējams, viens no mūsdienīgākajiem pasaulē,» saka Rungainis.

Nekustamā īpašuma tirgū investoriem jāpievērš uzmanība vecākiem cilvēkiem – vientuļniekiem; vērtējums par nākamās krīzes iespējamo laiku atšķiras, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no biznesa iespējām nekustamā īpašuma investoriem meklējama faktā, ka Eiropas iedzīvotāji noveco, konferencē Starptautiskās investīcijas nekustamajos īpašumos Latvijā 2014 norādīja investīciju kompānijas Northern Horizon vadītājs Larss Ohnemuss. Viņš arī aicināja domāt par to, ka arvien vairāk cilvēku dzīvo vieni, tāpēc mainās pieprasītāko īpašumu izmērs un iekārtojums. Nākamā krīze nekustamo īpašumu tirgū, viņaprāt, esot gaidāma 2017.–2018. gadā.

Maciņš briedīs

«Vairums no mums joprojām par laimīgo ģimeni domā šādi – divi pieaugušie un divi bērni, bet šī aina vairs nepastāv. Ziemeļeiropas valstīs jau tagad vairāk nekā 40% cilvēku dzīvo vieni, neprecējušies,» klāstīja L. Ohnemuss, skaidrojot, ka attiecīgi mainās arī pieprasījums pēc īpašumiem – pieprasīti ir mazāki dzīvokļi.

«Šā procesa rezultātā mēs sasparosimies. Bet šī mana domāšana ir cerība, tā balstās uz to, ka neviens process nevar turpināties bezgalīgi un mēs tomēr iemācīsimies atbildēt uz jautājumu: vai mums ir vajadzīga Latvija un kāpēc?»

To intervijā Playboy stāsta Investīciju baņķieris, Prudentia partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis. «Demogrāfiski Latvijā visu izšķirs tas, cik te būs 20 līdz 40 gadu vecu sieviešu, jo demogrāfijas pamatprincips ir vienkāršs: nedzimušas meitenes nevar dzemdēt bērnus. Tuvākos piecus gadus te vēl būs daudz sieviešu, kas ar zināmiem nosacījumiem būtu gatavas laist pasaulē vēl vienu vai divus bērnus. Latviešiem tas ir ļoti būtiski. Ilgtermiņā nacionālais jautājums nav problēma, jo mums tomēr izdosies lēnām atbrīvoties no komunistu un čekistu ietekmes, un krievu valodā runājošie Latvijā vairojas vēl vājāk par latviešiem. Jautājums, vai mūsu bērnu dzīves laikā Latvija pārstās būt latviska vienkārši tāpēc, ka latvieši šeit būs mazākumā, izšķirsies jaunās Saeimas laikā – tas būs atkarīgs no tā, kādus lēmumus tā pieņems.»