Ņemot vērā, ka ne visi var atļauties ieguldīt simts tūkstošus latu nekustamajā īpašumā, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, 20 Ķīnas iedzīvotāji atraduši vairākas reizes lētāku alternatīvu. Uzturēšanās atļauju var saņemt, ja ārvalstnieks iegulda Latvijā reģistrētā firmā 25 tūkstošus latu un firma gadā nodokļos samaksā vismaz 20 tūkstošus latu, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Ja firmas valdē ir vairāki valdes locekļi, tie visi saņem uzturēšanās atļaujas. Piemēram, šovasar dibināta firma Homespace.lv. Uzņēmuma dibināšanas dokumentos redzams, ka tās īpašnieki ir 20 Ķīnas izcelsmes cilvēki, no kuriem katram pieder nepilni 5% šīs firmas akciju. Šīs firmas gadījumā valsts izsniegusi 20 uzturēšanās atļaujas tās 20 akcionāriem, bet pretī nodokļos saņem nemainīgi tikpat kā gadījumā, ja firma piederētu tikai vienam cilvēkam.
Uzņēmuma juridiskā adrese ir advokātu birojs Blaumaņa ielā, kura viens no piedāvātajiem pakalpojumiem ir arī palīdzība iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā, ziņo raidījums.
Homespace.lv arī reāli darbojas un nav vien «firma uz papīra» - Rīgā, Dzirciema ielā, tai pieder veikals, kura iekārtojums vairāk atgādina noliktavu. Preču klāsts īpaši neatšķiras no Ķīnas ražojumiem bodītēs Centrāltirgū, novērojis Nekā personīga.
Uzņēmuma valdes loceklis Juans Šao neslēpj, ka pārstāv uzņēmumu, kas palīdz tautiešiem iegūt uzturēšanās atļaujas daudzās pasaules valstīs, tagad arī Latvijā. «Iemesls, kāpēc mums ir tik daudz investoru, ir Latvijas likumu dotā iespēja investēt šeit un iegūt uzturēšanās atļauju, kas mums ir šeit ir iespēja par relatīvi zemām izmaksām, bet cits svarīgs faktors ir ātrums. Migrācijas dienests Latvijā ir ļoti profesionāls un efektīvs. Ja dokumenti ir kārtībā, viņi uzturēšanās atļauju var piešķirt piecu darba dienu laikā,» atzina J. Šao.
Viņa plānos ir vērt vaļā vairākus veikalus, katram no tiem dibinot atsevišķu uzņēmumu ar vairākiem akcionāriem, un līdz ar to dodot iespēju vēl citiem desmit, 20 vai 50 Ķīnas pilsoņiem iegūt termiņuzturēšanās atļauju.
Šis fakts var būtiski izmainīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izpētīto vidējo iebraucēja portretu, kas līdz šim bijis turīgs krievs ar vismaz vienu augstāko izglītību un solījumu mācīties latviešu valodu, pausts raidījumā.
«Mēs redzam tikai pēdējos mēnešos šādu tendenci, tikai šogad parādījusies. Pirms tam tāda nebija. Kā mēs visu laiku redzam - ja tiek atrasts kaut kas, kas likumā precīzi nestrādā, tad tas ir jāsakārto,» Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze uzskata, ka ārvalstnieku kļūšana par uzņēmumu akcionāriem jākontrolē stingrāk.