Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Tuvojoties Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2019, biznesa ziņu portāls Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot tai izvirzītos objektus - šoreiz ieskats kategorijā Daudzdzīvokļu nami nominētajai mazstāvu dzīvokļu ēkā Altonavas ielā 2, Torņkalnā.

Žūrijas dalībnieks, biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis, vērtējot šo projektu, secina, ka dzīvokļu īres tirgus Rīgā šobrīd sit augstu vilni, un šīs nišas piedāvājumu patlaban var ļoti labi salīdzināt, izvēloties pēc visdažādākajiem parametriem. Daudzdzīvokļu māja Altonavas ielā 2 it kā ir kārtējais īres dzīvokļu komplekss. «Bet, manuprāt, projekta autori ir veiksmīgi atraduši mijiedarbību starp seno un mūsdienīgo, radot 21. gadsimtam atbilstošu dzīves telpu, kurā spēcīgi ir jūtama vēstures elpa (labā nozīmē). Cienījams solis no īpašnieka bijis trīs seno krāšņu restaurācija un pārbūve par kamīniem. Kā atzīst pats saimnieks, seno apkures sistēmu remonts noteikti nav bijis ekonomiski pamatots,» vērtē K.Ceplis. Viņaprāt, kā neizmantotā iespēja būtu atzīmējama pagalma mūra sēta, kas varētu būt veiksmīgi apaudzēta ar vīnogulājiem vai līdzīgiem vīteņaugiem, kas dotu kompleksam mājīgāku noskaņu.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas (PSKUS) ārkārtas dalībnieku sapulcē atsaukta slimnīcas padome un vietā ievēlēta jauna pagaidu padome, informēja Veselības ministrijā.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, slimnīcas padomē kopš 2020.gada februāra bija Reinis Ceplis, Juris Lapše un Renalds Jurkevičjus.

PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, Veselības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Aiga Balode ārkārtas dalībnieku sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību. Tā rezultātā šobrīd pastāvot risks, ka uz 2023.gada 31.decembri ir identificējams Eiropas Savienības (ES) finansējuma neapgūšanas risks apmēram 46 miljonu eiro apmērā.

"Ņemot vērā situāciju ar slimnīcas A2 korpusa paredzēto būtisko lomu pacientu ārstniecības procesā, kas tiek apdraudēts ar līdzšinējo projekta vadību un risku pārvaldību no padomes puses, slimnīcas kapitāla daļu turētāja pārstāvis pieņēmu lēmumu atsaukt padomi un ievēlēt jaunu - pagaidu padomi," norādīja Balode.

Ar apbalvošanas ceremoniju kultūras pilī Ziemeļblāzma noslēdzies konkurss Latvijas Būvniecības gada balva 2018, kurā pasniegtas divas grand prix balvas un apbalvoti labākie objekti 10 kategorijās

Konkursam tika iesniegti kopumā 143 pieteikumi, tai skaitā arī ārzemju objekti, kuru tapšanā iesaistīti Latvijas būvniecības speciālisti.

Būvniecības gada balvas ieguvējus skatiet galerijā!

Vienlaicīgi norisinājās arī konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2018 rezultātu paziņošana, kura mērķis ir apzināt labākos gada būvniecības speciālistus Latvijā:

Gada Jaunais speciālists 2018:

1.vieta Dmitrijs Aņisko, AS BMGS

2.vieta Aiga Daumane, SIA Firma L4

3.vieta Jānis Ziediņš, SIA Velve

Atzinība Sofija Griņevska, SIA BICP

Gada būvdarbu vadītājs 2018:

1.vieta Juris Latvels, AS LNK Industries

2.vieta Didzis Ķezberis, SIA Norma-S

3.vieta Lolita Koļcova, SIA Selva Būve

Pasaules arhitektūras dienā 5.oktobrī jau 15. reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā.

Šogad tā “Par inovatīvu pieeju un izsmalcinātiem arhitektūras risinājumiem, pārveidojot industriālo mantojumu par jaunu kultūras vietu Rīgā” piešķirta Hanzas peronam un tā autoriem: arhitektiem Reinim Liepiņam, Ilzei Liepiņai, Ievai Landmanei, Ievai Lejai, Aināram Plankājam, Mārtiņam Ostaņēvičam, Jurģim Prikulim, Ģirtam Kūlam.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 14 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē – daudzdzīvokļu ēkā River Breeze Residence. Pērn balva “Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā” tika piešķirta tās autoriem: arhitektiem Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai, Alisei Jēkabsonei; projekta vadītājam Andrim Gudiņam; ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai.

Jau 16.reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā - šogad tā “par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības” piešķirta jaunajam Origo tirdzniecības un biroju kompleksam.

Projekta autori – arhitekti Uldis Zanders, Inga Piņķe, Artūrs Martinsons, Zane Straume, ainavu arhitektes Ilze Rukšāne, Helēna Gūtmane, Ieva Dimante, arhitekts-pilsētplānotājs Marks Geldofs un ainavu tehniķe Ruta Tobiesa.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 12 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, kultūras būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, kā arī veselības aprūpes un izglītības iestāžu kategorijām.

No kopumā 625 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā, balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 24 būves.

Jēzu nodeva un piesita krustā savējie, un daudzi pēc tam jau drīz rūgti nožēloja. Bīskapu Pēteri Sproģi sita un neaizstāvēja savējie, un nav pat dažas dienas pagājušas, kad daudzi jau nožēlo. Sak, esot tomēr bijis labs Latvijas valsts prezidenta kandidāts. Varbūt, tā gluži nevajadzēja.

Mūsu sabiedrība ir smagi slima un mēdz zākāties par visu un visiem. Tomēr tādā intensitātē ar dubļiem nedēļas laikā nav bijis apliets vēl neviens Latvijas Republikas prezidenta kandidāts. Tādi naida izvirdumi nav skāruši daudzus. Par ko tāds naids, nekristieši, un, jo īpaši, kristieši?

Ko Pēteris Sproģis ir izdarījis vai pateicis, kas ir pretrunā ar ticību Jēzum Kristum? Ja runājam par kristiešiem, savējiem, kas nodeva. Vai apustulis Pāvils nebija tas, kas rakstīja – «nav ne jūda, ne grieķa, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū»?

«Dažu koalīcijas politiķu nemainīgais sauklis, kas attaisno jebko, joprojām aicina sekot viņiem, lai kādi viņi būtu, lai ko viņi darītu, tikai «nedraudzējieties ar krieviem»! Te gan es gribētu precizēt – pie «krieviem» tiek pieskaitīti visi, kas saziņai izmanto krievu valodu: ukraiņi, ebreji, baltkrievi, moldāvi, poļi, kazahi – tas ir, visi, kas nav «mēs»,» savā Facebook lapā ierakstīja Pēteris Sproģis.

Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācija ir izveidojusi sarakstu ar ārstiem, kuri ir izgājuši atbilstošo sertifikācijas procesu un pie kuriem skaistuma injekcijas veikt ir droši.

Asociācija norāda, ka neprofesionāli veiktas injekcijas var novest pie ķermeņa daļu atrofijas, akluma vai pat nāves. Tādēļ asociācija rūpējas par estētiskajā medicīnā praktizējošo speciālistu apmācību koordinēšanu un sertificēto ārstu apvienošanu. Lai rūpētos par jomas sakārtotību un mazinātu neprofesionālu pieeju estētiskajai medicīnai, šobrīd asociācijas komisija ir izveidojusi vienotu sertificēto ārstu sarakstu, ar ko iespējams iepazīties mājas lapā lema.lv, tādējādi pārliecinoties par katra speciālista kompetenci. Vidēji Latvijā gada laikā sertifikātus saņem 100 nozares pārstāvji.

Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācijas priekšsēdētājs Dr. Valdis Ģīlis skaidro: «Estētiskai medicīnai pēdējo gadu laikā aizvien straujāk attīstoties, visā pasaulē šajā jomā ir radies diezgan liels haoss, ko nekontrolē nekādas reglamentācijas, taču vismaz Eiropas līmenī šobrīd jūtama aizvien lielāka iniciatīva to sakārtot un aizsargāt pacientus no nepareizas botulīna lietošanas, kas var izraisīt smagas sekas. Arī šai nozarei ir savas ēnas puses, tāpēc pamatvērtības, uz kurām mēs balstām asociācijas darbību, lai no nevēlama iznākuma izvairītos, ir kvalificēti speciālisti, kas strādā ar kvalitatīviem produktiem atbilstošās klīnikās, informēti pacienti, aprūpe komplikāciju gadījumā, kā arī sertificēto speciālistu apdrošināšana. Varbūt pēc pāris gadiem mēs nonāksim līdz tam, ka estētiskās medicīnas speciālisti būs atsevišķa specialitāte, taču pagaidām mēs vēl esam tikai ceļa pašā sākumā.»

Ik gadu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem piemērojot vairāk nekā 200 dažādu nodokļu atvieglojumu, valsts budžets negūst aptuveni 2,5 miljardus eiro.

Tā savā revīzijas ziņojumā konstatējusi Valsts kontrole. Savukārt Finanšu ministrija norāda, ka dabas resursu nodokļa atbrīvojumi gandrīz astoņas reizes pārsniedz kopējos šī nodokļa ieņēmumus. Kopumā nodokļu atvieglojumi veido 45% no nodokļu ieņēmumiem. Jāsaprot, ka ikviens nodokļa atvieglojums ir zaudējums valsts budžetam, tādēļ to piemērošanai ir jābūt skaidram mērķim, kas ar to tiek sasniegts un kāds ir ieguvums. Tāpat ir jāņem vērā, kādas ir administratīvās izmaksas, šos nodokļu atvieglojumus piemērojot. Nesens piemērs – Latvijai raksturīgiem augliem un dārzeņiem piemēroja samazināto PVN likmi 5% apmērā. Finanšu ministrija norāda, ka budžeta ieņēmumi ir sarukuši un pircēji nav ieguvuši adekvātu cenas samazinājumu. Valsts kontrole arī norāda, ka nodokļu reformas rezultātā ieviestais diferencētais neapliekamais minimums, kas ir nodokļu atvieglojums, sevi nav attaisnojis, jo no tā nav ieguvušas ģimenes ar zemākiem ienākumiem. Arī LDDK eksperts Pēteris Leiškalns vienmēr ir uzsvēris, ka diferencētais neapliekamais minimums diskriminē ģimenes ar apgādājamajiem un nāk par labu strādājošajiem bez apgādājamajiem. Jautājums – kādēļ šāds atvieglojums ieviests un kāds mērķis ar to sasniegts? Nevienlīdzība noteikti netiek mazināta. Nodokļu atvieglojumi paši par sevi nav nedz labi, nedz slikti, viss ir atkarīgs no tā, kāds mērķis tiek sasniegts līdz ar to ieviešanu. Ja valsts pasaka, ka tā ir gatava dot kādu atvieglojumu un līdz ar to atsacīties no daļas ieņēmumu, tad ir jābūt pilnīgi skaidram, kādēļ tas tiek darīts. Valsts kontroles ieskatā, pašlaik attiecībā uz visiem 200 nodokļu atvieglojumiem noteikti nav skaidrības, kādēļ tie ieviesti. Atļaušos diskusijai izvirzīt jautājumu par attaisnotajiem izdevumiem. Jāpiebilst, ka pati esmu ieguvēja no tiem. Sociālantropolgs Klāvs Sedlenieks savā rakstā Aklums uz nevienlīdzību izvirza interesantu un nepopulāru hipotēzi. Proti, pašreizējā IIN atmaksa, kas pienākas, piemēram, par iemaksām 3. pensiju līmenī, par maksas medicīnas vai izglītības pakalpojumem, ir patīkams bonuss pietiekami pārtikušiem cilvēkiem, kas tiem kvalificējas. Tu vari atļauties uzkrāt, un tev valsts vēl piemaksā (IIN atmaskas veidā). Tas ir forši, tikai, cik tas ir godīgi pret cilvēkiem, kuriem nav šādu iespēju, es nezinu, tāpat kā neesmu pārliecināta, ka tas mazina nevienlīdzību. Man ir iespēja pašai samaksāt par maksas veselības pakalpojumu. Zināmu daļu attaisnoto izdevumu veidā man valsts atmaksā. Forši un it kā taisnīgi. Taču kā ir ar tiem, kuri naudas trūkuma dēļ nespēj nedz samaksāt par pakalpojumu, nedz ko atgūt? Jāpiebilst, ka no attaisnotajiem izdevumiem neiegūst arī ģimenes ar apgādāmajiem un zemām algām. Man nav viennozīmīgas atbildes, vai IIN attaisnotie izdevumi ir laba un pareiza lieta. Skaidrs, ka ir cilvēki, kas no tā iegūst, raksta autore tajā skaitā, taču tikpat skaidrs, ka ir vesela grupa daudz mazāk pārtikušu cilvēku, kuriem no tā visa labuma nav nekāda. Manuprāt, tās ir tēmas, par kurām būtu nepieciešamas plašas diskusijas sabiedrībā un, ja tā drīkst teikt, sabiedriskais līgums.