Citas ziņas

Nikaragvas ārlietu ministrs: apstākļi ārzemju investoriem ir ļoti, ļoti pievilcīgi

Dienas Bizness,12.09.2013

Jaunākais izdevums

«Es uzskatu, ka Latvijas uzņēmumiem, kompānijām ir ļoti labas iespējas veiksmīgi darboties Nikaragvā, mēs esam ieinteresēti apmaiņā ar dažādām tehnoloģijām pēc principa - lai būtu labi gan jums, gan mums. Es īpaši vēlētos uzsvērt, ka Nikaragva ir mainījusies, tajā notiek pozitīvi procesi - pašlaik tā ir ļoti stabila, ļoti miermīlīga un ļoti droša valsts, drošākā visā Centrālamerikā,» tā intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Nikaragvas ārlietu ministrs Samuels Santoss Lopess, kurš oficiālā vizītē ieradies Latvijā.

«Apstākļi, kādus Nikaragva spēj piedāvāt ārzemju investoriem, ir ļoti, ļoti pievilcīgi. Šķiet, mēs esam vienīgā pasaules valsts, kur valdība, uzņēmēji un arodbiedrības strādā roku rokā, turklāt ir plāns šo vienošanos pat iekļaut valsts konstitūcijā. Ņemot vērā lieliskās attiecības, kas izveidojušās starp mūsu valstīm, mēs aicinām Latvijas uzņēmējus dibināt kompānijas Nikaragvā,» uzsvēris ministrs.

Viņš atgādina, ka Nikaragvai ir noslēgts brīvās tirdzniecības līgums ar ASV, līdzīgi līgumi ir arī ar citām Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstīm. «Nikaragva arī bija pirmā valsts, kas ratificēja nesen spēkā stājušos Eiropas Savienības un Centrālamerikas Asociācijas līgumu,» norādījis S. Santoss Lopess.

«Mēs sagaidām, ka ES valstis sāks uz Nikaragvu eksportēt aizvien vairāk savas produkcijas, taču tāpat ceram uz to, ka Eiropas valstis vēlēsies veikt investīcijas Nikaragvā, - gribu uzsvērt, ka to potenciāls ir ļoti liels. Pašlaik mūsu valdība ir uzsākusi vairākus lielus un ļoti svarīgus projektus. Nākamajā gadā plānots sākt būvēt Nikaragvas kanālu, kas savienos Atlantijas okeānu un Karību jūru ar Kluso okeānu. Atšķirībā no Panamas kanāla tas varēs apkalpot arī ļoti lielus tankkuģus - viss liecina, ka kravu pārvadājumu intensitāte pasaulē pieaug, un šis projekts ir ļoti nozīmīgs,» stāstījis valsts ārlietu ministrs.

Transports un loģistika

Ķīniešu 40 miljardu dolāru plāns: viens no visu laiku lielākajiem infrastruktūras projektiem

Gunta Kursiša,14.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nikaragva ir apstiprinājusi kāda iepriekš nezināma, Honkongā bāzēta uzņēmuma plānus būvēt kanālu, kas šķērsotu visu valsti un savienotu Kluso okeānu ar Karību jūru. Kanāla izmaksas tiek lēstas 40 miljardu ASV dolāru apmērā, un tādējādi kanāls Nikaragvā būs viens no visu laiku vērienīgākajiem infrasruktūras projektiem, kādi jebkad radīti, vēsta Associated Press (AP).

Ūdensceļš būs trīs reizes garāks nekā 81,6 kilometrus garais Panamas kanāls, kas savieno Panamas līci Klusajā okeāna ar Atlantijas okeānu.

Honkongas uzņēmums HK Nicaragua Canal Developement Investment Co (HKND Group) neatklāj detaļas par kanāla būvi un nesniedz komentārus par projekta investīcijām un to, kas būs projekta finansētāji.

Zināms, ka jaunais kanāls noteikti šķērsos Nikaragvas ezeru un tādējādi pastāv iespējamība, ka kanāla ūdeņi varētu noārdīt ūdenstilpni.

«Mēs pašlaik stāvam krustcelēs – ir jāizlemj, vai vēlamies izmantot ezeru burāšanai un kuģošanai vai arī, lai iegūtu dzeramo ūdeni. Tomēr mēs nevaram iegūt abas lietas vienlaicīgi,» norādīja Humbolta centra vides organizācijas direktora asistents Viktors Kamposs (Victor Campos).

Pasaulē

Vietas, kur prasīt politisko patvērumu, ja jābēg no ASV

Dienas Bizness,02.07.2013

Francija. Lai gan Francija pirmajā acu uzmetienā nešķiet kā valsts, kurā ASV varasiestāžu meklēšanā esoša persona varētu meklēt patvērumu, tomēr vēsture liecina, ka franči laipni uzņem bēguļojošus amerikāņus. Neskatoties uz to, ka starp Franciju un ASV noslēgts noziedznieku izdošanas līgums, Parīze ilgu laiku atteikusies izdot izvarošanā apsūdzēto kinorežisoru Romānu Poļanski. Jāpiezīmē gan, ka R. Poļanskim ir Francijas pilsonība. Tāpat Francijā patvērumu atraduši arī atsevišķi ASV par finanšu noziegumiem meklēti cilvēki.

Avots: SXC

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV specdienesta aģents Edvards Snoudens lūdzis politisko patvērumu 21 pasaules valstī. Starp tām ir gan valstis, kuras jau iepriekš nosauktas par ticamāko turpmāko E. Snoudena patvērumu, gan arī tādas, kuras pirmajā acu uzmetienā šķiet dīvaina izvēle.

Patvēruma lūgumus E. Snoudena pārstāve Sāra Harisone iesniegusi Krievijas konsulātā Šeremetjevo lidostā. Dokumentā izskaidrots risks, ar kādu E. Snoudens saskaras ASV. Patvēruma lūgumus Krievijas amatpersonas uzsākušas nogādāt attiecīgo valstu vēstniecībās Maskavā.

Bijušais ASV specdienestu aģents E. Snoudens uzsāka bēguļošanu pēc tam, kad britu laikrakstam The Guardian un ASV laikrakstam Washington Post atklāja informāciju par to, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) vākusi informāciju tādu kompāniju kā Google, Facebook, Apple, Microsoft u. c. serveros.

Foto

Snoudenu no ASV glābt gatava Venecuēla, Nikaragva un Bolīvija

Gunta Kursiša,08.07.2013

E. Snoudena atbalstītāji Indijā. Indija ir viena no valstīm, kurai E. Snoudens prasījis patvērumu.

Foto: AP/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latīņamerikas valstis – Venecuēla, Bolīvija un Nikaragva piedāvājušas patvērumu bijušajam ASV izlūkdienesta aģentam Edvardam Snoudenam (Edward Snowden), vēsta pasaules mediji.

Iepriekš Venecuēlas preziedents Nikolas Maduro (Nicolás Maduro) pavēstīja, ka viņa valsts «gandrīz noteikti» piešķirs politisko patvērumu E. Snoudenam, ja viņš tādu lūgtu, un pagājušās nedēļas beigās Venecuēlas neatkarības svētkos sacīja, ka lēmis par labu patvēruma sniegšanai bijušajam ASV spiegam. N. Maduro ir lēmis par labu «aizsargāt šo jauno vīrieti no vajāšanas, ko pret viņu vērsusi pasaulē varenākā impērija».

Venecuēlas prezidents izteicās, ka E. Snoudens atklājis patiesību, ka ASV izspiego visu pasauli.

Pašlaik gan vēl nav zināms, vai E. Snoudens pieņems Venecuēlas piedāvājumu. Tāpat nav zināms, kādā veidā, pieņemot Latīņamerikas valsts politisko patvērumu, E. Snoudens šajā valstī nokļūs, vēsta Reuters.

Foto

Snoudens, visticamāk, izvēlēsies Venecuēlu – valsti politiskā patvēruma meklētājiem un dabasskatu cienītājiem

Gunta Kursiša,10.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēlas prezidenta piedāvātais politiskais patvērums bijušajam ASV izlūkdienesta darbiniekam Edvardam Snoudenam (Edward Snowden), visticamāk, tiks akceptēts, ziņo pasaules mediji.

E. Snoudens lūdzis patvērumu vairāk nekā divdesmit valstīm, ieskaitot, Ķīnu, Nīderlandi, Somiju, Spāniju, Vāciju, Īriju un citas. Taču patlaban zināms, ka patvērumu gatavs piedāvāt trīs Latīņamerikas valstis – Venecuēla, Bolīvija un Nikaragva.

Visticamāk, ka par savu patvērumu bijušais ASV spiegs izvēlēsies Venecuēlu, jo šī valsts no visām trim, kas piedāvājušas viņam palīdzību, ir vislabāk sagatavota, lai E. Snoudenu droši nogādātu no Maskavas uz Latīņameriku, kā arī sniegtu aizsardzību, kad viņš jau atradīsies valstī, pēc īsas intervijas ar bijušo ASV izlūkdienesta darbinieku stāstīja Reuters žurnālists Glens Grīnvalds (Glenn Greenwald).

Pasaulē

Snoudenam atļauj pamest Maskavas lidostu

Gunta Kursiša,24.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks Edvards Snoudens (Edward Snowden) drīkst pamest Maskavas Šermentjeas lidostas tranzītzonu, kurā bijušais spiegs mitinās kopš 23. jūnija, kad tajā ieradās, lidojot no Honkongas, vēsta Interfax.

Oficiālu lūgumu Krievijai par pagaidu patvēruma piešķiršanu E. Snoudens iesniedza pirms nedēļas. Patvēruma sniegšanu Krievija vēl izskata.

E. Snoudenam iepriekš patvērumu piedāvāja trīs Latīņamerikas valstis – Nikaragva, Venecuēla un Bolīvija, no kurām Venecuēla, turīgākā no trim valstīm, tika novērtēta kā E. Snoudenam vispiemērotākā, un ziņu aģentūras Reuters žurnālists, kas intervēja bijušo ASV spiegu, pauda, ka tā, visticamāk arī būs valsts, uz kuru pārcelsies E. Snoudens. Taču E. Snoudena jurists Krievijā Anatolijs Kučerena, kurš palīdzēja bijušajam spiegam aizpildīt patvēruma lūguma pieteikumu, norādīja, ka E. Snoudens ir pārliecināts, ka ceļošana uz Latīņameriku nebūtu droša, jo ASV censtos viņu nogādāt atpakaļ dzimtenē, lai sodītu par sensitīvās informācijas izpaušanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislabākā dzīve gados veciem cilvēkiem ir Norvēģijā, bet Latvija globālā pētījumā par vecu cilvēku dzīves apstākļiem ierindojas 35.vietā, gada laikā pakāpjoties par desmit pozīcijām.

ANO Iedzīvotāju fonda un starptautiskās organizācijas HelpAge International veiktajā globālajā novecošanās indeksā izvērtēta gados veco cilvēku dzīves kvalitāte 96 valstīs.

Pētījumā izvērtēti kritēriji četrās jomās - ienākumu drošība, veselības aprūpe, personīgās iespējas un vides apstākļi.

Vislabākie dzīves apstākļi iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem ir Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, Kanādā un Vācijā, savukārt vissliktākie apstākļi gados veciem cilvēkiem starp apskatītajām valstīm ir Afganistānā.

Latvija pētījumā ierindojas 35.vietā. Visaugstāko pozīciju - 14.vietu - Latvija ieņem pēc gados veco cilvēku izglītības un nodarbinātības iespējām, bet pēc ienākumu stabilitātes Latvija ierindojas 32.vietā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas lielākais apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums un zīmola Zara īpašnieks Inditex pagājušajā biznesa gadā, kas noslēdzās februārī, strādāja ar 2,88 miljardu eiro tīro peļņu un tas ir par 15% vairāk nekā pirms gada, teikts trešdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt veicinājuši īstenotie pasākumi darbības paplašināšanai.

Turklāt kompānijas tirdzniecības apjoms biznesa gadā palielinājies par 15,4% un sasniedzis 20,9 miljardus eiro.

Inditex arī norāda, ka biznesa gadā tas atvēris 330 veikalus, to kopējam skaitam tagad 88 tirgos nedaudz pārsniedzot 7000.

Uzņēmums šogad plāno atvērt veikalus arī Vjetnamā, Jaunzēlandē, Paragvajā, Arubā un Nikaragvā.

Inditex pieder arī Bershka, Stradivarius un citi zīmoli.

Vairāku Inditex zīmolu veikali darbojas arī Latvijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrotīklu avārijas dēļ liela daļa Panamas svētdien sešas stundas pavadīja bez elektrības.

Valsts elektroapgādes uzņēmums «Etesa» paziņoja, ka incidents Nikaragvas elektrotīklos izraisījis ķēdes efektu, un elektroapgāde pārtraukta lielā daļā Panamas, kā arī elektroapgādes traucējumi bijuši Nikaragvā un Kostarikā.

Elektroapgāde tika pārtraukta arī Panamas galvaspilsētas Panamas metro, un no vilcieniem un stacijām tika evakuēti cilvēki.

Pārtrauca darboties Panamas pilsētas ūdensapgādes sistēma.

Elektroapgādes pārtraukums noticis laikā, kad Panamā ierodas katoļu baznīcas Pasaules jaunatnes dienu dalībnieki. Pasākums, kurā piedalīsies arī pāvests Francisks, sāksies otrdien.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.