Tā šodien, 20.novembrī, vēsta laikraksta Diena izdevums Lietišķā Diena.
"Žagarkalnam blakus, 400 metru attālumā, pagājušajā gadā sāka darboties Ozolkalns. Pagājušogad mēs viens uz otru skatījāmies ar šķību aci, kā jau latviešiem tas raksturīgi, šogad mēs jau esam noslēguši sadarbības līgumu," tā Lietišķajai Dienai stāsta Žagarkalna īpašnieks Juris Žagars.
Viņš norāda, ka latviešus spiež draudzēties tikai vajadzība: "Mūs konsultēja somu stratēģiskie plānotāji, kas mums pateica, ka ir jāapvienojas, lai kā arī mēs viens uz otru skatītos kā uz konkurentu, un jāveido kopīgs komplekss, kas noteikti paņems līderpozīciju Baltijā."
"Otra lieta, ko mēs sākām jau pagājušogad - mēs veidosim akciju sabiedrību, jo visā pasaulē visas slēpošanas bāzes pieder lieliem koncerniem. Šis bizness pastāv tikai kompleksā - kā viena akciju sabiedrība ar viesnīcām, restorāniem, kempingiem, vasaras bāzēm un atpūtas iespējām, varbūt ūdens parku. Parasti tās ir publiskas akciju sabiedrības, un, es domāju, mēs arī uz to iesim un pilnīgi noteikti nākamgad izliksim sevi akciju tirgū," stāsta J. Žagars.
Uz jautājumu: "Ja nāktu piedāvājums pilnībā atpirkt to visu, jūs piekristu?" J. Žagars atbild: "Protams. Šodienas biznesā tikai tā ir nākotne. Mocīties, attīstoties ar kredītiem - cik ilgi? Ir pagājuši septiņi gadi, un neviena slēpošanas bāze Latvijā nav kļuvusi sevišķi bagāta. Attīstība nepieciešama ātri, un visu laiku sanāk ieguldīt, ieguldīt, ieguldīt."
Atbildot uz Lietišķās Dienas jautājumu: "Vai nebūs tā, ka cilvēki atnāks uz trasi un saķers galvu cenu kāpuma dēļ?" viņš atbild: "Mēs cenu esam pacēluši par 10-15%. Iznāk, ka trīs stundu slēpošana maksās - darbdienā vai brīvdienā - no pusotra līdz diviem latiem dārgāk. Jūs piekritīsiet - pusotrs vai divi lati nebūs izšķirošais, lai jūs atteiktos braukt uz Cēsīm, ja jau jūs esat iekāpis mašīnā un ielējis dārgo benzīnu."