Pirmajā nedēļā kopš stāšanās Dailes teātra direktora amatā Juris Žagars teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas, ieviešot dažus jaunus amatus, bet citus - likvidējot.

Kā Žagars šorīt pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma", minētās izmaiņas pamatā skar teātra administrāciju. "Katrs nāk ar savu komandu, es arī nāku ar savu komandu. Es bez komandas neprotu strādāt," komentēja Žagars.

Viņš nolēmis teātrī ieviest finanšu direktora amatu, kura atbildības joma turpmāk iesniegsies arī pārdošanā un galvenā grāmatveža līdzšinējā kompetencē. "Tas nenozīmē, ka galvenās grāmatvedes vairs nebūs," piebilda Žagars.

Tāpat teātrī izveidots administratīvā direktora amats, kurā strādājošais cilvēks galvenokārt būs atbildīgs par administrācijas vadību.

Savukārt Literārās daļas vietā turpmāk darbošoties teātra dramaturgs. "Tā ir pozīcija, kas pasaules teātros angliski saucas "dramaticer", bet latviski tai īsti nav nosaukuma," skaidroja Žagars.

Pēc ilgstošas slimības mūžībā devies latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs Andrejs Žagars, savā Twitter profilā vēsta radio SWH.

A. Žagars dzimis 1958. gada 16. oktobrī. No 1996. līdz 2013. gadam bija Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017. gada jūnijā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas Latvijas attīstībai.

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā režisora un uzņēmēja notiks Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē 4.martā plkst.13.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 1996.gadā Žagars tika iecelts par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktoru un šo amatu ieņēma līdz 2013.gada septembrim. 2002.gadā debitējis Dalhallas operas festivālā kā operas režisors ar Riharda Vāgnera operu «Klīstošais holandietis», bet 2003.gadā šo pašu operu iestudējis Nacionālajā operā. Iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar iestudējumiem piedalījies arī dažādos festivālos. 2015.gadā atsācis darbu Dailes teātrī kā režisors.

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

Spīdolas balvu ekonomikā šogad saņem Latvijas Nacionālās operas direktors un uzņēmējs Andrejs Žagars - par Latvijas kultūras spēka parādīšanu pasaulei un pasaules vērtību atklāšanu Latvijai, ieviešot inovatīvus risinājumus uzņēmējdarbībā un 12 gadus vadot un attīstot Latvijas Nacionālo operu par starptautiski konkurētspējīgu zīmolu.

Spīdolas balvu saņem Žagars

Spīdolas balvas ekonomikā laureāts tika paziņots šodien, 30. oktobrī Ekonomistu apvienības 2010 rīkotajā preses konferencē. Spīdolas balvai ekonomikā tika izvirzīti 40 kandidāti. Par trim visbiežāk izvirzītajiem kandidātiem šai valsts mēroga balvai ekonomikā kļuva Parex bankas prezidents Valērijs Kargins, A. Žagars un maizes ceptuves Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

20. novembrī Latviešu biedrības namā notiks svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija, kurā tiks sveikts A. Žagars. Pērn Spīdolas balvu ekonomikā saņēma bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga par konsekventu un mērķtiecīgu darbu savas prezidentūras laikā no 1999. līdz 2007.gadam, veicinot Latvijas atpazīstamību potenciālo investoru vidē, Latvijas eksporta spējas un atbalstu Latvijas uzņēmējiem, saskatot to kā valsts sekmīgas attīstības pamatu.

Labas teātra izrādes sevi atpelna ļoti ātri, līdz ar to nav pamata uztraukties, ka no ārzemēm uzaicinātiem režisoriem vai aktieriem būtu jāmaksā vairāk, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Vaicāts, vai taisnība, ka ārzemniekiem droši vien ir jāmaksā lielāki honorāri, Žagars atbildēja noraidoši. "Tā nav, tā vienkārši nav taisnība, tāpēc ka teātrī nekur Eiropā neviens nerēķinās ar milzīgiem honorāriem," viņš apgalvoja.

Žagars atzina, ka, piesaistot viesmāksliniekus no ārzemēm, pieaug izmaksas, kas saistītas ar viņu lidošanu un izmitināšanu, taču labas izrādes atpelna sevi ļoti ātri.

Dailes teātra direktors stāstīja, ka viens no pēdējā laika dārgākajiem projektiem bija izrāde "Rotko", kas izmaksāja ap 200 000 eiro, bet tā jau esot atpelnīta. Savukārt izrāde ar Holivudas zvaigzni Džonu Malkoviču, visticamāk, bija dārgākā visā Latvijas teātra vēsturē. "Mēs viņu atpelnījām piecās izrādēs," sacīja Žagars.

Atklātā konkursā uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) "Dailes teātris" valdes locekļa amatu 8 pretendentu konkurencē konkursa komisija par atbilstošāko atzinusi Juri Žagaru.

J.Žagara uzdevums Dailes teātra vadītāja amatā būs turpināt nodrošināt teātra izaugsmi, vienlaikus saglabājot teātra mākslas daudzveidību un pieejamību plašam skatītāju lokam, kā arī teātra finansiālo stabilitāti tā pārbūves un izaugsmes procesos.

"Komisijas ieskatā Juris Žagars konkursā pierādīja, ka ir spēcīgākais 8 pretendentu vidū uz Dailes teātra vadītāja amatu - līdzšinējā 5 gadu pieredze, vadot teātri, tā kolektīvu, atjaunotā skatītāju uzticība un apmeklējums par spīti Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktajiem drošības pasākumiem, iesāktie teātra ēkas pārbūves darbi un teātra attīstības vīzija kopumā pārliecināja komisiju," norāda Konkursa komisijas priekšsēdētāja, Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

Ja šāda ziema atkārtosies, slēpošanas bāzēm var draudēt beigas, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda SIA "Žagarkalns" īpašnieks Juris Žagars.

Citējot bijušo premjeru Krišjāni Kariņu, Žagars, raksturojot pašreizējo ziemu un situāciju slēpošanas trasēs, sacīja: "Draugi, ir slikti". Viņaprāt, šogad ziema vairs īsti neiestāsies, turklāt tik slikti neesot bijis nekad "Žagarkalna" 25 gadu pastāvēšanas vēsturē.

"Nav tā, ka ziema raustās. Patlaban ziemas vienkārši nav. Un tā ir tāda anomālija, ko nav iespējams pamatot," norādīja Žagars, piebilstot, ka arī zinātnieki patlaban nesaprotot, kas notiek.

Viņu satrauc industrijas, slēpošanas bāzu turpmākais liktenis. "Ja tas atkārtosies vēl vienu gadu, domāju, ka šo industriju būsim beiguši," noteica Žagars.

Iespēja pārdzīvot šādas ziemas bāzēm, kā skaidroja Žagars, atkarīga no partneru labvēlības, piemēram, vai elektrības piegādātāji ļauj palikt parādā līdz nākamajai ziemai, parādus nomaksājot nākamgad. Ja tā būs, tad "mēs izturēsim", ja nē, tad "mēs un arī sabiedrība cietīs", jo cilvēki ir noilgojušies pēc slēpošanas.

Dailes teātra pašreizējais vadītājs Juris Žagars piedalīsies Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā konkursā uz teātra valdes locekļa amatu, aģentūrai LETA apstiprināja teātra vadītājs, kura pilnvaru termiņš noslēdzas nākamā gada 1.martā.

Žagara ieskatā, tā ir pareiza un normāla prakse, ka ik pēc pieciem gadiem, tuvojoties esošā valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām, KM sludina jaunu konkursu, nevis automātiski pagarina esošā valdes locekļa darba termiņu.

"Iespējams, tā vajadzētu darīt visās valsts kapitālsabiedrībās, neļaujot esošajiem valdes locekļiem "iesēdēties". Tomēr ir jāiespringst, lai atkal pierādītu savas tiesības būt iestādes vadītājam arī uz nākošo termiņu," uzsvēra Dailes teātra vadītājs.

Žagars piebilda, ka par plānotajiem darbiem detalizētāk rakstīs pieteikumā ministrijai. Viņš uzsvēra, ka nav viens. Runa ir par komandu, ko veido mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs un vadība. Žagars apliecināja, ka teātrim ir plāns nākamajiem pieciem gadiem.

Uzņēmējs un Dailes teātra aktieris Juris Žagars izstājies no Tautas partijas (TP) rindām un skaidro to ar nacionāli konservatīviem uzskatiem, kas viņam nesakrīt ar LPP/LC.

Neatkarīgā Rīta Avīze raksta, ka jūnija sākumā, kad TP bija pieņēmusi lēmumu par kopīgu startu ar LPP/LC, lai kopīgi piedalītos Saeimas vēlēšanās, J.Žagars partijas valdei uzrakstījis iesniegumu par izstāšanos.

«To darīju tīri ideoloģisku apsvērumu dēļ, jo uzskatīju, ka vēlēšanu apvienības veidošana ar LPP/LC pēc būtības ir atkāpe no TP deklarētās nacionāli konservatīvās politikas. Mana idejiskā pārliecība nesakrīt ar LPP/LC idejām un darbību dotajā brīdī.»

Kopš 2005.gada J.Žagars ir arī Cēsu domes deputāts un jau pirms izstāšanās no TP viņu esot uzrunājušas citas partijas, taču citās partijās viņš stāties negrasoties un rudenī gaidāmajās vēlēšanās nekandidēs.

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma pirmajā spēlē spraigā cīņā uzvarēja pašreizējo čempioni Spāniju un turpinās cīņu par vietu ceturtdaļfinālā.

Latvijas basketbolisti uzvarēja ar rezultātu 74:69 (17:16, 12:16, 18:26, 27:11).

Svētdien Latvijas izlase tiksies ar Brazīliju.

L apakšgrupā visās trīs spēlēs uzvarējusi Kanāda, pa trīs panākumiem četrās cīņās ir Latvijai un Spānijai, bet Brazīlija svinējusi divas uzvaras trīs dueļos.

Latvijas basketbolisti pēdējo reizi mačā vadības grožus pārņēma nepilnas trīs minūtes pirms pamatlaika beigām, kad tālmetienu realizēja Dāvis Bertāns. Tieši Bertāns ar 16 punktiem bija rezultatīvākais Latvijas izlasē.

Visproduktīvāk spēlēja Rodions Kurucs, kurš guva 13 punktus, izcīnīja astoņas bumbas zem groziem un pārtvēra trīs bumbas, pa 11 punktiem bija Andrejam Gražulim, kurš svarīgā epizodē bloķēja pretinieku, Rolandam Šmitam un Kristeram Zorikam, kurš ceturtajā ceturtdaļā realizēja divus svarīgus tālmetienus. Daudzpusīgs sniegums arī Artūram Žagaram, kurš guva septiņus punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva piecas rezultatīvas piespēles.

Interneta žurnāls neatkarīgiem ceļotājiem Anothertravelguide.lv savā divu gadu jubilejā papildinājis portāla saturu ar jauniem, neparastiem maršrutiem un ceļotāju stāstiem, kā arī atklājis pārskatāmākas un informācijas ziņā bagātīgākas krievu un angļu valodas versijas - Anothertravelguide.com un Anothertravelguide.ru.

Portāla idejas autori un veidotāji ir Andrejs Žagars un Una Meistere (Foto avots: Anothertravelguide.lv)Portālā kopumā atrodami vairāk nekā 230 neparastu ceļojumu maršruti, pasaules interesantāko restorānu, grāmatnīcu un SPA centru apskati un jaunāko kultūras notikumu afiša, ko lasītājiem piedāvā aktīvi ceļotāji, kuri paši šīs vietas iepazinuši un atzinuši par gana aizraujošām, lai ieteiktu arī citiem.

Anothertravelguide.lv papildinājis informāciju par netradicionālajiem maršrutiemVisu portālā lasāmo aprakstu autori ir savas jomas profesionāļi – mākslas, mūzikas un teātra kritiķi, restorānu apskatnieki, slēpotāji, burātāji, snoveri, alpīnisti, arhitekti, reklāmas un sabiedrisko attiecību speciālisti, zinoši «insaideri» visdažādākajās pasaules pilsētās, kā arī vienkārši sabiedriski aktīvi cilvēki, kurus vieno ceļošanas kaislība. Tā, piemēram, portāla ceļojumu aprakstus veidojuši restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, žurnālists Lato Lapsa, mākslas kritiķe Daiga Rudzāte, mākslinieks Ģirts Muižnieks, kaitbordists Renārs Bīrmanis, arhitekts Andis Sīlis u.c. aktīvi cilvēki, kuri savas profesijas dēļ daudz laika pavadījuši kustībā, viesojušies pie kolēģiem citās valstīs, veidojuši jaunus biznesa sakarus citās kultūrās vai arī vienkārši meklējuši alternatīvus maršrutus, kurp doties atpūsties no ikdienas rutīnas.

Dailes teātrī šodien tika svinēti Jaunās zāles spāru svētki un uz otro termiņu apstiprinātais teātra valdes priekšsēdētājs Juris Žagars un mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs informēja par teātra nākotnes iecerēm.

Juris Žagars Jaunās zāles pārbūves īstenošanu min kā vienu no turpmākā perioda būtiskākajiem notikumiem.

Galvenais ieguvums būs skatītājiem. Mazās formas izrādēs svarīgākais ir redzēt aktierdarbus gana tuvu un niansēti. Pēc pārbūves beigām no visām sēdvietām Jaunajā zālē būs izcila skatuves redzamība. Zālē iepriekšējo 150 vietā būs 340 sēdvietas, ieskaitot izbūvētā balkona vietas. Arī ventilācijas un ugunsdrošības sistēmas beidzot būs sakārtotas atbilstoši mūsdienu standartiem. Teātra aktieriem un režisoriem pēc pārbūves būs pieejama jauna, plaša mēģinājumu zāle. Teātrim kopumā liels ieguvums būs gan no jaunās mēģinājumu zāles, gan no tā, ka mazās formas izrādes beidzot varēs būt rentablas.

Konkursā uz Dailes teātra valdes locekļa amatu 13 pretendentu konkurencē uzvarējis šī teātra aktieris un uzņēmējs Juris Žagars.

Kā informēja Kultūras ministrija, jaunā Dailes teātra valdes locekļa uzdevums būs "nodrošināt teātra māksliniecisko izaugsmi, vienlaikus saglabājot teātra mākslas daudzveidību un pieejamību plašam skatītāju lokam, kā arī teātra finansiālo stabilitāti".

Amata pienākumu pildīšanu Žagars no līdzšinējā teātra direktora Andra Vītola pārņems 2.martā.

J. Žagars par teātra māksliniecisko direktoru ir izvēlējies režisoru Viesturu Kairišu, kurš ir piekritis pildīt šo amatu.

V. Kairišs būs mākslinieciskais direktors, nevis vadītājs, jo V. Kairiša pienākumos ietilps ne tikai atbildība par māksliniecisko saturu, bet arī par finansiālo situāciju.

Intervijā "Dienas Biznesam" pagājušā gada oktobrī J. Žagars stāstīja, ka nebija plānojis pieteikties uz Dailes teātra direktora amatu: "Es nebiju plānojis to darīt, man bija pavisam citi plāni turpmākajiem diviem gadiem. Tā kā direktors atkāpās pirms savu pilnvaru beigām, apsveru iespēju piedalīties konkursā. Vai šī brīža situācijā nepiedalīšanās būtu godīga spēle? Jūtu zināmu atbildību par iesākto, turklāt domāju, ka manas prasmes un zināšanas, iespējams, būtu arī pietiekamas.

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

"Ja pirms tam man nekad nav bijis kauns par mums, tad tagad man ir kauns par mūsu sabiedrību, jo esam pirmā attīstītā Eiropas valsts, kas pusgadu pēc tam, kad vakcīnas pret Covid-19 ir brīvi pieejamas, šīs slimības izplatības dēļ aiziet "lokdaunā", tā otrdien intervijā TV3 teica Dailes teātra vadītājs Juris Žagars.

J.Žagars atzina, ka jūtas vīlies par to, cik sabiedrība nav saliedēta un ir ietekmējama un manipulējama, lielā skaitā izvēloties nepotēties pret Covid-19.

Viņš arī izteicās, ka "kaut kas nav godīgi", jo "mums nāksies maksāt lielākus nodokļus par to, ka kāds nav kaut ko labi samenedžējis".

J.Žagars uzskata, ka ir skaidri redzams, ka vasarā valdība ir pieļāvusi kļūdas, nepieņemot stingrākas prasības, kas jau tad prasītu vakcinēšanos, un viņš cer, ka tiks prasīta atbildība no katra politiķa, kas stāvēja pret šiem lēmumiem, kas tagad noveduši pie "lokdauna".

J.Žagars cer, ka arī "lokdauna" laikā teātru aktieriem ar zināmiem nosacījumiem ļaus turpināt vismaz mēģinājumu procesu, pretējā gadījumā situācija un sekas būšot dramatiskas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju.

Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.

Dombrovskis aicina nacionālo apvienību izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, kā arī aicina nacionālo apvienību uz konstruktīvu darbu valdībā.

Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.

Dombrovskis norādīja, ka šis nav pirmais ministres konflikts. «Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,» teica premjers.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Liela daļa Latvijas slēpošanas trašu šajā nedēļas nogalē, līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos, plāno sākt mākslīgā sniega pūšanu un atklāt vai turpināt sezonu, liecina informācija slēpošanas trašu mājaslapās.

Kā pastāstīja atpūtas kompleksa "Golgāts Vestienas novadā pārstāvis Juris Stradiņš, ņemot vērā, ka laika apstākļi kļuvuši vairāk ziemas periodam atbilstoši, sestdien, 14.janvārī, plkst.10 paredzēts, ka apmeklētājiem būs pieejama ne tikai slēpošanas trase Mazais Golgāts, bet arī slēpošanas trase "Lielais Golgāts", distanču slēpošanas trase Apkārt Gaiziņam, lielā kameršļūkšanas trase (320 metri), kā arī kameršļūkšanas trase bērniem.

Stradiņš prognozē, ka atpūtas komplekss darbu turpinās arī nākamnedēļ. Savukārt iespējamos zaudējumus kompleksa vadība vēl nerēķina. «Patlaban par finansiālajiem rezultātiem nedomājam. To skatīsimies sezonas beigās. Taču sūdzēties nevaram - esam izdarījuši visu, ko varējām,» klāsta Stradiņš.

Lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Covid-19 ierobežošanai varētu kalpot labāk, nekā tas, ka pakāpeniski tiek kāpināti ierobežojumi, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" savu pārliecību pauda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šāds lēmums ieviestu lielāku skaidrību par to, kā sabiedrībai kopumā un arī teātrim vajadzētu strādāt tālāk. Tāpat tas būtu godīgi pret teātra apmeklētājiem, jo viņi varētu saņemt naudu atpakaļ par biļetēm. "Piemēram, pēdējās divas nedēļas dramatiski kritās publikas apmeklējums. Vismaz 40% skatītāju izrādes neapmeklēja un zaudēja naudu par iegādātām biļetēm," piebilda Žagars.

Taču kopumā teātra darbību pandēmijas laikā Žagars raksturoja kā labu, jo tas visu laiku ir strādājis, mēģinājumi notika un izrādes tika izrādītas, lai gan līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu daudz kas mainīties un teātra darbībā tas varētu ieviest nelielas korekcijas.