Rīgas pilsētas būvvalde šovasar Rīgā sāks vērienīgu darbu adresācijas sakārtošanā, kuras gaitā galvaspilsētā mainīs vismaz 10 tūkst. adrešu jeb 20% no kopējā adrešu skaita.
Vairāki tūkstoši adrešu joprojām neatbilst Ministru kabineta 2009. gada 3. novembrī pieņemtajiem adresācijas sistēmas noteikumiem, kā dēļ ne tikai tiek apgrūtināts operatīvo dienestu darbs, bet tiek apgrūtināta arī uzņēmējdarbība, kad izveidojušās sarežģītās situācijas dēļ nākas piešķirt vai nu neloģiskas adreses, vai to piešķiršana ilgstoši nav iespējama. Rīgas pilsētas būvvalde norāda, ka pēdējā adrešu inventarizācija Rīgā veikta 1939. gadā un kara, zemes reformu un haotiskas adrešu piešķiršanas dēļ adresācijā nepieciešama sistēmiska sakārtošana.
Kopumā Rīgā ir apmēram pusmiljons zemesgabalu, ēku un telpu grupu adrešu. Aptuveni 35 tūkst. adresācijas objektu ir ēkas, 40 tūkst. - zeme. Sākot ar maiju un jūniju, aptuveni 20% jeb kopumā vismaz 10 tūkst. ēku adrešu tiks mainītas, piešķirot adresi no jauna vai mainot ielas nosaukumu, ēkas numuru utml. Adresācijas sakārtošana ilgs aptuveni divus gadus.
Iedzīvotāju informācijai Rīgas pilsētas izpilddirekcijās būs pieejami gan saraksti, gan lielformāta kartes, kur katrs varēs redzēt, kurām mājām plānots mainīt adresi un kāda būs jaunā adrese.
Situācijās, kad iekšpagalmu ēkām ir tāda pati adrese kā fasādes mājām, ēkas numuram tiks pievienots burts. Jaunas adreses būs arī rūpniecības rajonos, kur agrāk visam kompleksam bijusi viena adrese, bet vēlāk īpašums sadalīts. Rūpniecības ēkām tiks piešķirti korpusu numuri.
Dažviet tiks mainīti arī ielu nosaukumi. Šāda situācija iespējama vietās, kur izveidojušies ielu pārrāvumi. Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka tomēr uzsver, ka ne visos gadījumos, kur ir ielu pārrāvumi, ielu nosaukumi tiks mainīti. Ja šie pārrāvumi ir veidojušies vēsturiski un apliecina vēsturiskās kultūrvides identitāti, tie netiks mainīti.
Pirms adrešu maiņas Rīgas pilsētas būvvalde rīkos visu 58 apkaimju sabiedriskās sanāksmes, kuru gaitā iedzīvotāji varēs gan saņemt informāciju, gan izteikt savu viedokli. Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve I. Žūka skaidroja, ka šādas sanāksmes nepieciešamas tāpēc, ka arī paši iedzīvotāji ir nozīmīgs informācijas avots. Adreses ēkām jāpiešķir no tuvākās pieejamās ielas, ko labāk varētu norādīt iedzīvotāji, jo būvvaldes pārstāvjiem nav iespējams apsekot katru adresi.
Tāpat iedzīvotāji varēs izvēlēties, ko darīt ar dzīvokļu numerāciju daudzdzīvokļu namos. «Piemēram, ja Vecrīgā fasādes ēkai ir 5.numurs un tāpat arī iekšpagalma ēkai, nomainot iekšpagalma ēkas numuru, iedzīvotāji varēs izvēlēties, vai grib saglabāt esošo dzīvokļu numerāciju, kas pakārtota fasādes ēkai un sākas no 30.dzīvokļa, vai piešķirt jaunus numurus, sākot ar 1.dzīvokli,» skaidroja I. Žūka.
Katrā publiskajā apspriešanā tiks aicināti vidēji piecu apkaimju iedzīvotāji, pirmā no tām notiks Pārdaugavā, kur plānots apspriest aptuveni 500 adrešu maiņu. Precīzi publisko apspriešanu datumi pagaidām vēl nav zināmi, taču, kad būs konkrētāka informācija par sanāksmēm, tā tiks publicēta dažādos laikrakstos, ieskaitot Rīgas domes bezmaksas izdevumu Rīga.lv, kā arī oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
I. Žūka norāda, ka adrešu maiņai nevajadzētu sagādāt lielas neērtības, jo lielākajā daļā gadījumu informācijas maiņa notiks automātiski. Nomainot adresi, būvvalde piecu dienu laikā nosūtīs informāciju Zemes dienestam, Adrešu reģistram, pēc kura informācija tiks labota arī Zemesgrāmatā, kā arī Iedzīvotāju reģistram un Uzņēmumu reģistram, kuru pienākums ir informāciju nomainīt piecu darba dienu laikā, tādējādi formāli procesam vajadzētu notikt desmit darba dienu laikā.
Ja mājoklim ir kādas saistības, piemēram, īres līgumi, hipotēka vai ķīlas līgumi, saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem Adresācijas sistēmas noteikumiem vecās adreses, kas minētas līgumā, saglabās savu juridisko spēku arī pēc tam, kad īpašumam būs piešķirta jauna adrese.
Mainot adreses, valsts, pašvaldību un citas iestādes, kuras izmanto oficiālās datubāzes, korespondenci automātiski sūtīs uz jauno adresi, taču, ja kāds uzņēmums vai institūcija korespondencei izmanto informāciju, ko norādījis klients, iedzīvotājiem pašiem vajadzētu informēt iestādes, ka adrese ir mainīta.
Visprecīzākā informācija par adresēm būs pieejama interneta vietnē www.rigis.lv, taču informācija par adrešu nomaiņu tiks nosūtīta arī lielākajiem karšu uzturētājiem, piemēram, Bing Maps, GPS-navigators un citiem servisiem, kas to vēlēsies.
Reizē ar adrešu pārskatīšanu, daudzām ēkām būs arī jāmaina nosaukumu plāksnes. Rīgas domē pērn izstrādāti saistošie noteikumi, kuros skaidri definēti kritēriji, kādām jāizskatās ielu nosaukumu un ēku numuru informatīvajām plāksnītēm. Piemēram, no janvāra sabiedriski nozīmīgām ēkām numuru zīmēm jābūt izgaismotām - šāds noteikums izstrādāts, ņemot vērā operatīvo dienestu lūgumu, lai atvieglotu orientēšanos diennakts tumšajā laikā.
Ēkām, kurām mainīta adrese, nosaukumu un numuru plāksnītes būs jānomaina trīs mēnešu laikā. Par ielu nosaukuma un ēku numuru plāksnīšu nomainīšanu būs atbildīgi ēku apsaimniekotāji, kuriem jāvēršas atbilstošajā izpilddirekcijā ar iesniegumu. Ielu nosaukuma plāksnītes apmaksā pašvaldība neatkarīgi no tā, vai tā paredzēta valsts vai pašvaldības īpašumam, vai privātīpašumam. Savukārt ēkas numura zīmes izmaksas būs jāsedz pašiem īpašniekiem.
Kā ziņots, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pašvaldībām ar adresēm saistītie jautājumi bija jāsakārto līdz 2010. gada beigām, neatbilstošās adreses nomainot un precizējot, taču Rīgā šis process aizkavējies finansējuma trūkuma dēļ.
Kopš 2012. gada vidus, kad Rīgas pilsētas būvvalde pārņēma SIA Rīgas ģeometrs un adrešu uzraudzības un piešķiršanas funkciju, pusotra gada laikā gan uz iesniegumu pamata, gan pēc pašu iniciatīvas nomainītas jau 1500 ēku un zemesgabalu adreses, kā arī mainītas adreses 3600 telpu grupām.