Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.
Uz jautājumiem šonedēļ atbild valodu pakalpojumu uzņēmuma Skrivanek Baltic vadītāja Aiga Veckalne.
- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?
Valodas ir mana sirdslieta jau no studiju laikiem. Studējot baltu filoloģiju, patika tekstu rakstīšana un rediģēšana, un jau tad sāku aktīvi tulkot. Likteņa nejaušības dēļ satiku korporācijas Skrivanek Grupa īpašnieku, kurš tālajā 2002. gadā piedāvāja veidot pirmo uzņēmuma pārstāvniecību Baltijā. Šādi hobijs kļuva par biznesu, ļaujot iegūt daudz jaunu zināšanu un prasmju un attīstīties profesionāli.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?
Iepriecina tas, ka Latvijā ir labas iespējas mācīties tulkošanu augstskolās, iegūstot gan teorētiskas zināšanas, gan apgūstot praktiskas prasmes. Iepriecina arī tas, ka nozarei klājas labi un tā attīstītās līdzīgi kā tas šobrīd notiek visā pasaulē.
Apbēdina zemākās cenas princips iepirkumos, kas diemžēl nelabvēlīgi ietekmē kvalitāti un visu nozari kopumā. Tāpat skumdina tas, ka tulkošana vēl arvien netiek uzskatīta par īpaši sarežģītu un līdz ar to adekvāti atalgojamu nodarbi – daudziem šķiet, ka tā ir vienkārši teksta pārrakstīšana un jebkurš, kurš zina kādu svešvalodu, var to darīt.
Noteikti apbēdina tas, ka daudzi izcili un spējīgi tulkotāji un tulki ir aizbraukuši no Latvijas, lai strādātu Eiropas Savienības iestādēs un struktūrās.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu uzņēmumu?
Noteikti iepriecina uzņēmuma izaugsme: kad sākām pirms 11 gadiem, bijām vien pāris cilvēki ar pāris datoriem mazā kabinetā, bet nu esam krietni izauguši gan komandas, gan telpu, gan apgrozījuma ziņā.
Apbēdina jau iepriekš minētais par nozari kopumā, kā arī nestabilā un neprognozējamā Latvijas ekonomiskā situācija, kas, protams, nepārtraukti ietekmē arī mūs.
- Vai darbinieku trūkumu izjūtat?
Manuprāt, ikviens uzņēmums Latvijā izjūt labu, tas ir, uzticamu, domājošu, strādīgu un uz rezultātu vērstu darbinieku trūkumu. Tomēr jāatzīst, ka mūsu uzņēmumā līdz šim vienmēr ir izdevies atrast labus speciālistus. Priecē tas, ka jaunās vakances ļoti bieži esošie darbinieki iesaka saviem draugiem un paziņām, un to uzskatu par komplimentu uzņēmumam.
- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu uzņēmumā?
Ka būs daudz jāstrādā! Darba apjomu ir grūti paredzēt, un šī neprognozējamība noteikti rada lielu stresu, līdz ar to kā vienu no prasībām vienmēr norādām labu stresa noturību. Protams, ir būtiski, lai darbinieki būtu atvērti jaunām zināšanām (gan tehnoloģiju, gan valodu, gan arī klientu nozarēs) un sekotu līdzi aktualitātēm tulkošanas nozarē, kā arī ievērotu augstus klientu apkalpošanas standartus. Mūsu nozare ir smalku nianšu nozare (un, kā zināms «devil is in the details» (angl.) jeb «velns slēpjas detaļās»), tādēļ augsti vērtējam kolēģus ar spēju iedziļināties un būt vērīgiem un atsaucīgiem.
Šos izaicinājumus kompensē jauna un aizrautīga komanda, iespēja profesionāli pilnveidoties un draudzīgi darba apstākļi.
- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?
Mūsu mērķi ir būt par uzticamu un draudzīgu sadarbības partneri gan klientiem, gan valodu speciālistiem un citiem piegādātājiem, kā arī ieviest nozares jauninājumus uzņēmuma ikdienas darbā un piedalīties nozares izaugsmē un veicināt tās reputācijas un kvalitātes attīstību. Arvien esam bijuši arī sociāli atbildīgi un cenšamies būt ilgtspējīgs uzņēmums – arī tas ir mūsu mērķis.
Manuprāt, uzņēmuma mērķi ir sasniegti, un tas attīstās, tad, ja ir radīta laba darba vide darbiniekiem, tiek nodrošināti augstas kvalitātes risinājumi klientiem, izmaksātas dividendes dalībniekiem un ir veikts darbs sabiedrības labā.
- Gūstat labumu no tā, ka Latvija pievienojusies eirozonai?
Jā, noteikti. Strādājot ar ārvalstu sadarbības partneriem, norēķini ir kļuvuši ērtāki, pārskatāmāki un lētāki. Eiro ieviešana ir labvēlīgi ietekmējusi arī eksporta iespējas un investīciju klimatu, un tas netieši ietekmē arī mūs. Sekojam līdzi savu lojālo klientu izaugsmei un eksporta veiksmes stāstiem, jo viņu pasūtītie tulkojumi, to apjomi un valodu kombinācijas ir liecības, kas apliecina šo izaugsmi.
- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu.
Viss sākās 2002. gada Ziemassvētkos, kad, pateicoties draugiem Čehijā, iepazinos ar korporācijas Skrivanek Grupa īpašnieku Pāvelu Skrživāneku, kurš tolaik plānoja uzsākt uzņēmuma paplašināšanos Baltijas valstīs, jo saskatīja potenciālu, Latvijai, Igaunijai un Lietuvai pievienojoties Eiropas Savienībai.
Pirmo (un vienīgo) darba interviju gan būtu grūto nosaukt par izdevušos, jo biju bez jebkādām ekonomikas zināšanām un uzņēmējdarbības pieredzes, tādēļ uz jautājumiem spēju atbildēt ļoti nepārliecinoši. Izglāba tas, ka biju vienīgā kandidāte, un arī Skrživāneka kunga intuitīvā uzticēšanās cilvēkiem.
Sāku ar uzņēmuma dibināšanu un biroja atvēršanu Latvijā, vēlāk – Igaunijā un Lietuvā, bet pirms vairākiem gadiem pārņēmu visas starptautiskās nodaļas vadību (tajā ir 12 valstis).
- Kā radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums?
Tas patiesībā ir uzņēmuma īpašnieka – Pāvelu Skrživāneka – uzvārds, kas čehiski tiek rakstīts Skřivánek un latviski nozīmē «cīrulis». Taču jāsaka, ka gana bieži uzņēmuma nosaukums ir ticis saistīts ar latīņu valodas vārdu scribere jeb «rakstīt». Līdz ar to laikam ar šo Latvijai gana eksotisko nosaukumu esam «nošāvuši vairākus zaķus» uzreiz, turklāt tas noteikti ir pamanāms nosaukums.
- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?
0% PVN likmes piemērošanu valodu mācībām. Ir vispārzināms, ka svešvalodu zināšanas ir būtiskas ikviena cilvēka personības attīstībā, tās uzlabo karjeras iespējas un veicina eksportspēju. Ja valodu kursi kļūs pieejamāki, ieguvēji būs visi.
- Jūsuprāt, pēdējā laika lielākais veiksminieks un neveiksminieks ir?
Ir neiespējami nosaukt konkrētu cilvēku. Manuprāt, mēs visi esam veiksminieki – tas viss ir atkarīgs no attieksmes un skatupunkta.
- Kurš ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?
Ēdienu baudīšanai atvēlu daudz laika un ir grūti izcelt kaut ko konkrētu. Galvenais ir produkti kvalitāte un garšu nianses. Izbaudu gan svaigu biezpienu ar jaunajiem kartupeļiem (lociņiem!) un siļķi, gan Taizemes kariju un pareizi pagatavotu tomkha zupu, gan labu steiku, gan gardi pagatavotu veģetāriešu vai svaigēšanas ēdienu, gan suši un noteikti – mājās gatavotu citronu tarti. Vasaras favorīts neapšaubāmi ir aukstā zupa un labs mocarellas siers ar tomātiem un zaļumiem.
- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?
Cik sevi atceros, vienmēr esmu bijusi negausīgs «grāmatu tārps». Šobrīd gan vairāk izvēlos grāmatas atslodzei, lai pēc saspringtas dienas pārslēgtu uzmanību. Esmu klasiskā detektīva (jo īpaši Agatas Kristi un Sera Konana Doila darbu) cienītāja, nesen atklāju arī dāņu dueta Lēnes Koberbēlas un Agnetes Frīsas kopdarbus. Grāmatas, kas man patīk, pārlasu regulāri (atceros, ka jau bērnībā ik vasaru pārlasīju A. Dimā «Grāfu Monte-Kristo»), piemēram, Umberto Eko «Fuko svārsts», Gregorija Deivida Robertsa «Šantarāms» vai krievu klasiķus. Īpašai noskaņai izvēlot O. Vācieša dzeju.
Daudz noderīgas informācijas profesionālajā ziņā iegūstu, klausoties lekcijas Course-ra platformā. No nesen lasītajām grāmatām ļoti patika Džeremija Donavana «How To Deliver a TED Talk», šobrīd lasu skriešanas grāmatas Skota Jureka «Ēd & Skrien» un Kristofera Makdugalla «Dzimuši, lai skrietu», kas ir interesantas arī tādēļ, ka sniedz daudz noderīgas informācijas par komforta zonas pārvarēšanu.
- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?
Pilnvērtīgs miegs (bez modinātāja!), laba grāmata, interesants kino, gara pastaiga, garās brīvdienas kādā no Eiropas pilsētām, aizraujoša saruna, iedvesmojošs koncerts vai izrāde, garāks brauciens ārpus sakariem un civilizācijas un – vissvarīgākais – kopābūšana (kaut vai klusējot) ar savējiem – kas var būt labāks par šo?!
- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.
Reiz kā tulks piedalījos oficiālā bilaterālā vizītē. Pa ceļam no viena objekta uz otra, gāju aiz abu valstu svarīgajām amatpersonām – pietiekami tuvu, lai varētu jebkurā brīdī būt noderīga, bet arī ievērojot pieklājīgu distanci. Abas amatpersonas savā starpā aizrautīgi par kaut ko tērzēja labā angļu valodā. Pēkšņi pie manis pieskrēja viesa valsts protokola dienesta vadītāja un izbijusies jautāja, kurā valodā viņi abi runā. Kad mierīgi atbildēju, ka angļu, viņa palika vēl bālāka un nočukstēja: «Kā angļu? Mūsu politiķis taču nerunā angļu valodā!»
- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.
Izbaudiet saulaino un vitaminizēto vasaru!
#8/10
Notverts cerētais fotomirklis – kazas Argāna kokos, Marokas dienvidos šogad.