Šovasar notiekošo XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku zīmē radīts mākslas darbs - apvienojot tradīcijas un tagadnīgumu, tapis videoklips vienai no Latvijā mīlētākajām tautasdziesmām «Pūt, vējiņi».

Šo Jāņu sveicienu veidojusi māksliniece Katrīna Neiburga, un savu video nospiedumu tajā atstājuši divi simti latviski dziedošo, kas savu tautasdziesmas pantiņu iedziedājuši ar balss spēles «DzieDot» starpniecību. Videoklipa muzikālajam noformējumam izmantota īpaši aranžēta dziesmas «Pūt, vējiņi» versija jaunā, mūsdienīgā skanējumā, kuras autors ir Kārlis Butins.

«Videoklips dziesmai «Pūt, vējiņi» apvieno nedziedātājus un dziedātājus, jaunus un vecus, visus, kam tuva ir dziedāšana un latviskais. Daudzi no klipa varoņiem, pārvarot savas šaubas, pirmo reizi uzdrīkstējušies dziedāt tā, lai citi to redzētu. Tā kā katrs dalībnieks dziesmas izpildīšanai izvēlējies sev nozīmīgu vietu, skatītājam ar klipa palīdzību ir iespēja ielūkoties gan dažādu paaudžu pārstāvju sejās, gan viņus raksturojošā apkārtnē, kamēr visas dziedātāju balsis apvienojušās vienā,» videoklipa ideju komentē Katrīna Neiburga.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, tekstilizstrādājumu zīmols «Latvijas Tekstils» ir izveidojis dvieļu un galdautu kolekcijas «Ziņojums» un «Mantojums». Kolekciju idejas un izstrādes autors ir uzņēmuma «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis, kurš pats pārveido vēsturiskos dizainus.

Kolekcijā «Ziņojums» ietverta Lielvārdes jostas kopija. Šīs kolekcijas nosaukums ir izvēlēts ar nolūku, jo tiek uzskatīts, ka latvju rakstu zīmes, īpaši Lielvardes josta, ietver ziņojumu no pagātnes par latviešu identitāti un spēku. Kolekcijā «Ziņojums» ietilpst tikai dvieļi.

Savukārt, otrā kolekcijā «Mantojums» ietilpst gan dvieļi, gan galdauti. Šie raksti izvēlēti no latviešu etnogrāfiskā mantojuma pūra, ko apkopojis lietišķās mākslas meistars Žanis Ventaskrasts. Kolekcijā «Mantojums» ietilpst dažāda izmēra galdauti, sākot no mazas salvetītes 35x35 cm, beidzot ar galdautu izmērā 146x350 cm.

Trešais tekstila izstrādājumu projekts, auduma maisiņi, ir procesā, jo vēl nesen norisinājās auduma maisiņu konkurss, kurā tika meklēti 119 Latvijas skati, kas varētu vislabāk raksturot konkrēto novadu. Attēlus maisiņiem iesūtīja gan foto amatieri, gan profesionāļi, savukārt attēla izvēle notika pēc sociālā tīkla Facebook sekotāju balsošanas rezultātiem. Šobrīd tiek plānots, ka maisiņi tiks pārdoti rudenī.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Arī «Orkla Foods Latvija» savā piedāvājumā iekļāvusi produktus par godu Latvijas valsts simtgadei. Katra no četrām jaunajām tomātu mērcēm simbolizē attiecīgā Latvijas kultūrvēsturiskā novada būtību, raksturu un garšu, biznesa portālam db.lv pastāstīja Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Mērces idejas un izpildījuma autori ir «Orkla Foods Latvija» jauno produktu izstrādes komanda, tehnologi un mārketinga speciālisti.

«Spilvas» jaunās tomātu mērces pārdošanā nonāca maijā un uzņēmums secina, ka cilvēki ir novērtējuši produktu, jo tiek veikti atkārtoti pirkumi. «Jaunās produktu sērijas kopējo ietekmi uz tomātu mērču kategoriju varēsim izvērtēt šā gada beigās, kad arī būs godam nosvinēta valsts apaļā jubileja,» stāsta R. Avots.

#Iespējams, šoreiz būtu tā reize, kad elektroenerģijas patērētājiem kautrība būtu jāliek pie malas un jānāk klajā ar konkrētiem skaitļiem un faktiem, publiski daloties ne tikai ar savu viedokli, bet arī ar elektrības rēķiniem.

Nerimstošās diskusijas par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferenciāciju janvāra rēķinus daudziem lika gaidīt ar bailēm. Lai gan Ekonomikas ministrija pērn vairākkārt norādīja, ka OIK finansēšanas modeļa maiņa ļaus maksājumus samazināt, pēc reālo rēķinu saņemšanas lauksaimnieki un uzņēmēji raidīja nepārprotamus signālus, ka bažas par elektroenerģijas rēķinu pieaugumu bijušas pamatotas. Lauksaimnieki draudēja pieprasīt ekonomikas ministra demisiju un norādīja uz nepilnībām Elektroenerģijas tirgus likumā, bet uzņēmēji augsto OIK maksājumu sauca par konkurenci degradējošu faktoru.

Saceltā brēka saistībā ar elektrības rēķinu pieaugumu pēc OIK diferenciācijas bija liela – sabiedrība kāri ķēra skaļo viedokļu druskas, komentējot un daloties sašutumā par nepieņemamo situāciju, tomēr šokējošos uzņēmēju un lauksaimnieku elektrības rēķinus publiski gan nekur nemanīja. Visi rēķini esot konfidenciāli un sabiedrība ar tiem tiks iepazīstināta tikai apkopotā veidā. Ar konkrētiem skaitļiem klajā nākusi vien biedrība Zemnieku saeima, pārējās organizācijas pie «informācijas apkopošanas un analīzes» vēl strādā.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Partijas «Saskaņa» premjerministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis būtu gatavs uzņemties arī rīcībspējīgu mazākumvaldību.

Šorīt intervijā Latvijas Radio Dombrosvkis atgādināja, ka 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi partija «Saskaņa» un likumsakarīgi Valsts prezidentam Raimondam Vējonim būtu jāpiedāvā valdību veidot partijai, kas uzvarējusi.

«Man ir morāli nepieņemami, ka tiek vilktas sarkanās līnijas pret cilvēkiem, kuri atbalstījuši citu partiju, jo Latvijas simtgadē ir jādomā par cilvēku apvienošanu, nevis šķelšanu,» sacīja Dombrovskis.

Viņaprāt, jauno valdību bez «Saskaņas» nevar izveidot un sarkano līniju vilkšana jaunas valdības veidošanas procesā ir strupceļš, lai gan viņš atzina, ka būtu gatavs vadīt rīcībspējīgu mazākumvaldību. «Mazākumvaldības darbības laikā es pieliktu visas pūles, lai panāktu, ka tā vairs nebūtu mazākumvaldība,» piebilda politiķis.

Partijas «KPV LV» nokļūšana opozīcijā neļaus atslābt citām 13.Saeimā iekļuvušajām partijām, jo ar partijas aktīvo rīcību Latvijas parlaments tādu opozīciju nebūs pieredzējis, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja partijas premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems.

Gobzems atgādināja, ka vēlētājs šajās vēlēšanās ir devis skaidru signālu, proti, viņi Latvijas politikā vēlas redzēt jaunas sejas un pārmaiņas, par ko liecina fakts, ka jaunajā Saeimā nomainās 65 deputāti.

«Tāpēc ir grūti iedomāties, ka savulaik pie varas esošās partijas šādu signālu valdības veidošanas procesā ignorētu. Tomēr, ja mūsu partija paliktu opozīcijā, tad ar mūsu aktīvo darbību tajā Latvijas parlaments vēl nekad tādu opozīciju nebūs pieredzējis,» prognozēja Gobzems.

13.Saeimā ievēlētajām partijām paredzēts šodien sākt apspriešanos par sadarbību pēc parlamenta vēlēšanām.

Sākotnēji paredzēts, ka vairākos politiskajos spēkos notiks iekšējās sanāksmes, kurās tiks pārrunāti vēlēšanu rezultāti.

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Zīmols «Grandfather» par godu Latvijas simtgadei ražo džemperus ar Latvijas simtgadei izstrādāto identitāti.

Zīmola «Grandfather» dibinātājs Aleksandrs Bondars jau kopš pirmās uzņēmuma dibināšanas dienas zināja, ka viņš vēlētos radīt produktu, kas būtu veltīts Latvijai.

«Grandfather» džemperus ir izvēlējušās daudzas sporta organizācijas. Bobsleja un skeletona federācija izvēlējās Latvijas valsts simtgades džemperus tumši sarkanajā krāsā, ko Ķīnā vai Indijā ražoto produktu klāstā ir neiespējami atrast.

Ražotājs atzīst, ka visvairāk laika patērēts sadarbībā ar auduma ražotājiem, lai iegūtu konkrēto krāsas toni. Šis process aizņēma aptuveni gadu. Uzņēmuma īpašnieks stāsta, ka Latvijas oficiālo krāsas toni aizsūtīja sadarbības partneriem Itālijā, Polijā un Turcijā. No visām laboratorijām saņēma standarta sarkanu toni ar paskaidrojumu, ka krāsas pigmenti nespēj iesūkties audumā un šādu toni nav iespējams saražot.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

AS «Tukuma piens» ražo zīmola «Baltais» jogurta kokteiļus ar plūmju, apelsīnu, greipfrūtu, ābolu un vīnogu garšām. Jogurta kokteiļi kā produkts tirgū vairs nav jaunums, taču jaunais iepakojuma dizains veidots, godinot Latvijas valsts simtgadi.

Uz «Baltais» jogurta kokteiļu etiķetēm ir attēloti 140 dažādi Latvijas tautastērpu brunču raksti. Speciālā dizaina iepakojums veikalu plauktos ir kopš maija sākuma, un tā autors ir AS «Tukuma piens» mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs, kurš pats ir kaislīgs tautas deju dejotājs.

Uz etiķetes ir norādīts, kurai Latvijas vietai konkrētais brunču raksts ir piederīgs. Līdz ar to iepakojums ir savā ziņā arī izglītojošs.

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

SIA «METALWORKS» par godu Latvijas valsts simtgadei ražo grilus ar svinību piederības zīmi.

SIA «METALWORKS» dibinātājs Renārs Kļaviņš biznesa portālam db.lv atzīst, ka šo grilu ideja ir radusies viņa draugam, kurš vēlējies pie viņa pasūtīt šādu grilu. Taču, izgatavojot grilu draugam, Renārs sapratis, ka varētu tādus piedāvāt arī citiem.

SIA «METALWORKS» ar dažādu metāla konstrukciju, elementu un lietu izgatavošanu nodarbojas kopš 2013. gada. Šie grili tirgū laisti tikai pirms mēneša, taču jau piesaistījuši lielu uzmanību. Tie jau aizceļojuši pie latviešiem, kas dzīvo ASV un Norvēģijā.

Grili tiek veidoti no metāla loksnēm, ar lāzera palīdzību tiek izgrieztas formas, tās tiek salocītas, grila gali tiek metināti. Pēc tam mājas apstākļos grili tiek krāsoti. Grilu standarta izmēri ir: 70 centimetri garumā, 30 centimetri platumā, 22 centimetri dziļumā un biezums ir 4 milimetri, taču katrs pasūtītājs var izveidot grilam savus individuālos izmērus.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, mežizstrādes tehnikas tirdzniecības jomā strādājošais uzņēmums «Haitek Latvia» sadarbībā ar ražotāju «Komatsu Forest AB» ir sarūpējuši Komatsu mežizstrādes tehniku ar latvisku dizainu.

Uz forvarderiem «Komatsu 855» un «Komatsu 845» redzami Lielvārdes jostas motīvi, kas simbolizē SIA «Haitek Latvia» mājas pilsētu Lielvārdi, kā arī uzņēmuma patriotismu. Savukārt, sarežģītais jostas raksts vēsta par meistarību.

Sarkanais jostā apzīmē cilvēku, cilvēcisko, dzīvību un Zemi, savukārt, baltais – garīgo spēku un Visumu.

Šā gada sākumā SIA «Haitek Latvia» jau piegādājusi vairākas Latvijas valsts simtgadei veltītās tehnikas vienības. Klientu reakcija esot pozitīva, vēl gan neesot izlemts, cik ilgi šāds noformējums tehnikai tiks saglabāts.

Lielai daļai jauno uzņēmēju ir viena un tā pati problēma – kautrība aktīvi iepazīstināt ar savu produktu un iesaistīties tirdzniecībā

Kopumā vērtējot projekta Biznesa eskalators šī gada dalībniekus, SIA Mercuri International valdes loceklis Dzintars Koknēvičs teic, ka 70–80% projekta dalībniekiem ir līdzīga problemātika – uzņēmēji ir sava produkta fani. Viņi ir pārliecināti, ka tas der un ir vajadzīgs visiem. Šī pārliecība par savu produktu ir laba un vajadzīga lieta, taču vairumam uzņēmumu tirdzniecības pieredze bijusi Kalnciema ielas tirdziņā, gadatirgos, ko apmeklē specifiski klienti ar mērķi atrast un iegādāties kaut ko jaunu, interesantu un neredzētu. «Taču te, tirdzniecības centrā, ir citi noteikumi – cilvēki iet garām, jāspēj viņus uzrunāt, ieinteresēt, ieintriģēt. Nepietiek ar stāvēšanu vien, ir jāpasmaida, jāuzrunā, jāaicina klāt – vajadzīga aktivitāte, vēlme piesaistīt, orientācija uz klientu – tas vairumam jauno uzņēmēju pietrūkst,» secina Dz. Koknēvičs. Zīmolu un dizaina aģentūras Brand Eleven dibinātājs Mārtiņš Barānovs, atskatoties uz šī un iepriekšējo gadu projekta dalībnieku darbību, norāda, ka problēmas jaunajiem uzņēmējiem gadu no gada ir vienas un tās pašas – visi kā viens sēž un gaida, ka kāds pie viņiem pienāks un ieinteresēsies par viņu unikālo produktu, par ko neviens neko vēl nezina. «Ir jāiet vidē, aizmetot personīgo nepatiku pret tirdzniecības centru un pārdošanu, jo ir jūtams, ka tad, ja pašam nepatīk iepirkšanās centrs, ir grūti tajā eksistēt,» viņš teic.

16. un 17. novembrī Rīgā notiks Baltijā lielākais starptautiskais forums, kas veltīts e-komercijas jomai – Rietumu eCom21.

Šogad foruma galvenā tēma ir E-Commerce HD² – Homo Digitalis in High Definition. Tā dalībnieku uzmanības centrā būs cilvēks – klients, kura intereses nosaka mūsdienu tiešsaistes industrijas attīstību.

Konferences eCom 21 patrons tradicionāli ir Rietumu Banka.

Kā human-based ecommerce maina biznesa modeļus

eCom21 tiek rīkots jau sesto reizi, un par tā galveno tēmu katru gadu tiek izvēlēti būtiskākie un aktuālākie tiešsaistes industrijas jautājumi. Šoreiz foruma rīkotāji piedāvā apspriest vienu no elektroniskās komercijas attīstības pamattendencēm, kas noteiks tās nākotnes virzienus un formas.

„2017. gada konferences centrālā līnija ir human-based ecommerce,” stāsta eCom21 programmas direktors Mihails Bode. „Ekosistēmas centrā mēs redzam cilvēku ar viņa izvēli un vēlmēm, ar visu, kas viņu veido, ar viņa uzvedību un drošības prasībām. Pasaule, tai skaitā digitālā pasaule, vienlaikus gan kļūst sarežģītāka, gan arī sadalās atomos. Piedāvāt un pārdot preces un pakalpojumus tiešsaistē bez personalizācijas kļūst aizvien grūtāk. Lai gūtu panākumus, ir jāņem vērā tas, kā uzvedas un ko grib ne tikai cilvēki kopumā, bet arī katrs indivīds, kuru, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, spējam ieraudzīt patiešām high definition – tātad ar augstu izšķirtspēju.”

Sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) tirgos visā pasaulē novērojams būtisks aktivitātes samazinājums – intensīvu darījumu periodu vairāku gadu garumā šobrīd faktiski nomaina nogaidīšanas un gatavošanās laiks.

Kopumā pasaulē šī gada pirmajos sešos mēnešos ir notikuši 305 IPO darījumi, kas ir par 54% mazāk kā salīdzināmā laika posmā 2021. gadā, bet piesaistīto investīciju apjoms šajos darījumos šogad līdz jūnija beigām bija 40,6 miljardi ASV dolāru, kas ir par 65% mazāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā.

Šie rezultāti ir loģiskas sekas šobrīd notiekošajam pasaules ekonomikā. IPO ieguldījumi lielā mērā atspoguļo kopējo ekonomisko noskaņojumu, jo, veicot investīcijas uzņēmuma pirmajā publiskajā kapitāla piedāvājumā, tirgus dalībnieki faktiski apliecina ticību konkrētā uzņēmuma izaugsmes stāstam. Un šobrīd kopējā ekonomiskā situācija, kurā dominē ģeopolitisks saspīlējums, ziņas no kara frontes līnijas, satraucoša inflācija un vispārēja aktīvu cenu nestabilitāte, attur investorus izteikt savu atbalstu uzņēmumu veiksmīgai attīstībai un augstiem akciju vērtējumiem. To redzot, arī paši uzņēmumi izlemj par labu nogaidīšanai un IPO darījumi notiek daudz mazāk.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Bezrūpīgā attieksme pret uzkrājumiem 2. pensiju līmenī, kurus lielākoties cilvēki neasociē ar savu tiešo uzkrājumu, parasti mainās krīzes un ekonomisko satricinājumu brīžos, un Covid-19 nav izņēmums.

Pandēmijas izraisītais tirgus kritums šī gada pavasarī bija lielākais kopš 2008. gada, taču tai pašā laikā atgūšanās periods viens no īsākajiem. Tas ir veicinājis interesi – kāpēc kādam ieguldījumu plānam klājas ievērojami labāk, kur un kā nauda tiek ieguldīta, kāds no tā ieguvums pašam un ekonomikai?

Viens no lielajiem jautājumiem, ko sev uzdod ieguldījumu fondu un pensiju uzkrājumu pārvaldnieki, ir pareizākās jeb pelnošākās ieguldījumu stratēģijas izvēle. Protams, vienkārša atbilde uz šo jautājumu nav atrasta, jo ir atkarīga no daudziem un dažādiem apstākļiem, tomēr pamatā viss sākas ar divām filozofijām jeb ieguldījumu pārvaldīšanas pamata stratēģijām – pasīvo un aktīvo.

Kamēr Eiropas lielākie atrakciju parki pelnījuši, lai tajos pavadītu vismaz dienu, Latvijā tik jaudīga nav neviena, un arī pie apvāršņa tādu nemana

Taču, kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Patlaban par pirmrindnieku kļūt ir iespējas visām trim Baltijas valstīm. Visdrīzāk, ar vienu vērienīgu atrakciju parku arī pietiktu, lai attiecīgo tirgu te pārklātu. Tiesa, visapdomīgākajai vajadzētu būt Igaunijai, kurai salīdzinoši netālu – Helsinkos – strādā Ziemeļeiropā atrakciju piedāvājumā plašākais parks Linnanmaki (www.linnanmaki.fi), kas izceļas ar savu unikālo amerikāņu kalniņu paveidu un ir arī Latvijai ģeogrāfiski vistuvākais tāda tipa izklaides centrs.

Skaidrs, ka jebkurš pievilcīgs tūrisma objekts silda valsts ekonomiku, tālab vietvaras apspriežu dienaskārtībā savulaik iekļāvās arī jautājums par atrakciju parka izveidi. Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis atminas, ka šīs tūkstošgades sākumā Kopenhāgenā izvietotā Tivoli izklaižu parka «radinieks» bija ieskatījies arī Latvijā un galvaspilsētas domnieki sprieda, kur tādam būtu piemērotākā vieta. Iecere gan pieklusa, un kopš tā laika par jebkādu tamlīdzīga jautājuma attīstību nekas nav dzirdēts.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) piesaistāmā summa varētu sasniegt 6-7 miljonus eiro, sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Viņš norādīja, ka šobrīd ļoti aktīvi tiek strādāts pie IPO. "Mēs ļoti aktīvi pie tā strādājam, un ar regulatoru tiek saskaņotas pirmās IPO prospekta versijas. Ir saņemti komentāri par to, kas ir jāpapildina un jākoriģē," teica Siksnis.

Tāpat Siksnis sacīja, ka "Indexo" vēlas īstenot akciju piedāvājumu šogad jūnija beigās vai jūlija sākumā pirms sākas aktīvā atvaļinājumu sezona, jo akciju piedāvājums tiks vērsts uz divām galvenajām auditorijām - uz "Indexo" esošajiem akcionāriem, kuriem nav tik svarīgi, kad tieši IPO notiek, kā arī uz mazajiem investoriem Latvijā, kuru gadījumā ir jārēķinās, ka pēc Jāņiem sākas aktīvāka atvaļinājumu sezona.

"Piedalīšanās IPO procesā ir diezgan vienkārša un prasa dažus klikšķus internetbankā, tādēļ, ja IPO notiek jūnija beigās vai jūlija sākumā, tas būtiski neietekmēs mazo investoru aktivitāti. Taču, ja saskaņošanas process ievelkas un beidzas jūlijā vai augustā, tad droši vien ar IPO būtu vērts pagaidīt līdz septembrim," piebilda Siksnis.

#Vecākā meita stāv blakus un klusē. Jautāta par saimniekošanu «Podniekos», laipni atjautā: «Varbūt kafiju vēlaties?»

Jānis un Zinta Podnieki Kazdangas pagasta «Grigaļu» mājās, kas vienlaikus ir arī Laidu pagasta zemnieku saimniecība «Podnieki», saimnieko jau sen. Paši saka: «Tā iznāk, jo esam uz pagastu robežām.» 21 gadu pavadījuši, kopjot slaucamu govju ganāmpulku, bet šobrīd kuļ graudus, ierīko labirintu kukurūzas laukā un darbojas biedrībā «Kopā Cits Citam». Nākotnes plānos pieļauj visu, pat to, ka iznomās savus laukus citiem, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Slauktuve vēl ir un visa aparatūra arī, bet govju gan vairs nav. Visvairāk govju bija 2006. gadā. Tad arī bija kredīti jāatdod. Tagad esam brīvi un varam darīt, ko gribam. Nolēmām, ka graudkopība ir vienkāršāk un stabilāk. Ir gadalaiks, kad jāstrādā, un ir, kad iespējams atpūsties,» laikrakstam skaidro J. Podnieks.

Apģērbu zīmols Tru:de šogad spēris divus nozīmīgus attīstības soļus; dibināts SIA un atvērta tā darbnīca

Tru:de zīmola idejas autore Dace Upīte teic, ka jauns attīstības lēciens bija likumsakarīgs, jo bija pagājuši četri gadi, ko viņa pavadīja mājās, lolojot atvases un paralēli attīstot savu apģērba zīmolu. Nu bija pienācis laiks atgriezties darbā kā mārketinga vadītājai kādā lielā tabakas uzņēmumā, taču Dace nolēma, ka iegūto brīvību un prieku par dizaina lietu radīšanu viņa nevēlas zaudēt. «Strādājot savā uzņēmumā, ir jūtams, kā ieguldītā enerģija atgriežas ar uzviju, tas ielej sirdī prieku un rada jaunu sparu darīt aizvien vairāk, jo viss rodas darot,» secina Dace.

Līdz šim Dace uzņēmējdarbību attīstījusi kā patenta maksātāja, bet šogad viņa izlēma nodibināt SIA. «Viens no pamudinājumiem bija fakts, ka tuvākajā laikā vēlos startēt radošo industriju inkubatorā un, lai to varētu izdarīt, SIA ir nepieciešamība,» viņa atklāj. Jaunus apvāršņus un pamudinājumu nedaudz riskēt viņai sniedza arī dalība Nordea biznesa skolā, kuras laikā viņa nolēma radīt arī savu pirmo kolekciju, jo līdz šim apģērbs šūts tikai pēc individuālajiem pasūtījumiem. Pasūtījumu bija arvien vairāk, Dacei jau bija grūti ar visiem tikt galā, turklāt bija cilvēki, kuri vēlējās nopirkt jau gatavas lietas. «Šīs apmācības mani mudināja domāt plašāk, jo, kā teica viens pasniedzējs, – miljons tā nav nauda. Tas, protams, ir pārspīlēti, bet ideja ir skaidra – jābūt lielākām ambīcijām, jāatmet domas par iespēju ierobežojumiem,» stāsta Dace. Viņa izveidoja pirmo zvērīgo apģērbu kolekciju bērniem un pēc tās prezentēšanas konstatēja, ka divās dienās tā jau bija izpirkta.

Investīciju vide Latvijā ir pasliktinājusies, pirmdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Piecu punktu sistēmā kopējais investīciju vides vērtējums 2022.gadā bija 2,3 punkti. Gadu iepriekš vērtējums bija 2,9, 2020.gadā - 2,7, bet 2019.gadā - 2,6.

Sauka sacīja, ka sliktāks vērtējums nekā 2022.gadā ir bijis tikai 2016.gadā.

"Investoru ieskatā, valstī notiek mērens haoss, un nav saprotams uz kurieni tas kuģis tiek stūrēts," teica Sauka.

Vienlaikus 79% no ārvalstu investoriem norādījuši, ka turpinās investēt Latvijā. Savukārt 15% pauduši, ka neplāno to darīt, bet 6% norādījuši, ka tas vēl nav izlemts un būs atkarīgs no apstākļiem vai arī patlaban nav vajadzības investēt.

Ārvalstu investīciju vides indeksā politikas veidotāju darba vērtējums ir 2,7, korporatīvās pārvaldības principu ievērošana valsts kapitālsabiedrībās tiek vērtēta ar 2,9, bet pašvaldību kapitālsabiedrībās ar 2,6.

Laikraksta Dienas Bizness abonenti piektdien, 20. jūlijā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla «Biznesa Plāns» Vidzemes numuru.

Laikraksta Dienas Bizness reģioniem veltītā izdevuma Biznesa Plāns Vidzemes numurā esam uzsvēruši kopā darbošanos. Jauda, kas rodas, saliekot vairākas galvas kopā, rada mērķtiecīgas enerģijas vilni.

Tāpat kā dziesmusvētku skaņa rodas, piedaloties visam kopkorim, arī reģionu nākotne ir atkarīga no darbošanās kopā. Vidzemnieki ir piemērs tam, kā tas darbojas praksē, žurnāla ievadā raksta laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Vidzemes novatoriskajos uzņēmumos, kuros viesojās Biznesa Plāns, jaušama spēka lauka izplešanās. Izaugsmes stari laužas – kā nu kurā gadījumā – ārpus Vidzemes, Latvijas un Eiropas. No akustiskajām plātnēm Jaunlaicenē un monitoringa ierīcēm Burtnieku novadā līdz pasaules līmeņa autobūves produktiem Valkā. No dārzeņu ūdens Raunā līdz notekūdeņu noslēpumiem Valmierā. Vidzemes inovatīvāko produktu tapšanas procesu fotokolāžās iemūžinājis Biznesa Plāna fotogrāfs Matīss Markovskis.

Cēsīs entuziasti no jauna uzceļ valsts nozīmes arhitektūras pieminekli – Vanadziņa māju, no kuras pāri bija palikušas tikai ieejas kāpnītes.

Restorāna H. E. Vanadziņš Ziemeļu restorāns un viesnīcas Vanadziņa māja saimnieki ir Madara Intenberga, Normunds Brēmers un Ansis Skrabulis. Viņi ir līdzīpašnieki un kolēģi mēbeļu ražošanas uzņēmumā Wenden Furniture Jaupiebalgā, un arī patiesi draugi ārpus darba. Vanadziņa nams ir Wenden Furniture «blakus produkts», smejas restorāna un viesnīcas saimnieki, jo katra koka lieta, izņemot ēkas karkasu un parketu, ir pašu ražota. Kā stāsta Normunds, kļūstot par gardēžiem un dzīves baudītājiem, pamazām radusies spiedīga sajūta – vajag pašiem savu vietu. «Domājot par to, mēs absolūti nebijām paredzējuši ko tādu, kas ir sanācis!» Iegādājoties īpašumu Rīgas ielas malā, noskaidrojās, ka te var būvēt vienīgi identisku ēku tai, kāda te reiz bija stāvējusi – vecs koka arhitektūras meistardarbs, viens no ievērojamākajiem namiem Cēsu vēsturē, kas pilsētā bija iesaukts par Vanadziņa māju. Līdz ar to bija jāatmet visas ieceres par izsapņoto restorāna veidolu, jo atlika tikai viena iespēja – pēc iespējas autentiski kopēt veco.

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.