Starptautisko autobusu operators "Lux Express" 22. maijā atsāks veikt regulārus reisus maršrutos Tallina-Rīga, Viļņa-Rīga un Tallina-Viļņa.

"Pašlaik atjaunojam tikai trīs no vienpadsmit starptautiskajiem maršrutiem, ko iepriekš nodrošinājām, un ar mazāk nekā pusi no iepriekš veiktā reisu skaita.

Jāpiebilst, ka regulāru starpvalstu braucienu atjaunošana ir mazs, bet svarīgs solis, lai pamazām atgrieztos iepriekšējā ritmā. Ceram, ka pēc iespējas ātrāk sasniegsim iepriekšējo reisu skaitu, tomēr paredzam, ka tam ir nepieciešami vismaz 18 mēneši," stāsta "Lux Express" starptautisko reisu biznesa attīstības vadītājs Raits Remmels.

"Lux Express" veiks sekojošus starptautiskos reisus no 22. maija:

Tallina-Rīga 7:00 (Lux Lounge); 10:00 (Lux Express); 12:30 (Lux Lounge); 18:00 (Lux Lounge)

Rīga-Tallina 7:00 (Lux Lounge); 12:30 (Lux Lounge); 15:00 (Lux Express); 18:00 (Lux Lounge)

Droši vien ne tikai Rīga nekad nebūs gatava, bet arī Berga bazārs, spriež Aleksis J. Karslons, kura vecvecvectēvs Kristaps Bergs no laukiem ieradies Rīgā un 19. gadsimta beigās izveidoja šo kvartālu.

Kvartāla atjaunošanu sāka A. Karlsona tēvs un viņa māsa Ieva Laukers. Viņš pats Latvijā dzīvo un strādā kopš 2006. gada. «Man ir gandarījums par to, ka varu piedalīties šajā procesā, varu turpināt tradīcijas, kas sāktas 1887. gadā. Domāju, ka arī rīdzinieki varētu būs lepni par šo kvartālu, ne tikai mana ģimene. Tas ir neatņemama, svarīga Rīgas, Latvijas vēstures sastāvdaļa. Šī bija viena no pirmajām latviešu uzņēmēja attīstītām vietām Rīgā. Turklāt K. Bergs bija saistīts ar latviešu biedrību, kas veicināja latviešu identitātes stiprināšanos, neatkarību no valdošās vāciešu elites,» viņš stāsta.

Atzīmējot 10 gadu jubileju, pie viesnīcas Hotel Bergs ieejas iekārtots kāpostlauks.

Viesnīcas Hotel Bergs grafiskā atpazīstamības zīme jeb logo ir kāposts kā atgādinājums tam, ka pilsētbūvnieks Kristaps Bergs Berga Bazāru 1887. gadā sāka īstenot vietā, kur tolaik pletās Rīgas priekšpilsētas kāpostu lauki.

Pēc turpat 130 gadiem vēsture atgriezusies, un Elizabetes, Marijas un Dzirnavu ielu ieskautā Berga Bazāra centrā atkal ir kāpostlauks, kuru atbilstoši mūsdienīgai pilsētvidei un Berga Bazāra šodienas konceptam iekārtojusi Berga Bazāra dārzniece Maija Strazdiņa, katram Berga Bazāra pastāvēšanas gadam veltīdama pa kāpostgalvai.

126 kāpostgalvas speciāli esot izmeklētas zemnieku lielsaimniecībā Kaži, Svitenē, netālu no Rundāles.

Berga bazāra rīkotajam zemnieku tirdziņam atkal tiek likti sprunguļi - tirdziņa organizētāji nav saņēmuši Rīgas Domes atļauju rīkot tirgošanos 14. jūnijā. Kā Db informēja Berga bazāra tirdziņa organizatore Kristiāna Skābarde, atteikums pamatots ar Likumu par svētku, atceres un atzīmējamām dienām.

K. Skābarde ir nesapratnē, kāpēc atļauja nav dota, jo citi pilsētas tirgi strādā kā parasti. "Nerīkojam ne izpriecas, ne tingeltangeļus, zemnieki atbrauc, notirgo savu preci un tirgus ir beidzies. Aizliegums ir nesaprotams. Un tas notiek laikā, kad premjers saka, ka mazie ražotāji ir jāatbalsta," tā K. Skābarde. Viņa piebilda, ka Berga bazāra līdzīpašniece Ieva Laukers saņēmusi asu kritiku no Rīgas pilsētas izpilddirektora Andra Grīnberga par viņas centieniem rast iespēju zemniekiem brīvi tirgoties 14. jūnijā. Db jau iepriekš ziņoja par pastiprinātām kontrolēm Berga bazāra rīkotajā zemnieku tirdziņā, kas satrauca gan tirgus apmeklētājus, gan tirgotājus. Pēc publikācijas Db situācija ir normalizējusies, piebilda K. Skābarde.

Jaunie ierobežojumi Covid – 19 izplatības mazināšanai atkal smagi sitīs pa bāru nozari, kas jau tā ar grūtībām pārcieš pēdējā gada laikā gūtos zaudējumus, uzskata Latvijas bāru asociācija.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu, attiecīgajā laika periodā šogad bāru nozares kopējais apgrozījums Latvijā samazinājies par vismaz 50%. Asociācija norāda, ka valdības ierosinājums ļaut bāriem strādāt tikai līdz pusnaktij nostādīs bāru nozari bankrota priekšā, jo kompensācijas un atbalsta mehānismi piedāvāti netiek. Pat pēc pašām optimistiskākajām prognozēm darbu zaudēs 40% darbinieku.

"Jau šobrīd bāru nozare atrodas uz ļoti šauras un akmeņainas kalnu takas, un vēl viens nepārdomāts valdības lēmums to iegrūdīs aizā, kurā izdzīvos tikai tie, kuri spēs darboties ēnu ekonomikas apstākļos. Mēs jau tuvojamies stāvoklim, kādā bāru nozare nonāktu, ja tiktu izsludināts sausais likums. Ja cilvēki var pulcēties lielveikalos, ja pat nelielos pasākumos drīkst vienā telpā atrasties līdz 30 cilvēkiem – ļaujiet arī bāriem darboties pēc līdzīgiem nosacījumiem. Bāros ir iespējams nodrošināt kontrolētu vidi, regulēt cilvēku skaitu, rast citus drošības līdzekļus. Neatņemiet mums un mūsu darbiniekiem iespēju turpināt gūt ienākumus," saka Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis Oskars Ikstens.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Viesnīcas Hotel Bergs pagalmā atklāta strūklaka - Ilmāra Blumberga pirmais darbs skulptūrā. «Ideja par strūklaku pie viesnīcas radās jau 1998.gadā, viesnīcas Hotel Bergs projektēšanas laikā,» stāsta Berga Bazāra arhitekte Zaiga Gaile. Savulaik 30-tajos gados tieši šeit tika izbūvēts benzīna pumpis, jo Bergu dzimtas sievietes aizrāvās ar automašīnām. Tā radās doma veidot strūklaku kā pumpi, asociējot to ar tālaika benzīna sūkņa izskatu. Kad Ilmārs Blumbergs, kuram šis ir pirmais darbs skulptūrā, tika uzaicināts piedalīties strūklakas projektā, nedēļas laikā tapa 11 skices ar iespējamajiem strūklakas uzmetumiem, kuru kolekcija apskatāma viesnīcas Hotel Bergs bāra teritorijā. Realizētā strūklaka ir 2 m augsts izgaismots bronzas objekts, kuram ūdens šļācas uz visām pusēm ar dažādu spiedienu no 7 vietām. «Tā ir kā nedefinējama persona, objekts, kurā apvienots vecmodīgais ar moderno — kā pumpis vai kā marsietis, kas atrasts kāpostu laukā,» smejas Z.Gaile, atsaucoties uz vēsturisko sakņu dārzu, kas senāk pletās Berga Bazāra vietā un kura simbols — kāpostgalva — attēlots arī viesnīcas Hotel Bergs logo. Strūklakas projektu vada SIA PKE, arhitekte Zaiga Gaile, skulptors Ilmārs Blumbergs, strūklaku bronzā lējis tēlnieks Kārlis Alainis, granīta darbus un pamatnes ieklājumu veica SIA AKM, bet ūdens piegādi un montāžu nodrošināja A/S San.Teh.Serviss. Kopējās projekta izmaksas ir ap 40 tūkst. Ls. Strūklakas atklāšanā piedalīsies Berga Bazāra īpašnieki Ieva M. Laukers un Justs N. Karlsons, kuri priecājas par iespēju uzdāvināt rīdziniekiem vēl vienu strūklaku Berga Bazārā, jo Rīgā pēc Kongresu nama strūklakas atklāšanas jaunu ūdens objektu izveide nav bieža parādība. Strūklaka ir arī kā dāvana viesnīcas Hotel Bergs divu gadu jubilejā. Šajā laikā viesnīca saņēmusi vairākus apbalvojumus un atzinības — 2003.gada labākais iekštelpu interjers un vislabāk rekonstruētā ēka, 2004.gada labākais tūrisma uzņēmums Latvijā un viena no 100 pasaules labākajām jaunajām viesnīcām, kas 2005. gada sākumā tika atzīta par vienu no pasaules Top 10 boutique viesnīcām pēc britu izdevuma Tatler's Travel Guide vērtējuma.

Sadarbībā ar biedrībām «Berga Bazārs» un «Slow Food», kā arī ar restorānu »Vincents» ir rasta iespēja atjaunot «Zaļā tirdziņa» tradīcijas Rīgas centrā. Šoreiz zaļie zemnieki pulcēsies Berga Bazārā vienlaicīgi ar antikvāro tirdziņu «Bazārs Berga Bazārā». Šogad tirdziņš norisināsies katra mēneša otrajā sestdienā: 14.oktobrī, 11.novembrī, 9.decembrī un arī 16.decembrī. Īpašu uzmanību «Zaļajā tirdziņā» piesaistīs restorāna «Vincents» pavāri un Elmārs Tannis, piedāvājot pavāru mākslas demonstrējumus no bioloģiski ražotiem produktiem. Berga Bazārs atrodas pašā Rīgas centrā un ir pieejams no Dzirnavu, Elizabetes un Marijas ielu puses. Saglabājot vēsturisko saturu un īpašo gaisotni, Berga Bazārs šobrīd ir moderns starptautiska līmeņa komercdarbības, tirdzniecības, atpūtas un dzīvojamais centrs, ko diendienā apmeklē daudz rīdzinieku, lai strādātu vai pavadītu brīvo laiku. Aicinām izmantot šo unikālo iespēju tikties ar bioloģiski saimniekojošiem zemniekiem aci pret aci! Zaļajā tirdziņā apmeklētāji varēs iegādāties plašu klāstu bioloģiski audzētus un sertificētus produktus: dārzeņus, augļus, sieru, pienu, olas, gaļu, tējas, medu, maizi un citus, kas ir dabīgi iegūti, nelietojot ķīmiski sintezētus minerālmēslus un pesticīdus.

Atbalstot Slow Food kustību Latvijā, pie iepirkšanās centra Sky&More katru piektdienu notiks Slow Food zemnieku bioloģiski audzētās produkcijas tirdziņi. Zemnieku tirdziņi, kā Db.lv jau ziņoja, notiks arī pie citiem lielveikaliem.

Sākot ar 24. aprīli, iepirkšanās centra Sky&More 2. stāva stāvvietā, katru piektdienu no plkst. 14:00 līdz 20:00 norisināsies Slow Food Zemnieku tirdziņš, kurā zemnieki piedāvās iegādāties augstvērtīgu un plašu ekoloģisko produktu klāstu no Latvijas bioloģiskajām lauksaimniecībām. Tirdziņos savu ražoto un audzēto produkciju tirgos vairāk nekā 25 zemnieku, piedāvājot gan dažādus pārtikas produktus – gaļu, maizi, zivis, augļus, dārzeņus, pienu, sieru, eļļas un etiķus, lauku tējas, gan ekoloģisko kosmētiku un citus produktus.

Db.lv jau vēstīja, ka biedrība Zemnieku saeima (ZSA) kopīgi ar Rimi veikalu tīklu arī tieši no piektdienas, 24. aprīļa, rīko zemnieku tirdziņus pie pieciem Rīgas lielveikaliem. Tirdzniecība plānota piektdienu pēcpusdienās, sestdienās un svētdienās. Visvairāk zemnieku plāno tirgoties pie tirdzniecības centra Alfa, kur tirdziņš tiks atklāts šo piektdien plkst. 16.00. Taču svaigu pienu un arī citus lauksaimniecības produktus piektdien no pieciem pēcpusdienā līdz astoņiem vakarā, sestdienās un svētdienās no plkst. 10.00 rītā līdz sešiem vakarā varēs nopirkt arī Molā, Dolē, Origo un Galerijā Centrs.

Šodien tika sveikti gadskārtējā skatlogu, ēku fasāžu un priekšlaukumu noformējumu konkursa Ziemassvētki 2007 uzvarētāji, informēja Rīgas dome.

Galveno prēmiju 500 Ls apmērā par skaistāko skatloga noformējumu saņēma veikals Stenders Berga bazārā (veicināšanas prēmija – 150 Ls - skatloga noformētājai Ievai Lemešonokai). Savukārt galveno prēmiju par ēkas fasādes noformējumu saņēma advokātu birojs Loze, Grunte un Cers (veicināšanas prēmija noformētājai Baibai Rudzītei).

Īpašu domes atzinības rakstu par ieguldījumu galvaspilsētas vizuālā tēla veidošanā 2007. gadā saņēma VAS Latvijas dzelzceļš - par Dzelzceļa tilta mākslinieciskās izgaismošanas realizēšanu.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs, pasniedzot uzvarētājiem atzinības rakstus, uzsvēra, cik būtisks ir iestāžu un namu īpašnieku ieguldījums pilsētas svētku vizuālā tēla veidošanā. Viņš pateicās konkursa dalībniekiem un izteica cerību, ka nākotnē pašvaldības un privāto uzņēmēju sadarbība Rīgas izgreznošanā svētku laikā kļūs aktīvāka.

Naudas trūkums nav arguments, jo pat krīzes apstākļos ir daudz iespēju palīdzēt. Ir desmit no rīta, taču starp labdarības veikala Otrā Elpa grāmatu un apģērbu rindām jau līkņā vairāki cilvēki.

Kāds vecs vīrs šķirsta žurnālus un uzmanīgi pārlasa kaudzītē salikto mūzikas ierakstu vāciņus, bet steidzīga studente, šķiet, nozogot dažas minūtes no lekciju sākuma, ieskrējusi izšķirstīt kičīgo apģērbu skapi, ar sajūsmu vērojot visu, kam piedien apzīmējums «kā no vecmāmiņas pūra». Šķiet, atrast šeit kaut ko konkrētu būs sarežģīti, toties uziet necerētas pērles — vieglāk par vieglu.

Sev un citiem

Veikals Otrā Elpa ir īsts rotaļu laukums tiem, kuri savā garderobē vēlas ieviest Vivjenas Vestvudas cienīgus akcentus, tiem, kuri mūsdienīgam dzīvokļa interjeram gatavi piešaut kādu asumiņu. Te nejauši var atrast patiesus brīnumus, šķietami bezjēdzīgas, taču savā šarmā neatkārtojamas mantas. Viens otram līdzās rindojas pavisam mūsdienīgs kokteiļu šeikeris, koka Lāč-plēsis un māla podi. Ja kāds raibo šurumburumu apzināti vēlētos savākt vienuviet, tam būtu jāvelta gadi, taču cilvēku spontānā gatavība kaut ko ziedot citu labā visus šos priekšmetus ar dīvainu likumsakarību sarindojusi tieši Otrās Elpas plauktos. Taču nejauciet — tā nav humpala, kas par lētu naudu piedāvā viltotu šiku. Šo veikalu tā īsti nevar nosaukt pat par second-hand, lai gan jaunu mantu te praktiski nav. Visas šeit redzamās preces kāds ir atnesis un ziedojis, kāds — nopircis, bet iegūtā nauda — nodota labdarībai.

Jūlijs Madernieks aizgāja mūžībā 85 gadu vecumā, nekad nenovecojis.

Pirmais projekts — pazīstamā Berga bazāra īpašnieka, būvuzņēmēja Kristapa Berga znota advokāta Friãa Alberta dzīvokļa iekārtojums jūgendstilā 1903. gadā. Nopietnākā atzinība — augstākais novērtējums starptautiskajā izstādē Parīzē 1928. gadā viņa dizainētajam krēslam meistara Jāņa Skultāna izpildījumā. Piedāvājums ikdienai — nacionālais stils mēbeļrūpniecībā. Rakstura īpašība — kautrība.

— Jūlijs Madernieks propagandē savu stilu ne tikai ar zīmējumiem, viņš to dara arī ar savu personu. Mākslinieku sastopam, ziema vai vasara, aizvien Rīgā, visbiežāk Jaunāko Ziņu un piena paviljonu rajonos. Galvā viņam žokejnīca, pretēji Zaļkalnam, kas tikai ziemā pataupa matus, galvu apsegdams. Kājās gandrīz stūrainas, smagas kurpes. Mugurā īss savāda griezuma mētelis. Apakšā, ja ne samta svārks, tad vismaz tāda veste, gluži mazu priekšu. Bet visīpatākais ir — pēc paša zīmējuma darinātā apkaklīte. Tā sasniedz vismaz divu apkaklīšu augstumu, un zem tās savādi atlocītajiem stūriem kvēlo neliela, bet krāsās ļoti grezna kakla saite. (..) Man pat šķiet, ka taisni tajā meklējams viņa nenovecošanas noslēpums. Augstā apkakle neļauj galvai ierauties krūtīs, un spilgtais pušķis zem zoda piešķir vaigam daudz svaiguma, — suminot Madernieku 70. dzimšanas dienā, rakstīja Jānis Jaunsudrabiņš.

Lai gan Vecrīgā ir vairāk bāru un potenciālo klientu, ne visi spēj sadzīvot ar kaimiņiem un maksāt augstāku nomas maksu nekā citviet

Doma par savu biznesu bārmeņiem Laurim Streņģem un Ronaldam Undzēnam bijusi jau sen, kad abi vēl strādāja pie citiem darba devējiem. Savu biznesu Lauris un Ronalds sāka pirms septiņiem gadiem, apkalpojot izbraukuma banketus, un joprojām ar to nodarbojas. Biznesa attīstība notika pakāpeniski – vispirms viņi nodibināja uzņēmumu, pēc dažiem mēnešiem uzklāja pirmo banketu, vairākus gadus turpināja strādāt algotu darbu. Pēc kāda laika sākuši apsvērt domu, ka vajadzētu savu vietu, kur bāzēties. Tapa pirmais bārs – Ezītis miglā Vecrīgā. Puiši turpinājusi strādāt citviet, taču rudenī līdz ar sezonas beigām uz pilnu slodzi pievērsās savam biznesam. «Dīvainā kārtā Ezītī uzplaukums bija tieši rudenī. Bijušie kolēģi nāca ciemos un bizness lēnām iegrozījās,» atminas Ronalds. Sekojuši bāru projekti gan Rīgā, gan citviet, daži izrādījušies veiksmīgi, dažus nolemts neturpināt. Nesen viņi Vecrīgā atvēruši jaunu bāru – YOLO. Tā ir abreviatūra izteicienam You only live once – tu dzīvo tikai vienreiz.

Bāru darba laiks līdz plkst.2 Covid-19 pandēmijas laikā patlaban ir samērīgs, taču nav pietiekams, lai sildītu valsts ekonomiku, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bāru asociācijas līdzdibinātājs Arnis Bikšus.

Viņš stāstīja, ka šodien asociācijas biedru sapulcē turpināja diskutēt par Lietuvas piemēru - bāri Covid-19 pandēmijas laikā drīkst strādāt līdz plkst.6. Bikšus atzīmēja, ka biedri nākamnedēļ diskutēs priekšlikumus, ko piedāvāt valdībai, lai palīdzētu industrijai turpināt darbu bez papildu zaudējumiem.

Tāpat Bikšus atklāja, ka nedēļas nogalē plānots apciemot Lietuvas "nakts ministru", kurš dalīsies pieredzē par bāru darbību līdz plkst.6, saglabājot drošību Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Iepriekš Bikšus norādīja, ka bāru nozare ne vien nodarbina ievērojamu skaitu darbinieku, bet arī veicina izklaides industrijas, tūrisma un pilsētvides attīstību. Līdz ar to ir svarīgi pievērst uzmanību tajā notiekošajam. Latvijas Bāru asociācija esot radusies kā strādājošu profesionāļu iniciatīva no pašas nozares - apzinoties pastāvošās problēmas un piedāvājot reālus risinājumus. Asociācija un tās biedri vēlas ilgtermiņā strādāt kopā ar valsts institūcijām arī pie tādām samilzušām problēmām kā, piemēram, ielu tirdzniecības un terašu atvieglojumi, darbinieku kvalifikācija, nodokļu politika un citas.

Plānots, ka Tallink kuģu flotes jaunākais dalībnieks Megastar savā pirmajā reisā maršrutā starp Helsinkiem un Tallinu dosies 2017. gada 29. janvārī, informē uzņēmums.

«Neskatoties uz to, ka līdz ar Megastar kursēšanas uzsākšanu Tallink Shuttle standarts ir ievērojami uzlabots, vidējā biļešu cena kopumā paliks nemainīga. Pēdējo 10 gadu laikā šajā konkrētajā maršrutā esam ceļojuši kopā ar 41 miljonu cilvēku, kuru sniegtās vērtīgās atsauksmes un ierosinājumi ir īstenoti un realizējušies uz kuģa Megastar,» sacīja AS Tallink Grupp valdes loceklis Lembits Kitters.

Meyer Turku kuģu būvētava plāno piegādāt M/S Megastar 2017. gada janvāra otrajā pusē, tādejādi kuģis varēs doties savā pirmajā reisā maršrutā Helsinki–Tallina 29. janvārī. Uzņēmums šobrīd tirgos biļetes tikai tādā apjomā, kas atbilst kuģim Superstar, lai gadījumā, ja Megastar tiks piegādāts vēlāk nekā plānots, varētu izvairīties no situācijas, kad ir pārdotas vairāk biļetes nekā pasažieru skaits, ko var uzņemt.

Līdz šā gada 1.septembrim Rēzeknes uzņēmums Galda spēļu darbnīca plāno sērijveida ražošanā ieviest piecas galda spēles, kuras padomju laikā ražoja rūpnīcā Straume, sacīja Galda spēļu darbnīcas īpašnieks Andris Mejers.

«Vecāki arvien biežāk saprot, ka, pavadot laiku tikai pie datora, bērns gudrāks nepaliek, bet, spēlējot kādreiz populārās galda spēles, bērna attīstība rit veiksmīgāk, turklāt tās parasti spēlē divatā vai četratā, kas nozīmē arī sociālo kontaktu,» savu ideju skaidro Mejers.

Viņš piebilda, ka veikalos ir pieejams plašs klāsts ar mūsdienīgām galda spēlēm, taču sarunās ar tirgotājiem radās doma, ka būtu labi pircējiem piedāvāt arī padomju laikā rūpnīcā Straume ražotās spēles. «Kopš šī gada pavasara darbojos Rēzeknes Biznesa inkubatorā, un jau ir gatavi spēļu paraugi,» piebilda Mejers.

Mejers prognozē, ka vecās Straumes spēles izdosies ieviest ražošanā līdz šā gada 1.septembrim. Patlaban ir doma sākt ražot kādreiz populārās spēles Zvēru loto, Jautrie ugunsdzēsēji, Kurš pirmais?, Jūras kauja un Izšūšana.

Ik gadu Berga Bazārs Ziemassvētku laikā ir gaiši izgreznots un piedāvā patīkamu un nesteidzīgu dāvanu iegādi mazajos boutique-tipa veikaliņos un galerijās. Stendera ziepju fabrika, Kanēļa konditoreja un Emīla Gustava Šokolāde ir tikai daži no Berga bazārā atrodamajiem veikaliem, kafejnīcām un restorāniem, kur atpūsties pēc iepirkšanās vai tikties ar draugiem.

Jau kopš 2005.gada decembra viesnīcas Hotel Bergs Vasaras terase Adventa laikā pārtop par Ziemas terasi. Gāzes sildlampas un pledi nodrošina siltumu no ārpuses, savukārt, karstvīns vai karsts ābolu-kanēļa dzēriens – no iekšpuses. Daudziem jau ir kļuvis par tradīciju doties uz Hotel Bergs Ziemas terasi, lai sajustu patiesu Ziemassvētku „garšu” ar piparkūkām, Ziemassvētku mūziku, karstvīnu un draugu satikšanu. Tā kā pēdējos gadus arvien apmeklētāki un populārāki kļuvuši tradicionālie Mārtiņa Rītiņa rīkotie Zaļie tirdziņi un Bazārs Berga Bazārā katra mēneša otrajā un ceturtajā sestdienā, šogad decembrī Hotel Bergs Ziemas terase darbosies reizē ar šiem pasākumiem. Restorāna Bergs šefpavārs Kaspars Jansons piedāvās speciālu ēdienkarti izmantojot attiecīgajā sestdienā Zaļā tirdziņa ekoloģisko lauksaimnieku atvesto produkciju,. Būs iespējams nobaudīt kartupeļu – puravu – trifeļu pastas krēmzupu, Latvijas lauku kartupeļu pankūkas ar biezpienu un auksti kūpinātu lasi un desertu – ar citronu-vaniļas sīrupā sautētiem mandarīniem un siera krēmu.

Ik gadu Berga Bazārs Ziemassvētku laikā ir gaiši izgreznots un piedāvā patīkamu un nesteidzīgu dāvanu iegādi mazajos boutique-tipa veikaliņos un galerijās. Stendera ziepju fabrika, Kanēļa konditoreja un Emīla Gustava Šokolāde ir tikai daži no Berga bazārā atrodamajiem veikaliem, kafejnīcām un restorāniem, kur atpūsties pēc iepirkšanās vai tikties ar draugiem.

Jau kopš 2005.gada decembra viesnīcas Hotel Bergs Vasaras terase Adventa laikā pārtop par Ziemas terasi. Gāzes sildlampas un pledi nodrošina siltumu no ārpuses, savukārt, karstvīns vai karsts ābolu-kanēļa dzēriens – no iekšpuses. Daudziem jau ir kļuvis par tradīciju doties uz Hotel Bergs Ziemas terasi, lai sajustu patiesu Ziemassvētku „garšu” ar piparkūkām, Ziemassvētku mūziku, karstvīnu un draugu satikšanu. Tā kā pēdējos gadus arvien apmeklētāki un populārāki kļuvuši tradicionālie Mārtiņa Rītiņa rīkotie Zaļie tirdziņi un Bazārs Berga Bazārā katra mēneša otrajā un ceturtajā sestdienā, šogad decembrī Hotel Bergs Ziemas terase darbosies reizē ar šiem pasākumiem. Restorāna Bergs šefpavārs Kaspars Jansons piedāvās speciālu ēdienkarti izmantojot attiecīgajā sestdienā Zaļā tirdziņa ekoloģisko lauksaimnieku atvesto produkciju,. Būs iespējams nobaudīt kartupeļu – puravu – trifeļu pastas krēmzupu, Latvijas lauku kartupeļu pankūkas ar biezpienu un auksti kūpinātu lasi un desertu – ar citronu-vaniļas sīrupā sautētiem mandarīniem un siera krēmu.

Pandēmijas, ierobežojumu un atbalsta trūkuma dēļ situācija Latvijas bāru nozarē ir kritiska. Latvijas Bāru Asociācija (LBA) pēc ilga darba un kopīgām sarunām secina, ka sadarbība starp valdību, valsts institūcijām un uzņēmējiem ir nepietiekamā līmenī.

Latvijas Bāru Asociācija uzskata, ka valdības pieņemtie lēmumi bieži vien ir negaidīti uzņēmējiem, īpaši tāpēc, ka, pieņemot jaunus ierobežojumus, netiek veiktas konsultācijas ar pārstāvjiem no nozarēm, kuras tieši ietekmē ierobežojumi un kuras spētu piedāvāt reālus risinājumus situācijas uzlabošanai.

LBA aicina valdību un valsts institūcijas veidot sadarbību, kā ietvaros valdības pārstāvji un LBA varētu ik dienas strādāt cieši kopā un pieņemt lēmumus, ko ir reāli ieviest, kas samazina vīrusa izplatību, stiprina sabiedrības drošību un neaptur uzņēmējdarbību.

"Ne tikai man, bet jebkuram uzņēmējam ir svarīga paredzamība. Katrs pārsteigums ietekmē ne tikai uzņēmumu, bet arī tā darbiniekus un apmeklētājus. Nereti rodas situācijas, kad mēs par jaunām prasībām uzzinām pēdējā brīdī un no medijiem. Mēs apzināmies, ka šis ir svarīgs laiks valstī un ir jāspēj ātri reaģēt, to esam gatavi darīt, bet uzskatām, ka to var darīt gudrāk un efektīvāk. Ne tikai bāru nozares, bet visu nozaru darbinieki vēlas zināt, vai uzņēmumiem, kam tiek noteikti ierobežojumi, kas spēcīgi ietekmē apgrozījumu un valsts nodokļu ieņēmumu, būs jebkāds atbalsts no valsts. Ja tas būs, cik lielā apmērā un kādā formā. Šobrīd esam situācijā, kad nezinām, vai rītdien vispār varēsim vērt durvis vaļā un vai mums būs jebkāds atbalsts pie sliktākā scenārija," komentē LBA valdes loceklis Oskars Ikstens.

Ņemot vērā bāru un restorānu pārāk lielo skaitu Rīgā, iesaku ieviest bāru, kafejnīcu un restorānu limitu – tāpat, kā tas ir daudzviet pasaulē.

Pirms uzsāku savu uzņēmējdarbību jau biju uzkrājis pieredzi, strādājot par bārmeni restorānā Kaļķu vārti un kokteiļbārā-restorānā B – bārs. Strādājot bārā manī bija dzirkstele, darbu darīju ar 100% atdevi un iemācījos darīt arī daudzas jaunas lietas. Septiņu gadu garumā biju pierādījis sevi, jo, lai gan tas nebija mans bārs, es pret to attiecos kā pret savu. Vienmēr esmu gribējis pats savu bāru, un vienā brīdī nāca piedāvājums atvērt Balzambāru. Viss notika pakāpeniski, zobratiņi pamazām salikās, un, iespējams, ja es sevi nebūtu pierādījis iepriekšējos darbos, tad varbūt nebūtu saticis īstos cilvēkus. Manuprāt, svarīgākais, gan strādājot pie kāda cita, gan strādājot savā labā, ir attieksme pret dzīvi, kolēģiem, darbu, priekšniekiem, klientiem, pret visu. Pret otru ir jāizturas tā, kā tu gribētu, lai izturas pret tevi. Tas strādā un galu galā nes pozitīvus rezultātus. Galvenais būt labam cilvēkam, un dažkārt pat nav nozīmes, cik un kādas izglītības esi ieguvis, jo, ja ar tevi nebūs patīkami strādāt kopā, nevienam nebūsi vajadzīgs.

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Jūrmalas pludmalē pie Dzintaru koncertzāles 2.jūlijā sāks darboties ekskluzīvās atpūtas vieta - Havana Club Lounge, kura ir veidota līdzīgi kā pasaules slavenākās pludmales, kurās pastāv atsevišķas zonas ar paaugstinātu komfortu un servisu, aģentūru LETA informēja projekta komunikāciju speciāliste Tatjana Baļvas.

Havana Club Lounge ir pirmais Latvijā šāda veida luksusa klases atpūtas komplekss, kas apvieno privāto pludmali, bāru, restorānu un izklaides vietu. Aptuveni 1500 kvadrātmetru pludmale būs norobežota no pārējās teritorijas.

Baļvas aģentūrai LETA skaidroja, ka pludmale būs pieejama visiem, bet par atsevišķu samaksu būs iespējams izmantot restorānu vai sauļoties guļamkrēslā, vai noīrēt atsevišķu nojumīti. Pludmalē nebūs apsarga, kas tirgos biļetes, tomēr tajā nebūs arī atļauts vienkārši zvilnēt smiltīs uz dvielīša - klientiem būs jāīrē speciāli guļamkrēsli.

Pludmalē darbosies depozīta karšu sistēma - klientam jāiegādājas karte 50 latu vērtībā, pretī uz visu dienu saņemot divus guļamkrēslus. Par pārējo naudas summu atpūtnieks varēs bārā saņemt dzērienus, un karte būs derīga vairākas dienas, kamēr depozīts nebūs izsmelts, skaidroja Baļvas.

Latvijas pārtikas preču veikalā iDille gūtā pieredze un mazliet drosmes ļauj atvērt jaunu saldējuma kafejnīcu jeb saldējumnīcu Buržuja brokastis

«Būt buržujam mūsu izpratnē ir idilliska sajūta – dari to, ko gribi, nevis to, ko vajag, t.i., no rīta iedzer sidru vai nesteidzīgi apēd kūku ar kafiju. Tāpēc mums nav vajadzīgi visi cilvēki, kas skrien garām centrālajai stacijai, mēs koncentrējamies uz dzīves baudītājiem,» raksturo Gaitis Burba, saldējumnīcas Buržuja brokastis un Latvijas preču veikala iDille īpašnieks.

Izmanto pieredzi

Pagājušā gada vasarā Rīgas centrā Berga bazārā Skrīveru mājas saldējuma darinātāja Lelde Sotniece bija atvērusi īstermiņa saldējuma kafejnīcu. «Šis ir tā paša projekta turpinājums, bet jaunā ietinamajā papīrā – kopā ar Andrito kafiju, eko kūkām un Latvijas vīniem un sidriem. Tikai ar saldējumu ziemas sezonā būtu grūti. Mēs tikāmies, runājām un sapratām, ka jāizmanto mūsu zināšanas – viņiem ražošanā, mums tirdzniecībā,» saka Gaitis. Viņš uzskata, ka nevajag visu darīt pašiem, tāpēc saldējums ir no Skrīveriem, kūkas cep Beķereja, kafiju grauzdē Andrito kafijas grauzdētavā, bet vīnu un sidru piegādā citi Latvijas ražotāji. «Visu nevajag darīt pašiem – tie ir milzīgi ieguldījumi. Nolēmām piedāvāt atsevišķas augstas kvalitātes mums pašiem mīļas lietas,» saka Gaitis.

Liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedrene Elīna Zālīte Liepājā ir īstenojuši Londonā noskatītu ideju.

Viņu izveidotais WunderBar piedāvā kokteiļus savienojumā ar tā saukto street food. Bārs atvērts aizvadītā gada nogalē, bet ideja radusies pirms vairāk nekā gada. «Sēdējām kādā Liepājas restorānā, dzērām alu, skatījāmies uz tiem cilvēkiem, kas aiz bāra letes strādā, un Dāvids pateica – kā gribētos savu bāru! Manuprāt, Dāvids nepārspīlējot ir viena no Liepājas dvēselēm – viņš pazīst visus, un viņu pazīst visi. Mani šī ideja vairs nelaida vaļā, un es teicu, ka viņam ir jābrauc uz bārmeņu kursiem Rīgā. Savukārt mēs ar dzīvesbiedreni sākām domāt, kā īstenot ideju par bāra izveidi,» stāsta WunderBar valdes loceklis Olafs Saulriets. Bāra direktors un līdzīpašnieks D. Jansons neslēpj, ka pieredzes šajā jomā nav bijis. «Es tikai zināju, ka vēlētos atvērt bāru. Kā tas viss notiek? Ne mazākās nojausmas. Draugi varēja iedomāties, ka esmu šajā pusē bāra letei, bet ne otrpus. Viens no mūsu bārmeņiem – Edgars Riekstiņš – ir ar lielu pieredzi ne tikai Latvijā, bet pasaulē. Gan es, gan pārējie darbinieki no viņa daudz mācījāmies,» stāsta D. Jansons.

Aptaujājot biedrus un sadarbības partnerus, jūtams, ka situācija bāru nozarē ir ļoti skaudra, pauda Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis Oskars Ikstens.

Viņš sacīja, ka patlaban bāru nozarē apgrozījuma apmēri ir pietuvojušies un pat dažos gadījumos pārsnieguši rādītājus, kādi tie bija pirms Covid-19 pandēmijas, savukārt nozares peļņa ir būtiski sarukusi, ko sekmējis izmaksu pieaugums saistībā ar darba algām, energoresursiem un izejmateriāliem.

Ikstens papildināja, ka patlaban novērojama tendence, kurā bāri, kas pārcietuši Covid-19 pandēmiju, tiek slēgti, vai tiek pārdoti zemo peļņas rādītāju dēļ.

Vaicāts par tūrisma ietekmi uz šī gada bāru nozares finanšu rezultātiem, Ikstens minēja, ka bāri tūristu pieplūdumu izjūt maz - galvenokārt tad, kad Rīgā uz neilgu laiku piestāj prāmji.

Līdztekus Ikstens iestarpināja, ka pozitīvi vērtē visus pasākumus, kas šogad notikuši Rīgā un veicinājuši apmeklētāju piesaisti Baltijas valstīm. Tostarp viņš uzskaitīja Pasaules hokeja čempionātu, Dziesmu un deju svētkus, kā arī citus kultūras un sporta notikumus.