Ekonomika

SIF nav privāta bode: fonda lēmumu apstrīd tiesā

Db.lv, 16.07.2024

"SIF atbalsts ir mediju izdzīvošanas jautājums, un tā nedrīkst izlemt mediju likteņus. Es cienu katru kolēģu projektu, kurš guvis SIF atbalstu, tostarp 132 tūkstošus eiro ieguvušo TV raidījumu ciklu Zilonis studijā, taču šāds nosaukums labāk piestāvētu Zaigas Pūces vadīšanas laikam SIF. Uzskatām radušos situāciju par neatbilstošu šim laikam, kad nepieciešams stiprināt kvalitāti mediju vidē, piedāvāt analītiku domājošam lasītājam, tostarp tai lasītāju grupai, kas saturu patērē papīra formā," vēstulē akcentē G. Madžiņš.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Vēl pirms vēršanās tiesā par izveidojušos kritisko situāciju SIF lēmumu dēļ tika nosūtīta visu trīs izdevniecību atklāta vēstule Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, kā arī Kultūras, Finanšu un Ekonomikas ministrijai, aicinot pievērst uzmanību nesaprotamajiem SIF lēmumiem minētā konkursa ietvaros, kā arī norādot uz sagaidāmajām kritiskajām sekām drukāto mediju jomā kopumā.

Tā ir sagadīšanās vai arī tiešām tur var kaut ko sarunāt? 

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām...

Līdz šim oficiāla atbilde ir saņemta tikai no Valsts kancelejas (būtībā no Ministru prezidentes) par izdevniecību vēstules tālāko virzību. No pārējiem adresātiem pagaidām ir saņemts tikai oficiāls apstiprinājums par to, ka izdevniecību atklātā vēstule ir saņemta un reģistrēta attiecīgās institūcijas dokumentu aprites sistēmā. Par to, vai un kā šīs iestādes plāno rīkoties, pagaidām nav zināms.

"SIF atbalsts ir mediju izdzīvošanas jautājums, un tā nedrīkst izlemt mediju likteņus. Es cienu katru kolēģu projektu, kurš guvis SIF atbalstu, tostarp 132 tūkstošus eiro ieguvušo TV raidījumu ciklu Zilonis studijā, taču šāds nosaukums labāk piestāvētu Zaigas Pūces vadīšanas laikam SIF. Uzskatām radušos situāciju par neatbilstošu šim laikam, kad nepieciešams stiprināt kvalitāti mediju vidē, piedāvāt analītiku domājošam lasītājam, tostarp tai lasītāju grupai, kas saturu patērē papīra formā," vēstulē akcentē G. Madžiņš.

Izdevniecība Dienas mediji, Izdevniecība Dienas bizness un Izdevniecība Dienas Žurnāli atklātā vēstule valsts amatpersonām

Mūsu grupas izdevniecības Izdevniecība Dienas mediji, Izdevniecība Dienas bizness un Izdevniecība Dienas žurnāli Latvijas tirgū strādā kopš 90. gadu sākuma, izdodot lasītāko dienas laikrakstu Diena, vienīgo valstī drukāto biznesa izdevumu Dienas Bizness, vienīgo drukāto kultūras izdevumu KDi, vienīgo drukāto sporta izdevumu Sporta Avīze un daudzus citus izdevumus, kuros cenšamies piedāvāt saturu, kurš rosinātu diskusiju par Latvijas attīstībai nozīmīgām tēmām atbilstoši autoru pārliecībai, sabiedrības pieprasījumam un redakcionālajām vērtībām.

2023. gadā nodokļos esam samaksājuši vairāk nekā 750 tūkstošus eiro, nodarbinām vairāk nekā 300 autoru, tostarp daudzus tādus, kuri mūsu uzņēmumu grupā strādā teju kopš izdevniecību pirmsākumiem. Pēdējā gada laikā ir pieaugusi minimālā alga, augušas papīra, tipogrāfijas un piegādes izmaksas, taču nav audzis reklāmas tirgus un citi ienākumu avoti. Tādēļ mūsu izdevniecībai bija izšķiroši svarīgi saņemt Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) administrētos valsts līdzekļus medijiem, uz kuru pamata vēsturiski esam gatavojuši saturu saviem izdevumiem.

Satura veidošanā esam ievērojams spēlētājs ar stabilu tirgus daļu. Mēs rīkojam tematiskas konferences ar simtiem dalībnieku, veidojam TOP 500 produktu, kurš ir ikgadējs atskaites punkts visam Latvijas biznesam, ar ministru apmeklētu ikgadēju pasākumu, kā arī izdodam daudzus citus nozarēm nozīmīgus izdevumus. Mūsu pētījumus par izglītību, nodokļiem, emigrāciju, veselību un citām tēmām citē Latvijas ministri, vēstniecības, biznesa vide un citi žurnālisti.

Augstāk minētās lietas ir valstij izrādījušās nevajadzīgas. Mūsu 300 autoru darbs, kurš lasāms bibliotēkās, kā arī daudzos tūkstošos mājsaimniecību, atzīts par nekvalitatīvu. Tieši tā ir lēmis Zaigas Pūces vadītais SIF, vērtējot mediju projektu konkursus šim gadam.

Neviens (!!!) no mūsu triju izdevniecību iesniegtajiem projektu pieteikumiem (kopā tika iesniegti 6 pieteikumi) nav atbalstīts, kas absolūti loģiski nozīmē mūsu lielo drukāto izdevumu slēgšanu ar visām no tā izrietošajām sekām. Mēs faktiski tiekam spiesti un valsts stimulēti doties kaķu bilžu, skandalozi dzeltenu virsrakstu un cita šāda profila satura segmentā tā vietā, lai rakstītu teātra izrāžu recenzijas, intervētu dižgarus vai mūsu izcilos atlētus. Zaigas Pūces vadītā iestāde ar politiskiem padomdevējiem un daudziem citiem ausī čukstētājiem to ir panākusi.

Mums nav iespējams piesaistīt lielus reklāmdevējus rakstiem par Dziesmu svētkiem, par izstādēm Latvijas muzejos, Egila Zirņa intervijām vai Agneses Margēvičas komentāriem – tam ir nepieciešams valsts atbalsts. Tieši tāpat valsts atbalsts bija nepieciešams pasta nodaļu tīkla saglabāšanai, lai cilvēki reģionos saņemtu preses un pasta piegādes. Bet kāda no tā būs jēga, ja viena no lielākajām izdevniecībām vairs neizdos līdzšinējās avīzes un žurnālus?

Nebūsim naivi, SIF vienmēr šajā salikumā ir bijušas politiskas influences. Pārstāsim izlikties, tā visiem būs vieglāk. Pat SIF rezultāti tika publiskoti pirmdienā, 10. jūnijā, kas ir nākamā diena pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, uz kurām mudinājām vēlētājus doties. Mēs esam bijuši analītiski un reizēm arī kritiski par dažādiem procesiem un personām, kuras ir tuvu stāvošas SIF vadībai: nulle eiro piešķiršana pie mūsu 750 000 eiro nodokļu nomaksas ir acīmredzama atbilde no Zaigas Pūces.

Ik gadu SIF Mediju atbalsta fonda konkursi ir nozīmīgs laiks, kas šajos tirgus apstākļos ļauj izdzīvot un ir eksistenciāli svarīgs ikvienam medijam. Šīs vēstules mērķis nav sūdzēties, bet gan konceptuāli norādīt uz to, ka ne viss valsts naudas sadalē medijiem, īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos, maigi sakot, ir kārtībā. Mediju vide ir pārāk maza un šaura niša, lai patiesība nebūtu kā uz delnas.

Dubulti standarti, iespēja atsevišķiem darboņiem kārtot lietas un subjektīvisms ir tas, kas nav pieļaujams nevienā vietā, kur runa ir par valsts naudu. Par daudz projektu izvērtēšanas laikā ir bijis intrigu, dažādu "sveicienu" mums un baumu par konkursa norisi, kas apbrīnojamā kārtā ir izrādījušās patiesas. Kas mums ir izrādījies defekts, kādam citam efekts. Tieši tā tiek kārtotas lietas SIF.

SIF organizētais MAF nav privāta bode, kur pretendentus var atļauties vērtēt pēc patikšanas vai nepatikšanas. SIF īstenotais atbalsta finansējuma piešķiršanas process konceptuāli izskatās savdabīgi, īpaši ņemot vērā, ka runa ir par valsts budžeta – nodokļu maksātāju – naudas piešķiršanu. Tās apjoms katru gadu tiek palielināts sabiedriskajiem medijiem, taču tur nav rakstošo žurnālistu, kuru vienīgā iespēja ir MAF finansējums. Ja finansējums tiek definēts kā atbalsts medijiem, tad kādēļ vispār jārīko "skaistumkonkurss"? Turklāt privātie mediju izdevēji šajos "skaistumkonkursos" sacenšas par tās naudas piešķiršanu, ko no savas nopelnītās naudas iepriekš ir samaksājuši valsts budžetā nodokļu veidā.

Mēs uzskatām, ka ir notikusi ilgstoša mediju vides slēpta degradācija, jo slēpti tiek veidotas simpātiju un antipātiju grupas struktūra, kurā tiek pieņemti lēmumi par budžeta līdzekļu piešķiršanu vai nepiešķiršanu.

Ir diezgan skaidrs – ja vienai mediju grupai ilgstoši ir valsts atbalsts, bet kādai citai savukārt nav, tā, kura atstāta pabērna lomā, automātiski tiek padarīta par konkurētnespējīgu. Jau kovidpandēmijas izraisītās krīzes laikā bija novērojama šāda situācija. Ar šo vēstuli vēlamies brīdināt valsts augstākās amatpersonas par ļoti samilzušu problēmu mūsu valstī – mediju telpa tuvojas milzīgam kraham, un šī situācija būtu jāizvērtē pēc būtības, nevis akli jāuzticas cilvēkiem, kuri acīmredzami saistīti ar politiku, bet vienkārši saņem algu, kuru, atkal uzsvērsim, maksājam mēs – komersanti – no saviem nodokļu maksājumiem.

SIF atbalsts ir mediju izdzīvošanas jautājums, un tā nedrīkst izlemt mediju likteņus.

Es cienu katru kolēģu projektu, kurš guvis SIF atbalstu, tostarp 132 tūkstošus eiro ieguvušo TV raidījumu ciklu Zilonis studijā, taču šāds nosaukums labāk piestāvētu Zaigas Pūces vadīšanas laikam SIF.

Uzskatām radušos situāciju par neatbilstošu šim laikam, kad nepieciešams stiprināt kvalitāti mediju vidē, piedāvāt analītiku domājošam lasītājam, tostarp tai lasītāju grupai, kas saturu patērē papīra formā.

Samazinoties mediju skaitam Latvijā, informācija kļūst vienveidīga. Būsim godīgi, cilvēkiem tradicionālo mediju vietā patērējot TikTok, Instagram vai Facebook saturu, viņu inteliģence un spriestspēja nepieaugs, bet valsts kopumā no tā tikai zaudēs.

Esam gatavi dialogam par radušos situāciju, lai kopīgi rastu iespēju turpināt izdot saturu, kuru lieto tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.

Ar cieņu

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tā ir sagadīšanās vai arī tiešām tur var kaut ko sarunāt?

Guntars Gūte, Diena, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dienas izdevēji vērsušies tiesā pret SIF par valsts atbalsta nepiešķiršanu

Db.lv, 12.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecības "Dienas Mediji", "Dienas Bizness" un "Dienas Žurnāli" administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātā konkursa "Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem" ietvaros, informē laikraksta "Diena" un "Izdevniecības "Dienas bizness"" galvenais redaktors Gatis Madžiņš.

Viņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, un tādēļ ir vērsušies tiesā, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), Finanšu ministrijai, Kultūras ministrijai un Ekonomikas ministrijai, paužot viedokli par SIF.

"Mēs uzskatām, ka ir notikusi ilgstoša mediju vides slēpta degradācija, jo slēpti tiek veidotas simpātiju un antipātiju grupas struktūrā, kurā tiek pieņemti lēmumi par budžeta līdzekļu piešķiršanu vai nepiešķiršanu," vēstulē norāda G.Madžiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas pasts finansiālo situāciju dēvē par ārkārtīgi smagu

Db.lv, LETA, 30.01.2024

VAS "Latvijas pasts" pērn investējusi 5,5 miljonus eiro, papildinot autoparku ar 340 jaunām "Toyota Yaris Cross" automašīnām

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašu rezonansi izraisījušajai ziņai, ka valsts a/s Latvijas pasts slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, sekojis uzņēmuma vadītājas Beātes Krauzes-Čebotares secinājums, ka "šobrīd "Latvijas pasta" finansiālā situācija ir ārkārtīgi smaga".

To Latvijas pasta vadītāja atzina otrdien intervijā Latvijas Radio. Viņa skaidroja, ka samazinās "Latvijas pasta" ieņēmumi, piemēram, ir apstājusies tranzīta plūsma, kas bija viens no lielajiem "Latvijas pasta" ieņēmumu gūšanas avotiem, tāpat ik gadu būtisks samazinājums ir universālajam pasta pakalpojumam, kas ietver vēstuļu sūtīšanu un preses abonēšanu. Tajā pašā laikā pieaug spiediens palielināt darbiniekiem atalgojumu.

Dienas Biznesa galvenais redaktors un izdevniecības līdzīpašnieks Gatis Madžiņš aizvadītajā nedēļā vērsa uzmanību, ka "pasta pakalpojums nav tikai paciņu un vēstuļu piegāde. Šis pakalpojums ietver arī abonēto preses izdevumu, iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, turklāt šajā jomā Latvijas pasts ir vienīgais šī pakalpojuma sniedzējs. Proti, ja tiešām raugāmies tikai no uzņēmējdarbības viedokļa, tad Latvijas pasts ir tirgus monopols. Šāda priekšrocība valsts uzņēmumam ir dota, lai pakalpojums tiktu nodrošināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kultūras ministrija pārskatīs Mediju atbalsta fonda finansējuma piešķiršanas kārtību

LETA, 25.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija (KM) sāks darbu pie Mediju atbalsta fonda (MAF) finansējuma piešķiršanas kārtības pārskatīšanas, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Kultūras ministre norādīja, ka augustā KM sadarbībā ar nozari sāks darbu pie tā, lai identificētu, kas jāmaina gan attiecībā uz MAF konkursa nolikumiem, gan arī uz ieviešanas un atskaitīšanās procesu.

Dienas izdevēji vērsušies tiesā pret SIF par valsts atbalsta nepiešķiršanu 

Izdevniecības "Dienas Mediji", "Dienas Bizness" un "Dienas Žurnāli" administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas...

"Mums ir jāveido šī sistēma tāda, lai tā atbalsta mediju darbību un neatkarīga, kvalitatīva, sabiedriski nozīmīga satura veidošanu," piebilda Lāce.

Ja taps jauns institucionālā atbalsta mehānisms, tas arī būs konkursa formā, viņa teica.

SIF nav privāta bode: fonda lēmumu apstrīd tiesā 

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni....

"Ir jādomā par to, kā mēs skaidrojam ikviena konkursa nosacījumus, kas attiecas uz atbalstāmajām darbībām, uz tāmēm, principiem, kā mediji izstrādā savus piedāvājumus, lai saņemtu MAF finansējumu," pauda Lāce.

Jau ziņots, ka jūlijā darbību pārtrauca reģionālais laikraksts "Ludzas Zeme". Avīzes redaktore Laima Linuža pauda, ka gaidītā nopietna atbalsta vietā no MAF "saņēmuši kapeikas".

Tāpat jau ziņots, ka "Dienas" izdevēji vērsušies tiesā pret Sabiedrības integrācijas fondu par valsts atbalsta nepiešķiršanu, apgalvojot, ka slēpti tiek veidotas simpātiju un antipātiju grupas struktūrā, kurā tiek pieņemti lēmumi par budžeta līdzekļu piešķiršanu vai nepiešķiršanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība atbalsta valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2025.gadam 12,195 miljardu eiro apmērā

LETA, 20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru