Finanšu tehnoloģiju kompānija "Revolut" D līmeņa investīciju raunda, kas tika izziņots februārī, ietvaros piesaistījusi vēl 80 miljonus ASV dolāru.

Februārī "Revolut" piesaistīja 500 miljonus ASV dolāru, un jaunā investīcija palielina šo finansējumu līdz 580 miljoniem ASV dolāru. Jaunais finansējums nav mainījis kompānijas novērtējumu, un tas saglabājas 5,5 miljardu ASV dolāru apmērā.

Finansējums piesaistīts no Sanfrancisko bāzētā privātā riska kapitāla investora "TSG Consumer Partners". Investīcija tiks izmantota, lai paātrinātu kompānijas attīstību Eiropā, kā arī veicinātu jaunu produktu izstrādi.

"Revolut" dibinātājs Niks Storonskijs norādījis, ka uzņēmums nebija plānojis piesaistīt papildu finansējumu, bet "TSG Consumer Partners" esot uzrunājis kompāniju sadarboties ar pievilcīgu piedāvājumu. Ņemot vērā investora pieredzi un uzņēmumus, kuros tas pēdējos gados ieguldījis, nolemts sadarboties. "Tagad, kad D līmeņa investīciju raunds ir noslēgts, mēs varam fokusēties uz bankas pakalpojumiem Eiropā un dubultot mūsu produktu attīstību ASV. Šī brīža apstākļos mēs priecājamies būt tik spēcīgās pozīcijās, lai sniegtu labākus banku pakalpojumus cilvēkiem visā pasaulē," viņš teic.

Globālā finanšu platforma Revolut 15.februārī ir aktivizējusi savu Eiropas specializēto bankas pakalpojumu licenci Latvijā.

Veicot lietotnes atjaunināšanu uz Revolut Bank, lai iegūtu papildu pakalpojumus, klienti Latvijā tagad varēs veikt noguldījumus, kas tiks aizsargāti saskaņā ar noguldījumu garantiju sistēmu. Lietotnes atjaunināšanas process uz Revolut Bank aizņems vien dažas minūtes.

Līdz šim Revolut Latvijā ir piesaistījis vairāk nekā 160 000 klientu, un strauji augošais finanšu tehnoloģiju uzņēmums ir pārliecināts, ka aizsargātie noguldījumu konti līdzās Revolut produktu un pakalpojumu klāstam nodrošinās Latvijas klientiem stingrāku kontroli, lielāku vērtību un drošību nekā tradicionālajās bankās.

Revolut ievieš maksas pakalpojumu 

Apvienotajā Karalistē izstrādātā finanšu lietotne Revolut paziņojusi par savu maksas plānu pārskatīšanu...

“Revolut šobrīd ir visstraujāk augošais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eiropā, jo visu mūsu darbību centrā ir klients. Mēs nepārtraukti veidojam jaunus un novatoriskus finanšu produktus,” teic Virgīlijs Mirkes (Virgilijus Mirkės), Revolut Bank izpilddirektors.

“Bankas darbības uzsākšana Latvijā nodrošinās lielāku drošības un pārliecības līmeni mūsu klientiem un ļaus mums tuvākajā nākotnē laist klajā daudz jaunu produktu un pakalpojumu,” piebilst V.Mirkes.

Revolut piesaista vēl 80 miljonus dolāru  

Finanšu tehnoloģiju kompānija "Revolut" D līmeņa investīciju raunda, kas tika izziņots februārī,...

Līdz šim uzņēmums Revolut Group ir piesaistījis gandrīz miljardu ASV dolāru ieguldījumu, un pēdējā laikā tā vērtība ir sasniegusi 5,5 miljardus ASV dolāru. Piecu gadu laikā Revolut ir piesaistījis vairāk nekā 15 miljonus klientu visā pasaulē.

Darbu sāk Revolut banka Lietuvā  

Šodien oficiāli darbu sāk "Revolut Bank" UAB; Latvijā ar bankas pakalpojumiem plānots...

Pagājušajā gadā Revolut uzsāka savu specializēto banku darbību Polijā un Lietuvā. Specializēto bankas pakalpojumu licence ļauj Revolut Bank sniegt ierobežotus bankas pakalpojumus, izmantojot lietotni Revolut, kā arī finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, ko piedāvā citi Revolut grupas uzņēmumi.

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma "Revolut" Lietuvā bāzētā specializētā banka "Revolut Bank" kļuvusi par pilntiesīgu banku, jo saņēmusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) izsniegtu bankas licenci.

Par to 16.decembrī informēja Lietuvas centrālā banka.

Tā norādījusi, ka "Revolut Bank", kas līdz šim pieņēmusi noguldījumus un izsniegusi aizdevumus, turpmāk piedāvās arī maksājumu pakalpojumus, kurus pašlaik piedāvā "Revolut" grupas uzņēmums "Revolut Payments".

"Revolut Bank" vadītājs Džo Henegans sacīja, ka Lietuvā arī turpmāk atradīsies "Revolut" galvenais centrs Eiropas Savienībā.

"Mēs pašlaik koncentrējamies uz bankas darbības paplašināšanu visā Eiropā," viņš paziņoja.

Septembra beigās "Revolut Bank" iedzīvotāju noguldījumu portfelis sasniedza 395 miljonus eiro, bet izsniegto kredītu apmērs bija nepilni 12 miljoni eiro, informē Lietuvas Banka.

Lietuvā reģistrētā banka "Revolut Bank", kas sniedz pakalpojumus Eiropas ekonomiskajā zonā, tīrā peļņa janvārī-martā sasniedza 78,4 miljonus eiro, kas ir par 3,3 reizes vairāk nekā pagājušā gada trīs pirmajos mēnešos.

Tikmēr "Revolut Bank" ieņēmumi pirmajā ceturksnī sasniedza 1,1 miljardu eiro, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā janvārī-martā pērn.

Gada salīdzinājumā pieauga bankas ieņēmumi no maksājumiem, apkalpošanas plāniem, kredīta un valūtas maiņas pakalpojumiem.

Lietotnes privāto klientu skaits aprīlī Eiropā pārsniedza 30 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā pusmiljons ir Lietuvā. Eiropas ekonomiskajā zonā "Revolut Bank" lielākie tirgi pēc privāto klientu skaita bija Rumānija, Polija, Francija, Spānija un Īrija.

Pirmajā ceturksnī gada salīdzinājumā "Revolut Bank" noguldījumu apmērs pieauga par 27,2% līdz 10,3 miljardiem eiro, ko veicināja klientu bāzes paplašināšanās. Aizdevumu portfelis palielinājās 2,8 reizes līdz 644 miljoniem eiro.

Lietuvā reģistrētā banka "Revolut Bank", kas sniedz pakalpojumus Eiropas ekonomiskajā zonā, nākamgad plāno sākt piedāvāt hipotekāros kredītus Lietuvā, trešdien vēsta lietišķo ziņu portāls "Verslo žinios".

Lielbritānijas finanšu pakalpojumu grupā "Revolut" ietilpstošā banka plāno drīzumā sākt hipotekāro kredītu pakalpojuma testēšanu, bet vēlāk hipotekāro kreditēšanu piedāvāt arī citos Eiropas tirgos.

"Revolut Bank" vadītājs Džo Henegans "Verslo žinios" sacīja, ka Lietuvas hipotekārās kreditēšanas tirgus ir pievilcīgs, jo tajā iespējama paplašināšanās saistībā ar to, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Lietuvā konkurence ir maza un procentu likmes ir augstākas.

Henegans piebilda, ka "Revolut" mērķis ir piedāvāt konkurētspējīgu hipotekārās kreditēšanas produktu.

"Revolut Bank" darbojas 30 tirgos Eiropas ekonomiskajā zonā. Tās licenci un uzraudzību nodrošina Eiropas Centrālā banka (ECB) un Lietuvas Banka.

Lietuvas centrālā banka noteikusi 200 000 eiro sodu bankai "Revolut Bank" par ekspozīciju limita prasību pārkāpumu.

Pati banka informēja centrālo banku par ekspozīciju limita prasību pārkāpumu, informēja Lietuvas Banka.

"Sods "Revolut Bank" noteikts, ņemot vērā, ka banka līdzīgu pārkāpumu veica arī 2022.gadā un par to tika noteikts soda mērs," paziņoja Lietuvas Banka.

Kā norādīja centrālā banka, ir ņemti vērā vainu mīkstinoši apstākļi, ka banka ir atzinusi pārkāpumu, pati to atklājusi un izlabojusi.

Vājo bankas iekšējo procesu dēļ "Revolut Bank" ekspozīciju limita prasības pārkāpa divus mēnešus, sākot ar 2023.gada jūliju. Pēc tam banka noteica trūkumu iemeslus un septembrī trūkumi tika novērsti.

Revolut paziņojumā presei norāda, ka šos jautājumus uztver nopietni un identificējis šo incidentu, ziņojot par to regulatoram, un dažu dienu laikā to pilnībā novēršot. Revolut arī ievieš uzlabotas kontroles, lai novērstu šādas situācijas atkārtošanos.

Lietuvā reģistrētā banka "Revolut Bank", kas sniedz pakalpojumus Eiropas ekonomiskajā zonā, ceturtdien paziņoja, ka beidzot saņēmusi ilgi gaidīto bankas licenci Lielbritānijā.

Banka norāda, ka Lielbritānijas centrālās bankas - Anglijas Bankas - Uzraudzības noteikumu iestādes (PRA) piešķirtā licence ļauj tai sākt mobilizācijas fāzi.

Tāpat "Revolut Bank" skaidro, ka šī ir bankas licence ar ierobežojumiem, taču tā nodrošinās bankai nepieciešamo laiku, lai attīstītu savu darbību Lielbritānijā un sāktu klientiem izsniegt aizdevumus un pieņemt noguldījumus.

Banka uzsver, ka šī licence galu galā ļaus tai labāk konkurēt ar tādām Lielbritānijas bankām kā HSBC un "Barclays"

."Revolut Bank", kas šīs licences iegūšanu gaidījusi vairāk nekā trīs gadus, Lielbritānijā ir vairāk nekā deviņi miljoni klientu, kas veido aptuveni piektdaļu no kopējā klientu skaita pasaulē.

Ēdienu un citu preču piegādātājs "Wolt" sāk sadarbību ar Lietuvā reģistrēto banku "Revolut Bank", informē SIA "Wolt Latvija" pārstāvji.

Uzņēmumu sadarbība nodrošinās "premium", "metal" un "ultra" bankas karšu īpašniekiem bezmaksas piekļuvi "Wolt+" abonementam, kā arī piekļuvi ekskluzīvām atlaidēm, vēsta uzņēmumā.

"Integrējot mūsu Wolt+ programmu, kas nodrošina bezmaksas piegādi un piekļuvi atlaidēm, mēs ceram uzlabot Revolut lietotāju iepirkšanās pieredzi 17 tirgos,” norāda Mantas Lomsargis, Wolt vadītājs Baltijā.

Patlaban "Wolt+" programmai ir viens miljons abonentu un programma klientiem ļāvis ietaupīt vairāk nekā 200 miljonus eiro kopš tās darbības uzsākšanas 2021.gadā. Līdztekus kopumā pēdējo desmit gadu laikā pārdošanas apjomi caur "Wolt" visos tās darbības tirgos pārsniedz 15 miljardus eiro un kopējais klientu pasūtījumu skaits sasniedzis aptuveni 700 miljonus, atzīmē kompānijas pārstāvji.

Eiropas Centrālā banka (ECB) tās tiešā uzraudzībā esošo banku sarakstam pievienojusi Lietuvā reģistrēto kompāniju "Revolut Holdings Europe" un tās Lietuvā reģistrēto banku "Revolut Bank".

"Revolut Bank" ir kļuvusi par trešo lielāko banku Lietuvā ar 19,3% tirgus daļu, rēķinot pēc aktīvu apmēra. Lielākā daļa tās aktīvu atrodas citās Eiropas Savienības valstīs, ceturtdien paziņoja Lietuvas centrālā banka.

"Tā ir dabiska, paredzama attīstība, ņemot vērā "Revolut" izaugsmes līmeni un nerezidentu noguldījumu īpatsvaru citās Eiropas valstīs," norādīja Lietuvas Bankas valdes loceklis Simons Krēpšta.

No Lietuvas bankām tieša ECB uzraudzība noteikta arī "Swedbank", kuras tirgus daļa ir 29,4%, SEB ar tirgus daļu 22,3% un "Šiauliu bankas" ar tirgus daļu 7,7%, rēķinot pēc aktīvu apmēra.

Lietuvas Banka arī pēc iekļaušanas ECB tiešas uzraudzības sarakstā turpina neatkarību pārraudzību pār tām patērētāju aizsardzības, naudas atmazgāšanas un citās jomās.

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Revolut" ceturtdien paziņoja, ka tā vērtība pēc jaunu investīciju saņemšanas sasniegusi 33 miljardus dolāru (27,5 miljardus eiro), tādējādi tai pielīdzinoties tradicionālo britu banku vērtībai.

"Revolut" norāda, ka no Japānas investīciju giganta "Softbank Group" un ASV investīciju grupas "Tiger Global" tas saņēmis 800 miljonus dolāru investīcijas.

Uzņēmuma vērtība 2020.gada februārī, pirms koronavīrusa pandēmija aizvien vairāk cilvēkus pamudināja pievērsties banku pakalpojumu izmantošanai internetā, veidoja 5,5 miljardus dolāru.

"Revolut" skaidro, ka jaunākais finansēšanas raunds padarījis to par vērtīgāko Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu.

"Revolut" izveidots 2015.gadā.

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums Revolut, kam ir vairāk nekā 16 miljoni klientu visā pasaulē un vairāk nekā 190 000 klientu Latvijā, paziņojis par startēšanu naktsmītņu rezervēšanas segmentā.

Latvijas tirgū ieviestā funkcija Uzturēšanās ir jauns naktsmītņu rezervēšanas rīks, kas pieejams visiem Revolut klientiem un kura mērķis ir īstenot uzņēmuma vīziju par platformu visa veida darījumiem ar naudu vienuviet.

Ceļojumu funkcija Uzturēšanās ļauj lietotājiem rezervēt naktsmītnes tajā pašā vietā, kur tiek pārvaldītas viņu finanses.

“Kad pasaule sāk piesardzīgi vērties vaļā, mēs zinām, ka ikviens vēlas kaut kur doties, tiklīdz vien ir iespēja. Esam radījuši funkciju Uzturēšanās, lai cilvēkiem būtu vieglāk atrast un rezervēt savu ideālo atpūtas vietu ideālajā galamērķī. Pēc 18 mēnešus ilgušajiem nebeidzamajiem ierobežojumiem un piesardzības pasākumiem mēs vēlamies sniegt cilvēkiem vairāk, kļūstot par ceļojumu lietotni,” teic Revolut Iekrājumu un dzīvesstila nodaļas vadītājs Marsels Nikajs.

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākušas azartspēles, un jo īpaši -azartspēlēs internetā – gan saistībā ar atvērto Azartspēļu un izložu likumu Saeimā, gan ar tiešsaistes azartspēļu pilnīgu liegumu COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Vienlaikus Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka nesenā pētījumā norāda, ka Latvijā nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa ir ievērojami lielāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs. 2019. gadā tās veidoja 38 % no tirgus un aplēstas 34 miljonu eiro apmērā, kamēr Lietuvā tie ir 14, bet Igaunijā – tikai 10 miljoni eiro (H2gc dati). Nelicencēto interneta kazino dēļ Latvijas budžets pagājušā gadā zaudēja 7 miljonus eiro; nozares eksperti ir vienisprātis, ka, pateicoties nesenajam tiešsaistes azartspēļu liegumam, šogad nelegālā tirgus daļa Latvijā palielināsies. Kā mainīt šo situāciju?

Lai gan tiešsaistes jeb interaktīvās azartspēles aizņem salīdzinoši nelielu daļu - 17.8% - no kopējā azartspēļu tirgus, tomēr to pieauguma tempi ir visstraujākie. Pēdējo 2 gadu laikā legālais tirgus audzis teju 2 reizes. To pašu var teikt par kazino operatoru nomaksāto nodokļu apjomu, kas 2019. gadā sasniedza 12 miljonus eiro.

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu nodarītais kaitējums sabiedrībai

Zaudējums valsts budžetam nebūt nav vienīgais kaitējums, ko sabiedrībai nodara nelegālie interneta azartspēļu operatori. Ir zināms, ka azartspēles ir saistītas ar atkarības risku. No šī gada 1. janvāra gan uz tiešsaistes, gan uz ierastajām azartspēlēm attiecas “Pašatteikušos personu reģistrs”, kas liedz piekļuvi visa veida azartspēlēm vismaz uz vienu gadu, tā būtiski mazinot atkarības riskus. Pirmā pusgada laikā tajā pieteikušās jau 8233 personas, kas, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, varētu būt aptuveni puse no azartspēļu atkarības riskam pakļautajiem valstī. Apmeklējot nelegālos tiešsaistes kazino, šie cilvēki atkal ir pakļauti riskam, jo tajos ļauts spēlēt jebkuram. Kā vēl viens būtisks ļaunums jāmin noziedzīgi iegūtas naudas aprite nelicencētajos kazino. Tā kā tiem nav jāidentificē savi klienti un jāsniedz dati valsts institūcijām, tad tā ir pateicīga vieta, kur apgrozīt nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus.

Igaunijas vietējās LHV bankas paziņojums pagājušajā nedēļā par klientiem sniegto iespēju tirgot kriptovalūtas patīkami pārsteidza šo investīciju cienītājus.

Ir skaidrs, ka kriptovalūtu vilinājums ir liels, un, ja būtu brīva nauda, jaunieši priekšroku dotu investīcijām kriptovalūtās - tajās vēlētos investēt teju ceturtā daļa jeb 23 % Latvijas iedzīvotāju vecumā līdz 30 gadiem, liecina nupat veiktā Citadeles aptauja.

Lai gan LHV un Revolut piemērs parāda, ka arī banka var būt pilnvērtīgs spēlētājs šajā nišā, ir jāturpina skaidrot, kā banka šobrīd uztver kriptovalūtas darījumus un ieguldījumus.

Nenoliedzami kriptovalūtas pēdējo gadu laikā ir iemantojušas lielu popularitāti, to iegādes iespējas aug, un iespējas gūt lielu peļņu, faktiski neko nedarot, vilina. To apliecina arī augstāk minētie bankas Citadele veiktās Baltijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti par investīciju izvēlēm. Kriptovalūtas šobrīd izmanto gan norēķinos par precēm un pakalpojumiem, gan finanšu ieguldījumu veikšanai, tāpat noteiktu kategoriju kriptovalūtas tiek izmantotas arī investīciju piesaistīšanai dažādiem projektiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic papildinājusi tiešsaistes norēķinu iespējas ar Revolut bankas pārskaitījumu.

Sākot no februāra, tas ir pieejams mājaslapā pasažieriem, kas izvēlējušies veikt maksājumus no sava bankas konta ar Klix lietotni, ko nodrošina banka Citadele.

“Mēs esam apņēmušies piedāvāt pasažieriem augstākās kvalitātes servisu, kas nozīmē arī klientu vēlmēm pielāgotas maksājumu iespējas, iegādājoties biļetes. Līdzīgi kā airBaltic, arī Citadele ir inovatīvs uzņēmums, tāpēc esam priecīgi paplašināt mūsu sadarbību un nodrošināt pasažieriem vēl plašāku maksājumu risinājumu klāstu, kā arī uzlabotu lietotāju pieredzi,” komentē airBaltic viceprezidente e-komercijas un komerciālās tirdzniecības jautājumos Jolanta Rema.

Revolut digitālo banku izmanto vairāk nekā 25 miljoni klientu pasaulē. Tai skaitā vairāk nekā 160 000 klientu ir no Latvijas.

Mastercard paplašina Google Pay pakalpojumu, kopā ar partneriem to piedāvājot arī karšu turētājiem Austrijā, Bulgārijā, Igaunijā, Grieķijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Portugālē un Rumānijā.

Izmantojot pakalpojumu Google Pay, lietotājiem ar piemērotām Android ierīcēm būs iespējams veikt pirkumus veikalos un tiešsaistē. Turklāt tas nodrošinās arī iespēju izmantot savus tālruņus, lai veiktu bezkontakta maksājumus.

Mastercard sniegs šo pakalpojumu sadarbībā ar dažādiem izsniedzējiem un Fintech uzņēmumiem, tai skaitā (bet ne tikai) ar Banca Transilvania, Bunq, CEC Bank, Curve, LHV Pank, Monese, N26, Paynetics, Revolut, Swedbank, Unicredit Bank Romania un Viva Wallet.

Latvijā sadarbības partneri ir N26, Revolut, Curve, Monese un Swedbank. Š

Kopš pandēmijas sākuma bezkontakta darījumu skaits visā Eiropā ir palielinājies līdz gandrīz 80 %. Tā kā patērētāji vēlējās samazināt skaidras naudas izmantošanas biežumu, daudzi sāka dot priekšroku bezkontakta norēķinu iespējai, novērtējot to kā drošu, ērtu un ātru norēķinu veidu – tās ir izmaiņas, kas, domājams, izturēs laika pārbaudi.

Lietuvā strādājošās bankas un citas kredītiestādes par šā gada otro ceturksni valsts budžetā iemaksājušas solidaritātes maksu 56 miljonu eiro apmērā, piektdien paziņoja Finanšu ministrija.

Saskaņā ar ministrijas datiem pirmo ceturkšņa avansa maksājumu līdz noteiktajam termiņam - ceturtdienai - veikušas 18 kredītiestādes.

Finanšu ministre Gintare Skaiste norādīja, ka ieņēmumi no solidaritātes maksas tiks izmantoti militārās mobilitātes un divējāda izmantojuma transporta infrastruktūras projektu finansēšanai.

Gaidāms, ka šogad valsts budžetā tiks iekasēta solidaritātes maksa 130 miljonu eiro apmērā, 2024.gadā - 230 miljonu eiro apmērā un 2025.gadā - 50 miljonu eiro apmērā, norādīja ministrija.

Lietuvā strādājošo banku kopējā peļņa šā gada pirmajā ceturksnī bija 258,4 miljoni eiro, kas ir gandrīz 2,6 reizes vairāk nekā tajā pašā periodā pērn, teikts ministrijas paziņojumā.

Bankām turpinot pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kontu atvēršanas politiku, pastāv iespēja tām piemērot jaunu nodokli, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

Ja banku riska politika nemainīsies, "mēs varētu piemērot jaunu nodokli par agresīvu risku politiku un paņemt valsts budžetā vēl kādus 100 miljonus eiro," teica Reirs.

Tāpat viņš norādīja, ka komisija uzrunās Finanšu ministriju un lūgs konkrētu plānu, kad un kā tiks atrisinātas visas finanšu sektorā identificētās problēmas. Reirs izteicās, ka līdz šim no ministrijas ir tikai dzirdēts, ka "mēs risināsim, mēs risināsim...".

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komisijas sēdē atzina, ka banku piesardzība patlaban ir pārspīlēta.

"Latvijas Banka no komercbankām konkrēti prasa - ejiet pie klientiem, uzlabojiet pakalpojumus, ieviesiet jaunus, mūsdienīgus pakalpojumus," teica Kazāks, kā piemēru minot "Revolut", kur viss notiek "ātrāk un lētāk".

Rīgā radīto lokalizācijas procesu automatizācijas un tulkošanas vadības risinājumu "Lokalise" izmanto "Revolut", "Yelp", "Tesco", "Delivery Hero", "Daimler", “TransferGo" un citi.

"Pirmos trīs gadus veiksmīgi attīstījāmies, nepiesaistot ārējās investīcijas. Ar laiku pie mums sāka vērsties pasaules mērogā lieli klienti, kuri pieprasa cita veida funkcionalitāti un līmeni. Sapratām, ka ar ārējo finansējumu, ko varētu ieguldīt jaunu cilvēku pieņemšanā darbā un produkta attīstīšanā, mēs varētu izdarīt ko lielāku nekā līdz šim," saka Niks Ustinovs, "Lokalise" līdzdibinātājs.

Nesen "Lokalise" piesaistīja 5,1 miljona eiro (sešus miljonus ASV dolāru) investīcijas. Šī investīciju raunda divi galvenie investori ir Austrijas riska kapitāla fonds "capital300" un Maiks Šalfens (Mike Chalfen), kurš ir viens no Eiropas aktīvākajiem solo investoriem un iepriekš ir bijis riska kapitāla fonda "Mosaic Ventures" līdzdibinātājs. Tāpat investoru vidū ir 12 biznesa eņģeļi, kam ir pieredze līdzīgu kompāniju dibināšanā. N. Ustinovs uzsver, ka visi uzņēmumi, ko šie cilvēki ir dibinājuši, jau ir t.s. vienradži jeb to novērtējums investīciju piesaistes rezultātā ir pārsniedzis miljardu dolāru. Privāto investoru vidū ir "Miro", "Algolia", "Intercom", "GoCardless" un citu tehnoloģiju kompāniju dibinātāji. "Galvenā doma ir izmantot viņu zināšanas, pieredzi, kontaktu tīklu. Jā, mēs saņēmām finansējumu, bet tikpat svarīgas ir iespējas, ko šādu investoru līdzdalība var palīdzēt sasniegt," teic N. Ustinovs.

Šobrīd mēs esam nonākuši pārspīlētā un birokratizētā finanšu sektora kontrolē, kur dabīgais banku bizness un risku pārvaldība ir transformējusies par noguldījumu un kontu administrēšanu.

Rezultātā jaunā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja primārajam mērķim jābūt situācijas normalizēšanai finanšu sektorā, “nelecot” no viena grāvja otrā.

Cerības jāliek uz Platača FID vadību

Lai izpildītu visas šobrīd spēkā esošās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) prasības, uz uzņēmējiem gulstas pārspīlēts administratīvais slogs, kā rezultātā radīta zināma "pelēkā" zona, paverot iespējas esošās prasības apiet.

Šī gada sākumā Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu “kapitālā remonta” ietvaros ieviestās finanšu un kapitāla tirgus stiprināšanas sistēmas samērību ar leģitīmo mērķi – novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu caur Latvijas finanšu sistēmu, kā arī izvērtēt uzraugošo iestāžu darbību pamatotību. Komisija nu savā vērtējumā atzinusi, ka līdz 2018. gadam valsts nepietiekami uzraudzīja ar nerezidentu klientu apkalpošanu saistītos riskus - Latvija ar risku pārvaldību strādāja vāji. Tāpēc likumsakarīgi, ka Eiropas Padomes (EP) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” vērtējumā 2018. gadā Latvija saņēma “sarkano kartīti”.

Lietuvas valdība trešdien nolēma izveidot naudas atmazgāšanas novēršanas kompetenču centru.

"Ļoti ceru, ka tas palīdzēs risināt naudas atmazgāšanas novēršanas uzdevumus efektīvāk un novērst tāda veida draudu parādīšanos nākotnē, jo naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riski ļoti spēcīgi ietekmē gan valsts reputāciju, gan tās finanšu sistēmu," valdības sēdē sacīja finanšu ministrs Viļus Šapoka.

Lēmums par centra izveidošanu seko virknei naudas atmazgāšanas skandālu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā pēdējos gados.

Centra dibinātāji būs Finanšu ministrija, Lietuvas Banka, kā arī virkne banku - SEB, "Swedbank", "Luminor Bank", "Šiauliu bankas", "Medicinos bankas", "Revolut Bank" un "Citadele".

Paredzēts, ka centra darbā piedalīsies arī Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienests.

Lietuvas bankām drīzumā jāveic otrais virspeļņas solidaritātes maksājums valsts budžetā par šā gada trešo ceturksni, un Lietuvas centrālā banka lēš, ka tā kopējā summa pārsniegs 100 miljonus eiro.

Pirmajā maksājumā Lietuvā strādājošās bankas un citas kredītiestādes par šā gada otro ceturksni valsts budžetā iemaksāja solidaritātes maksu 56 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas publiskotā informācija.

Lietuvā strādājošo banku kopējā peļņa šā gada pirmajā ceturksnī bija 258,4 miljoni eiro, kas ir gandrīz 2,6 reizes vairāk nekā tajā pašā periodā pērn, iepriekš paziņoja Finanšu ministrija.

Pēc banku sniegtās informācijas, pirmo solidaritātes maksājumu "Swedbank" veikusi 25 miljonu eiro apmērā, "SEB bankas" - 16 miljonu eiro apmērā, "Luminor" - 8,3 miljonu eiro apmērā, "Šiauliu bankas"- 2,2 miljonu eiro apmērā, "OP Corporate Bank"- 640 000 eiro apmērā, "Revolut"- 570 000 eiro apmērā.

Ja Lietuvā tiks ieviesta valdības iecerētā solidaritātes maksa bankām, kuru plānots izmantot militārās mobilitātes stiprināšanai, tas graus valsts uzticamību, pirmdien paziņoja Lietuvas Banku asociācija.

"Caurskatāma, prognozējama un starptautiski konkurētspējīga regulējošā vide ir būtiski svarīgi valsts kā investīciju galamērķa pievilcīgumam. Esam ļoti nobažījušies, ka jaunais likumprojekts nerespektē šos principus un diskriminē vienu biznesa sektoru," teikts asociācijas paziņojumā.

Tajā sacīts, ka nodokļu vide bankām un citām kredītinstitūcijām Lietuvā pasliktinājusies vairākus pēdējos gadus. Banku asociācija norāda, ka kopš 2020.gada bankas Lietuvā maksā par trešdaļu lielāku peļņas nodokli - tā likme bankām ir 20%, bet pārējiem uzņēmumiem - 15%, turklāt sākumā tā bijusi pagaidu likme, taču kopš 2021.gada ir pastāvīga.

Asociācija uzsvērusi, ka situācija Lietuvā nav unikāla, jo sektora likviditāte palielinājusies visā Eiropā, taču citur Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā šādi papildu nodokļi netiek apspriesti. Tādēļ tas mazinās Lietuvas konkurētspēju un pievilcību ārzemju investoru acis, sacīts paziņojumā.

Lai Latvijas ekonomikas telpā sekmīgi integrētu Eiropas Savienības kriptoaktīvu regulu (MiCA), izšķiroša loma būs elastīgam un proaktīvam finanšu sektora regulatora darbam, norāda Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas (LBAA) izpilddirektors Reinis Znotiņš.

“Eiropas Savienības kriptoaktīvu tirgus regulētā formā sāks darbību 2025. gada 1. janvārī, un šobrīd pirmās indikācijas ir ļoti pozitīvas – Latvija kopā ar Franciju ir starp pirmajām valstīm Eiropas Savienībā, kas sākušas pirmslicencēšanas procesu un jau ir tiešā kontaktā ar uzņēmumu pārstāvjiem. Runājot ar uzņēmumu pārstāvjiem, lielākā daļa uzsver regulatora būtisko nozīmi jaunu uzņēmumu piesaistē, un šim faktoram būs izšķiroša nozīme, lai Latvija varētu izveidot pievilcīgu vidi jauniem blokķēdes un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem,” stāsta LBAA izpilddirektors Reinis Znotiņš.

Kā norāda Znotiņš, sekmīga MiCA regulas ieviešana var atstāt pozitīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku: “Atskatoties pagātnē, redzam, ka mūsu kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas finanšu sektors līdz šim bijis ļoti pretimnākošs un atsaucīgs inovatīviem finanšu sektora uzņēmumiem, kā rezultātā mītnes Lietuvā radušas tādas kompānijas kā Revolut, Binance un citas, kas ienes valstij milzīgus nodokļu ieņēmumus. Šī ir teicama iespēja Latvijai reabilitēties par neizmantotajām iespējām un sākt konkurēt par inovatīvu uzņēmumu piesaistīšanu mūsu ekonomikai plašākā ES mērogā.”

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības koalīcijas partneriem rosinās politisko diskusiju par banku pagaidu solidaritātes maksu, pavēstīja Ašeradena padomniece Kristīne Mennika.

Ņemot vērā, kā Lietuvas valdība ir apņēmības pilna ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, savukārt Igaunija šādu iespēju neapsver, šo jautājumu ministrs plāno rosināt politiskajai diskusijai nākamajā pirmdienā koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē.

Jau ziņots, ka Lietuvas Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā ierosināja ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, kas tiktu izmantota valsts militārās mobilitātes uzlabošanai.

Solidaritātes maksas apmērs būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ienākumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ienākumus pēdējos četros gados. 2023. gadā solidaritātes maksas apmērs tiktu aprēķināts, par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2018.-2021.gadā, bet 2024.gadā - par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2019.-2022.gadā.

Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.