Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Meža nozares lielākais izaicinājums šogad ir konkurētspēja pie vājiem tirgus un koksnes realizācijas apstākļiem, atzina AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka šogad samazinājušies pasūtījumi publiskajā sektorā un krituši būvniecības apjomi, kas ietekmē koksnes produktu pircējus, kuriem jākonkurē ar citu valstu ražotājiem. Koksnes pircēji vēlas par zemāku cenu iegādāties koksnes produktus, kas nav pievilcīgi meža īpašniekiem, kuri pie zemām koksnes produktu cenām mežizstrādi neveic.

Putniņš uzsvēra, ka rezultātā samazinās kopējais koksnes piedāvājums tirgū, kas pircējiem rada spiedienu uz koksnes cenu, piebilstot, ka šī patlaban ir būtiskākā problēma nozarē, jo vājina Latvijas ražotāju konkurētspēju salīdzinājumā ar citu valstu ražotājiem, kuru gala produktu realizācijas tirgi Eiropā un ASV ir vienādi.

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Latvijas iedzīvotāju ienākumi pēdējos piecos gados ir auguši par vairāk nekā 8 % un vidējā darba alga šī gada pirmajā ceturksnī sasniedz 1623 eiro pirms nodokļiem. Kopumā kopš 2019. gada Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir auguši par aptuveni 50 %, un kopā ar ienākumiem aug arī iedzīvotāju uzkrājumi.

Kā liecina Latvijas Bankas publicētie dati, šī gada maijā Latvijas mājsaimniecības Latvijas komercbankās bija noguldījušas 10,5 miljardus eiro, un pēdējo piecu gadu laikā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir pieaudzis par gandrīz 3,5 miljardiem eiro. Tie ir ievērojami līdzekļi, tomēr kopumā mājsaimniecībām Latvijā uzkrājumi joprojām ir relatīvi zemi un liela daļa cilvēku neizmanto iespēju pelnīt ar to, ko ir sakrājuši.

No visiem mājsaimniecību noguldījumiem Latvijā šobrīd vairāk nekā 8 miljardi eiro atrodas parastos maksājumu kontos un tikai nedaudz vairāk kā 20 % no mājsaimniecību līdzekļiem ir krājkontos vai termiņnoguldījumos, par ko iedzīvotāji saņem procentu ieņēmumus. Savukārt Lietuvā un Igaunijā termiņnoguldījumos atrodas vairāk nekā 30 % no visiem mājsaimniecību līdzekļiem bankās.

Atjaunotās izmaksu un ieguvumu analīzes (Cost-Benefit Analysis) secinājumi apliecina, ka Rail Baltica ekonomiski pamatots un paredzams, ka tas radīs IKP pieaugumu no 0,5 līdz 0,7%, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm, informē RB Rail AS.

Tāpat tam būs arī tiešas ekonomiskas neto ieguvumu vērtība 6,6 miljardu eiro apmērā. Ar to saistītie plašāki ekonomiskie ieguvumi ietver militāro mobilitāti, vides ilgtspēju, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu.

Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā projekts ir ievērojami attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori, tostarp inflācija. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam izbūvēt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trīs Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Izmaksas Latvijā varētu sasniegt līdz 6,4 miljardiem eiro.

Ir jārēķinās, ka uzņēmumiem var nākties pieņemt nepatīkamus lēmumus par izmaksu samazināšanu, jo, lai gan inflācija vairs būtiski neaug, izmaksu līmenis nav krities un konkurēt kļūst arvien grūtāk, intervijā atzina konsultāciju kompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Viņš norādīja, lai gan inflācija ir stabilizējusies un neviens vairs nesagaida vairākkārtēju energocenu pieaugumu, daudzās komponentēs nav redzams cenu un izmaksu kritums.

"Tas arī ir lielākais izaicinājums uzņēmējiem, jo uzņēmumi ir palikuši augstā izmaksu līmenī un ir daudz grūtāk konkurēt ar citiem Eiropas un pasaules uzņēmumiem, kuriem izmaksu līmenis arī bija palēcies, bet varbūt tagad tas nav saglabājies tik ļoti augsts. Arī pieminot produktivitātes faktoru, kas Latvijai nav bijis izcils jau iepriekš, rodas risks, ka mēs būsim mazāk konkurētspējīgi ar konkrētajiem produktiem vai pakalpojumiem, ja mēs paliksim šajā augstajā izmaksu līmenī," sacīja Krols.

Valdība 11.jūnijā pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam, taču vēl nav rasta pilnīga skaidrība par finansējuma piesaisti, otrdien preses konferencē atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ministru kabinets (MK) otrdien izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu. Valdība izvērtēja arī piedāvāto "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam, kuras īstenošanas izmaksu aplēses ir 6,4 miljardi eiro.

Valdība pilnībā apstiprināja to tvēruma daļu, kas tiek finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ar 15% valsts līdzfinansējumu, kā arī pieņēma zināšanai to daļu, kurai nav iespējams finansējumu nodrošināt no EISI. Elementus šajā tvēruma daļā un tiem nepieciešamo finansējumu būs nepieciešams apstiprināt ar atsevišķiem MK lēmumiem.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole" aicina iesaldēt pašvaldību iemaksas finanšu izlīdzināšanas fondā, informē apvienības komunikācijas speciāliste Inese Ozoliņa.

Rīgas apkārtnes pašvaldības nākamgad finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz 186 miljonus eiro, kas ir par 11,3 miljoniem eiro jeb 6,03% vairāk nekā šogad. Šīs pašvaldības ir faktiski vienīgās, kas veic iemaksas šajā fondā, bet pārējās pašvaldības ir naudas saņēmējas.

2025.gadā iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā plānotas gandrīz 186 miljonu eiro apmērā. Minētie līdzekļi tiks atņemti Rīgas un Pierīgas sekmīgai attīstībai, kritizē organizācija.

Rīgas vicemērs un "Rīgas metropoles" līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks (NA/LRA) aicina iesaldēt iemaksas šī gada apmērā līdz tiek mainīts pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis. "Galvaspilsētai fondā būs jāiemaksā par 5 miljoniem eiro vairāk, neskatoties, ka jau iepriekš norādījām uz to, ka pie šī brīža pašvaldību izmaksu sadārdzinājuma un jaunu funkciju deleģējuma būtu svarīgi neuzlikt papildu finanšu slogu pašvaldībām," skaidroja Ratnieks.

Rīgas Centrālās pasažieru dzelzceļa stacijas mezgla izmaksas "Rail Baltica" projektā varētu sasniegt 888 miljonus eiro, no kuriem kopumā patlaban iztrūkst 570,857 miljoni eiro, secināts Valsts kontroles (VK) ziņojumā par "Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaitu.

Patlaban ir noslēgts līgums ar izmaiņām par Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izbūvi 565,148 miljonu eiro vērtībā, pieejamais finansējums ir 317,143 miljoni eiro, kamēr kopējais finansējuma iztrūkums ir 570,857 miljoni eiro, bet finansējuma iztrūkums noslēgtā līguma ietvaros - 248,005 miljoni eiro.

Pēc Satiksmes ministrijā (SM) minētā, patlaban no pieejamā finansējuma Centrālās stacijas mezgla izbūvei iztērēti aptuveni 106 miljoni eiro.

No kopējā pieejamā finansējuma 317,143 miljonu eiro apmērā, 263,508 miljoni eiro ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums, kamēr 53,635 miljoni eiro ir Latvijas finansējums.

VK norāda, ka SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pasažieru stacijas kopējās izmaksas varētu sasniegt 258,5 miljonus eiro, Rīgas Centrālās pasažieru stacijas pamattrases, tostarp dzelzceļa tilta - 557,9 miljonus eiro, projektēšanas - 34,5 miljonus eiro, bet uzraudzības izmaksas varētu veidot 37,1 miljonu eiro.

Runājot par patēriņa cenu izmaiņu lielo ainu, tā ir apbrīnojami līdzīga septembrim, jo oktobrī ir mainījušās detaļas, bet ne lietas būtība.

Pati galvenā ziņa atkal rada nelāgas izjūtas - gada inflācija atkal ir pieaugusi, šoreiz no 1,4% septembrī līdz 2,0% oktobrī. Taču mēneša inflācija joprojām ir ļoti mērena, cenu līmenis pret iepriekšējo periodu ir audzis par 0,2%, tas ir zem oktobra vēsturiskās normas (vidēji 0,38% laikā kopš 2010. gada). Arī septembrī mēneša inflācija bija neparasti maza.

Vissvarīgākais - turpinās pakalpojumu cenu stabilitāte, tās oktobrī bija tikai par 0,1% augstākas nekā septembrī. Mēneša inflācija vienlaikus bija nedaudz augstāka nekā vēsturiski vidēji šajā laikā (-0,14%), taču nostiprinās pārliecība, ka pēdējais lielais faktors, kas veicināja neparasti lielo cenu kāpumu laikā kopš 2021. gada vidus, zaudē spēku. Pakalpojumu gada inflācija ir augsta un ir pat nedaudz pieaugusi kopš septembra, no 5,6% līdz 6,0%. Taču ar to ļoti labi tiks galā viņa augstība Kalendārs - laikam ritot, no salīdzinājuma bāzes izies 2024. gada 1. puses mēneši ar strauju pakalpojumu cenu kāpumu. Diez vai pakalpojumu cenas atkal sāks strauji augt pēc tam, kad jau četrus mēnešus to izmaiņas gandrīz precīzi atbildušas vēsturiskajai normai. Preču cenas kopumā ir stabilas jau ilgāku laiku, un to vidējais līmenis oktobrī pat bija par 3,5% zemāks nekā 2023. gada maijā.

Latvijā pirmā biomasas tirdzniecības platforma BioEx sekmīgi noslēgusi darbības pirmo gadu, 2023. gadā īstenojot 42 tiešsaistes izsoles, kurās noslēgti darījumi par 4 908 281 eiro un 182 980 MWh.

Kopumā platformā šobrīd ir 90 reģistrēti tirgus dalībnieki un platformā iesaistās arī virkne Latvijas enerģētikas tirgus lielāko dalībnieku, piemēram, AS Rīgas Siltums, SIA Liepājas Enerģija un SIA Jūrmalas Siltums.

“BioEx dibināšanas mērķis bija veicināt Latvijas enerģētikas tirgus efektivitāti, izveidojot vienotu tirdzniecības platformu biomasai, kurā gan pārdevēji, gan pircēji var atklāti noteikt tā brīža labāko tirgus cenu, paļauties uz piedāvāto izejvielu kvalitāti un piegāžu nosacījumiem. Domāju, ka tas mums ir izdevies, jo platformā esam spējuši pulcēt teju visus galvenos tirgus dalībniekus – no biomasas ražotājiem līdz kurināmā patērētājiem. Piemēram, platformā tirdzniecību veic Latvijas lielo pilsētu siltumapgādes uzņēmumi, kas gūst būtisku labumu no tirgus caurskatāmības,” saka Gunārs Greiža, BioEx valdes loceklis.

Ja neizdotos nākamā gada budžetu izveidot un pieņemt šoruden, tad pavasarī jaunai valdībai tas būtu jāveido ar daudz nopietnākiem izdevumu samazinājumiiem, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs uzsvēra, ka šādā gadījumā pavasarī būtu jau pavisam citas makroekonomiskās prognozes un citas izmaksas.

Ašeradens skaidroja, ka budžeta veidošanā tiek ņemts vērā jaunais Eiropas ekonomiskās pārvaldības mehānisms, kas nosaka, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet izmaksu pieaugums - 2,6% no IKP.

Finanšu ministrs pauda, ka patlaban Latvijai varētu būt izdevies izvairīties no šo robežvērtību pārkāpšanas un budžeta deficīts būs 2,7-2,8% no IKP. Ja tas nebūtu noticis, nākamgad valdībai izdevumi būtu jāmazina par 125 miljoniem eiro, 2026.gadā - par 450 miljoniem eiro, kā arī pieaugošs samazinājums jāveic vēl arī 2027. un 2028.gadā.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Mājokļu kreditēšanas aktivitāte kopumā bijusi samērā noturīga pret pēdējos gados mājokļu tirgu būtiski ietekmējošajiem notikumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Semjonovs, Jānis Strazdiņš un Nadežda Siņenko.

Gan dzīvokļu, gan māju iegādes ar kredīta finansējumu aktivitāte Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa ietekmē strauji samazinājās 2020.gada otrajā ceturksnī, taču ļoti spēji atguvās 2020.gada otrajā pusē. Turklāt neskatoties uz "pandēmijas šokam" sekojošo "izmaksu un pandēmijas šoku", aktivitāte kopumā saglabājās noturīgi augsta arī 2021.gadā un 2022.gada sākumā.

Ekonomisti uzskata, ka aktivitātes atgūšanos varētu būt sekmējuši pandēmijas laikā pieaugošie mājsaimniecību uzkrājumi, ko tostarp sekmējuši valsts atbalsta pasākumi pandēmijas pārvarēšanai un energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī zemesgrāmatas nodevas samazinājums.

Savukārt 2022.gada nogalē, būvniecības izmaksu pieaugumam jau būtiski sadārdzinot jaunu mājokļu cenas un procentu likmēm vēl vairāk pasliktinot aizņēmēju kredītspēju, kopējā aktivitāte sākusi mazināties. "Likmju šoka" periodā dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkumu skaits samazinājās par 22%, salīdzinot ar "izmaksu un pandēmijas šoka" laikā īstenoto pirkumu skaitu, taču dzīvojamo māju pirkumu skaits aizvien bija augstāks nekā bāzes periodā.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izteikto aicinājumu.

Tāpat Siliņa sacīja, ka atbilstoši LDDK aicinājumam nākamgad tiks strādāts pie tā, lai vairākām ministrijām īstenotu tēriņu samazināšanas pasākumus, tostarp īstenotu nulles budžeta pieeju.

Premjere skaidroja, ka šāda vēlme bijusi jau šogad, bet tas izdevies tikai Klimata un enerģētikas ministrijai, kura ir jauna ministrija. "Uzreiz to paveikt nevar," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka tiks meklētas arī citas iespējas izdevumu samazināšanai.

Siliņa sacīja, ka valdība nav gatava samazināt tēriņus aizsardzības nozarei, bet vienlaikus skatīsies, kā nozare šos piešķirtos līdzekļus tērē.

Tāpat tikšot meklētas iespējas valsts kapitālsabiedrību padomju skaita samazināšanai, pārskatīti to atalgojuma principi. Plānots arī pārskatīt komandējumu naudas, iespējams, atceļot 30% piemaksas par ārvalstu komandējumiem. Vienlaikus premjere uzsvēra, ka medicīna nepārtraukti būs valdības darba kārtībā, meklējot iespējas piešķirt papildu līdzekļus.

Vērotājiem no malas noteikti šķiet pozitīvi Veselības ministrijas (VM) un ministra Hosama Abu Meri centieni meklēt veidus, kā Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt augstāku zāļu pieejamību. Jo, patiesi, ņemot vērā sabiedrības zemo labklājības līmeni, ir daļa cilvēku, kuri nevar iegādāties visas ārsta izrakstītās zāles, jo viņu ienākumi to vienkārši neļauj.

Vēl tikko publicēti dati, ka mūsu valstī pērn vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju bijuši pakļauti nabadzības riskam un šim rādītājam nav tendence samazināties. Visaugstākais nabadzības risks (40,1%) ir tieši cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Tā ir arī vecuma grupa, kad saasinās dažādas veselības problēmas, kam nepieciešama ikdienas medikamentoza ārstēšana. Situācija, ka iedzīvotāji nevar atļauties sev nepieciešamās zāles, nav pieļaujama, un ir kopīgi jāmeklē risinājumi. Tajā pašā laikā, redzot VM un tās politiskās vadības aktivitātes, nākas secināt, ka situācija izveidojusies kā tajā vecajā teicienā “gribējām kā labāk, sanāca – kā vienmēr”. Sasteigti, haotiski un neizanalizēti risinājumi, apšaubāmas savstarpējās komunikācijas metodes no politiķu puses, slēpjoties aiz cēla mērķa par zāļu cenu samazināšanu. Nozare ir gatava iesaistīties un strādāt kopā, lai risinājumi būtu efektīvi un dotu efektu arī ilgtermiņā, bet ministrijai un ministram ir jāspēj veidot konstruktīvs un profesionāls dialogs arī situācijās, kad tiek norādīts uz objektīviem riskiem un procesa nepilnībām.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Nespējot atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus nodokļu izmaiņām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir izstrādājušas savu piedāvājumu, kura pamatā ir pāreja uz fiksētu neapliekamo minimumu jau no 2025.gada, kā arī grafiks minimālās mēneša darba algas un neapliekamā minimuma celšanai, informēja LBAS.

Sociālie partneri piedāvā nākamgad minimālo mēneša darba algu celt par 40 eiro jeb līdz 740 eiro, bet fiksēto neapliekamo minimumu noteikt 500 eiro, paredzot, ka turpmākajos gados tas pieaugs, sasniedzot 80% no attiecīgā gada minimālās mēnešalgas.

Arodbiedrību savienība norāda, ka pēdējo divu nedēļu laikā valdība un sociālie partneri ir intensīvi strādājuši pie nodokļu politikas reformām, balstoties uz FM 20.augustā prezentēto darbaspēka nodokļu scenāriju. FM piedāvājums tika uzņemts ar kritisku reakciju gan no LBAS, gan darba devēju organizāciju puses, kā rezultātā LBAS un LDDK divpusējās pārrunās ir izstrādājušas savu piedāvājumu.

Darba devēju organizācijas iepriekšējās sarunās ar valdību kā potenciālu darbaspēka nodokļu reformas kompensējošo mehānismu ir rosinājušas palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par 1%. LBAS PVN palielināšanu neatbalsta, uzsverot, ka lielākais slogs PVN paaugstināšanas gadījumā gulsies uz mazo algu saņēmējiem, tajā pašā laikā ietekmējot visus darbiniekus neatkarīgi no darba algas līmeņa.

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

Novembrī eirozonā reģistrēts straujākais gada inflācijas kāpums kopš jūlija. Tas raisīja ekonomistu un investoru pārdomas pirms nākamās Eiropas Centrālās bankas (ECB) sēdes par potenciālo ECB procentu likmju samazināšanas apmēru. Kādas ir jaunākās ekspertu prognozes par iespējamo procentlikmju kritumu 2025. gadā?

Inflācija eirozonā atkal pieaug

Eirozonas inflācija novembrī paātrinājusies līdz 2,3 % no 2 % oktobrī, uzrādot straujāko pieaugumu kopš jūlija. Inflācijas tempu kāpumu novembrī lielākoties noteica zemāka energoresursu deflācija dēļ mazāk labvēlīgiem bāzes efektiem. Tikmēr pamatinflācija palika nemainīga jeb 2,7 % līmenī trešo mēnesi pēc kārtas. To turpināja uzturēt salīdzinoši straujš pakalpojumu cenu pieaugums eirozonā (3,9 % novembrī). Pārtikas cenu kāpums gada griezumā palika samēra stabils – 2,8 % apgabalā pēc paātrinājuma oktobrī. “Bloomberg” aptaujātie analītiķi prognozē, ka inflācija eirozonā nākamgad svārstīties tuvu 2 % apgabalam.