Atjaunotās izmaksu un ieguvumu analīzes (Cost-Benefit Analysis) secinājumi apliecina, ka Rail Baltica ekonomiski pamatots un paredzams, ka tas radīs IKP pieaugumu no 0,5 līdz 0,7%, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm, informē RB Rail AS.
Tāpat tam būs arī tiešas ekonomiskas neto ieguvumu vērtība 6,6 miljardu eiro apmērā. Ar to saistītie plašāki ekonomiskie ieguvumi ietver militāro mobilitāti, vides ilgtspēju, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu.
Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā projekts ir ievērojami attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori, tostarp inflācija. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam izbūvēt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trīs Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Izmaksas Latvijā varētu sasniegt līdz 6,4 miljardiem eiro.
Rail Baltica izmaksu un ieguvumu analīzes vērtības no 2017. gada tika koriģētas, ņemot vērā inflāciju laikā no 2017. līdz 2022. gadam, kas vidēji Baltijas valstīs šajā periodā sasniedza 40%. Tāpat izmaksu pieaugums saistīts ar citiem vairākiem faktoriem: 31% no pieauguma veido tvēruma paplašināšana, tostarp ar reģionālo mobilitāti, izmaiņas tehniskajos standartos saskaņā ar vienotām projektēšanas vadlīnijām un paaugstinātas prasības infrastruktūras drošībai un veiktspējai. 51% pieauguma saistīti ar precīzākiem izmaksu aprēķiniem tagad, kad projektēšana ir noslēguma fāzē un visa trasē veikta vērtību inženierija. 18% rada papildu ārējās prasības un tādi faktori kā trešo pušu prasības, dažādi iestāžu tehniskie noteikumi, savietojamības tehniskās specifikācijas un citas izmaiņas. Rail Baltica izmaksas tiek lēstas 26 miljonu eiro apmērā par kilometru. Pētījumi liecina, ka līdzīgiem ātrgaitas dzelzceļa projektiem Eiropā vidējās izmaksas par kilometru ir 24 miljoni eiro un var sasniegt līdz 35 miljoniem eiro par kilometru.
Pētījuma galvenie secinājumi uzrāda, ka pasažieru pārvadājumi dos 80% no Rail Baltica ieguvumiem, vides uzlabojumi - 14%, bet kravu pārvadājumi - 5%. Jaunais ātrgaitas dzelzceļa savienojums Baltijas reģionu integrēs Eiropas dzelzceļa tīklā, radot prognozētu IKP pieaugumu par 0,5-0,7 procentpunktiem gadā. Galvenie ekonomiskās izaugsmes veicinātāji ir nekustamo īpašumu vērtības pieaugums, tūrisms, jaunu uzņēmumu attīstība, produktivitātes un konkurētspējas pieaugums, urbāno centru attīstība. Tiek lēsts, ka līdz 2046. gadam Rail Baltica apkalpos 51,7 miljonus pasažieru un 10,9 miljonus tonnu kravu.
Rail Baltica veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu, kā arī būs nozīmīgs savienojums Ukrainas atjaunošanā. Tāpat projekts uzlabos enerģētisko drošību un veicinās pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem, samazinot ikgadējo fosilo energoresursu, tostarp degvielas, patēriņu par 1,5-3,3%, kā arī veicinot Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Projekts arī uzlabo vides un satiksmes drošību, samazinot piesārņojumu un satiksmes negadījumu riskus. Tāpat izdevumu un ieguvumu analīze norāda uz pozitīvu ietekmi, mazinot sociālo nevienlīdzību un nodrošinot sabiedriskā transporta pieejamību 351 000 iedzīvotājiem no zemu ienākumu sabiedrības grupām un 59 000 pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Stratēģiski svarīgs ir Rail Baltica devums aizsardzībai un drošībai, nodrošinot Eiropas vienotā 1435 mm standarta dzelzceļa savienojumu ar pārējo Eiropu. Aprēķināts, ka militārajai loģistikai miera laikā viens 40 vagonu vilciens var aizstāt septiņu kilometru garu militārās tehnikas konvoju.
Lai gūtu maksimālus sociālekonomiskos ieguvumus Baltijas reģionam būtiski izbūvēt visus Rail Baltica projektā paredzētos infrastruktūras elementus, īstenojot pilnu projekta tvērumu. Tomēr, ņemot vērā vērienīgo izmaksu pieaugumu, nepieciešama projekta pakāpeniska īstenošana, nosakot prioritātes. Pirmo projekta kārtu plānots īstenot līdz 2030. gadam saskaņā ar Eiropas Transporta tīkla programmas (Trans-European Transport Network) regulā noteikto grafiku, izveidojot ātrgaitas līnijas koridoru starp Polijas robežu un Tallinu. Ar mērķi samazināt būvniecības izmaksas pirmajā kārtā plānotā divsliežu ceļa vietā pamatā tiks izbūvēts viensliežu ceļš, taču visa saistītā infrastruktūra, uzbērumi, satiksmes pārvadi un tilti tiks būvēti paredzēti diviem sliežu ceļiem, tādējādi saglabājot iespēju nākotnē paplašināt infrastruktūras jaudu. Latvijā vienkāršots tehniskais risinājums paredzēts abu Rīgas starptautisko staciju savienojumam. Līdz pilna projekta tvēruma izbūvei plānots izmantot esošā dzelzceļa nodalījuma joslu un posmā no Rīgas centra līdz Imantai vienu esošo 1520 mm sliežu ceļu plānots aizstāt ar 1435 mm sliežu ceļu. Pēc 2030. gada otrās Rail Baltica projekta kārtas izbūve atkarīga no finansējuma pieejamības. Kopējās pilna projekta tvēruma izmaksas saskaņā ar aplēsēm varētu sasniegt 23,8 miljardus eiro.
Sekmīgi piesaistot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) finanšu līdzekļus, Rail Baltica īstenošanai Baltijas valstīs jau nodrošināts finansējums 2,7 miljardu eiro apmērā, savukārt desmitajam projektu uzsaukumam projekts iesniedzis pieteikumu kopumā par vairāk nekā 2 miljardiem eiro. ES finansējums ārpus šiem finansējuma avotiem lielā mērā būs atkarīgs no sarunām par nākamo ES daudzgadu budžetu. Šobrīd Rail Baltica centrālais koordinators RB Rail AS kopā ar ieviesējorganizācijām analizē citus iespējamos finansēšanas avotus, tostarp privāto investoru piesaisti.
2024. gadā plānots būvēt jau 15% no Rail Baltica pamattrases visā Baltijā. Igaunijā uzsākta pamattrases izbūve 21 kilometru posmā, noslēguma stadijā ir būvniecības iepirkumi 50 kilometriem un šogad plānots izsludināt būvniecības iepirkumus vēl 30 kilometriem pamattrases. Līdz ar to pamatlīnijas apjoms, kam būs izvēlēts būvnieks sasniegs 102 kilometrus. Latvijā starptautiskā konkursā jau ir izvēlēts būvnieks un būvinženieris par vairāk nekā 200 kilometriem pamattrases un notiek sagatavošanas darbi būvniecībai dienvidu posmā, lai uzsāktu būvniecību pirmajiem 13 kilometriem. Lietuvā notiek pamattrases izbūve 29 kilometru garumā ar mērķi līdz gada beigām būvniecību uzsākt kopumā 70 kilometriem. Tāpat plānots uzsākt publiskā iepirkuma procedūras būvniecībai posmā Kauņa-Lietuvas robeža/Latvija (168 kilometri), kā arī atsevišķiem būvobjektiem posmā Kauņa-Lietuvas/Polijas robeža, lai paātrinātu būvniecības īstenošanu, iecerēts izsludināt apvienotos projektēšanas un būvniecības iepirkumus. Iepirkumi Rail Baltica infrastruktūras elektrifikācijai un vilcienu vadības un signalizācijas sistēmu nodrošināšanai noris atbilstoši grafikam. Šobrīd Rail Baltica ieviešanā piedalās vairāk nekā 300 vietējie un starptautiskie uzņēmumi no visas Eiropas.
Projekta izmaksu pieauguma apstākļos noris darbs papildu finansējuma avotu piesaistīšanai, līdz šim primārajiem avotiem - Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam un valstu budžetu līdzfinansējumam. RB Rail AS kopā ar projekta partneriem izstrādā alternatīvā finansējuma stratēģiju. Rail Baltica ieviesējorganizācijas turpina darbu, lai uzlabotu projekta īstenošanu, nodrošinātu gan infrastruktūras elementu atbilstību nepieciešamajiem tehniskajiem parametriem, vienlaikus īstenošanu īstenotu iespējami īsos termiņos un ar samazinātām izmaksām. Izmaksu un ieguvumu analīzi veica Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS sadarbībā ar ārējiem starptautiskajiem konsultantiem.
