Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Arvien biežāk ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi tiek integrēti uzņēmumu attīstības stratēģijā un darba procesos, nosakot konkrētus darbības virzienus un mērķus. Ilgtspējas pamatprincipi paredz atbildīgu uzņēmējdarbību: rūpes par vidi, sociālo atbildību par darbiniekiem un sabiedrību kopumā, kā arī atbildīgu uzņēmuma korporatīvo pārvaldību.

Ilgtspējas pamatprincipu ievērošana ikdienas darba procesos sekmē uzņēmuma reputāciju, tā ekonomisko izaugsmi un inovācijas sociālās atbildības un vides jautājumos.

Lai īstenotu ilgtspējīgu uzņēmuma stratēģisko virzību, VAS Latvijas Loto savā ikdienas darbībā ievēro labas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas pamatprincipus, vienlaikus īstenojot aktivitātes trīs ilgtspējas virzienos – vides ilgtspējā, sociālajā labklājībā un uzņēmuma pārvaldībā.

Atbildīga pārvaldība Latvijas Loto paredz uzņēmuma darbības procesu vadību un finanšu plūsmas caurskatāmību. Latvijas Loto kā valsts kapitālsabiedrības peļņa ir finanšu resurss, kas nodrošina pievienoto vērtību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas Loto ir nacionālais loteriju uzņēmums, kas īsteno valsts mēroga izlozes sabiedrības labā un ir viens no nozīmīgiem valsts budžeta papildinātājiem. Pēc neauditētiem datiem Latvijas Loto aprēķināto nodokļu, nodevu un maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu kopsumma 2023. gadā bija 20,4 miljoni eiro. Tādējādi lielākā Latvijas Loto ieņēmumu daļa atgriežas atpakaļ sabiedrībā un kalpo dažādu iniciatīvu īstenošanai. Latvijas Loto nodrošina atbildīgu korporatīvo pārvaldību un rūpes par sabiedrības labklājību, īstenojot dažādas iniciatīvas sabiedrības vajadzību piepildīšanā.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

2024.gada 13.decembrī - Kāpinot savu pozīciju par piecām vietām, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) zaļās politikas un ilgtspējas reitingā "GreenMetric World University Rankings 2024" ir ierindojusies 40. vietā pasaulē.

Nemainīgi RTU ir vienīgā Latvijas un arī Baltijas augstskola, kas reitingā novērtēta tik augstu, jo neviena cita no reģiona augstskolām nav spējusi ierindoties starp 300 zaļākajām universitātēm pasaulē.

"GreenMetric" reitingā pasaules augstskolas sarindotas pēc to apņemšanās mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi. Augstskolu rīcības atbilstība zaļajiem principiem izvērtēta sešos kritērijos - kopējā infrastruktūra, energoefektivitātes un klimata pārmaiņu mazinošas aktivitātes, atkritumu apsaimniekošana, ūdens resursu efektīva izmantošana, transporta infrastruktūra un vides izglītība un zinātne.

RTU visaugstākos rezultātus ir sasniegusi transporta infrastruktūras nodrošināšanā, vides izglītībā un zinātnē, atkritumu apsaimniekošanā, kā arī energoefektivitātes un klimata pārmaiņas mazinošu aktivitāšu ieviešanā.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Ilgtspējas prasību nozīme

Lai saprastu šo pārmaiņu patieso mērogu, ieskatīsimies vēl pavisam nesenā vēsturē. 2015. gadā Parīzes nolīgums kļuva par globālu pagrieziena punktu – tas apvienoja ANO dalībvalstis kopīgā mērķī sasniegt ilgtspējīgas attīstības rezultātus līdz 2050. gadam. Tie kopumā ir 17 mērķi un 169 apakšmērķi, starp kuriem ir, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšana, nabadzības un bada apkarošana, ievērojama CO₂ samazināšana, augsnes pasargāšana no sausuma un applūšanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme, u.c.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šo mērķu ieviešana ne tikai saglabā planētu nākamajām paaudzēm, bet arī veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus risinājumus nākotnei.

Uzņēmumiem tiek piedāvātas ar vien jaunas iespējas pieteikties dažādu formātu atbalstam, lai ieviestu ilgtspējīgus risinājumus. Tomēr finansējuma pieejamība vai formāla atsevišķu izmaiņu ieviešana nedrīkst kļūt par galveno iniciatoru pārmaiņām uzņēmumā.

Uzņēmuma uzmanības centrā vienmēr ir jābūt produkta vai pakalpojuma kvalitātei un tā konkurētspējai. Ja uzņēmuma darbība ir balstīta pārliecībā, ka tā uzdevums ir visefektīvākajā veidā dod vislielāko pievienoto vērtību saviem klientiem, visticamāk ilgtspējas jautājumi tiks sakārtoti kopsolī ar uzņēmuma izaugsmi. Tieši tā mēs 2016.gadā Ķekavā sākām audzēt vistas bez antibiotiku izmantošanas, kas joprojām ir viens no visnozīmīgākajiem soļiem mūsu produktu konkurētspējas nodrošināšanai, īpaši, Skandināvijas valstīs.

Pirmais solis ir produkta kvalitātes celšana

Formāla ekoloģisku prasību ievērošana neveicina produktu pārdošanu. Lai arī iedzīvotāji visā pasaulē ar vien biežāk norāda, ka uzņēmumu atbildīga rīcība un rūpes par vidi ir būtiskas, to neatspoguļo pārdošanas rādītāji . Pircēji mēdz iet garām produktiem, kuri pilnībā neapmierina viņu vajadzības . Ilgtspējīgām pārmaiņām ir jābūt ne tikai videi draudzīgām, bet arī jāpievieno vērtība produktam. Mūsu uzņēmuma ilgtspējas stāsts teju pirms desmit gadiem sākās nevis ar atteikšanos no papīra izmantošanas grāmatvedībā vai jaunu eksperimentālu tehnoloģiju izmantošanu, bet gan papildu vērtības pievienošanu produktam. Atteikšanās no antibiotiku izmantošanas putnu audzēšanā bija būtisks lēmums, kas neizbēgami radīja nepieciešamību veikt apjomīgas investīcijas un pēc būtības pārstrukturēt darbību. Uzņēmuma ražošanas process, darba vide, produktu drošība, resursu izmantošana tiek nemitīgi uzlabotas tā, lai ikviens gala patērētājs saņemtu produktu ar visaugstāko pievienoto vērtību un būtu gandarīts par savu izvēli.

Latvijas iedzīvotāji labprātāk izvēlas iegādāties preces un pakalpojumus no uzņēmējiem, kas pauž videi draudzīgus uzskatus un domā par ilgtspēju, liecina Brand Capital dati.

Tuvākajā nākotnē ieguvēji būs tie uzņēmumi, kuri ilgtspējas stratēģijas izvirzījuši kā vienu no pīlāriem savā darbībā, uzskata Kaspars Zakulis, SIA Latvijas Zaļais punkts direktors. Pētījuma Brand Capital ietvaros veiktā aptauja liecina, ka 54% respondentu izvēlas zīmolus, kas iestājas par tīru vidi, atzīmē K.Zakulis, piebilstot, ka ilgtspējas, kā arī atkritumu šķirošanas un pārstrādes tēmas sabiedrībā kļūst arvien aktuālākas. To pierāda arī uzņēmumu centieni - liela daļa komersantu aktīvi investē līdzekļus videi draudzīgāku risinājumu ieviešanā.

Ambiciozi mērķi

Uzņēmumu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas mazinātu viņu radīto atkritumu ietekmi uz apkārtējo vidi, norāda Madara Apsalone, SIA Philip Morris Latvia ārējo attiecību vadītāja. “Mēs uz ilgtspēju raugāmies kā uz iespēju augt, ieviest inovācijas un radīt ilgtermiņa vērtības. Pirms desmit gadiem Philip Morris International (PMI) paziņoja par ambīciju pārveidot savu biznesu, izvirzot tabakas biznesam šķietami neiespējamu misiju – radīt nākotni bez cigarešu dūmiem. Lai to sasniegtu, pievērsāmies zinātniskiem pētījumiem un uz to bāzes izstrādājām bezdūmu produktus. Tajā pašā laikā mēs cenšamies, lai mūsu produkti būtu mazāk kaitīgi ne tikai veselībai, bet arī dabai. Ilgtspējīga pieeja ir pamatā visam mūsu produktu ražošanas ciklam – no tabakas lapu izaudzēšanas līdz pat elektronisko tabakas karsēšanas ierīču atpakaļ pieņemšanai un pārstrādei. Tāpat mēs turpinām dekarbonizēt mūsu tiešo ražošanas darbību, un jau 13 mūsu rūpnīcas ir sertificētas kā oglekļa neitrālas,” stāsta M.Apsalone, uzsverot, ka Philip Morris Latvia sniedz korporatīvo ieguldījumu un atbalstu, izmantojot gan dažādas sabiedriskās iniciatīvas, gan sociālās programmas, kuru mērķis ir uzlabot apkārtējās vides situāciju.

Digitālo inovāciju grupas “Helmes” ieņēmumi pērn sasniedza 101,3 miljonus eiro, kas ir par 9,6% vairāk, nekā gadu iepriekš (2022. gadā šis rādītājs bija 92,4 miljoni eiro).

Grupā ietilpst arī pašmāju uzņēmums “Helmes Latvia”, un galvenie kompānijas darbības tirgi ir Igaunija, Latvija, Lielbritānija, Vācija, ASV, Lietuva, Zviedrija, Francija un Somija. Peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas pērn sasniedza 13,0 miljonus eiro, bet tīrā peļņa - 9,9 miljonus eiro. Grupā strādā aptuveni 1400 darbinieki.

Uzņēmums aktīvi strādā, lai samazinātu IT nozares ietekmi uz vidi un sekmētu ilgtspēju. Kompānija ieguvusi vides pārvaldības sistēmas sertifikātu ISO 14001, kas apliecina paveikto vides pārvaldības sistēmas attīstīšanas, uzturēšanas un pilnveidošanas jomā.

“Lai mazinātu IT nozares ietekmi uz vidi un sekmētu ilgtspēju, būtiska nozīme ir pārdomātai funkcionalitātei. Viens no risinājumiem ir ilgtspējīga programmatūra - domāšanas veids vai pieeja, kuras elementus daudzi IT nozares profesionāļi pielieto jau šobrīd. Uzskatām, ka ilgtspējai jākļūst par būtisku komponenti arī publiskā sektora īstenotajos IT sistēmu izstrādes un uzturēšanas iepirkumos, kas ilgtermiņā sniegtu būtiskus ieguvumus ne tikai videi, bet arī ekonomikai,” norāda “Helmes Latvia” vadītājs Viesturs Bulāns.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Pēdējā laikā sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas un šaubas par elektrisko automobiļu nākotni. Vai nākotne patiešām ir elektriska un vai uzlādes infrastruktūra ir pietiekami laba, lai iegādātos elektroauto?

Šie un citi jautājumi tika aplūkoti Moller Baltic Import nesen rīkotajā vebinārā “Elektroauto uzlādes infrastruktūra Baltijas valstīs”.

Pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem Baltijā uzņem apgriezienus, sekojot pasaules tendencēm ilgtspējīgas mobilitātes jomā. Tomēr, lai gan Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektrisko transportlīdzekļu skaits strauji pieaug, šo transportlīdzekļu atbalstam nepieciešamā infrastruktūra ir tikusi kritizēta, jo elektroauto skaits ir pieaudzis straujāk, nekā publiskā uzlādes infrastruktūra. Autoražotāju un uzlādes infrastruktūras attīstītāju aktīvais darbs šo plaisu ir ievērojami mazinājis, padarot patērētājiem vieglāku izvēli par labu elektroauto iegādei.

Latvijā kopumā ir radīti priekšnoteikumi rajonu un apgabaltiesu nodrošināšanai ar profesionāliem cilvēkresursiem, tomēr pasākumi cilvēkresursu attīstībai norit pārāk gausi, tuvākajos gados var iestāties krīze un var pietrūkt tiesnešu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Ar katru gadu pieaugot vakanto tiesneša amata vietu skaits. 2023.gada beigās no apstiprinātajām tiesnešu amata vietām vakantas bija 54 jeb 10% tiesneša amata vietu. Turklāt pieaug tiesnešu skaits vecumā virs 61 gada. Tuvāko gadu laikā izdienas pensijā var doties vairāk nekā 28% no pašreizējiem tiesnešiem.

Revīzijā secināts, ka no amata atbrīvoto tiesnešu skaits pārsniedz tiesneša amatā iecelto skaitu. Tiesneša amata kandidātu skaits, kas izturējuši tiesneša amata kandidāta atlasi, nav pietiekams esošo tiesneša amata vakanču aizpildīšanai. Tas nozīmējot, ka tiesnešu vakanču skaita pieauguma tendence var turpināties un tiesu sistēmai var pietrūkt tiesnešu efektīvai tiesu darbības nodrošināšanai.

2024.gada maijā, salīdzinot ar 2023.gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 6,1%, eksportētajai produkcijai - par 0,5%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas saruka par 1,6%, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,4%.

Ražotāju cenu līmeni gada laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā.

2024.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,4%, eksportētajai produkcijai - par 0,3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 0,3%.

Pēdējās nedēļās telekomunikāciju un IT nozares jautājumus aktualizējušas ziņas par it kā gatavoto īpašumtiesību maiņu Tet un LMT starpā. Tā kā šie jaunumi tiek skatīti galvenokārt no akcionāru interešu skata punkta, turklāt saprast šo darbību nodomu un mērķi, kas maskējas zem vispārējām frāzēm, ir visai sarežģīti, ir vērts paraudzīties uz jautājumu arī no nozares veselības, konkurences un perspektīvās attīstības viedokļa.

Piekrītot Latvijas Industrijas attīstības konfederācijas (LIAK) prezidenta N. Berga teiktajam, ka šim nozarei būtiskajam lēmumam jābūt pieņemtam atklāti un ar pārliecinošu pamatojumu, piedāvājam Latvijas telekomunikāciju asociācijas (LTA) viedokli. LTA Latvijā pārstāv daudzskaitlīgāko elektronisko sakaru komersantu pulku un allaž ir iestājusies par konkurenci nozarē.

Minētā jautājuma likmes ir augstas – īpaši runājot par fiksēto līniju optiskā tīkla operatoru Tet. Šī daudzu gadu rezultātā un vairāk nekā pusmiljarda eiro ieguldījumos tapusī infrastruktūra savā ziņā ir unikāla – neviens cits operators šodien tādu nevar piedāvāt un, visticamāk, arī nākotnē nevarēs. Lai gan Latvijas tirgū ir vēl daži citi fiksētā tīkla operatori, nevienam no tiem tīkls nepārklāj visu valsti, kā arī lielākajās pilsētās to infrastruktūra var nebūt nākotnes droša, piemēram, Rīgas pašvaldība strādā pie galvaspilsētas izskata sakārtošanas, un tai ir iebildumi pret gaisa vadiem, kas stiepjas starp ēkām. Tet infrastruktūra ir ieguldīta pazemes kabeļu kanalizācijā.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Latvijas uzņēmums SIA PurpleGreen Energy C (PurpleGreen), kas attīsta zaļā amonjaka rūpnīcas projektu Ventspils brīvostas teritorijā, un Vācijas energoresursu tirdzniecības uzņēmums S.E.T. Selected Energy GmbH kopā ar tā meitasuzņēmumu Select New Energies GmbH (SET), šā gada 24. oktobrī, Vācijas pilsētā Hamburgā, parakstīja saprašanās memorandu par 550 tūkstošu tonnu zaļā amonjaka realizāciju gadā uz divdesmit gadu periodu.

Noslēgtais memorands apliecina pušu apņemšanos uzsākt ilgtermiņa sadarbību par Ventspilī saražotā zaļā amonjaka eksportu, kas pēc sākotnējām projekta aplēsēm būs aptuveni 550,000 tonnas gadā. Zaļais amonjaks atbildīs nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas (RFNBO) prasībām un ražošanu plānots uzsākt 2029. gada janvārī. Zaļā amonjaka ražošanai tiks izmantota elektroenerģija, kas iegūta no atjaunīgiem energoresursiem (AER), tādejādi šīs ir labas ziņas arī AER projektu attīstītājiem Latvijā. Saskaņā ar noslēgto memorandu, SET apņemas ne tikai iepirkt un realizēt zaļo amonjaku, bet arī nodrošināt loģistiku, finansējumu, risku vadību un citus saistītos pakalpojumus.

Šovasar Latviju satricināja vētra un stipras lietusgāzes, un to radītie postījumi bija mērāmi miljonos eiro. Sekoja turbulence un spriedze apdrošinātāju un to klientu attiecībās, apdrošinātājiem sākotnēji diskutējot par līguma nosacījumu definīcijām un negribīgi sedzot klientu īpašumam nodarīto kaitējumu.

Situācijā nācās iejaukties gan valdībai, gan Latvijas Bankai, neapmierinātību ar situāciju pauda arī Valsts prezidents. Lai gan apdrošinātāji operatīvi pārskatīja savu attieksmi un lielā daļā apdrošināšanas gadījumu panākts kompromiss, tomēr mieles pēc šīs situācijas palikušas. No kļūdām parasti gūstam mācību, tāpēc vienu no aspektiem, par ko līdz šim diskutēts mazāk, vēlētos izcelt īpaši – finanšu pakalpojumu dokumentu un piedāvājumu juridiski sarežģītā valoda. Krīzes situācijā top skaidrs, ka līguma nosacījumi ir ļoti būtiski noregulējuma panākšanai, tāpēc šiem dokumentiem jākļūst cilvēcīgākiem, saprotamākiem un salīdzināmiem.

Šajā laikā daudz runāts, cik lielā mērā iedzīvotāji izprot, kādus sava īpašuma riskus ir apdrošinājuši, kur izvēlējušies ietaupīt, un kāpēc, sastopoties ar apdrošināšanas gadījumu, piedzīvo vilšanos. Vēlme ietaupīt un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu ir izprotama un cilvēciska rīcība. Saņemot piedāvājumu no dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, tas tiek salīdzināts lielās līnijās, nepievēršot uzmanību detaļām. Diemžēl tieši šīs nianses var izrādīties izšķirošas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Protams, sabiedrībai kopumā vajadzētu daudz rūpīgāk pievērst uzmanību finanšu pakalpojumu dokumentiem un dažādu līgumu nosacījumiem, bet šoreiz ne par to. Lai iedzīvotāji un finanšu pakalpojumu sniedzēji saprastos labāk, ir jāmazina barjeras. Pretējā gadījumā veidojas "sabojātie telefoni", kad viena līgumslēdzēja puse gaida kaut ko citu, nekā otra puse piedāvā.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Eiropas Investīciju banka (EIB) ir parakstījusi ar Latvijas Universitāti (LU) līgumu par finansējumu 25 miljonu eiro apmērā, lai finansētu Akadēmiskā centra Rīgā attīstības programmas trešo posmu.

Šī projekta mērķis ir apvienot lielāko daļu universitātes darbību vienā universitātes pilsētiņā un nodrošināt modernus pakalpojumus studentiem un pētniekiem.

Projekta ietvarā ir paredzēts uzbūvēt divus jaunus objektus — Veselības māju un Sporta māju. Veselības mājā būs izvietotas mācību un pētniecības telpas universitātes medicīnas, bioloģijas, fizikas un ķīmijas zinātņu fakultāšu vajadzībām, kā arī poliklīnika. Savukārt Sporta mājā būs sporta infrastruktūra, ko universitātes studenti varēs izmantot studiju programmu apguvei un brīvā laika aktivitātēm.

Atbilstīgi universitātes stratēģijai “Zaļā Universitāte” ir paredzēts, ka jaunās ēkas sasniegs augstākos energoefektivitātes standartus un pārspēs gandrīz nulles enerģijas ēku standartus. Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC) ir palīdzējis izstrādāt biznesa un finanšu plānu universitātes Akadēmiskā centra paplašināšanai.

Sagaidāms, ka arī atlikušajos šā gada mēnešos preču eksportam būs fiksēts kritums, aģentūrai LETA prognozēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

FM norāda, ka atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada augustā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 1,451 miljardu eiro, kas bija par 2,1% mazāka salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Lai arī šis preču eksporta kritums ir mazāks nekā iepriekšējos šā gada mēnešos, aktuālākie ārējās tirdzniecības dati joprojām liecina par vājo ārējo pieprasījumu, ko nosaka vārga ekonomiskā attīstība galvenajās tirdzniecības partnervalstīs.

Vērtējot preču eksporta pārmaiņas pa grupām, FM secina, ka šā gada augustā eksporta kritums bija fiksēts lielākajai daļai no eksporta precēm. Lielāko negatīvo devumu kopējā preču eksporta samazinājumā noteica metālu un metālu izstrādājumu preču eksporta samazinājums par 20,8%. Kritumu šajā preču grupā noteica mazāks neapstrādāta čuguna, dzelzs atkritumu un lūžņu, kā arī metālkonstrukciju un to detaļu eksports.

Vērtējot 2024. gada pirmo sešu mēnešu ārvalstu investīciju piesaistes rezultātus, secināts, ka arvien vairāk Latvijā ienāk augstākas pievienotās vērtības ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.

“Tas lielā mērā skaidrojams ar algu pieaugumu tautsaimniecībā, jo vairs nevaram konkurēt ar būtiski lētākām darba spēka izmaksām. Kvalificēto darba roku segmentā mēs esam konkurētspējīgāki, nekā, tā sauktajās vienkāršajās profesijās, kur nepieciešami daudz darbinieki par salīdzinoši mazāku atalgojumu,” skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece Investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.

Šī gada pirmajos 6 mēnešos ar LIAA līdzdalību īstenoti 28 investīciju projekti, kuros kopumā ekonomikā tiks investēti 263 miljoni eiro un radītas 1245 jaunas darba vietas. Starp veiksmes stāstiem ir pārstāvētas tādas nozares kā IKT, bioekonomika, viedā enerģētika un mobilitāte, viedie materiāli un fotonika u.c. No šogad uzsāktajiem projektiem 13 tiek realizēti Rīgā, deviņi - Kurzemē, trīs - Latgalē, divi - Vidzemē un viens projekts - Zemgalē. Lielākais projektu skaits tradicionāli ir Rīgā, bet daudz neatpaliek arī Kurzeme, kur, īpaši Liepājā un Ventspilī, tiek radīti labi priekšnoteikumi investoru ienākšanai ražošanas sektorā.

Darbaspēka trūkums gan individuāliem uzņēmumiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā iezīmējas kā viens no lielākajiem izaicinājumiem, lai noturētu attīstības un inovāciju tempus. Augstskolas ir tās, kas sagatavo kvalificētus speciālistus darba tirgum, tāpēc nozaru uzņēmumu un augstāko izglītības iestāžu daudz ciešāka sadarbība ir kritiski svarīga, lai darba tirgū nonāktu speciālisti ar uzņēmējiem aktuālām zināšanām un prasmēm.

To var panākt tikai ciešā ikdienas sadarbībā starp uzņēmumiem un mācību iestādēm. Mēs Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ļoti labi apzināmies, ka mums ir jāspēj nodrošināt zināšanas un prasmes, kas jaunajam speciālistam palīdzēs atrast darbu un nodrošinās, ka viņš šajā darbā spēj paveikt no viņa prasīto. Tieši tāpēc nesen noslēdzām arī sadarbības līgumu ar vienu no vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”, lai pie šiem jautājumiem varam kopīgi strādāt un veidot abpusēji produktīvu sadarbību. “Olainfarm” no savas puses apņemas ne vien līdzdarboties studiju programmu uzlabošanā, bet arī nodrošināt praksi un bāzes vietas mūsu studentu zinātniskajiem pētījumiem.