Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Pagājušajā nedēļā Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš tika iecelts par vienu no Eiropas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ECTAA) vēstnešiem.

Šīs programmas vēstneši ir vadošie nozares pārstāvji Eiropā, kurus organizācija izvirza kā viedokļu līderus Eiropas mērogā.

“Esmu gandarīts par šo atzinību un domāju, ka šī ir lieliska iespēja runāt Eiropas mērogā par tūrisma nozares attīstības izaicinājumiem un uzdevumiem Latvijā, gūt un dalīties ar pieredzi ar kolēģiem no visas Eiropas, veidot labāku tūrisma pārvaldību, radīt tūrisma inovācijas un mērķtiecīgi virzīties uz tūrisma nozares mērķiem Latvijā. Esmu gandarīts, ka man ir bijusi iespēja strādāt kopā ar nozares kolēģiem, kuri ir dalījušies ar savām zināšanām un pieredzi, lai tās varētu izmantot, veidojot Eiropas tūrisma nozares politiku. Savukārt padziļināts skats uz nozares aktualitātēm Eiropā sniegs jaunas iespējas veidot mūsdienīgu un aizraujošu tūrisma izglītības saturu,” uzsver Ē. Lingebērziņš.

Uzņēmums "Latvian Catering Company", kas iegādājies restorānu "Sēnīte", plāno atjaunot tā darbību.

Uzņēmuma īpašnieks Rolands Zujevičs sacīja, ka iegādātā ēka ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un pirmie darbi būs novērst telpu stāvokļa pasliktināšanos, kā arī veikt teritorijas sakopšanu.

"Plānojam atjaunot restorānu "Sēnīte", saglabājot tās kultūrvēsturisko mantojumu," atklāja Zujevičs, piebilstot, ka plašākus komentārus pašlaik nesniegs, "lai darbs pats parāda rezultātus".

Vēsturiskajam restorānam Sēnīte jauns īpašnieks 

Ar nekustamo īpašumu kompānijas Latio starpniecību restorānu “Sēnīte” ar 1.5 ha zemi...

Jau vēstīts, ka restorānu "Sēnīte" Siguldas novadā ar 1,5 hektāru zemesgabalu iegādājies uzņēmums "Latvian Catering Company", kas nodarbojas ar pilna servisa pasākumu organizēšanu Latvijā.

Darījuma summu nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji neatklāja. Vienlaikus informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Latvian Catering Company" īpašumu šogad septembrī par 400 000 eiro iegādājās no SIA "Baltijas lāse", kuras īpašnieki vienādās daļas pastarpināti ir Jānis Strautiņš un Atis Sausnītis.

Arhīva informācija liecina, ka 2019.gadā "Sēnīte" bija izlikta pārdošanā par 580 000 eiro. Savukārt maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" 2018.gadā bija izsludinājuši arhitektu ideju konkursu par kompleksa pārbūvi, kurā uzvarēja arhitekta Jāņa Ruciņa ideja, taču "Sēnītes" atjaunošanas projektu atcēla. Tāpat 2017.gada jūlijā "Liepkalni" sociālajā tīklā "Facebook" publiskoja aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu "Sēnīte" Inčukalna pagastā.

Savulaik slavenais restorāns "Sēnīte" iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā, kas nozīmē, ka padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Restorāns "Sēnīte" Vidzemes šosejas malā tika uzbūvēts pagājušā gadsimta vidū. Sākotnēji šajā vietā tika izveidota tējnīca ar koši krāsotu lapeni sēnes formā. Vēlāk šajā vietā uzbūvēja jaunu ēku kompleksu, kas tika dēvēts par sešdesmito gadu arhitektūras šedevru.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka SIA "Restorāns Sēnīte" likvidēta 2010.gadā. Uzņēmuma lielākie īpašnieki bija SIA "AVE Astra" un Latvijas kooperatīvo sabiedrību centrālā savienība "Turība". Pastarpināti caur uzņēmumu "AVE Astra" "Sēnītes" īpašnieki bija kādreizējais centrālās savienības "Turība" prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis, kurš savulaik ieņēmis vadošus amatus gan "Turībā", gan "Rīgas piena kombinātā", "Laimā", "Baltijas lāsē" u.c.

"Latvian Catering Company" 2022.gadā strādāja ar 565 935 eiro apgrozījumu un guva 63 643 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmums reģistrēts 2016.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Rolands Zujevičs.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

No 1.jūlija Biznesa augstskolas "Turība" rektora pienākumus sākusi pildīt līdzšinējā augstskolas Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, asociētā profesore Zane Driņķe, informē augstskola.

Sniedzot savu redzējumu par studiju procesa attīstības virzieniem un pilnveidi, Driņķe uzsvērusi ilgtspējīgas attīstības lomu, kurai būtu nepieciešams caurvīt visu augstskolas darbību, kā arī starptautiskas vides un atpazīstamības veicināšanu.

Tāpat kā vienu no darbības prioritātēm jaunievēlētā rektore saredz lietišķās universitātes statusa saglabāšanu, kā arī "tiekšanos uz lietišķo zinātni uzņēmējdarbībā, tiesību jomā, informāciju tehnoloģijās, komunikācijās, kā arī tūrismā un viesmīlībā".

Driņķi rektores amatā "Turība" Satversmes sapulce vienbalsīgi ievēlēja 24.maijā.

Līdzšinējais rektors Aldis Baumanis ieņems "Turības" Attīstības padomes priekšsēdētāja amatu.

Līdz ar jauno mācību gadu par Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni kļūs Komercdarbības katedras docente, socioloģe un sertificēta mediatore Dr.sc.soc. Evija Kļave, kuras pārziņā būs jautājumi saistībā ar fakultātes stratēģisko un finanšu vadību, studiju programmu plānošanu, īstenošanas uzraudzību un kvalitātes vadību, kā arī ar nacionālo un starptautisku akreditāciju, zinātnisko un pētniecisko darbību.

Vakance uz Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāna amatu kļuva aktuāla, kad līdzšinējā dekāne Zane Driņķe kopš šī gada jūlija tika ievēlēta par Turības rektori.

Ar Biznesa augstskolu Turība Evija Kļave ir saistīta kopš 2020. gada, pasniedzot Uzņēmējdarbības vadības fakultātes bakalaura un maģistra studiju programmu studentiem tādus studiju kursus kā “Konfliktu risināšana un mediācija”, “Stratēģiskā un pārmaiņu vadība”, “Cilvēkresursu vadība un attīstība”, “Laika plānošana”, “Analītiskā domāšana”, “Taktiskā plānošana un stresa vadība” un “Pētījumu dizains un prognozēšana”. Vadītājas pieredzi E.Kļave ir ieguvusi kā ilggadīga nodibinājuma “Baltic Institute of Social Sciences” valdes locekle un vadošā pētniece, nacionālu un starptautisku projektu vadītāja, Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir laba komanda, domā Kārlis Apalups, ZEVS Security Consulting vadītājs.

Uzņēmējam var būt vislabākā ideja, taču, ja viņam līdzās nebūs cilvēku, ar kuriem kopā to īstenot, tā, visticamāk, izgāzīsies, spriež K. Apalups, uzsverot, ka Latvija ir laba vieta, kur sākt savu biznesu. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka vietējiem uzņēmējiem ir jāskatās plašāk un jāmēģina atrast iespējas darboties arī globāli. Domāju, ka mums būtu jāseko jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra teiktajam – Brauciet, latvji, jūriņā, zeltu krājiet pūriņā! Tas gan neattiecas tikai uz kuģošanu, bet visu šodienas uzņēmējdarbības vidi kopumā, spriež ZEVS Security Consulting vadītājs.

Smeļas zināšanas

Bērnībā sapņoju kļūt par policijas speciālo uzdevumu bataljona komandieri, stāsta K. Apalups. “Tolaik skatījos daudz filmu un multfilmu, kas bija saistītas ar policijas darbu, tāpēc šī profesija man šķita aizraujoša. Protams, tajā vecumā vēl īsti nesapratu, ko šis darbs nozīmē, taču kino man radīja priekšstatu, ka tas ir kaut kas ļoti interesants. Ar lepnumu varu teikt, ka esmu uzaudzis un skolas gaitas sācis Vecpiebalgā. Visu dzīvi esmu bijis saistīts ar jaunsardzi - vidusskolas noslēgumā piedalījos arī jaunsardzes ceturtā līmeņa nometnē, pēc kuras labākajiem, arī man, tika piedāvāts izmēģināt spēkus Nacionālajos bruņotajos spēkos. Pēc ilgām pārdomām es gan sapratu, ka dienests armijā nebūs mana dzīves izvēle, tā vietā piemērotāka opcija šķita karjeras veidošana drošības nozarē,” atzīmē K. Apalups. “Domājot par tālāko izglītības ceļu, atbilstošākā izvēle šķita Biznesa augstskola Turība, jo tā bija vienīgā, kas piedāvāja apgūt organizācijas drošības studijas. Studējot Turībā, uz četriem mēnešiem devos arī Erasmus+ apmaiņas programmā uz Somiju, kur ieguvu padziļinātas zināšanas drošības nozarē, bet pēc bakalaura grāda iegūšanas izvēlējos mācības turpināt un iestājos Banku augstskolā, kur studēju kiberdrošības pārvaldību,” stāsta K. Apalups, kurš, papildus tam, apguvis arī pedagoģijas tālākizglītības kursus, kas ļauj strādāt arī par skolotāju.

Gadījums, kad privātā biznesa augstskola "Turība" paudusi neizpratni par to, kāpēc Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) ekskluzīvi piešķirta nauda augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, norāda uz nepieciešamību atvērt diskusiju par to, kurām augstākās izglītības iestādēm ir iespējas saņemt konkrētus valsts pasūtījumus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Komentējot raidījumā "Nekā personīga" izskanējušo informāciju, ka Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdība pērn turpmākajiem trīs gadiem RTU ekskluzīvi piešķīrusi kopumā 2,4 miljonus eiro augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, Čakša uzsvēra, ka vispirms ir jāņem vērā, ka "šis finansējums nāk jau no iepriekšējā gada budžeta, kad tika izvērtēta vajadzība par digitālo prasmju attīstību, tas ir līgums, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) kopā ar RTU par pārvaldības digitālo prasmju uzlabošanu".

Vienlaikus esot svarīgi, lai universitātē attīstās prasme vairāk dot sabiedrībai. Konkrētajā gadījumā tas ir skaidrs pasūtījums no valsts puses, kuru šobrīd realizē RTU, skaidroja Čakša.

Bagātākais cilvēks Lietuvā ir aviācijas nozares uzņēmējs Ģedimins Žiemelis, liecina žurnāla "Top" izveidotais 500 bagātāko valsts iedzīvotāju saraksts.

Kā liecina izdevuma apkopotā informācija, aviācijas uzņēmumu grupas "Avia Solutions Group" valdes priekšsēdētāja Žiemeļa aktīvu vērtība sasniedz 2,8 miljardus eiro.

Otrs bagātākais cilvēks Lietuvā ir investīciju kompānijas "Willgrow" vadītājs Mindaugs Raila, kura aktīvu vērtība ir 2,4 miljardi eiro.

Ar 2,3 miljardu eiro turību trešajā vietā ierindojas Nerijus Numa, kurš kontrolē holdingu "Vilniaus prekyba" (VP). Tajā ietilpst mazumtirdzniecības tīkls "Maxima grupe", aptieku tīkls "Euroapotheca", būvniecības un mājas preču veikalu tīkls "Ermi Group", kā arī iepirkšanās un izklaides centru apsaimniekotājs "Akropolis Group".

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts 

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft...

Tālāk Lietuvas turīgāko iedzīvotāju sarakstā ir kiberdrošības uzņēmuma "Tesonet" līdzdibinātāji Toms Okmans un Eimants Sabaļausks, kuru turība sasniedz 1,2 miljardus eiro, savukārt koncerna "MG grupe" prezidenta Darjus Mockus aktīvu vērtība sasniedz 1,02 miljardus eiro.

Zinātnieka un uzņēmēja Vlada Alģirda Bumeļa, kurš kontrolē kompāniju "Biotechpharma", turība tiek lēsta 720 miljonu eiro apmērā, mazumtirdzniecības grupas "Kesko Senukai Group" prezidenta Artūra Rakauska aktīvu vērtība sasniedz 710 miljonus eiro, lietoto automašīnu tirdzniecības platformas "Openlane" īpašnieka Vitolda Tomaševska aktīvi ir 700 miljonu eiro vērti un mazumtirdzniecības tīkla "Norfos mažmena" valdes priekšsēdētāja Daiņus Dunduļa aktīvu vērtība ir 640 miljoni eiro.

Lietuvas turīgāko cilvēku saraksta 19.vietā ar 300 miljonu eiro vērtiem aktīviem ir Vilhelms Germans, kurš iesaistīts skandālā par tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā nonākušo finanšu tehnoloģiju kompāniju "Foxpay".

Tikko kā aizvadītajā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirgošanās pasākumā CITS BAZĀRS pasniegtas balvas labākajiem jaunajiem uzņēmējiem. Pasākums norisinājās tirdzniecības centrā "Domina Shopping", kur ar pašu radītiem produktiem tirgojās 270 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Igaunijas un Somijas.

Pasākumu organizē izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 39 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes, pasniedzot balvas 9 kategorijās.

Kategorijā "SMU biznesa potenciāls" vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņēma Valmieras Valsts tehnikuma skolēnu SMU "E-Crot", kuru izstrādātie elektroniskie identifikatori palīdz automatizēti apkopot datus par mājlopiem. Pamatskolu grupā šajā kategorijā uzvarēja SMU "PLASTL" no Cēsu Valsts ģimnāzijas, kas pēc pasūtījuma rada telpiskus objektus, veidotus ar 3D printeri.

Pārtikas svaiguma sensors, interaktīva programma bērniem valodas prasmju trenēšanai, rokas pulkstenis vājredzīgiem cilvēkiem, izglītības iestāžu lietotne - tās ir tikai dažas no idejām, kas Jauno uzņēmēju dienu ietvaros, skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) finālā - GEN-E Latvia, šodien sacentīsies par Latvijas labākā SMU titulu un tiesībām pārstāvēt mūsu valsti Eiropas mēroga jauniešu SMU konkursā GEN-E.

Pasākumu organizē izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar “Swedbank”.

Kopumā šogad Skolēnu mācību uzņēmumu programmā ir reģistrēti vairāk nekā 1500 SMU, no kuriem finālam pieteicās vairāk nekā100 uzņēmumu un tika atlasīti labākie 20 SMU vidusskolu grupā un 11 pamatskolu grupā.

“Latvija ir priekšā daudzām valstīm, ja skatāmies uz jauniešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā un gatavību kļūt par uzņēmējiem. Savs mācību uzņēmums ir laba treniņu platforma šo prasmju attīstīšanai. Vienlaikus esmu ļoti gandarīts par skolotāju iesaisti, sadarbību un pašaizliedzību, palīdzot Latvijas jauniešiem piepildīt savus sapņus par uzņēmējdarbību,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Ģimene ir tautas pamatu pamats. Katras atsevišķas ģimenes turība summāri veido visas tautas turību un valsts kopējo labklājību, tāpēc būtiski saprast, kā nauda kustas un kā tas atspoguļojas katrā ģimenē.

Iepriekš rubrikā Kuram tas rūp? atradām atbildi uz jautājumu «Kur rodas nauda?», bet tagad lūkosim, kā tā kustas, izdalot ģimeni dažādos tautsaimniecības sektoros. Pirmajā šīs tēmas rakstā Kur rodas nauda? (Diena, 05.04.2024.) noskaidrojām, ka pamatu pamats, lai nauda ienāktu Latvijā un sāktu sekmēt «tautsaimniecības spararata» griešanos, ir mūsu pakalpojumu un produktu eksports, bet lai tā tiktu efektīvi izmantota – sabalansēts darbinieku skaits privātajā un publiskajā tautsaimniecības sektorā.

Nauda rada naudu

Ja eksports ienes vismaz tik, cik apēd imports, tad arī iekšzemes vajadzībām radītās preces un pakalpojumi netraucēti turpina darbināt eksporta iedarbināto «tautsaimniecības spararatu», nodrošina daudzu procesu un servisu funkcionēšanu, nodokļu nomaksu valsts budžetā, no kura jau tiek finansēti sabiedrībai nepieciešamie pakalpojumi, arī publiskā servisa jeb valsts pārvaldes darbība. Pavisam vienkārši – visa šī procesa virsmērķis un uzdevums ir nodrošināt mūsu valsts un iedzīvotāju labklājību.

Aizvadītas izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2023, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt Latviju Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā Turcijā šogad izcīnījis SMU “Soilnetic” no Rīgas Teikas vidusskolas. Skolēni radījuši automatizētu augu laistīšanas sistēmu, kas sastāv no divām ierīcēm – mitruma sensora, ko ievieto augsnē, un laistīšanas sistēmas, kuras vadība notiek attālināti ar mobilās aplikācijas palīdzību.

Konkursā 2. vietu ieguva mācību uzņēmums “SpotLock” no Rīgas Tehniskās koledžas, kuru produkts ir mobilā lietotne, kurā apkopota informācija par Latvijā notiekošiem pasākumiem, bet pirmo trijnieku starp vidusskolu vecuma jauniešiem noslēdz skolēni no Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas “inkBuddy” ar produktu – uz open source programmatūras pamata izstrādātu risinājumu informācijas attēlošanai uz E-ink displejiem.

Šī gada 9. maijā SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDzL) dalībnieku sapulcē par uzņēmuma valdes locekli uz laiku iecelta Baiba Zauere.

“Baibas Zaueres ilggadējā praksē uzkrātās zināšanas, pieredze juridiskos jautājumos, projektu un pārmaiņu vadībā ir būtisks pienesums Rail Baltica projekta pārvaldībai Latvijā. Vēlu veiksmi un izdošanos jaunajā amatā!” saka SM valsts sekretāra p.i. Ligita Austrupe.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētāju uz laiku iecelts Ēriks Diļevs  

Šī gada 3. maijā SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDzL) dalībnieku sapulcē par...

Kopš 2023. gada augusta B. Zauere ieņēma valdes locekles amatu SIA “Latvijas vēja parki”, ko atstāja pirms uzsāka pildīt amata pienākumus EdzL. Pirms tam B. Zauere vairāk nekā sešus gadus strādāja Rail Baltica kopuzņēmumā RB Rail AS, sākotnēji pildot vecākās juristes pienākumus un vēlāk ieņemot Juridiskā departamenta vadītājas amatu. Iepriekš B. Zauere praktizējusi kā zvērināta advokāte ZAB "Deloitte Legal", ZAB "Sorainen" un ZAB “Glimstedt un Partneri”.

B. Zauere ieguvusi maģistra grādu biznesa augstskolas “Turība” Juridiskajā fakultātē un specializējas publisko iepirkumu, nekustamā īpašuma un būvniecības tiesībās, līgumu pārvaldībā, korporatīvajās tiesībās un citos ar uzņēmuma pārvaldību saistītos juridiskajos jautājumos.

B. Zauere amata pienākumus pildīs no 9. maija līdz brīdim, kad kapitāla daļu turētāja pārstāvis ievēlēs jaunu EDzL valdes locekli, kas izvēlēts, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru (konkursu) normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā. Līdzšinējais valdes loceklis Arnis Staltmanis 2. maijā noslēdza darbu EDzL pēc valdes priekšsēdētāja atkāpšanās no amata.

EDzL ir valsts kapitālsabiedrība ar Satiksmes ministrijas simtprocentīgu līdzdalības apmēru, kas dibināta 2014. gadā. Ar 2016. gadu, atbilstoši projekta ieviešanas struktūrai un deleģēšanas līgumam, EDzL ir Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā, kas pārrauga projekta dzelzceļa infrastruktūras, t.sk. abu starptautisko staciju Rīgā un pamattrases būvniecību.

AS “Air Baltic Corporation” (airBaltic) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem ievēlēti Andris Liepiņš, Klāvs Vasks un Kaspars Ozoliņš.

Jauno airBaltic padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

Andra Liepiņa kompetence ir korporatīvā pārvaldība, uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu vadība. Kopš 2019.gada Liepiņš pilda padomes locekļa amatu VAS “Latvijas dzelzceļš” un kopš 2022.gada padomes locekļa amatu SIA “Rīgas nami”. Pirms tam viņš bijis padomes loceklis AS “Latvenetergo”, padomes priekšsēdētājs uzņēmumos VAS “Starptautiskā Lidosta Rīga”” un “airBaltic”. No 2001.gada līdz 2014.gadam viņš ieņēma Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu. Liepiņam ir maģistra grāds biznesa vadībā (EMBA), kas iegūts Rīgas Biznesa skolā, starptautisko attiecību maģistra grāds, kas iegūts Kolumbijas universitātē (Columbia University of the city of New York) un maģistra grāds sabiedrības vadībā, kas iegūts Latvijas Universitātē.

Latvijas tēla reklamēšanai starptautiskajos tirgos, kā arī tūristu piesaistei netiek piešķirts pietiekams valsts finansējums, sacīja aptaujātie nozares eksperti.

Biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš pauda, ka uz 2024.gadu kopumā ir jāraugās piesardzīgi, bet arī optimistiski.

Viņš norādīja, ka tūrisma nozares lielākais izaicinājums ir strādāt apstākļos, kad netiek pienācīgi īstenotas valsts tūrisma mārketinga aktivitātes, kā arī valdības līmenī nav uzlabojusies izpratne par tūrisma nozari.

"Līdz ar to šobrīd varam paļauties tikai uz uzņēmēju pašu aktivitātēm tūristu piesaistei, Rīgas kā galvaspilsētas īstenotajām aktivitātēm, kaimiņvalstu aktivitātēm, kuras piesaista tūristus reģionam," sacīja eksperts, prognozējot, ka, iespējams, tūristu skaits Rīgā šajā vasaras sezonā sasniegs 2019.gada līmeni, tomēr par Latviju kopumā ir šaubas.

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Valdība otrdien Valsts kancelejas direktora amatā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru Raivi Kronbergu.

Plānots, ka Kronbergs darbu Valsts kancelejas direktora amatā sāks 12.augustā.

Kronbergs valdības sēdē pauda pateicību par sava darba novērtējumu un norādīja, ka pašam personīgi ir izaicinājums būt nepārtrauktā attīstībā, kā arī valsts pārvaldi negaida viegli darbi un izaicinājumi.

Kā viena no prioritātēm Kronbergam būšot atjaunot sadarbību gan ar darba devēju konfederāciju padomi, konkurences padomi un Valsts kontroli.

Zemkopības ministrs pauda, ka Kronberga aiziešana no ZM būs zaudējums, bet viņš būs ieguvums valsts pārvaldei kopumā.

Kronbergs norādīja, ka ierēdniecība savu uzticību sabiedrībai var atjaunot, ja tā sniegs pakalpojumus tādā kvalitātē, kā paši tos vēlētos saņemt. "Ja būsim efektīvi, atklāti, pieejami, nebūs pārmetumu, ka ierēdniecība ir neefektīva," pauda Kronbergs.

Lai uzņēmums ilgtermiņā būtu veiksmīgs un nepazustu lielajā tirgus piedāvājumā, tam jāspēj būt atšķirīgam un piedāvāt saviem klientiem to, ko nepiedāvā konkurenti, domā Raitis Mjaņa, SIA VIDI Woods izpilddirektors.

Ikvienam uzņēmējam ir jāsaprot, kas ir viņa konkurētspējas priekšrocības - kas ir tās rozīnītes, ko viņi var likt virsū uz savas kūkas un atšķirties no pārējiem, teic R.Mjaņa. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī labu attiecību veidošanai - gan ar saviem klientiem un sadarbības partneriem, gan ar darbiniekiem. Mēs esam par atklātību - uzskatu, ka atklāts bizness būs arī veiksmīgs bizness, jo tādā veidā uzņēmējs parāda, ka viņam var uzticēties un viņš būs labs sadarbības partneris, secina VIDI Woods izpilddirektors.

Jādara vairāk

Jau kopš agras bērnības es sapņoju kļūt par vadītāju, teic R.Mjaņa. “Skolas laikos aktīvi spēlēju florbolu un mans mērķis vienmēr bija sasniegt maksimāli labāko rezultātu un uzvarēt. Pat ja laukumā neveicās tik labi, cik gribētos, es mēģināju būt tas cilvēks, kurš motivēja un iedvesmoja savus komandas biedrus nemest plinti krūmos, nepadoties un darīt vēl vairāk. Tad neizpalika arī rezultāts, kas mani ļoti priecēja un deva gandarījuma sajūtu. Principā tā bija pirmā pieredze, kas lika man saprast, ka mani ļoti aizrauj cilvēku vadība, ar ko vēlāk saistīju arī savu profesionālo darbību,” atzīmē R.Mjaņa, kurš, pēc vidusskolas absolvēšanas, iestājās Biznesa augstskolā Turība, lai apgūtu uzņēmējdarbības vadību.Raitis ir viens no tiem cilvēkiem, kurš vienmēr tur savu doto vārdu, norāda Gints Lapsa, zemnieku saimniecības Granti īpašnieks un bijušais R.Mjaņas studiju biedrs.

Šodien Rīgā norisinās Latvijas lielākā uzņēmējdarbības iedvesmas konference #UzdrīkstiesUzvarēt, pulcējot rekordlielu skaitu – 7500 jauniešus no visas Latvijas.

Konferencē uzņēmēji un pazīstamas radošo jomu personības dalīsies saviem stāstiem par drosmi un panākumiem biznesā, iedvesmojot skolu jauniešus un studentus īstenot savas idejas un projektus.

Uz skatuves kāps SUPLIFUL dibinātājs Mārtiņš Lasmanis, kura uzņēmums vien divu gadu laikā kopš dibināšanas sasniedzis 5 miljonu apgrozījumu. Tāpat pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar Janas Kalgajevas-Halpin stāstu, kas kā grima māksliniece strādājusi ar pasaules līmeņa modes un reklāmas industriju zīmoliem kā Gucci un Saint Laurent. Iedvesmas stāstus papildinās kriptovalūtu uzņēmējs Mārtiņš Beņķītis, pasaulē zināmākais Latvijas grafiti mākslinieks KIWIE, militāro elektroskūteru ražotājs Klāvs Ašmanis un dziedātājs Dons jeb Artūrs Šingerejs, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma ieveda Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, un daudzi citi.

Par iepirkšanās un izklaides centra “AKROPOLE Alfa” jauno vadītāju iecelta Sanita Krīgere, kurai ir 20 gadu pieredze mazumtirdzniecībā un nekustamo īpašumu pārvaldībā.

“Mēs uzskatām, ka iepirkšanās centra vadītājam ir jābūt drosmīgam pieņemt izaicinājumus, ar plašu redzesloku un jāspēj mainīties līdzi laikam, lai apmierinātu pircēju vēlmes un vajadzības, kā arī palīdzētu noturēt centra konkurētspēju. Iepirkšanās centrs “AKROPOLE Alfa” ir daudzpusīgs un uz attīstību vērsts objekts, kas prasa lielu profesionālo ieguldījumu. Tieši tādēļ esam patiesi priecīgi mūsu komandā uzņemt Sanitu – viņai ir bagātīga pieredze un pārliecinošs redzējums par nozares attīstību. Novēlam jaunajai vadītājai izdošanos un ar nepacietību gribam redzēt, kas “AKROPOLE Alfa” sagaida nākotnē,” pauž “Akropolis Group” īpašumu pārvaldības vadītāja Rasa Kundušiene.

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft IT laidusi klajā jaunāko žurnālu Miljonārs, kurā apkopoti Latvijas 100 bagātākie cilvēki, kā arī citi Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – lielākie pelnītāji, lielākie dividenžu saņēmēji, lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji, kā arī patiesā labuma guvēji.

Šāds vērienīgs saraksts tiek publicēts jau 28.gadu. Žurnāla veidotājs Lato Lapsa teic, ka šogad bagātāko cilvēku sarakstā ierindojies pat 101 miljonārs, jo diviem sarakstu noslēdzošajiem uzņēmējiem pašu kapitāla apjoms ir identisks. Simt lielāko pelnītāju sarakstā atradīsiet ne gluži to, cik naudas ir kāda uzņēmēja personiskajā makā, bet gan to, kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos. Toties simt lielāko dividenžu saņēmēju sarakstā redzamas pavisam konkrētas summas, ko konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Uzņēmuma panākumi ir atkarīgi no ikkatra iesaistītā cilvēka pūliņiem, kas veltīti efektīvai savu pienākumu izpildei, tādējādi veicinot gan biznesa, gan arī valsts kopējo attīstību, teic Leili Guļijeva, SIA Balti Logistika izpilddirektore Baltijā.

Izvirzīt un sasniegt mērķus iespējams, tikai strādājot komandā, jo gūt panākumus nevar izolēti - proti, tiem ir nepieciešami kopīgi centieni, atgādina L.Guļijeva, uzsverot, ka labi rezultāti ne vienmēr nāk bez izaicinājumiem. Lai paveiktu iecerēto, uzņēmumam un tā darbiniekiem jādarbojas kā vienotam mehānismam, un tas ne vienmēr ir vienkārši, atzīst Balti Logistika izpilddirektore Baltijā.

Seko sirdsbalsij

Jau kopš mazotnes man vienmēr ir paticis sadarboties ar cilvēkiem, organizēt uzdevumus un uzņemties līderību, stāsta L.Guļijeva. “Varētu teikt, ka līderība talants man dabiski piemitis jau kopš bērnības, un arī šobrīd, vadot uzņēmumu, šīs prasmes ļoti labi noder. Ikdienas darbā tās pat ir vitāli nepieciešamas, jo vadu komandu ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā. Tā ir milzīga atbildība un prieks vienlaikus,” neslēpj L.Guļijeva, atzīstot, ka bērnībā viņai nebija sapņa par kādu konkrētu nākotnes profesiju.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" un kosmosa kompānijas "SpaceX" vadītāja Īlona Maska bagātība pārsniegusi 400 miljardus dolāru, liecina pasaules bagātāko cilvēku saraksts "Bloomberg Billionaires Index" (""Bloomberg" miljardieru indekss").

Maska bagātība pieaugusi pēc tam, kad "SpaceX" vienojās par akciju atpirkšanu no investoriem 1,25 miljardu dolāru vērtībā, novērtējot kompāniju aptuveni 350 miljardu dolāru apmērā.

Pēc šī darījuma Maska bagātība palielinājusies par aptuveni 50 miljardiem dolāru līdz 440 miljardiem dolāru.

Maska turība, kas lielā mērā balstās uz "Tesla" akcijas cenu un "SpaceX" tirgus vērtību, jau būtiski pieauga pēc tam, kad ASV prezidenta vēlēšanā uzvarēja Donalds Tramps.

"Tesla" akcijas cena kopš novembrī notikušajām vēlēšanām palielinājusies par aptuveni 65%.

Masks ir bijis ievērojams Trampa priekšvēlēšanu kampaņas atbalstītājs, kopumā tai atvēlot 270 miljonus dolāru. Maska aizvien ciešākas attiecības ar Trampu radījušas bažas, ka pasaulē bagātākais cilvēks varēs nodrošināt priekšrocības savām interesēm.