Latvija kā valsts slimo ar hroniskām kaitēm – valsts pārvalde gan ierēdņu, gan valdošo politiķu līmenī biznesu uzskata par kaut ko indīgu, kaitīgu (kaut arī bizness rada nodokļus valsts makā un nodarbina cilvēkus), un tāpēc sadarbība starp šīm svarīgajām sfērām ir minimāla, bet daudz vairāk ir konfrontācijas.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.
Fragments no intervijas
Tas ir jāizbeidz. Protams, ir valsts iestādes, kuras ļoti labi sadarbojas ar uzņēmējiem, taču tās vairāk jāuzskata par izņēmumiem, nevis ikdienu. Šis ir ārkārtas situācijas brīdis, kurā valstij un biznesam ir jāsēžas pie viena galda un jāsāk strādāt kā komandai. Tieši tāpēc, ka Latvijas valsts un uzņēmēji nestrādāja kā vienota komanda, Lietuva, kura visu laiku bija aiz Latvijas, pēdējo gadu laikā jau ir aizsteigusies mums priekšā. Lietuvā mainījās valdību vadītāji un valdības ministru sastāvs, taču, neraugoties uz to, valsts un biznesa strādāšana vienā komandā ir ļāvusi apsteigt Latviju, piesaistīt būtiskas ārvalstu investīcijas. Lietuva lepojas ar Continental ražotnes izveidi pie Kauņas, bet šī ražotne varēja būt Latvijā. Un tas nebūt nav vienīgais piemērs. Attiecībā par Igauniju ir jāteic, ka ziemeļu kaimiņvalsts Latvijai visu laiku ir bijusi priekšā, kaut arī savulaik visas Baltijas māsas – Lietuva, Latvija un Igaunija – startēja no vienādām pozīcijām. Ir par ko padomāt. Ja, piemēram, manu uzņēmumu grupa strādātu Igaunijā, tad ik gadu uz darbaspēka nodokļu rēķina varētu ietaupīt 1,2 milj. eiro, kurus varētu samaksāt darbiniekiem kā lielāku algu, šo naudu varētu izņemt dividendēs vai arī investēt ražošanas attīstībā, paplašināšanā. Ja rēķina, ka jaunas ražotnes izveidei vajag apmēram 5 milj. eiro, tad būtībā nedaudz vairāk nekā četru gadu laikā par šo ietaupījuma apmēru var izveidot jaunu ražotni tukšā vietā.
Vienlaikus pašreizējā finanšu ministra padomnieki skandina, ka Latvijā ir vislabākais darbaspēka nodokļu režīms Eiropā un ne tikai. Bet kāpēc tad investori Latvijai ar tādu kā līkumu iet garām? Nemākam izskaidrot? Potenciālie investori nemāk rēķināt, vai varbūt viņiem no kaut kā Latvijā bail? Muļķības! Nopietni potenciālie investori vai viņu nolīgti profesionāļi novērtē visus par un pret faktorus un izrēķina, kurā vietā (valstī) viņiem izdevīgāk investēt.
Un ko gan varam gribēt, ja ar pašreizējās Saeimas sasaukuma izveidoto valdošo koalīciju biznesam dialoga praktiski nav, ar dažu labu ministru komunikācijas nav vispār nekādas, un tas nebūt neveicina uzņēmējdarbību un vēlmi kādam kaut ko Latvijā attīstīt. Bizness dzīvo nosacīti savā, bet valdība un valsts pārvalde – pavisam citā burbulī ar atšķirīgiem risinājumiem un dzīves modeļiem. Tā ilgstoši nevar turpināties, un tas tikai nozīmē, ka ir vajadzīgs cits biznesa un valdību veidojošo politiķu sadarbības modelis. Ja valdību veidojošie politiķi klausīsies, bet neko vairāk nedarīs, arī tam nebūs jēgas, bet reāli augļi ir iespējami tikai tad, ja valdošie politiķi un valsts pārvalde dzirdēs, ko stāsta uzņēmēji, un kopīgi ar biznesu tiks atrasti labākie iespējamie risinājumi attiecībā uz ekonomiskā potenciāla audzēšanu, kurā būs gan uzņēmējdarbības vide, gan nodokļu politika, eksporta veicināšana, nodarbinātība, enerģētika.
Tas nav nekas jauns, bet būtībā labi aizmirsts vecais. Tie ir lielie jautājumi, kurus nevar risināt sprinta, bet gan maratona distancē. Uzņēmējiem ir piedāvājumi problēmu risināšanai un arī aprēķina modeļi, kādu efektu radītu viens vai otrs risinājums attiecībā uz tautsaimniecību. Biznesam vajag partneri, kurš ne tikai grib dzirdēt, bet arī kopīgi rast risinājumus gan vienkāršām, gan sarežģītām situācijām. Citā valodā to var nodēvēt par jaunu sabiedrisko līgumu starp valsti, pašvaldībām, arodbiedrībām un biznesu, jo visiem taču ir viens mērķis – sabiedrības labklājības celšana un Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeņa tuvināšanās vecajām Rietumeiropas ekonomiski attīstītajām valstīm.
Visu interviju lasiet 12.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
