Par izdevniecības nama Petits valdes locekli ar kļuvis krievu miljardiera Vladimira Antonova interesēm saistītais Antons Fiļimonovs, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Šā gada janvāra sākumā izskanēja neoficiāla informācija par to, ka izdevniecības nams Petits kļuvis par īpašnieku V. Antonovam pastarpināti piederošajam Telegraf. Tomēr darījums noticis pastarpināti – caur uzņēmumu E-Nozares Serviss, vēsta rus.db.lv.

Tika prognozēts, ka šā gada martā ir iespējama divu krievvalodīgo avīžu apvienošanās, bet par viņu redaktoru varētu kļūt Andrejs Švedovs. Ziņas par A. Švedova iespējamu stāšanos redaktora amatā izraisīja Alekseja Šeņina aiziešana no Petits valdes priekšsēdētāja amata pērnā gada nogalē. Viņa vietā Petits valdes priekšsēdētāja amatā stājās Andrejs Caregorodcevs. Tajā pašā laikā darbu izdevniecības nama valdē turpināja Petits vairākuma akcionāra - bankas Legbank - pārstāvji Sergejs Baranovskis un Tatjana Belousenko, kas darbu valdē uzsāka pērnā gada vasarā.

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojs ar lāzerstariem veic 1994.gada 28.septembrī Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vraka trīsdimensiju (3D) skenēšanu.

3D lāzerskenēšanas mērķis ir izveidot vraka un tā tuvākās apkārtnes punktu mākoni, kas pēc tam ļaus izgatavot vraka 3D modeli. Tāpat tiks pētīts vraks un apkārtne jūras dzelmē, kā arī ar augsto tehnoloģiju aprīkojumu tiks pētīts nogrimušā prāmja automašīnu klājs.

Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojā informēja, ka pētniecības kuģis "Sweet", kuram ir Nīderlandes karogs, pirmdien ieradies "Estonia" nogrimšanas vietā. Darbi sākās ar aprīkojuma izmēģināšanu un kalibrēšanu. Pētniecības darbi jūrā tiks veikti nepārtraukti visu diennakti.

Biroja direktors Renē Arikass klāstīja, ka vispirms pēc iespējas detalizētāk tiks pētīts automašīnu klājs. Tehniski sarežģītajā procesā eksperti centīsies iegūt pēc iespējas pilnīgāk priekšstatu par situāciju uz šī klāja, piemēram, deformācijām, vai durvis un šahtas bijušas atvērtas vai aizvērtas.

Eiropas Savienība (ES) apstiprinājusi ceturto sankciju kārtu pret Krieviju, pastiprinot spiedienu pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbildīgas par karu pret Ukrainu, liecina Eiropadomes mājaslapā publicētā informācija.

Otrdien ES oficiālajā vēstnesī publicētas jaunās ES sankcijas Krievijai par agresiju pret Ukrainu. Jaunajām sankcijām pakļautas 15 fiziskās personas.

Sankcijām - vīzu aizliegumam un aktīvu iesaldēšanai - pakļauti Lielbritānijas futbola kluba "Chelsea" īpašnieks miljardieris Romans Abramovičs, "Alfa Group" konglomerāta lielākais akcionārs Germans Hans, uzņēmuma "Magnitogorsk Iron & Steel Works" (MMK) īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Rašņikovs, viens no galvenajiem "Alfa Group" akcionāriem Aleksejs Kuzmičevs, militāro preču eksportētāja "Rosoboronexport" izpilddirektors Aleksandrs Mihejevs, Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidents, metālapstrādes uzņēmuma "Mechel" direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šohins, energotīklu operatora "Rosseti" izpilddirektors Andrejs Rjumins, propagandists Armens Gasparjans, propagandists Artjoms Šeiņins, propagandists Dmitrijs Kuļikovs, Krievijas "Pirmā kanāla" izpilddirektors Konstantīns Ernsts, "Stankoflot" īpašniece Marina Sečina, finanšu un rūpniecības grupas "Nafta Moscow" īpašnieks Suleimans Kerimovs, IT kompānijas "Yandex" izpilddirektors Tigrans Hudaverdjans un minerālmēslojumu ražotāja "EuroChem" izpilddirektors un direktors Vladimirs Raševskijs.

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Izdevniecības "Dienas Mediji", "Dienas Bizness" un "Dienas Žurnāli" administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātā konkursa "Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem" ietvaros, informē laikraksta "Diena" un "Izdevniecības "Dienas bizness"" galvenais redaktors Gatis Madžiņš.

Viņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, un tādēļ ir vērsušies tiesā, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), Finanšu ministrijai, Kultūras ministrijai un Ekonomikas ministrijai, paužot viedokli par SIF.

"Mēs uzskatām, ka ir notikusi ilgstoša mediju vides slēpta degradācija, jo slēpti tiek veidotas simpātiju un antipātiju grupas struktūrā, kurā tiek pieņemti lēmumi par budžeta līdzekļu piešķiršanu vai nepiešķiršanu," vēstulē norāda G.Madžiņš.

Šobrīd aktuālas ir pašpalīdzības grāmatas un literatūra bērniem, bet daiļliteratūru pie mums lasot mazāk kā iepriekš

Tā novērojusi Santa Svaža, grāmatu izdevniecības SIA The White Book īpašniece. «Pirms trim gadiem bija ideja par izdevniecību, bet tagad The White Book patiešām ir izdevniecība. Tad es biju viena pati, tagad esam lielāks pulks,» viņa saka. Birojā ir trīs darbinieki, bet komandā ir vēl vairāki cilvēki – ārštata maketētāji, korektori, tulkotāji, redaktori. «Šobrīd esam pārmaiņu posmā. Sākuma posms ir pārvarēts un apjoms ir pieaudzis. Domāju, ka nākotnē paaugsimies straujāk,» saka Santa. Turpmāk viņa gada laikā gribētu izdot 30 grāmatas.

Veiksmīga pirmā

Latvijā ir daudzi grāmatizdevēji, kas izdevuši vien dažas grāmatas. The White Book trīs gados ir izdevusi ap 30 grāmatu. Santa uzskata, ka izdevēja veiksmīgam startam vajadzīga laba pirmā grāmata. «Mūsu gadījumā visu likām uz pirmo grāmatu. Tajā ieguldījām ar pārliecību, ka tas ir labs produkts. Un tā arī izrādījās. Tajā laikā daudziem kolēģiem no citām izdevniecībām šķita, ka tirāža ir liela un žanrs ne visiem saprotams, bet risks ir pilnībā atmaksājies. Principā uz šīs vienas grāmatas mēs esam uzbūvējuši to, kas tagad esam,» norāda Santa. The White Book pirmā izdotā grāmata bija Džordža R. R. Mārtina Troņu spēle. Šobrīd uzņēmuma grāmatu portfelis ir visai raibs – šīs grāmatas turpinājumi, bērnu un pusaudžu literatūra, aforismi, pašpalīdzības grāmatas. «Tirgus ir tik mazs, ka nav iespējams specializēties. To var tikai lielas izdevniecības. Vienkāršā patēriņa jomā specializēties tikai uz daiļliteratūru vai bērnu literatūru ir sarežģīti, un man to nemaz negribas. Man patīk dažādas grāmatas,» saka Santa. Viņai ir īpašs prieks par pašu radītajiem produktiem, piemēram, Latvijas karti un Kāzu iedvesmas grāmatu. «Otras tādas grāmatas Latvijā nav, šādas grāmatas parasti ir tulkotas. Tāpēc man ir liels prieks, ka šī grāmata, manuprāt, kvalitātes ziņā neatpaliek no ārzemju izdevumiem. Šobrīd top citi mūsu pašu produkti,» saka Santa. Pagaidām gan viņa nav ar mieru atklāt, kas tās būs par grāmatām, bet sola tās izdot gada nogalē. «Ir prieks un lepnums izdot vietējo,» viņa teic.

Izveidojot e-grāmatnīcu Jumava pluss un sadarbojoties ar portālu E-gramatas.lv, kā arī uzrunājot izdevniecības, vēlamies popularizēt e-grāmatu un dot iespēju arī latviešiem ārzemēs arvien vairāk lasīt grāmatas latviešu valodā, pastāstīja apgāda Jumava prezidents Juris Visockis.

Sākotnējās izmaksas e-grāmatnīcas izveidē ir visai nelielas, saistītas ar e-grāmatu izveidi, kā arī WiFi bezmaksas interneta un citu papildpiedāvājumu, piemēram, kafijas nodrošināšanu grāmatnīcas apmeklētājiem.

Vienas grāmatas pārveide - konvertācija par e-grāmatu - izmaksā 100 - 400 latu. Pašlaik Jumavai ir septiņas e-grāmatas, taču ar laiku to skaits pieaugs. Lai visas Jumavas grāmatas pārveidotu e-grāmatās, vajadzētu aptuveni 200 000 latu.

Pēc Visocka teiktā, e-grāmatnīca Jumava pluss ir pirmā šāda veida grāmatnīca Baltijā. Rīgā e-grāmatnīca tika atvērta šodien, savukārt Aizkrauklē to plānots darīt nākamnedēļ.

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret "Dienas Biznesu". Laikrakstam bija tiesības publicēt interviju ar Aldi Gobzemu – "Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas".

2018. gada 6. decembrī tiesā tika saņemta Kaspara Bunkus prasība pret A. Gobzemu un Izdevniecību "Dienas bizness" SIA par nepatiesu godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskās kompensācijas atlīdzību.

Prasītājs tiesā lūdza atsaukt 2018. gada 12. jūnijā "Dienas Biznesā" publicēto interviju ar A.Gobzemu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 14. janvārī pasludināja spriedumu, noraidot nogalinātā maksātnespējas administratora un advokāta M. Bunkus brāļa K. Bunkus prasību gan pret izdevniecību, gan A. Gobzemu.

Sprieduma aprakstošajā daļā teikts: ja rakstā "Dienas bizness" nebūtu patiesi un pilnīgi publicējis A.Gobzema pausto, to varētu uzskatīt par cenzūru. Masu informācijas līdzeklim vai tā izdevējam nav pienākuma rediģēt intervētās personas izteikumus.

Pēdējos gados arvien vairāk uzņēmumu izvēlas finanšu vadības funkciju nodot ārējam pakalpojumu sniedzējam nevis algot finansistus, grāmatvežus un citus speciālistus, un šādu tendence var novērot arī Latvijā.

To darīt liek dažādi apsvērumi, tai skaitā vēlme uzņēmumu saglabāt mazu un tādējādi reaģētspējīgāku un elastīgāku. Tomēr nevar noliegt, ka šādam lēmumam ir gan priekšrocības, gan trūkumi.

Viens no galvenajiem faktoriem, ko vērtējot biznesa attīstību un arī ikdienas darbu, ņem vērā uzņēmumi, ir šī brīža tirgus apstākļi un arī konkurence – tirgu raksturo gan netradicionāli finansējuma avoti, gan arī mainīgas prasības, piemēram, finanšu uzskaites vai darba samaksas noteikumu izmaiņas. Lai uzņēmumi spētu izmaiņām izsekot, neiztikt bez specializācijas un zināšanām, ko vienam vai pat vairākiem štata grāmatvežiem grūti nodrošināt.

Šis jautājums kļūst vēl jo aktuālāks situācijā, kad uzņēmums paplašina savu darbību starptautiskā mērogā – ir nepieciešams iepazīties ar citā valstī spēkā esošajiem likumiem, grāmatvedības prasībām u.c. Tas prasa no uzņēmuma vadības lielu uzmanību. Tāpēc, dažkārt mazliet novēloti, rodas fundamentāls jautājums: ko darīt – attīstīt kompetenci iekšēji vai nodot finanšu vadības funkciju specializētam uzņēmumam.

No Latvijas aizbraukušo skaits pēdējos divus gadus mazinās, taču plūsma joprojām esot liela, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Viņš atzina, ka kopš 2000.gada no Latvijas aizbraukuši 250 000 cilvēku, taču esot pazīmes, kas liecina, ka prom braucošo skaits samazināsies, bet emigrācija turpināsies.

Uz jautājumu, kāpēc Latvijas iedzīvotāji turpina pamest valsti, Hazans atbildēja, ka Latviju pārsvarā pamet darba un naudas trūkuma dēļ, kā arī meklējot izaugsmes iespējas citās valstīs.

«Gandrīz puse no aizbraucējiem valsti pamet atkārtoti, jo, atgriežoties neredz iespējas Latvijā attīstīties,» atzina profesors un piebilda, ka viņus atgriezties Latvijā attur atbilstoša darba trūkums.

Tomēr viena no satraucošākām tendencēm pēc Hazana domām ir tāda, ka Latviju arvien vairāk pamet izglītoti cilvēki un galvenais vecumā no 18 līdz 35 gadiem.

Bīstama darbinieka pieņemšana uzņēmumam var izmaksāt pārāk dārgi – var sabojāt mikroklimatu kolektīvā un pazaudēt labākos kadrus

Lielākā daļa darbinieku, kas pamet savu darba vietu, to dara kaitniecisku vai toksisku kolēģu dēļ. Ir pētījumi, kas liecina, ka labi darbinieki vismaz 54% gadījumu aiziet no darba tieši šādu apsvērumu dēļ.

Vidējās izmaksas viena darbinieka atlasei ir nedaudz virs četriem tūkstošiem eiro (SIA Eiro Personāls 2015. gada pētījuma dati), bet «toksiska» darbinieka piesaistes izmaksas uzņēmumam mērāmas krietni virs 10 tūkstošiem eiro (ārvalstu pētījumu dati), informē SIA Eiro Personāls vadītāja Evita Mackeviča. Viņa atzīst, ka jautājums par šādu darbinieku ietekmi uz uzņēmuma biznesa rezultātiem, iekšējo kultūru, darbinieku labklājību un apmierinātību darbā Latvijā ir maz pētīts. «Svešinieks, kaitnieks vai «toksisks» darbinieks ir tikai daži no apzīmējumiem, kā tiek dēvēts darbinieks, kurš ir negatīva mikroklimata avots – aprunā citus, uzskata sevi par pārāku, ir nelaipns, rupjš, norāda uz citu kļūdām, atliek darbus uz vēlāku laiku, meklē kļūdas nevis risinājumus vai veic kādu citu kaitniecisku darbību,» saka E. Mackeviča. Negatīvi, destruktīvi vai pat toksiski darbinieki ir teju ikvienā darba kolektīvā, ir pārliecināta Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel, Ridzene Hotel, Elizabete Hotel Personāla daļas vadītāja Ineta Niedra. Uzņēmumam var kaitēt gan slinks un darbā neieinteresēts darbinieks, gan neapstādināms pļāpa un tenkotājs, nemitīgs čīkstētājs, intrigants, neremdināms darbaholiķis, pārāk nesavaldīgs un autoritatīvs vadītājs, darbinieks, kurš pārkāpj likumu vai dažādas sabiedrībā vispārpieņemtās normas.

Pastāv aizdomas par nesamērīgu un necaurspīdīgu līdzekļu izlietošanu, vienā no vides izglītības projekta "Zaļā klase" ēkām ieguldot 600 000 eiro, komentējot pašvaldības SIA "Rīgas meži" divu valdes locekļu atlaišanu, piektdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes pārstāvji.

"Rīgas mežu" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš un valdes loceklis Juris Buškevics amatu zaudējuši, ņemot vērā trauksmes cēlēja ziņojumā pausto. Pašlaik, lai pārbaudītu ziņojumā sniegto informāciju, uzņēmumā sākts audits.

"Pirms neilga laika es saņēmu trauksmes cēlēja ziņojumu, visai detalizētu. Iepazīstoties ar to, es to noslepenoju, anonimizēju, lai pasargātu trauksmes cēlēju, un nodevu amatpersonām rīcībā," komentēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš arī informēja, ka pašvaldība uzņēmumā sākusi auditu, lai pārbaudītu, vai ziņojumam ir pamats.

"Mēs nekavēsimies ne mirkli, lai šo informāciju nodotu tiesībsargājošajām iestādēm, ja audita laikā atklāsies, ka šiem paziņojumiem ir zināms pamats," solīja domes priekšsēdētājs.

Ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs pēc paziņojuma par došanos pensijā pilnībā darbu brīvostā nav pametis un ir kļuvis par pašreizējā ostas vadītāja ārštata padomnieku, vēsta Latvijas Televīzija.

Loginovs ir kļuvis par pašreizējā ostas pārvaldnieka pienākumu izpildītāja Aigara Pečaka ārštata padomnieku, par ko saņemot 3500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

Strādāt šajā amatā Loginovu esot aicinājis pats Pečaks, un līgums noslēgts līdz jauna Rīgas brīvostas pārvaldnieka atrašanai. Bijušā Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieka darba pienākumi esot saistīti ar ostas infrastruktūras attīstības turpināšanu Krievu salā, kas ietilpa viņa pienākumos arī līdz aiziešanai.

Jau ziņots, ka Loginovs šogad 25.janvārī iesniedza brīvostas valdes priekšsēdētājam adresētu iesniegumu, kurā lūdza atbrīvot viņu no amata no šā gada 10.marta pēc paša vēlēšanās.

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, aģentūrai LETA pauda ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.

Viņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms trīs gadiem paustā iecere izveidot jaunu darbinieku komandu ir īstenota, un viņam nav šaubu par muzeja nākotni. Lancmanis skaidroja, ka tolaik bažījās, vai jauniem cilvēkiem gribēsies dzīvot laukos, kā arī vai viņiem ir interese par pašu Rundāles pili un seno mākslu kopumā. Taču pašlaik, pēc Lancmaņa domām, tā vairs nav problēma.

Lancmanis pauda, ka vēlas, lai kandidāti būtu gatavi turpināt iesākto vadības stilu, kas netiecas uz muzeja komercializēšanu.

Uz jautājumu, vai konkursā uz viņa amatu kandidēs kāds no pašreizējiem muzeja darbiniekiem, Lancmanis norādīja, ka viņam ir zināma viena persona, kas izvirzīs savu kandidatūru. «Nenāku ar nervoziem uzstādījumiem vai noliegumiem. Gribu redzēt, ko nesīs konkurss. Mums ir zināma viena kandidatūra, bet vēlos redzēt kopainu,» sacīja Lancmanis.

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Lielo pilsētu vadītāju rocību lielā mērā nosaka speciālās ekonomiskās zonas klātesamība pilsētā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairāk nekā 46 tūkst. eiro par darbu Rīgas brīvostas valdē un 27,1 tūkst. eiro par galvaspilsētas vadīšanu – tādi ir Nila Ušakova 2014. gada ienākumi. Ļoti līdzīga attiecība vērojama arī viņa vietnieka, brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika deklarācijā – 26,5 tūkst. eiro viņam izmaksājusi pašvaldība, 48,5 tūkst. eiro – brīvostas pārvalde. Tiesa gan, vislielākos ienākumus – 60,8 tūkst. eiro apmērā – viņam nodrošinājušas obligācijas. Jāpiebilst, ka A. Ameriks ar 1,16 milj. eiro uzkrājumiem, 155 tūkst. eiro lieliem aizdevumiem un 534,7 tūkst. eiro vērtām obligācijām (jau ziņots, ka viņš 2013. gadā iegādājās ātro kredītu kompānijas 4finance obligācijas) ir viens no turīgākajiem vīriem pie lielo pilsētu stūrēm. Neizkonkurējams gan ir Ventspils ilggadējais saimnieks Aivars Lembergs, kurš pērn pacenties nopelnīt 450,6 tūkst. eiro – par 141,5 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš. 17,2 tūkst. eiro lielā alga par pašvaldības vadīšanu veido niecīgu daļu viņa ienākumu. Pat 47 tūkst. eiro, kas saņemti Ventspils brīvostas pārvaldē, nestāv ne tuvu deklarētajam atalgojumam par prezidenta pienākumu pildīšanu Ventspils attīstības aģentūrā un Biznesa attīstības asociācijā, kā arī saimnieciskās darbības ienākumiem no a/s Valters un Rapa.

Valsts prezidents Andris Bērziņš nav vienīgā augstā valsts amatpersona, kura pašlaik saņem īpaši lielu pensiju – arī bijušās Satversmes tiesas tiesneses, pašreizējās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Ilmas Čepānes (Vienotība) pensija ir lielāka par 2300 latiem, liecina viņas valsts amatpersonas deklarācija, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Izdevums atgādina, ka pagājušā gada maijā toreizējā Valsts prezidenta amata kandidāta A. Bērziņa pensijas apjoms izsauca milzīgu rezonansi un minējumus, kā šādu pensiju – apmēram 4500 latu mēnesī – var nopelnīt.

Savukārt, izpētot deklarācijas Saeimas deputātiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu (tādu ir desmit), atklājies, ka arī I. Čepāne pašlaik saņem vienu no vislielākajām pensijām valstī. Proti, pērn viņa pensijā saņēmusi vairāk nekā 28 000 latu jeb 2336 latus mēnesī. Pensija I. Čepānei ir pat par 800 latiem lielāka nekā Saeimas deputātes alga.

Atšķirībā no A. Bērziņa I. Čepāne nekad nav darbojusies privātajā biznesā. Aģentūras LETA savāktā informācija liecina, ka viņa 1990. gadā tikusi ievēlēta Augstākajā padomē, pēc tam ieņēmusi vairākus valsts amatus, no 1996. gada līdz 2006. gadam bijusi Satversmes tiesas tiesnese, bet tad atgriezusies politikā, partijas Jaunais laiks sastāvā iekļūstot Saeimā. Līdztekus viņa nodarbojusies ar pedagoģisko darbu, lasot lekcijas Latvijas Universitātē.

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā norisinājās pasaulē prestižāko un senāko studentu komandu programmēšanas sacensību (ICPC) fināls, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes (LU) komanda – Aleksejs Zajakins, Aleksandrs Zajakins, Kristaps Čivkulis un treneris Jevgēnijs Vihrovs.

Komanda sacensībās parādīja lielisku sniegumu un 117 pasaules spēcīgāko komandu konkurencē ieguva augsto 26. vietu (dalīto 24. vietu).

Epidemioloģiskās situācijas dēļ fināla sacensības tika vairākkārt pārceltas no 2020. gada jūnija līdz pat 2021. gada oktobrim. Neskatoties un grūtībām, fināls tomēr notika un klātienes pasākumā bija jāievēro pastiprināti drošības noteikumi – jāveic Covid-19 testēšana, jāvalkā sejas maskas, kā arī visiem dalībniekiem bija jābūt vakcinētiem.

Komandai līdzi šoreiz devās tikai viens treneris – LU Datorikas fakultātes (DF) pētnieks Jevgēnijs Vihrovs, savukārt ilggadējais LU komandu treneris DF profesors Guntis Arnicāns komandu atbalstīja un motivēja attālināti.

«Es esmu ar abām rokām par eiro ieviešanu. Pateikšu, kāpēc. Es, piemēram, precīzi savā laikā prognozēju, par cik pieaugs cenas Igaunijā pēc eiro ieviešanas, jo zināju valūtas attiecības,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis ilggadējais Latvijas kosmētikas ražotāja a/s Dzintars vadītājs Ilja Gerčikovs.

«Lats ir pārvērtēts apmēram par divdesmit procentiem. Tāpēc mums Latvijā pēc eiro ieviešanas cenas kritīsies. Vismaz mums nebūs nekas dārgāks kā igauņiem un lietuviešiem. Un mūsu prece plūdīs uz turieni.

Otrkārt, es domāju, ka ziņas par eiro nāvi ir stipri pārspīlētas. Kas ir problēmu sakne Eiropā? Tas, ka cilvēki vairāk tērēja nekā pelnīja. Un būs vai nebūs eiro, tas šo problēmu neietekmēs. Mēs arī dzīvojām pāri līdzekļiem, tagad mācāmies dzīvot tiem atbilstoši. Bija jau arī mums laiki, nevajadzēja ņemt tādus kredītus. Nevajadzēja, piemēram, pārņemt un glābt Parex banku. Godmanis dezinformē sabiedrību, Parex nebija nekāda sistēmiskā banka, ja tai atļautu sabrukt, mēs pazaudētu nevis gandrīz divus miljardus, bet trīs reizes mazāk. Es domāju, ar to Parex bija ļoti liela kļūda.

Turpmāk DNB bankas prezidenta un valdes priekšsēdētāja amata pienākumus veiks ilggadējais DNB bankas darbinieks, valdes loceklis un finanšu direktors Jānis Teteris.

Savukārt līdzšinējais DNB bankas prezidents un valdes priekšsēdētājs Atle Knai savu karjeru turpinās kā DNB Baltijas divīzijas vadītājs.

Iemesls DNB bankas valdes priekšsēdētāja maiņai ir Atles Knai lēmums pieņemt piedāvājumu vadīt DNB grupas Baltijas divīziju. Atle Knai amatā nomainīs Matu Vermelinu, kurš no šā gada 1. septembra kļuvis par DNB grupas Ziemeļeiropas Lielo uzņēmumu un starptautiskā biznesa nodaļas vadītāju. Vienlaikus Atle Knai pildīs arī AS DNB banka padomes priekšsēdētāja amata pienākumus.

Savukārt Latvijā AS DNB banka valdes priekšsēdētāja amatu ieņems ilggadējais AS DNB banka darbinieks - valdes loceklis, viceprezidents un finanšu direktors Jānis Teteris. Viņš ir profesionālis ar plašu redzējumu, padziļinātu ieskatu uzņēmumu ikdienas procesos un nozīmīgu pieredzi darbā ar klientiem. Ieņemot jauno amatu, Jānis Teteris vienlaikus turpinās pildīt arī finanšu direktora amata pienākumus.

Latvija lielākos emigrācijas viļņus piedzīvoja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, pēc ekonomikas recesijas no 2008. līdz 2011. gadam. Ik gadu valsti pametušo skaits ir mazpilsētas vērtībā, un iespējams, ka mūs sagaida trešais emigrācijas vilnis, kas atšķirsies no citiem ar cēloni.

Pats fakts, ka valsti, kurā nenotiek dabas kataklizmas, katastrofas un kurā nav kara šausmu, pamet vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku ik gadu, ir jautājuma «kāpēc?» vērts! Nav šaubu, ka zaudēti simtiem tūkstošu cilvēku, kuri būtu gan patērētāji, gan preču un pakalpojumu pircēji, gan arī labumu radītāji – darbarokas. Reemigrācija notiek, cilvēki arī atgriežas, tomēr daudz mazāk nekā aizbrauc, tādēļ ik gadu dienaskārtībā būtu jābūt tūkstošiem «kāpēc?». Ir jāapzinās un jāpieņem jautājums, mēģinot meklēt atbildi. Virzība no vispārējā uz konkrēto ir riskanta, jo ik reizi satur konfliktu un aizvainojumu, kas jānošķir, lai redzētu tikai sistēmiskus riskus un aplamības, kas attiecināmas uz visiem.