Visu šo trīs Eiropas Savienības valstu valūtas atradās zem spiediena karstākajā finanšu krīzes posmā, kad pieauga arī šo valstu iedzīvotāju atbalsts eiro. Taču nu noskaņojums ir mainījies, proti, atbalsts eiro ir ievērojami krities. «Tā nav tikai Grieķijas krīze. Tepat blakus ir arī Spānijas, Portugāles, Īrijas, eiro un eiro procentlikmju problēmas,» norāda Gēteborgas universitātes pasniedzējs Sorens Holmbergs.
Valūtas riska novēršana un integrācija vienotā Eiropas tirgū ir bijuši galvenie eiro piekritēju argumenti. Tikmēr eiro skeptiķi vienmēr uzsvēruši, ka eiro zonas politika nosakot vienotas procentlikmes ir neatbilstoša dažādajiem valstu ekonomikas izaugsmes tempiem.
Kamēr eiro dotu priekšrocības tādām mazākām Eiropas ekonomikām kā Baltijas valstīm, jo tās iegūtu makroekonomikas stabilitāti, nav pārliecības, ka eiro ieviešana lielākās ekonomikās ar lielāku ārējo tirdzniecību dos tām kādu labumu, norāda Reuters.
Raksti par tēmu
Tā, piemēram, lai gan Lielbritānija, izkļūstot no finanšu krīzes, ir ļoti sliktā stāvoklī, daudzi eksperti piezīmē, ka tas būtu daudz sliktāks, ja banka nebūtu pieļāvusi sterliņu mārciņas vērtības kritumu. Savukārt Zviedrijai, kura varēja pielietot līdzīgus instrumentus, veicies jau daudz labāk nekā Lielbritānijai. Tikmēr Dānija, kuras krona piesaistīta eiro, piezemējusies kaut kur pa vidu, tā Reuters.
Dāņi eiro ieviešanu noraidīja jau 2000. gadā, bet zviedri to izdarīja 2003. gadā. Grieķijas ekonomikas problēmas ir padarījušas vēl grūtāk pārliecināt jau tā skeptiskos šo valstu vēlētājus par eiro zonas nepieciešamību.
Lielbritānijā jau maijā gaidāmas vēlēšanas, un Britu konservatīvās partijas līderis paziņojis, ka briti eirozonai nepievienosies tik ilgi, kamēr viņš būs valsts premjerministrs. Tikmēr arī Dānijas valdība, kas plānoja eiro referendumu pirms 2011. gada vēlēšanām, pašlaik par eiro ieviešanu izsakās piesardzīgāk.