«Dzīve piespieda - man ir trīs dēli, dzīvojam 45 kvadrātmetru lielā divistabu dzīvoklī. Saprotiet paši, ka divistabu dzīvoklī pieciem cilvēkiem ir stipri par šauru,» viņš stāsta.
«Protams, ka ilgus gadus pie sevis prātoju - vajadzētu māju, vajadzētu māju. Kad piedzima trešais dēls, tā doma vēl uzstājīgāk pārņēma manu prātu, sakot: «Vajag, vajag, vajag!» Tikmēr veselais saprāts pretī lika savus argumentus - tas ir dārgi, vajadzīga zeme, jāņem kredīts, vēl sazin kas, un tā tas atlikās. Lai cik neticami tas nebūtu, bet reāli mūsu mājas stāsts sākās ar ķieģeli. Man no laukiem piezvanīja tēvs, sakot, ka blakus miestā jauc nost muižas palīgēku un var dabūt vecos, smukos ķieģeļus. Es, kāda runa, mašīnā iekšā un uz laukiem prom. Kad tiku pie ķieģeļiem, man nebija ne zemes, ne projekta, nekā. Tikai doma, ka, ja reiz ir ķieģelis, tad tālāk vien darīšanas vaina.»
«Nu, jā, mājas celšana man ir rotaļāšanās, spēle. Protams, ka, no vienas puses, vienkāršāk ir paņemt bankā kredītu, noalgot celtniecības firmu, pasūtīt pie arhitekta projektu un tālāk viņi visu tavā vietā izdara un tu tikai noskaiti naudu. Bet tas nav domāts man. Man ir tāda īpašība - iedziļināties da jebkurā lietā itin visā līdz pašai saknei. Tāpēc arī mājas celšanā viss sākās ar lēmumu jeb ķieģeli.»
«Visi koki ir no pašu meža. Esmu izgājis visu procesu - koks mežā nogāzts, sazāģēts dēļos, gadu vai pusotru žuvis, ēvelēts, garināts. Katram kokam, dēļa galam ir stāsts.»
Raksti par tēmu
«Šo māju esmu zīmējis pats, arhitekts - projektētājs tikai tehniski pārzīmēja projektu un saskaņoja.»
Visa intervija lasāma un plaša foto galerija skatāma jaunākajā Dzīves garšas žurnālā.
Žurnālu visi laikraksta Dienas Bizness abonenti saņēma bez maksas, bet tas arī nopērkams mazumtirdzniecībā
lielākajās preses tirdzniecības vietās.
Nopērkams arī elektroniskā versijā > https://www.dbhub.lv/dzives-garsa
