Rīgas domes Mājokļa un vides komiteja konceptuāli atbalstīja papildu dotācijas piešķiršanu 163,2 tūkst. Ls, norādot, ka Zoodārzs ir nacionālas nozīmes objekts, kas pilda arī vides izglītības funkcijas, līdz ar to tas būtu jāatbalsta arī no valsts. Finansiāli sarežģījumi radušies tāpēc, ka ir samazinājušās valsts dotācijas un pieaugušas energoresursu cenas, turklāt Zoodārzam papildu izdevumus radīja pēdējā bargā un ilgā ziema.
Jāmin, ka lielāko daļu jeb 55,2% Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza budžeta veido pašu ieņēmumi no ieejas biļetēm un saimnieciskās darbības, 35,8% ir Rīgas domes dotācija, bet 9% - valsts dotācija.
Raksti par tēmu
Elektroenerģijas cenas kopš 2009.gada kāpušas par 23,3%, un pērn zoodārzam par šo pozīciju nācies samaksāt 105,7 tūkst. Ls. Dabasgāzes cenas pieaugušas par 32,8%, un tēriņi šim nolūkam sasnieguši 97,6 tūkst. Ls gadā. Degviela četru gadu laikā kļuvusi par 10,9% dārgāka - tai pērn tērēti 28,4 tūkst. Ls, dzīvnieku barības izmaksas palielinājušās par 8,1% un pērn zoodārza iemītnieku barošanai izlietoti 211,5 tūkst. Ls.
Šā gada pirmo četru mēnešu saimnieciskās izmaksas ietekmējis lielais aukstums martā un aprīlī, kas radījis papildu 18,3 tūkst. Ls izmaksas par dabasgāzi un gandrīz trīs tūkstošu latu papildu tēriņus dzīvnieku barībai, savukārt pašu ieņēmumi bijuši par 21,9 tūkst. Ls mazāki, nekā plānots.
Apmeklētāju skaita izmaiņas esot cieši saistītas ar ekonomisko situāciju valstī kopumā, apmeklētāju maksātspēju, zoodārzā piedāvāto ekspozīciju klāstu. Apmeklētāju plūsma ir no 250 tūkst. līdz 280 tūkst. apmeklētāju gadā. Žirafu mājas atklāšana 2007.gadā būtiski ietekmējusi 2008.gada apmeklētāju skaitu, arī pingvīnu karantīnas pasākums pagājušā gada augustā ievērojami palielinājis viesu skaitu. Taču tuvākajā laikā nav paredzēts izveidot vēl kādu jaunu pievilcīgu dzīvnieku ekspozīciju, jo trūkst līdzekļu to izveidei.
