Profesionālās izglītības sistēmas modelis tiek uzskatīts par vienu no iemesliem, kāpēc vācieši par krīzi uzzina vairāk no avīžu slejām.Profesionāli labi sagatavoti darbinieki, mazi personāla atlases izdevumi un zems jauniešu bezdarba līmenis – šos Vācija min kā galvenos ieguvumus no duālās – profesionālās izglītības. «Daudzās valstīs saka: mums uzņēmēji nav gatavi investēt izglītībā. Man šķiet, ka tas ir aplami teikts, jo katrs uzņēmējs tā vai citādi iegulda resursus darbinieku apmācībā,» saka Hamburgas Tirdzniecības kameras direktore Birgita Švēberga (Birgitta Schweeberg). Vācijā duālā sistēma tiek īstenota privātā publiskā partnerībā ar uzņēmēju organizācijām – kamerām. Pirms audzēknis iestājas skolā, viņš atrod mācekļa vietu. Tiek noslēgts trīspusējs līgums starp uzņēmumu, audzēkni un mācību iestādi. Līgumā paredzēts, ka noteiktu laiku sūtīs uz arodskolu. Uzņēmumā audzēknis mācās konkrēto arodu, arī to, kā bizness notiek, kā tiek organizēts darbs; skolā – iegūst vispārīgākas zināšanas, skola var iedot to, kas nav biznesa spēkos, plašāku apvārsni utt.Skolas pilda to lomu to, ko lielajos uzņēmumos mācību centri. «Siemens, Bosch – šādiem uzņēmumiem duālo sistēmu nevajag. Šo sistēmu vajag mazajiem uzņēmumiem,» saka Vācijas vēstniece Latvijā Andrea Viktorīna.Duālā izglītības sistēma Vācijā tiek finansēta no valsts un no uzņēmumiem. Valdība finansē arodskolas, savukārt uzņēmumi saņem finansējumu no kamerām. Vācijā uzņēmumiem obligāti ir jābūt kameras biedriem. B. Švēberga to salīdzina ar arodizglītības nodevu. Kameras arī uzrauga, vai uzņēmumam var uzticēt mācekli. Piemēram, ja ir bažas par kāda uzņēmuma dzīvotspēju 2–3 gados, tad šādam uzņēmumam mācekli nedod.Duālā sistēma profesionālajā izglītībā vēl bez Vācijas tiek īstenota arī citās dalībvalstīs (piemēram, Austrijā un Dānijā), kur tā kopumā ir devusi labus rezultātus. Par to liecina salīdzinoši zemais jauniešu bezdarba līmenis šajās valstīs. DB jau rakstīja (7.06.2013.), ka darba tirgus eksperts, LU ekonometrijas profesors Mihails Hazans saredz priekšrocības pašreizējā modelī, jo vispārējā izglītība dod lielāku elastību, ja ir nepieciešams pārkvalificēties.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
