Pēc viņa domām, var cerēt, ka tuvākajā nākotnē vēl inflācijas kāpumu bremzēs pārtika, kuru šobrīd iespaido vairāki acīmredzami pārejoši faktori — vietējie laika apstākļi un pērnā gada graudu cenu kāpuma atbalss.

Zemu patēriņu cenu pieauguma tempu sola arī citi ekonomikas eksperti. Pēc SEB bankas sociālekonomikas eksperta Edmunda Rudzīša domām, augusts varētu būt deflācijas mēnesis, kad patēriņa cenas uzrādīs cenu kritumu mēneša laikā, savukārt gada pēdējos mēnešos gaidāms mērens cenu pieaugums.

Raksti par tēmu

«Mēs sagaidām, ka gada inflācijas līmenis nākamos mēnešos turpinās lēnām palielināties, bet nepārsniegs 1%. Tātad pašlaik Latvijā (un arī vairumā Eiropas un pasaules valstu) patēriņa cenu spiediens ir ļoti vājš un inflācija nav problēma. Lai inflācijas bildē kaut kas būtiski mainītos, naftas cenām būtu jāsāk strauji augt, vai arī pārtikas resursu cenām pasaulē būtu jāpārtrauc krist. Gada vidējās inflācijas prognozi 2013. gadam atstājam nemainīgu – aptuveni 0,5%,» bankas Citadele viedokli ieskicē Citadele Asset Management Portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.

Līdzīgu cenu izmaiņu prognozi šim gadam paredz arī E. Rudzītis. Tiesa tas attiecas uz gada vidējo inflāciju un būtībā nozīmē, ka gada izskaņā inflācija varētu būt tuva procentam Tikmēr Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne izsaka viedokli, ka uz gada beigām inflācija kļūs mazliet straujāka, lai gan joprojām ļoti mērena, proti, tuvu 1% atzīmei. Pēc ekspertes domām, to galvenokārt noteiks bāzes efekti, jo pērnā gada beigās patēriņa cenu pieaugums bija zems. Tādējādi šogad kopumā vidēja patēriņa cenu inflācija būs zem 1% atzīmes.

Jau ziņots, ka gada inflācija jūlijā sasniedza 0,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā jūnijā.