Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas, raksta The Guardian.

Tas radījis satraukumu par pārtikas drošības standartiem vienā no lielākajām Eiropas Savienības gaļas eksportētājvalstīm.

Slepenā materiālā, kas filmēts kautuvē Mazovijas reģionā, nofilmēts, kā no kravas automašīnām tiek vilktas ārā govis, kas ir tik slimas, ka nespēj nostāvēt kājās. Kautuvē tās tiek ievilktas, izmantojot vinčas, piesienot virves pie to kājām vai ragiem.

Govis tiek kautas naktī, kad uz vietas nav veterinārā dienesta amatpersonas. Darbinieki no kautķermeņiem izgriež daļas, kur redzami izgulējumi vai audzēji, kas liecina, ka govis ir gulējušas uz sāniem vairākas dienas.

Eksperti, kas redzējuši filmu, saka, ka šāda gaļa rada ievērojamu risku patērētāja veselībai, un aicinājuši Polijas valdību nekavējoties rīkoties. Profesors Kriss Eliots sacījis: «Ja pastāv kaut mazākā iespēja, ka šī gaļa ir pametusi Poliju, tad ir potenciāls pievērst uzmanību kopējai Eiropas drošībai, iesaistoties daudzām uzraudzības iestādēm no visas Eiropas.»

Kurš gan nepriecājas par vasaras iestāšanos, kad beidzot ir iespējams izbaudīt siltos laikapstākļus, atpūsties pie jūras vai apmeklēt iecienītākos mūzikas festivālus. Tomēr līdz ar vasaras iestāšanos, arvien aktuālāks kļūst jautājums par zāliena uzkopšanu, un zāles pļaušana nebūt nav visu cilvēku iecienītākā vasaras aktivitāte. Jāsaka gan, ka zāles pļaušanai nav obligāti jābūt nogurdinošai un laikietilpīgai – zāles pļāvēji traktori padara zāliena uzkopšanu krietni ātrāku un vienkāršāku. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kas jāņem vērā pirms zāles pļāvēja traktora iegādes!

Kas ir zāles pļāvējs traktors?

Foto: Husqvarna.lv

Zāles pļāvēji traktori jeb dārza traktori ir lieliski palīgi ne tikai zāles pļaušanā, bet arī citos dārza darbos. Zāles pļāvēji traktori ir kļuvuši arvien populārāki privātmāju īpašnieku vidū, jo tie ir ērti un praktiski, kā arī ar tiem ir iespējams nopļaut zāli daudz ātrāk nekā ar stumjamiem zāles pļāvējiem. Dārza traktorus vada ar pedāļiem un stūri, sniedzot augstu komforta un kontroles līmeni, turklāt teicamā manevrētspēja ļaus nopļaut pat grūti sasniedzamas vietas. Jāpiemin, ka tieši Husqvarna dārza traktoru uzturēšana ir vienkārša, tāpēc šie traktori kalpos ilgi un uzticami.

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Jau vairāk kā 20 gadus uzņēmums Dino Zoo nodrošina plašu un daudzveidīgu zoo preču un veterināro pakalpojumu klāstu dažādu sugu mājdzīvnieku saimniekiem visā Latvijā. Plaši un moderni zoo veikali un veterinārās aptiekas pieejamas gan lielākās, gan mazākās Latvijas pilsētās, tāpat mājdzīvnieku saimniekiem ātri un ērti ir iespējams sagādāt visu mīlulim nepieciešamo dinozoo.lv interneta veikalā.

Taču uzņēmums piedāvā ne tikai plašu, profesionālu zoo preču klāstu un dažādus veterināros pakalpojumus, bet rūpējas arī par līdzcilvēku izglītošanu par dažādām, ar mājdzīvnieku aprūpi saistītām tēmām dinozoopasaule.lv portālā. Tāpat uzņēmums rīko arī izglītojošas ekskursijas bērniem, organizē atbalsta pasākumus mājdzīvnieku audzētājiem, kā arī veicina mājdzīvnieku labturību, rīkojot ziedojumu kampaņas.

Lieta pret Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) sākta par iespējamiem partiju finansēšanas pārkāpumiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Trukšņa advokāts Jānis Rozenbergs, viņa klients šobrīd ir aizturētā statusā un veselības problēmu dēļ atrodas Jūrmalas slimnīcā, kur viņu apsargā KNAB darbinieki. Advokāts domā, ka Truksnis slimnīcā atradīsies vismaz līdz rītam, tomēr nekomentēja, kādas viņam ir veselības problēmas, uzsverot, ka tā ir sensitīva informācija.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka lieta pret Truksni sākta par iespējamiem partiju finansēšanas pārkāpumiem. Jūrmalas mēra advokāts to nekomentēja, vien apliecināja, ka viņa klientam netiek inkriminēta kukuļošana.

Rozenberga rīcībā nav informācijas, vai uzņēmēja Jūlija Krūmiņa aizturēšana kaut kā ir saistīta ar Truksni.

Saeimas Juridiskā komisijas trešdien, 21.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā izskatīja grozījumus Krimināllikumā, paredzot izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas nosaka atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošo vielu ietekmē.

Turpmāk atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē būs paredzēta vienā Krimināllikuma pantā, nosakot soda apmēru atkarībā no personas veselībai un dzīvībai radītā kaitējuma.

Par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā bez tiesībām paredzēta brīvības atņemšana līdz vienam gadam vai piespiedu darbs, vai naudas sods, nosakot arī iespēju piemērot mantas konfiskāciju. Tiesības paredzēts atņemt līdz pieciem gadiem.

Par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu reibumā, ja rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums, brīvības atņemšana piemērojama uz laiku līdz četriem gadiem, paredzot arī iepriekšminētos alternatīvos soda veidus un tiesību atņemšanu.

Konkurences padome (KP) 24. maijā pieņēmusi pozitīvu lēmumu, ar kuru lauksaimniecības pakalpojumu uzņēmums SIA Baltic Agro iegūst izšķirošu ietekmi pār suņu barības Dogo ražotāju AS Tukuma straume, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā būtiski nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

Abu uzņēmumu darbība pārklājas cūku un mājputnu pilnvērtīgās barības un liellopu papildbarības tirgus segmentā, kā arī barības sastāvdaļu tirdzniecībā. Tā kā darbība nepārklājas suņu un kaķu barības tirgū un darījuma rezultātā vienu tirgus dalībnieku nomainīs otrs, KP apvienošanās izvērtēšanas laikā konkurences izmaiņas šajā tirgū neanalizēja.

KP secina, ka liellopu papildbarības un mājputnu pilnvērtīgās barības segmentā koncentrācija ir nebūtiska, jo šajos segmentos darbojas arī citi uzņēmumi ar līdzvērtīgām vai lielākām tirgus daļām. Taču augstāka tirgus koncentrācija pastāv cūku pilnvērtīgas barības tirgus segmentā. Lielākā daļa cūkām nepieciešamās barības tiek saražots uz vietas cūku audzēšanas saimniecībās, tāpēc KP secina, ka šis barības tirgus ir maznozīmīgs.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir apturējis zīmola Nestle Purina Petcare France kaķu barības Purina Pro Plan opti – light low fat rich in turkey ar partijas numuru 6358091101 (derīguma termiņš 06.2018.) un zīmola Dr.Clauder solution for pets Gmbh suņu barības Sensitive adult lamb&rice ar partijas numuru 151 (derīguma termiņš 31.05.2019.) izplatīšanu, jo tajās konstatēts karbamīds.

Barības partiju izplatīšana apturēta un paņemti paraugi atkārtotai izmeklēšanai. Kad tiks saņemti analīžu rezultāti, dienests lems par turpmāko rīcību.

Kopumā laboratoriskai izmeklēšanai uz Dānijas laboratoriju (Fødevarestyrelsens Laboratorie Aarhus), kas iepriekš izmeklēja arī uzņēmumā Tukuma straume ražotās barības paraugus, tika nosūtīti pieci dažādu ražotāju suņu un kaķu barības paraugi.

Laboratorija testēšanu veica, izmantojot nevis vienu metodi kā uzņēmuma Tukuma straume gadījumā, bet divas metodes. Vienā gadījumā karbamīda saturs tika noteikts, mērot optisko blīvumu pie 420 nanometru (nm) viļņu garuma, bet otrā gadījumā tas tika noteikts, mērot optisko blīvumu pie 435 nm viļņu garuma.

Dzīvnieku barības ražotājas AS Tukuma straume suņu barībā Dogo līdz šim nav atrastas vielas, kas varētu izraisīt bīstamās suņu saslimšanas megaesophagus uzliesmojumu, informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors PVD Māris Balodis.

Pēc veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka visi laboratorisko izmeklējumu rezultāti nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās normas.

Kopumā, lai pārbaudītu Dogo zīmola barības atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, PVD ražošanas uzņēmumā veicis 15 pārbaudes, kā arī laboratoriskajiem izmeklējumiem pēc 44 rādītājiem nosūtījis uzņēmumā ražotās dzīvnieku barības paraugus, tostarp arī kaķu barību.

Pirmās pārbaudes tika veiktas uzreiz pēc informācijas saņemšanas pērn martā, kad Latvijas Veterinārārstu biedrība informēja PVD, ka visus saslimušos suņus vienojot barība Dogo. Vienlaikus tika izvirzīta hipotēze, ka barība varētu saturēt kādu vielu, kas izraisa saslimšanu, papildus norādot, ka literatūrā aprakstīti gadījumi, kad saslimšanu izraisījuši toksīni jeb smagie metāli - tallijs, neirotoksīni.

A/s Rīgas piena kombināts (RPK) zemniecei Aijai Miezītei Bārbeles pagasta Dzintariņos dāvinās slaukšanas aparātu, jo līdz šim zemniece savas 12 govis divas reizes dienā slaukusi ar rokām.

Vidējais izslaukums no vienas govs šajā saimniecībā gadā sasniedz vidēji 6,3 tūkstošus tonnas un piena kvotas regulāri tiek pārpildītas. Piena kvalitāte ir laba, jo govis tiek barotas ar augstvērtīgu barību, informē RPK pārstāve Irēna Bērziņa. Aija Miezīte ar kombinātu sadarbojas daudzus gadus, kopš tika slēgts Bauskas piena kombināts, sadarbība ir stabila un abpusēji izdevīga.

RPK, apsekojot zemnieku saimniecības, konstatējis, ka dažās zemnieki savas govis, kas kopskaitā ir vairāk kā desmit, joprojām slauc ar rokām, tāpēc jau pagājušā gada decembrī tika lemts par slaukšanas aparātu dāvināšanu. Pagājušā gada decembrī pie jauna slaukšanas aparāta tika zemniece Valentīna Čekstere, kas slauca 11 govis ar rokām. Zemniece atzīst, ka, pateicoties Rīgas piena kombināta dāvanai ganāmpulku varēs palielināt līdz 25 piena devējām.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Suņu barības «Dogo», kas iepriekš tika nepamatoti apsūdzēta par neatļautas vielas karbamīda klātbūtni, ražotājs AS «Tukuma straume» iecerējis līdz gada beigām atgriezt «Dogo» realizāciju visās lielākajās tirdzniecības ķēdēs un lielveikalos, informē uzņēmumā.

Kompānijā apgalvo, ka lielākā daļa tirgotāju, kas pārtrauca «Dogo» realizāciju pēc Pārtikas un veterinārā dienesta lēmuma atsaukt no apgrozības konkrētu barības partiju, tagad atsākuši tirdzniecību un izjūt pastiprinātu patērētāju pieprasījumu. Nepilna mēneša laikā barības pārdošanas apjomus izdevies kāpināt par vairāk nekā 60%. Tas arī ļāvis uzņēmumam uzstādīt mērķi līdz gada beigām atgriezties visos lielākajos tirdzniecības centros un veikalu ķēdēs.

Šī gada oktobrī Pārtikas un veterinārais dienests atcēla visus uzņēmumam «Tukuma straume» piemērotos ierobežojumus suņu barības «Dogo» un kaķu barības «Ņau ņau, kā arī izejvielu izplatīšanai, jo no Austrijas laboratorijas («Osterreichische Agentur fur Gesundheit und Ernarungsicherheit GmbH») saņemtie analīžu rezultāti liecina, ka izmeklētajos barības paraugos karbamīds nav konstatēts.

Lielā sausuma dēļ piena lopkopji daudzviet Latvijā un gandrīz visā Kurzemē saskārušies ar zaļbarības trūkumu, tādēļ daudzi jau ķērušies klāt skābbarības ziemas krājumiem. Šī iemesla dēļ lopbarības trūkuma krīze vēl vairāk draud saasināties ziemā, un tā daudzām saimniecībām var radīt vairākus tūkstošus eiro neplānotus izdevumus vai pat nest zaudējumus, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas sešos».

«Barot jau var gan ar sienu, gan ar salmiem. Tā govs izdzīvots, bet izslaukums diemžēl nebūs pietiekams, jo zālē ir svarīgi elementi - proteīni, enerģija. Izslaukums kritīsies. Ja izslaukums krītas, tad to atpakaļ var atgūt tikai gada laikā, ja ir normāla barība,» stāsta Talsu novada Valdgales pagasta zemnieku saimniecības «Kalni» īpašnieks Oskars Tālbergs. «Kalnos» siens vienmēr sagatavots no savām pļavām 100 hektāru platībā, taču šobrīd nopirkti jau vairāki desmiti siena ruļļi un tie būs vajadzīgi vēl.

Lai zaļbarības trūkuma dēļ nezaudētu piena kvalitāti un izslaukuma apjomu, pie skābbarības ziemas krājumiem klāt ķērusies arī blakus kaimiņos esošā bioloģiskā saimniecībā «Mucenieki». «Ziemai paredzētā barība jau diezgan lielā tempā tiek barota ārā. Jauna zāle varbūt pēc pēdējā lietus kaut kā iznāks ārā, bet salīdzinoši maz. Barības ir maz - tikai 50% savākti no vajadzīgā,» saka «Mucenieku» pārstāvis Jānis Alhasovs. «Muceniekos» tāpat kā citās piena lopkopju saimniecībās ir nopietnas bažas, ka pašu sagatavotie barības krājumi varētu beigties ziemas vidū. «Ja mēs barotu ar skābbarību kā būtu normāli paredzēts, mums ap decembri, Ziemassvētkiem barība būtu beigusies. Šobrīd ir tā, ka ekonomijas nolūkos mēs vācam salmus no vietējiem saimniekiem. Jaunlopus mēs pastiprināti barojam ar salmiem. Jaucam skābbarību ar salmiem, lai ekonomētu barību.»

Laba tehnika bez saimnieka stāvot vien nedaudz dienu, visbiežāk to ātri vien nopērk arī citu valstu lauksaimnieki.

To, atsaucoties uz Latvijas komercbanku sniegto informāciju, raksta Latvijas avīze. Patlaban Latvijas zemniekiem jau ir atsavināti daudzi desmiti traktortehnikas vienību vairāku miljonu latu vērtībā. Tomēr tās ir tikai aptuvenas aplēses, jo bankas un līzinga sabiedrības, aizbildinoties ar komercnoslēpumu, atsavinātās tehnikas vērtību neatklāj.

Sarežģītā situācija tautsaimniecībā, zemās lauksaimniecības produktu iepirkuma cenas, kā arī lauksaimnieku savulaik nepamatoti optimistiski sagatavotie biznesa plāni šajā gadā daudziem desmitiem un, iespējams, pat simtiem lauksaimnieku lika atdot savu par aizdevuma naudu pirkto tehniku ķīlas turētājam.

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.

Rīgas apgabaltiesa šonedēļ bijušajam pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) finanšu direktoram Jānim Kalniņam par 247 230 latu piesavināšanos piesprieda reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Pirmās instances tiesa - Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šogad 24. aprīlī Kalniņam par piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar tikpat ilgu pārbaudes laiku. Prokuratūra par šādu spriedumu iesniedza protestu.

Rīgas apgabaltiesa šonedēļ atcēla pirmās instances spriedumu un atzina apsūdzēto personu par vainīgu, nosakot pamatsodu - reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Prokuratūra akcentē to, ka apsūdzētais noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī ieņēma Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Rīgas namu pārvaldnieks finanšu direktora amatu, piesavinātie naudas līdzekļi sākotnēji tika saņemti no Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un tika paredzēti apsaimniekošanas rēķinu apmaksai, kā arī piesavinātā naudas summa ir 247 230 lati.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien apstiprināja vienošanos par prasītajiem sodiem tā dēvētajā Gan Bei krimināllietā.

Gan Bei saimnieka Lage Ko līdzīpašniekam Oļegam Arupam tiesa piesprieda vislielāko sodu - četru gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām, kas ir 37 000 eiro. Uzņēmuma finanšu direktorei un Saeimas deputāta Sergeja Potapkina (S) sievai Gaļinai Karmačai tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem bez mantas konfiskācijas, kā arī naudas sodu līdz 33 300 eiro.

Ilonai Višņevskai, Bairmai Dombaevai, Jeļenai Nevickai un Irinai Gusevai tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem un naudas sodu līdz 7400 eiro.

Darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, varēs piemērot kriminālatbildību. To paredz priekšlikums izmaiņām Krimināllikumā, kas ceturtdien, 21.janvārī, otrajā lasījumā atbalstīts Saeimas sēdē.

Par šādu pārkāpumu kriminālatbildība paredzēta, ja «aplokšņu algas» izmaksu darba devējs uzņēmumā veicis ievērojamā apmērā – tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas.

Par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīvu sodu likums paredzēs piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.

Arī patlaban likums par «aplokšņu algu» izmaksāšanu ļauj sodīt darba devēju pēc likuma panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču «aplokšņu algu» izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un tādējādi likuma grozījumi atvieglos darbu tiesībsargājošajām iestādēm, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Sods par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem, iespējams, tiks piemērots ne tikai pārdevējam, bet arī veikala īpašniekam.

To paredz grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko atbalstījusi Saeimas Juridiskā komisija. Šo likumprojektu vēl jāakceptē Saeimas plenārsēdē.

Parlamenta Preses dienests informē, ka sods juridiskām personām, kuru tirdzniecības vietā nepilngadīgajiem tirgoti alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi, paredzēts apmērā no 500 līdz 1000 latiem. Ja šāds pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, sods būs no 2000 līdz 5000 latiem.

Patlaban sods par alkohola un tabakas pārdošanu nepilngadīgajiem paredzēts vienīgi pārdevējam un tas ir robežās no 200 līdz 250 latiem.

Saeimā otrajā lasījumā jau atbalstīti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz paaugstināt sodu autovadītājiem, kuri pie stūres sēdušies alkohola reibumā.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien vienojusies par jauniem soda apmēriem autovadītājiem, kas pie stūres sēdušies alkohola reibumā.

Autovadītājam, kurš brauc 1 - 1,5 promiļu reibumā, paredzēts piemērot naudas sodu no 600 līdz 800 latiem, administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, kā arī uz diviem gadiem atņemt vadīšanas tiesības. Patlaban naudas sods ir 400 lati, bet tiesības par šādu pārkāpumu atņem uz vienu gadu.

Visbargākais sods paredzēts par transportlīdzekļa vadīšanu, ja alkohola koncentrācija organismā pārsniedz 1,5 promiles. Par to paredzēts naudas sods no 800 līdz 1000 latiem, administratīvais arests no 10 līdz 15 diennaktīm, kā arī tiesību atņemšana uz četriem gadiem. Tāds pats sods plānots arī, ja autovadītājs bēg no policijas.

Patlaban par smagiem finanšu noziegumiem piemērotie sodi ir neadekvāti un kļūst arvien maigāki, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

«Likumos paredzētie sodi ir adekvāti nodarījuma smagumam, bet piemērotie sodi - nē,» sacīja Pētersone.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija no 2010.gada līdz 2013.gadam nosūtījusi kriminālvajāšanai 271 kriminālprocesu, šodien žurnālistiem sacīja VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.

No šiem procesiem 189 ir nosūtīti tiesai, 61 kriminālprocess ir pabeigts prokuratūrā, bet 21 apvienots citā kriminālprocesā.

Lēmumos, ar kuriem kriminālprocesi nosūtīti kriminālvajāšanas sākšanai, VID prasījumu kopējā summa ir 31,438 miljoni eiro.

Spēkā stājušos tiesu spriedumos norādītās piedzenamās summas valsts labā ir 9,163 miljonu eiro apmērā.

Viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm Tārgalīte atklāj jauno govju kompleksu - modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēti 1,8 miljoni eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums.

Jaunas slaucamo govju novietnes būvniecība tika uzsākta pagājušā gada septembrī. Šoruden govju komplekss ir nodots ekspluatācijā, un tas ir aprīkots ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu.

“Agrā pirmdienas rītā jūnija beigās ar satraukumu, taču lielu prieku un gandarījumu jaunajās mājās ielaidām visas slaucamās govis. Tās ļoti ātri novērtēja augstās kvalitātes mājvietu - Lely Luna rotējošās birstes, Kraiburg mīkstos matračus, kā arī pārējo. Būtiskākais, ko vēlējāmies sasniegt, realizējot šo projektu - lai govis jaunajā fermā jūtas mierīgas, netraucētas un laimīgas. Šobrīd jau pilnīgi droši varu teikt, ka govis šeit dzīvo mierīgu, netraucētu ikdienu, un par to liecina arī izslaukuma rezultāti. Divu ar pusi mēnešu laikā esam ne vien sasnieguši vecās kūts piena izslaukumu rādītājus, bet pat tos apsteiguši. Esam priecīgi, ka mūsu darbiniekiem tagad jādarbojas kā robotu asistentiem, un vairs nav tik fiziski noslogots darbs,” stāsta saimniecības Tārgalīte valdes locekle Ieva Zariņa.

Kādam atbildība jāuzņemas – tā par kļūdainajiem dzīvnieku barības analīžu rezultātiem un uzņēmumam nodarīto kaitējumu intervijā DB stāsta AS Tukuma straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks. Viņš notiekošo uzskata par ekonomiskā kara sastāvdaļu

Jāatgādina, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) oktobra sākumā atcēlis visus uzņēmumam Tukuma straume piemērotos ierobežojumus suņu barības Dogo un kaķu barības Ņau ņau, kā arī izejvielu izplatīšanai, jo atkārtoti veiktās analīzes Austrijā liecina, ka barībā nav atrasts karbamīds. Tukuma straumē ražotas kaķu un suņu barības un izejvielas izplatīšanu PVD apturēja augusta beigās pēc tam, kad tika konstatēts – tā satur karbamīdu. Barības un izejvielu analīzes tika veiktas vienā no vadošajām Eiropas laboratorijām – Dānijas Valsts Veterinārajā un pārtikas laboratorijā pēc zinātniskā institūta BIOR pasūtījuma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Šoreiz portāls db.lv apciemoja uzņēmumu AS Tukuma straume, kas ražo dzīvnieku barību, tādēļ šajā piektdienā piedāvājam saviem lasītājiem ieskatīties suņu barības Dogo izgatavošanas procesā!

AS Tukuma straume darbības veidi ir trīs – barības ražošana produktīviem dzīvniekiem, graudu pirmapstrāde un barības ražošana mājdzīvniekiem, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.

2005. gadā uzņēmums ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu uzcēlis mājdzīvnieku barības ražotni. Sākotnēji tika tirgotas aptuveni 10 tonnas barības mēnesī, bet patlaban tās ir aptuveni 300 tonnas mēnesī, kas Latvijai ir salīdzinoši liels apjoms, viņš skaidro.

Produkcijas izejvielas tiek iepirktas no Latvijas, Dānijas, Zviedrijas, Beļģijas, Čehijas, Francijas, Ungārijas un Jaunzēlandes ražotājiem. Eiropā un pasaulē atsevišķas valstis specializējas uz konkrētu izejvielu ražošanu.

AS Tukuma Straume pēc visu pārpratumu noskaidrošanas ar kļūdainajām analīzēm plāno līdz gada beigām atjaunot suņu barības Dogo un kaķu barības Ņau ņau pārdošanas apjomus pirmskrīzes līmenī, informē valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.

Tuvāko trīs gadu laikā uzņēmums paredz nostiprināt savas pozīcijas Baltijas valstīs, kā arī izvērst darbību citos eksporta tirgos.

Db.lv jau rakstīja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir atcēlis visus uzņēmumam Tukuma straume piemērotos ierobežojumus suņu barības Dogo un kaķu barības Ņau ņau, kā arī izejvielu izplatīšanai, jo no Austrijas laboratorijas (Osterreichische Agentur fur Gesundheit und Ernarungsicherheit GmbH) saņemtie analīžu rezultāti liecina, ka izmeklētajos barības paraugos karbamīds nav konstatēts.

«Esam gandarīti, ka taisnība ir uzvarējusi. Mēs jau no paša sākuma bijām pārliecināti, ka mūsu ŗažojumos nav kaitīgu vielu un Dānijas laboratorijas analīžu rezultāti ir kļūdaini. Tagad esam ieguvuši pilnīgu pārliecību par mūsu produkcijas augsto kvalitāti, jo to apstiprina divas neatkarīgas laboratorijas,» pauž AS Tukuma Straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir atcēlis visus uzņēmumam Tukuma straume piemērotos ierobežojumus suņu barības Dogo un kaķu barības Ņau ņau, kā arī izejvielu izplatīšanai, jo no Austrijas laboratorijas (Osterreichische Agentur fur Gesundheit und Ernarungsicherheit GmbH) saņemtie analīžu rezultāti liecina, ka izmeklētajos barības paraugos karbamīds nav konstatēts, informē PVD.

Austrijas laboratorijā testēšana veikta, izmantojot divas metodes. Vienā gadījumā karbamīda saturs tika noteikts mērot optisko blīvumu pie 420 nanometru (nm) viļņu garuma, bet otrā gadījumā, kā to paredz Eiropas Komisijas normatīvie akti, tas tika noteikts, mērot optisko blīvumu pie 435 nm viļņu garuma.

No Austrijas laboratorijas saņemtie analīžu rezultāti liecina, ka, izmeklējot barības paraugus ar noteikto metodi, t.i. mērot optisko blīvumu pie 435 nm viļņu garuma, karbamīda klātbūtne paraugos konstatēta netika.

Atgādinām, ka PVD atkārtotai izmeklēšanai uz Austrijas laboratoriju nosūtīja tos uzņēmuma Tukuma straume ražotās barības paraugus, kuros Dānijas laboratorija (Fødevarestyrelsens Laboratorie Aarhus) iepriekš konstatēja karbamīdu.