Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Bitcoin un zelts bieži tiek salīdzināti finanšu aprindās, jo īpaši ņemot vērā to reputāciju kā "vērtības krātuvē" un to statusu kā "drošas patvēruma" investīcijas ekonomikas satricinājumu laikā. Šī līdzība ir guvusi vēl lielāku pievilcību līdz ar digitālo valūtu popularitātes pieaugumu, kā rezultātā daži šo fenomenu dēvē par "jauno digitālo zelta drudzi". Tā kā gan investori, gan entuziasti cenšas izprast savas bagātības saglabāšanas un izaugsmes iespējas, kļūst arvien noderīgāka izpētīt, kā šie divi aktīvi sakrīt viens ar otru. Šis salīdzinājums ir īpaši būtisks, ņemot vērā bieži vien nepastāvīgās Bitcoin cenu izmaiņas, kas atspoguļo virsrakstus un rosina diskusijas par digitālo valūtu ilgtspējību un stabilitāti kā ilgtermiņa ieguldījumu. Šeit ir ieskats par to, kā Bitcoin un zelts tiek salīdzināts dažādos kritiskos aspektos: to raksturīgajās īpašībās, piegādes ierobežojumiem, tirgus dinamikai, lietderībai, normatīvajai videi un pieejamībai investoriem.

Daba un izcelsme

Zelts ir fizisks dārgmetāls, ko cilvēku sabiedrība ir novērtējusi tūkstošiem gadu. Tas ir iegūts no zemes, un tam ir taustāma klātbūtne, ko izmanto it visā, sākot no rotaslietām līdz elektronikai, un kā naudas rezervi. Bitcoin ir digitāla kriptovalūta, kas pilnībā pastāv elektroniskā formā. To 2009. gadā izveidoja anonīma figūra vai cilvēku grupa, izmantojot pseidonīmu Satoši Nakamoto. Bitcoin tiek "iegūts", risinot sarežģītas matemātikas problēmas.

Piegādes mehānika

Zelta piegādi ierobežo tas, cik daudz var iegūt no zemes, kas ir lēns un dārgs process. Kopējais iegūtā zelta apjoms pieaug ļoti lēni, un liela daļa iegūtā zelta joprojām pastāv. Bitcoin ir arī ierobežots piedāvājums. Tā pamatā esošā algoritma noteikto noteikumu dēļ Bitcoin monētu jebkad būs tikai 21 miljons. Šis trūkums ir būtiska tā dizaina sastāvdaļa, kas paredzēta inflācijas novēršanai.

Digitālo valūtu dinamiskajā vidē Bitcoin ir kļuvis par galveno šīs nozares figūru, ko bieži salīdzina ar “digitālo zeltu”. Šī analoģija ir ne tikai mājiens tā revolucionārajai ietekmei uz finanšu pasauli, bet arī atspoguļo dziļākas debates par tā lietderību. Šīs diskusijas centrā ir Bitcoin divējāda būtība: vai šī populārā kriptovalūta ir tikai vērtības krātuve, kas atspoguļo zelta atribūtus ar tā visiem trūkumiem un unikālajām īpašībām, vai arī tā ir darījumu valūta, kas paredzēta ikdienas lietošanā? Bitcoin cenas svārstības šīm debatēm piešķir kritisku dimensiju, ietekmējot Bitcoin uztveri un lietošanas gadījumus pasaules ekonomikā.

Bitcoin kā digitālais zelts

Bitcoin ir kļuvis par “digitālā zelta” kvintesenci — terminu, kas atspoguļo tā būtību kā modernu vērtību glabātāju un finanšu inovāciju signālu. Līdzīgi kā spīdīgais metāls, Bitcoin valdzinājums slēpjas tā limitētā daudzuma dēļ, kas ierobežo tā piedāvājumu līdz 21 miljonam monētu, atspoguļojot zelta reto un nepiekāpīgo dabu. Šis monētu skaita limits kopā ar tā blokķēdes decentralizēto raksturu piešķir Bitcoin unikālu izturību pret inflāciju un ekonomiskajām svārstībām, kas ir tradicionālajā zeltā augsti novērtētās īpašības.

Lai gan Bitcoin cena ir pakļauta lielākam svārstībām nekā zeltam, gadu gaitā tā ir piedzīvojusi ievērojamu pieaugumu, piesaistot investorus, kuri to uzskata par digitālu drošu patvērumu nemierīgajos ekonomikas laikos. Tā kā “digitālā zelta” lomu vēl vairāk nostiprina pieaugošā institucionālo investoru interese un tā pieaugošā pieņemšana kā dzīvotspējīga aktīvu klase, paralēli zeltam, diversificētos ieguldījumu portfeļos.

Zelta cena pasaules tirgū pirmdien sasniegusi rekordaugstu līmeni saistībā ar optimismu, ka ASV centrālā banka nākamajā gadā varētu samazināt bāzes procentlikmi.

Cena zeltam, kas tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu ekonomikas krīžu laikā, uz brīdi sasniedza 2135,39 dolārus par unci.

Tirdzniecības sesijas turpinājum;a zelta cena gan samazinājās līdz 2069,01 dolāram par uncim.

Analītiķi norāda, ka zelta cenu atbalsta arī Izraēlas un palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" karš.

Tikmēr cerības par procentlikmes samazināšanu nākamgad radījušas spiedienu uz ASV dolāru, kura kurss šobrīd ir pēdējos trīs mēnešos zemākajā līmenī, veicinot pieprasījumu pēc zelta.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga, savukārt zelta cena sasniedza jaunu rekordu saistībā ar Irānas prezidenta Ibrahima Raisi bojāeju helikoptera avārijā.

Arī vara cena pieauga līdz visu laiku augstākajam līmenim - 11 104 ASV dolāriem par tonnu, bet sudraba cena sasniedza augstāko līmeni vairāk nekā 11 gadu laikā.

Vara un zelta cenas tiek noteiktas ASV valūtā, kuras vērtība pēdējā laikā ir samazinājusies cerībās, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz sāks procentlikmju samazināšanu.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, bet indekss "Standard & Poor's 500" palielinājās.

Tirgus noskaņojumu papildus uzlaboja arī Ķīnas plāns atbalstīt nekustamo īpašumu sektoru.

Pasaules naftas cenas, kas sākotnēji bija pieaugušas pēc ziņām par Irānas prezidenta nāvi, vēlāk kritās.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā saruka, ko veicināja dažu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palētināšanās, toties zelta cena un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza visu laiku augstākos līmeņus.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" kritās par 1,7%, ko noteica tādu uzņēmumu kā "Tesla" un "Apple" akciju palētināšanās, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" saruka par 1,0%.

Zelta cena otrdien sasniedza 2140 ASV dolārus par unci, kas ir jauns rekords, bet noslēdza tirdzniecības sesiju nedaudz zemākā 2128 dolāru līmenī. Šī dārgmetāla cena gada laikā ir pieaugusi par apmēram 15%.

"Bažas par globālās ekonomikas perspektīvām, ģeopolitisko saspīlējumu un mainīgām gaidām par procentlikmju drīzāku pazemināšanu ir veicinājušas lielāku pieprasījumu pēc šī dārgmetāla," sacīja "ActivTrades" analītiķis Rikardo Evandželista.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, bet zelta cena pieauga līdz rekordlīmenim pēc tam, kad augošs optimisms par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanu nākamgad bija izraisījis ASV dolāra vērtības pazemināšanos pēdējo nedēļu laikā.

Zeltam, kas tiek uzskatīts par drošu investīciju objektu, cena uz neilgu laiku sasniedza visu laiku augstāko līmeni - 2135,39 ASV dolārus par unci.

Palielinājās arī ASV dolāra vērtība.

Analītiķi pauda uzskatu, ka zelta cenas pieaugumu veicinājis arī karš starp Izraēlu un "Hamās".

"Bažas par nestabilu globālās ekonomikas fonu un Izraēlas-"Hamās" konfliktu ir uzkurinājušas investoru pieprasījumu pēc tādiem drošu investīciju aktīviem kā zelts," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Bitkoina vērtība pirmoreiz kopš pērnā maija pārsniedza 40 000 ASV dolārus, ko veicināja cerības, ka ASV drīz atļaus plašāk tirgot pasaules lielāko kriptovalūtu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu, ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) turpinot uzturēt cerības uz procentlikmju pazemināšanu šogad.

Zelta cena pārsniedza iepriekš sasniegto rekordu - 2141,79 ASV dolārus par unci, cerībām uz procentlikmju pazemināšanu izraisot ASV dolāra vērtības samazināšanos.

ASV akciju cenas nedēļas sākumā bija kritušās, investoriem fiksējot peļņu pirms FRS vadītāja Džeroma Pauela trešdien sniegtās liecības ASV Kongresā.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi līdz dienas beigām pieauga.

Palielinājās arī eirozonas biržu indeksi, investoriem gaidot, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien pieņems lēmumu par monetāro politiku. Londonas biržas indekss pieauga pēc Lielbritānijas finanšu ministra Džeremija Hanta paziņojuma par jaunu nodokļu samazinājumu miljoniem strādājošo.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga un zelta cenas sasniedza visu laiku augstāko līmeni, pastiprinoties cerībām uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanu šogad.

Eiropas biržās akciju cenas kritās.Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu otro dienu pēc kārtas. Jaunu visu laiku augstāko līmeni sasniedza arī indekss "Standard & Poor's 500".

Šos rekordus daļēji veicināja "Bank of America" un "UnitedHealth Group" akciju cenu kāpumi pēc to peļņas rādītāju publiskošanas.

FRS pārstāve Adriana Kuglere otrdien sacīja, ka ASV centrālā banka varētu pazemināt procentlikmes drīzāk agrāk, nekā vēlāk, ja darbaspēka tirgus atdzisīs "par daudz".

Procentlikmju pazemināšanas perspektīva arī veicināja to, ka zelta cena pieauga par 1,9% līdz 2450,07 ASV dolāriem par unci, kas ir jauns rekords.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās, investoriem gaidot jaunas norādes par procentlikmju dinamikas virzienu un ASV tehnoloģiju milža "Nvidia" peļņas rādītājus.

Akciju tirgi pēdējās tirdzniecības sesijās ir sasnieguši jaunus rekordus, un daži investori otrdien izmantoja izdevību fiksēt peļņu.

Kāpumu akciju tirgos veicināja ASV inflācijas samazināšanās līdz 3,4% aprīlī, kas vairoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) tuvākajos mēnešos pazeminās procentlikmes.

Pasaules naftas cenas kritās, bet ASV dolāra vērtība maz mainījās.

Vara cena turējās tuvu pirmdien sasniegtajam rekordam, bet zelta cena nedaudz samazinājās pēc pirmdien sasniegtā rekorda. Sudraba cena bija tuvu 11 gadu augstākajam līmenim.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,2% līdz 39 872,99 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,3% līdz 5321,41 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,2% līdz 16 832,62 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga pēc tam, kad vairākas centrālās bankas līdzīgi Federālajai rezervju sistēmai (FRS) norādīja, ka ir gaidāma procentlikmju pazemināšana.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem otro dienu pēc kārtas.

ASV centrālā banka, kā jau bija gaidāms, trešdien izvēlējās saglabāt procentlikmes nemainīgas piekto sanāksmi pēc kārtas, bet neatteicās no prognozes par procentlikmju samazināšanu trīs reizes 2024.gadā.

Volstrītas indeksi pieauga par spīti tam, ka "Apple" akcijas cena kritās par 4,1% pēc tam, kad ASV Tieslietu ministrija apstiprināja, ka tā sūdz šo uzņēmumu tiesā par nelikumīgu monopolstāvokļa uzturēšanu saviem viedtālruņiem "iPhone".

Sociālo mediju kompānijas "Reddit" debijā Volstrītā tās akcijas cena pieauga par 48%.

Anglijas Banka un Norvēģijas Banka ceturtdien nemainīja procentlikmes, bet deva mājienus, ka varētu drīz sākt procentlikmju samazināšanu.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, noslēdzot 3.ceturksni ar jauniem rekordiem, pēc jauniem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Akciju cenas Eiropas biržās kritās.

Šanhajas biržā akciju cenas pieauga par vairāk nekā 8%, un tā bija labākā diena šajā biržā kopš 2008.gada, bet Honkongas biržā tās īslaicīgi kāpa par apmēram 4%. Tas notika pirms tam, kad Ķīnas akciju tirgi tika slēgti uz Zelta nedēļas brīvdienām.

Akciju cenu kāpums sākās jau pagājušajā nedēļā pēc Ķīnas paziņojuma par fiskāliem pasākumiem ekonomikas stimulēšanai, tostarp procentlikmju samazināšanām un namīpašumu iegādes noteikumu mīkstināšanu.

Honkongas biržā strauji kāpa nekustamo īpašumu attīstītāju akciju cenas. "Kaisa" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 80%, "Sunac" - par vairāk nekā 55%, un "Agile Group" - par 19%.

Tokijas biržā akciju cenas kritās par aptuveni 5%, ko noteica prognozes, ka jaunais Japānas premjerministrs Sigeru Isiba īstenos spēcīga jenas kursa politiku, kas smagi skars Japānas preču eksportētājus.

Pasaules naftas cenas pirmdien pieauga pēc Ķīnas soļiem savas ekonomikas stimulēšanai, kamēr tirgus dalībnieki sekoja Sīrijas un Tuvo Austrumu neskaidrajai nākotnei.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, investoriem reaģējot uz politiskajām krīzēm Dienvidkorejā un Francijā un sekojot procentlikmju samazināšanas perspektīvām.

Volstrītā naftas cenas samazinājās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu šonedēļ.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena pieauga.

"Nedēļa ir sākusies uz lielākoties optimistiskas nots pēc vēlamā paziņojuma, ka Ķīnas varas iestādes plāno īstenot tālākus ekonomikas stimulus nākamajā gadā," atzīmēja "Scope Markets" analītiķis Džošua Mahonijs.

Naftas cenas pieauga par aptuveni 1,5%, tirgus dalībniekiem sekojot notikumu attīstībai Sīrijā pēc prezidenta Bašara al Asada gāšanas.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, bažām par pastiprinātu tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu negatīvi ietekmējot tehnoloģiju uzņēmumu akcijas.

Lai gan Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" trešo dienu pēc kārtas pieauga līdz jaunam rekordam, indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās, investoriem bažījoties par atjaunojušos tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu.

"[Aģentūras] "Bloomberg" ziņa, ka [ASV prezidenta Džo] Baidena administrācija apspriež stingrākus ierobežojumus pusvadītāju un pusvadītāju aprīkojuma eksportam uz Ķīnu, ir izraisījusi apjukumu," sacīja "Briefing.com" tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

Mākslīgā intelekta mikroshēmu ražotāja "Nvidia" akcijas cena kritās par 6,6%, bet datoru mikroshēmu ražošanas aprīkojuma ražotāja ASML akcijas cena saruka par 12,7%.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga, tirgiem reaģējot uz augošu politisko saspīlējumu Tuvajos Austrumos.

Tirdzniecības sesijas sākumā ASV uzņēmumu akciju cenas pieauga, bet pēcpusdienā pieaugumu nomainīja kritums un galvenie ASV biržu indeksi krasi samazinājās.

Jēlnaftas cenas turpināja pieaugt, tirgum "ļoti nervozējot" par saspīlējumu Tuvajos Austrumos, sacīja "Again Capital" analītiķis Džons Kildafs.

ASV prezidents Džo Baidens pastiprināja kritiku par Izraēlas īstenoto karadarbību Gazas joslā un sarunā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu paziņoja, ka turpmākais ASV atbalsts ir atkarīgs no soļiem, kas tiks sperti civiliedzīvotāju un palīdzības organizāciju darbinieku aizsardzībai Gazas joslā.

Frankfurtes un Londonas biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, valdot bažām par saspīlējumu Tuvajos Austrumos pēc apmēram 180 Irānas raķešu izšaušanas uz Izraēlu.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas krasi saruka pēc šiem Irānas raķešu triecieniem, kas bija Teherānas atbilde uz tās atbalstītu kaujinieku līderu nogalināšanām Izraēlas uzbrukumos.

Lielāko daļu šo raķešu pārtvēra Izraēlas pretgaisa aizsardzība vai gaisa spēki, pirms tās sasniegtu Izraēlu, un Izraēlas armija pēc apmēram vienas stundas paziņoja, ka Irānas uzbrukums ir beidzies.

Zelta kā droša ieguldījuma cena pieauga par aptuveni 1% līdz jaunam rekordam virs 2600 ASV dolāriem par unci.

Eiropas biržās akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā bija pieaugušas pēc datu publiskošanas, ka gada inflācija eirozonā septembrī samazinājusies līdz 1,8% salīdzinājumā ar 2,2% augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada aprīļa.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemta lēmuma par procentlikmju pazemināšanu.

ECB ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Volstrītas indeksi mainījās dažādos virzienos, investoriem atsākot interesēties par mikroshēmu ražotājiem un izstrādātājiem, kā arī izvērtējot datus par ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu septembrī.

Pozitīvās ASV ekonomikas ziņas un procentlikmju pazemināšana Eiropā veicināja akciju cenu atgriešanos tuvu visu laiku augstākajiem līmeņiem, sacīja "Mill Street Research" galvenais stratēģis Sems Bērnss.

"ECB lēmums ir visnotaļ pozitīva ziņa investoriem," sacīja "CMC Markets" galvenais analītiķis Johens Štancls.

Naftas cenas, kas iepriekšējās dienās bija kritušās, ceturtdien pieauga.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, naftas cenām pieaugot un tirgu dalībniekiem izvērtējot Ķīnas centrālās bankas lēmumu par jaunu procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas Volstrītā pagājušonedēļ bija pieaugušas sesto nedēļu pēc kārtas, bet pirmdien šis kāpums neturpinājās un nepamudināja uz kāpumu akciju cenas citās pasaules biržās.

"Varbūt tirgus reaģē uz augstāku [ASV] obligāciju ienesīgumu un augstākām naftas cenām," sacīja "Cresset Capital Management" galvenais investīciju pārzinis Džeks Ablins.

Viņš atzina, ka daudzi investori arī ir nevēlas riskēt pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.

Investori arī gaidīja jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Otrdien par savu trešā ceturkšņa peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet", bet trešdien to darīs IBM un "Tesla".

Šonedēļ par savu peļņu ziņos arī "Boeing", "Coca-Cola", "General Motors" un "L'Oreal".

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, jo "Nvidia" ievērojamā ceturkšņa peļņa tomēr nenoveda līdz kāpumam akciju tirgū, kur akciju cenas bija pieaugušas pēdējās nedēļās.

Tirdzniecības sesija Volstrītā bija sākusies ar kāpumu, bet to vēlāk nomainīja kritums, ko veicināja ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma palielināšanās.

Eiropā Londonas biržas indekss kritās dienu pēc tam, kad Lielbritānijas inflācijas dati bija apslāpējuši cerību uz drīzu Anglijas Bankas procentlikmju pazemināšanu, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga.

Pasaules naftas cenas kritās ceturto dienu pēc kārtas. Samazinājās arī zelta cena.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 1,5% līdz 39 065,26 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,7% līdz 5267,84 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,4% līdz 16 736,03 punktiem.

Akciju cenas Eiropas biržās un Volstrītā pirmdien pieauga, tirgiem gaidot ASV mazumtirdzniecības uzņēmumu peļņas rādītājus un ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) komentārus.

ASV mazumtirgotāju "Target", "Lowe's" un TJX peļņas rādītāji šonedēļ sniegs papildu datus par ASV ekonomikas stāvokli pēc labvēlīgiem mazumtirdzniecības apgrozījuma datiem, kas tika publiskoti pagājušajā nedēļā.

"Šķiet, ka šodien turpinās pozitīvā tendence", kas bija vērojama pagājušajā nedēļā, sacīja "B. Riley Wealth" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

Pagājušās nedēļas pozitīvie dati mazināja bažas par ASV ekonomikas veselīgumu pēc tam, kad tirgus šomēnes bija negatīvi ietekmējušas bažas par recesiju un Japānas procentlikmju paaugstināšana.

Zelta cena pirmdien atkal sasniedza jaunu rekordu, jo investori, ņemot vērā arvien ticamāku ASV procentulikmju samazinājumu septembrī un paaugstinātus ģeopolitiskos riskus, izvēlējās zeltu kā drošu ieguldījuma veidu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) norādīja uz procentlikmju pazemināšanu šogad.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

"Mēs redzam spēcīgas izaugsmes turpināšanos, spēcīgu darbaspēka tirgu un progresa turpināšanos inflācijas samazināšanā," FRS vadītājs Džeroms Pauels paziņoja ASV Senāta Banku komitejai, otro dienu liecinot ASV Kongresā.

FRS šī gada gaitā var un sāks samazināt procentlikmes, "ja ekonomika attīstīsies pa šo ceļu", sacīja Pauels.

"Tirgus tiešām uztvēra Pauela izteikumus pozitīvi," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins. Viņš piebilda, ka FRS ir gatava procentlikmju pazemināšanai un varētu to sākt gada vidū.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, investoriem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela runu, kas varētu dot norādes par to, kad FRS uzsāks procentlikmju pazemināšanu.

Volstrītas galvenie indeksi samazinājās pēc tam, kad tie bija pieauguši astoņas tirdzniecības sesijas pēc kārtas. Kritās arī galveno Eiropas biržu indeksi, kas gan ir ievērojami pieauguši kopš pagājušās nedēļas sākuma.

Zelta cena pārsniedza 2520 ASV dolārus par unci, pieaugot līdz jaunam rekordam trešo dienu pēc kārtas, jo investori, ņemot vērā arvien ticamāku ASV procentlikmju samazinājumu septembrī un paaugstinātus ģeopolitiskos riskus, izvēlējās zeltu kā drošu ieguldījuma veidu.

ASV dolāra vērtība samazinājās pret eiro, Japānas jenu un britu mārciņu.

Naftas cenas saruka cerībās uz pamieru Gazas joslā, kas palīdzētu samazināt saspīlējumu Tuvajos Austrumos.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences, investoriem rīkojoties piesardzīgi pirms gaidāmās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanas, kas notiks pirmoreiz kopš 2020.gada.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, un arī indekss "Standard & Poor's 500" palielinājās, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās.

Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās.

ASV dolāra vērtība samazinājās pirms trešdien gaidāmā FRS paziņojuma par procentlikmēm, savukārt zelta kā droša investīciju objekta cena sasniedza jaunu rekordu.

FRS amatpersonas jau ir devušas signālus par trešdien gaidāmo procentlikmju samazināšanu, bet vēl tiek debatēts par to, vai procentlikmes tiks samazinātas par 25 vai 50 bāzes punktiem.

Investoru noskaņojumu ietekmēja arī bažas par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem nenodrošinot šo cenu kāpuma turpināšanos.

"Mums ir bijušas secīgas kāpuma dienas, un es domāju, ka ir gaidāms, ka tirgus nedaudz iepauzē," sacīja "Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardillo.

Ķīnas centrālā banka otrdien un trešdien samazināja procentlikmes, cenšoties veicināt valsts ekonomikas izaugsmi.

"Problēma ir tā, ka vajadzīgs laiks, lai šie stimulēšanas pasākumi parādītos ekonomikas datos," sacīja "Swissquote Bank" vecākā analītiķe Ipeka Ezkardeškaja. Viņa piebilda, ka šie pasākumi "daudz nelīdzēs, lai atrisinātu valsts dziļākās problēmas", starp kurām ir smags parāda slogs.

Tirgus dalībnieki gaidīja, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu indekss, kas ir ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, cerot gūt priekšstatu par FRS nākamo lēmumu attiecībā uz procentlikmēm.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, sākoties noslogotai nedēļai, kurā Eiropas Centrālā banka (ECB) pieņems lēmumu par procentlikmēm, tiks iesākta uzņēmumu peļņas publicēšanas sezona un tiks publiskoti ASV inflācijas dati.

Vairumā Āzijas biržu akciju cenas pieauga, solīds kāpums bija arī galvenajās Eiropas biržās, bet Volstrītā akciju cenas maz mainījās.

"Es tiešām domāju, ka pēcpusdienā daudz cilvēku fokusējās uz Sauli un Mēnesi tikpat daudz kā uz tirgiem, jo tirdzniecības apjomi [Volstrītā] šodien bija diezgan mazi," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks, atzīstot, ka ASV daudz cilvēku vēroja Saules aptumsumu.

Domājams, ka ECB ceturtdien atstās procentlikmes nemainīgas, bet tā signalizējusi, ka drīz tās var tikt samazinātas, uzlabojoties inflācijas datiem.

Inflācija eirozonā, kas 2022.gada beigās pārsniedza 10%, pēdējos mēnešos ir stabili samazinājusies un ECB progrnozē, ka 2025.gadā tā atgriezīsies noteiktajā mērķa līmenī.