Eiropas Savienība (ES) trešdien prāvā pret Lielbritānijas un Zviedrijas farmācijas uzņēmumu "AstraZeneca" lietā par neizpildītajām vakcīnu piegādēm lūgusi piemērot uzņēmumam bargas sodanaudas.

ES vēlas piespiest "AstraZeneca" līdz jūlijam piegādāt blokam vēl 90 miljonus Covid-19 vakcīnas devu. ES apgalvo, ka uzņēmums ir pārkāpis līgumsaistības, piegādājot tikai ceturto daļu no devām, kuras solīja piegādāt 2021.gada pirmajos trīs mēnešos.

Līguma termiņš beidzas jūnija vidū, un Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka "AstraZeneca" būtu jāmaksā sodanaudas, ja tā nepiegādās vakcīnas līgumā noteiktajā laikā.

EK juristu komanda lūgusi tiesu piemērot "AstraZeneca" desmit miljonu eiro lielu sodanaudu un vēl "desmit eiro par katru devu un katru kavēto dienu".

"AstraZeneca" šī gada pirmajā ceturksnī piegādāja tikai 30 miljonus no solītajiem 120 miljoniem Covid-19 vakcīnas devu.

Papildu piesardzības nolūkā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Imunizācijas valsts padome (IVP), Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un Veselības inspekcija (VI) 15.martā ir rekomendējušas Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19.

Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija liecina, ka līdz šim ar vakcīnu "AstraZeneca" Latvijā vakcinēti 52 504 cilvēki, tostarp 28 personas, kas saņēmušas abas šīs vakcīnas devas.

Iepriekš tika plānots, ka jau 17.martā Latvija varētu saņemt 15 412 vakcīnas devas no "AstraZeneca", savukārt nedaudz vēlāk - 24.martā - 37 444 šī ražotāja vakcīnas, bet 31.martā - 40 912 "AstraZeneca" vakcīnas devas.

ZVA skaidro, ka lēmums pieņemts, balstoties uz ziņojumiem no atsevišķām Eiropas Savienības valstīm par trombembolijas un līdzīgiem gadījumiem, kas novēroti dažādos laika posmos pēc vakcīnas saņemšanas.

Vienlaikus SPKC, IVP, ZVA un VI uzsver, ka līdz šim nav datu par cēloņsaistību starp vakcināciju un nopietniem veselības traucējumiem. Lēmums uz laiku līdz divām nedēļām apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pieņemts tikai papildu piesardzības nolūkā līdz brīdim, kad tiks saņemta informācija par cēloņsaistības izvērtēšanu par līdz šim ziņotajiem gadījumiem.

Beļģijas tiesa piektdien likusi Zviedrijas farmācijas uzņēmumam "AstraZeneca" piegādāt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 27.septembrim 50 miljonus Covid-19 vakcīnas devu, kas ir mazāk, nekā Brisele bija pieprasījusi.

Pēc tiesas lēmuma abas puses paziņojušas, ka ir uzvarējušas. Eiropas Komisija (EK) uzsvēra, ka "AstraZeneca" nāksies maksāt sodanaudu par katru nokavēto devu, bet "AstraZeneca" solīja, ka viegli izpildīs uzdoto mērķi.

"AstraZeneca" šī gada pirmajā ceturksnī piegādāja ES tikai 30 miljonus no solītajiem 120 miljoniem Covid-19 vakcīnas devu, un EK vērsās tiesā pret "AstraZeneca" par neizpildītajām vakcīnu piegādēm.

Tiesa, lai gan atbalstīja EK lūgumu piemērot pagaidu pasākumus, lika uzņēmumam piegādāt ES līdz septembra beigām tikai 50 miljonus devu. ES bija pieprasījusi 180 miljonus devu. Ja "AstraZeneca" nespēs laikā piegādāt 50 miljonus devu, uzņēmumam būs jāmaksā desmit eiro liela sodanauda par katru nepiegādāto devu.

Eiropas Komisijas (EK) vērsusies tiesā pret Lielbritānijas un Zviedrijas farmācijas uzņēmumu "AstraZeneca" par Covid-19 vakcīnu piegāžu līguma pārkāpumiem, pirmdien pavēstīja EK pārstāvis sakariem ar presi Stefans De Kērsmākers.

EK sākusi tiesāšanās procesu piektdien, jo nav ievēroti daži līguma nosacījumi, norādīja EK pārstāvis.

Turklāt "uzņēmums nav spējis piedāvāt uzticamu stratēģiju, lai garantētu laicīgas devu piegādes", žurnālistiem Briselē sacīja De Kērsmākers.

"Mēs gribam gūt pārliecību, ka ātri tiks piegādāts pietiekošs devu skaits, kāds Eiropas pilsoņiem pienākas un kas ir ticis apsolīts uz līguma pamata," viņš piebilda.

Šo soli atbalsta 27 Eiropas Savienības (ES) valstis, norādīja EK pārstāvis.

"Komisija piektdien uzsāka tiesāšanos pret uzņēmumu "AstraZeneca", jo ir pārkāpta vienošanās par avansa pirkumu," sacīja De Kērsmākers, norādot, ka prasība iesniegta 27 dalībvalstu vārdā.

Vakcinācija ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 tiks atsākta 19.martā, pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

18.martā vakcinācijas punktiem tika nodota attiecīgā informācija, savukārt piektdien tiks dota atļauja atsākt vakcinēšanu ar "AstraZeneca".

Kā vēstīts, Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ceturtdien "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 atzinusi par drošu.

Kā pēc EZA drošuma komitejas sēdes preses konferencē pavēstīja EZA vadītāja Emera Kuka, "komiteja ir nonākusi pie skaidra zinātniski slēdziena - šī ir droša un efektīva vakcīna. Ieguvumi no tās, aizsargājot cilvēkus no Covid-19 un ar to saistītajiem nāves un hospitalizācijas riskiem, atsver iespējamos riskus".

"Komiteja arī ir secinājusi, ka vakcīna nav saistīta ar trombembolijas gadījumu vai asins recekļu riska pieaugumu," sacīja Kuka.

Pēdējo mēnešu laikā ekonomisti un apskatnieki lauž šķēpus un viedokļus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Tā paredz desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP apjomu.

Apsveicami, ka EM pie šādas stratēģijas strādā un to virza, uzsverot, ka, lai to izdarītu, Latvijas uzņēmumiem jāspēj vēl veiksmīgāk sevi pierādīt eksporta tirgos. Farmācija un medikamentu ražošana jau izsenis ir bijusi viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, kas turklāt ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka nozare nevar gulēt uz veciem lauriem un tai ir “jāaudzē muskuļi” globālā līmenī, piedāvājot arī jaunus produktus un atrodot savu nišu, kur varam būt vēl efektīvāki, ātrāki, produktīvāki un konkurētspējīgāki.

Kā to izdarīt? Katrai kompānijai sava attīstības stratēģija, bet manā ieskatā ir vismaz trīs vienojošās aktivitātes, kas Latvijas farmācijas nozarei palīdzētu straujāk kļūt par starptautiski atpazīstamu spēlētāju visā pasaulē, nevis tikai Baltijas reģionā.

Zviedrijas un Lielbritānijas farmācijas kompānija AstraZeneca piekritusi samaksāt vairāk nekā piecus miljonus dolāru, lai atceltu pret to izvirzītās apsūdzības, ka uzņēmums pārkāpis ASV korupcijas novēršanas likumus Ķīnā un Krievijā.

ASV Vērtspapīru un fondu tirgus komisija (SEC) otrdienas vakarā paziņoja, ka Ķīnā AstraZeneca struktūrvienības darbinieki piedāvājuši naudu un dāvanas veselības aprūpes nozares amatpersonām, lai mudinātu tās iegādāties AstraZeneca medikamentus vai samazināt gaidāmās finanšu sankcijas.

Tikmēr Krievijā AstraZeneca arī veicināja medikamentu tirdzniecību ar nepiemērotu maksājumu palīdzību, norāda SEC.

Šis paziņojums nozīmē, ka AstraZeneca kļuvusi par ceturto farmācijas kompāniju mazāk nekā gada laikā, kas vienojusies par ASV regulatoru apsūdzību atcelšanu saistībā ar kukuļdošanu Ķīnā.

Neatzīstot vai nenoraidot pārkāpumus, AstraZeneca kopumā samaksās 5,47 miljonus dolāru.

Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) vadītāja Emera Kuka otrdien paziņoja, ka EZA ir stingri pārliecināta par ieguvumiem no "AstraZeneca" vakcīnas.

"Mēs joprojām esam stingri pārliecināti, ka ieguvumi no "AstraZeneca" vakcīnas, novēršot "Covid-19" un ar to saistīto hospitalizācijas un nāves risku, atsver šo blakņu risku," preses konferencē pavēstīja Kuka.

"Pašlaik nav nekādu pazīmju, ka šos apstākļus izraisījusi vakcinācija. Tie nav parādījušies klīniskajos izmēģinājumos un tie nav uzskaitīti kā zināmas vai gaidāmas blaknes," sacīja Kuka.

Klīniskie izmēģinājumi ir parādījuši "ļoti mazu asins recekļu veidošanos skaitu", viņa piebilda.

"Šāda situācija nav negaidīta," norādīja Kuka, atsaucoties uz vairākiem gadījumiem par asins recekļu veidošanos pēc vakcīnas injicēšanas. "Kad tiek vakcinēti miljoniem cilvēku, ir reti vai nopietni saslimšanas gadījumi, kas rodas pēc vakcinācijas."

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) parakstījusi līgumu ar akciju sabiedrību "UPB" par jaunā farmācijas studiju un zinātnes kompleksa būvniecību Rīgā, Konsula ielā 21.

Daudzstāvu ēkā, kas top ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs, tostarp Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Būvdarbus plānots iesākt vēl šogad un noslēgt pusotra gada laikā.

Jaunā būve, kas papildinās Pārdaugavā izveidoto RSU studentu pilsētiņu, būs viena no apjomīgākajām un tehniski sarežģītākajām ēkām, kas tapusi augstskolas 70 gadu ilgajā vēsturē. Tajā plānots viens pazemes un pieci virszemes stāvi, kuros atradīsies RSU Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, studiju telpas un laboratorijas topošajiem farmaceitiem, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija.

Farmācijas kompānija "AstraZeneca" ceturtdien paziņojusi, ka, neskatoties uz izlases veida klīniskā izmēģinājuma apturēšanu, vakcīna pret Covid-19 varētu būt gatava jau šī gada beigās vai nākamā gada sākumā.

"AstraZeneca" trešdien paziņoja, ka "brīvprātīgi apturējusi" Covid-19 vakcīnas izlases veida klīnisku izmēģinājumu pēc tam, kad viens no šī izmēģinājuma brīvprātīgajiem dalībniekiem saslimis ar neizskaidrotu slimību.

Kompānija, kas izstrādā vakcīnu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, skaidroja, ka tas ir standarta pārskatīšanas process un kompānija brīvprātīgi apturējusi vakcināciju, lai ļautu neatkarīgai komitejai pārskatīt drošuma datus.

"AstraZeneca" vadītājs Paskāls Sorio sacīja, ka kompānija vadīsies pēc šīs komitejas ieteikuma, kad atsākt izmēģinājumus.

Kompānija piebilda, ka lielos izmēģinājumos saslimšana reizēm notiek aiz nejaušības, bet to vajag neatkarīgi pārskatīt.

Papildu piesardzības nolūkā Veselības inspekcija (VI) un Zāļu valsts aģentūra (ZVA) uz laiku apturējusi vienas vakcīnas "AstraZeneca" sērijas izmantošanu, informē ZVA pārstāve Dita Okmane.

VI un ZVA saņēmušas informāciju, ka Austrijas nacionālā zāļu uzraudzības kompetentā iestāde ir apturējusi "AstraZeneca" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 vienas sērijas izmantošanu - sērijas numurs ir "ABV5300".

Apturēšana saistīta ar divu personu veselības sarežģījumiem, kas iestājušies ilgāku laiku pēc vakcinācijas ar vienas sērijas "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnu.

Sākotnējā Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) veiktā izvērtēšana liecina, ka nepastāv cēloņsaistība vakcinācijai ar veselības traucējumiem, tomēr papildu piesardzības nolūkā VI un ZVA pieņēmušas lēmumu uz laiku apturēt vakcināciju ar šīs sērijas vakcīnām Latvijā.

Pēc ZVA paustā, šobrīd nav konstatēts, ka Latvijā vakcinācija ar šīs sērijas vakcīnām būtu izraisījusi nopietnus veselības traucējumus. Tomēr šī sērija ir apturēta uz laiku piesardzības nolūkā līdz brīdim, kamēr tiks veikta šo gadījumu pilnīga izvērtēšana.

Lai arī pēdējā laikā vērojams, ka daudzi vakcinējamie atsakās no "AstraZeneca" vakcīnām pret Covid-19, valsts pašlaik tomēr neapsver iespēju ļaut cilvēkiem izvēlēties, kādu vakcīnu viņi vēlētos saņemt, šorīt LTV "Rīta panorāmā" atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Taujāts, ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas ir gatavi vakcinēties pret Covid-19, bet principiāli atsakās to darīt ar "AstraZeneca" vakcīnām, premjers tieši neatbildēja, sakot, ka pats ir potējies ar "AstraZeneca" vakcīnu un komplikāciju risks no tās ir ļoti niecīgs.

Es līdz šim šādos jautājumos esmu ieklausījies speciālistos, kuri saka, ka ir daudz drošāk potēties ar jebkuru poti nekā saslimt ar Covid-19, sacīja politiķis. Premjers uzsvēra, ka Latvijas valdība joprojām paļaujas uz Eiropas Zāļu aģentūras un vietējo ekspertu vērtējumu, ka šī vakcīna ir laba.

Vienlaikus premjers uzsvēra, ka šajā ceturksnī "AstraZeneca" Latvijā nav plānota kā plašāk lietotā vakcīna pret Covid-19, jo maijā ir gaidāmas "Pfizer" palielinātās piegādes, turklāt ienāksies arī "Moderna" un "Janssen" vakcīnas.

Izaugsmes vārdā finansējuma palielinājums ir jāatrod, vienlaikus jārūpējas par to, lai tas nestu praktisku atdevi

Vienreiz par visām reizēm ir jāsaprot, ka bez naudas celt kvalitāti vai kaut ko reformēt nav iespējams, intervijā DB uzsver a/s Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans un a/s Olainfarm valdes locekle Jeļena Borcova.

Kādas ir farmācijas nozares un arī biofarmācijas attīstības iespējas? Vai Grindeks un Olainfarm veiksmes stāsti apliecina nozares potenciālu kopumā?

K.L.: Viennozīmīgi Grindeks veiksmes stāsts, attīstības ceļš un konkurētspēja pasaules līmenī liecina par nozares potenciālu. Es to raksturotu kā labu. Farmācija tāpat kā citas nozares ir cieši saistīta ar sabiedrību. Es atļaušos apgalvot – jo izglītotāka un zinošāka būs sabiedrība, jo lielākas būs šīs jomas izaugsmes iespējas.

Piektdien, 31. martā, notiks jaunā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas studiju un pētniecības centra svinīgā atvēršana Rīgā, Konsula ielā 21. Jaunā būve papildina Pārdaugavā izveidoto RSU studentu pilsētiņu un ir apjomīgākā un tehniski sarežģītākā ēka, kas tapusi augstskolas 70 gadu ilgajā vēsturē.

“Šī nav tikai jauna ēka. Pirmkārt, šis ir moderns pasaules līmeņa zinātnes centrs, kurā koncentrēties zināšanām un jaunām farmaceitiskām tehnoloģijām, lai palīdzētu izstrādāt inovatīvus risinājumus un radīt jaunas zāļu formas. Mēs esam daudz ieguldījuši un turpinām strādāt, lai dotu savu pienesumu pasaules zinātnei un celtu sabiedrības labklājību,” norāda RSU rektors prof. Aigars Pētersons.

Farmācijas studiju un pētniecības centra piecos virszemes un vienā pazemes stāvā mājvietu radusi Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Ēkā izveidotas kopumā četras auditorijas, 11 mācību telpas, 10 studiju laboratorijas un septiņas pētniecības laboratorijas. Gatavo zāļu formu laboratorija veidota, ievērojot rūpnieciskās farmācijas nozares principus, tostarp veidojot tīrtelpas, kas atbilstu ISO 8 standartam.

Eiropas Savienība (ES) neļaus Lielbritānijas un Zviedrijas farmācijas uzņēmumam "AstraZeneca" eksportēt savas Covid-19 vakcīnas devas no ES uz citām valstīm, kamēr nav nodrošinātas tās solītās piegādes ES, ceturtdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Es domāju, ka ir skaidrs tas, ka kompānijai vispirms vajag (..) izpildīt savu kontraktu ar Eiropas [Savienības] dalībvalstīm, pirms tā atkal varētu iesaistīties vakcīnu eksportēšanā," Leiena sacīja preses konferencē pēc ES samita, kurā dominēja ES vakcinācijas problēmas.

EK prezidentes teiktais par "AstraZeneca" draud padziļināt strīdu ar Lielbritāniju, kas mēģina nodrošināt "AstraZeneca" vakcīnas piegādes no ES, lai aizpildītu robu, kas apdraud iepriekš raiti veikto vakcinācijas programmu Lielbritānijā.

Gan ES, gan Lielbritānija pretendē uz vakcīnu krājumiem "AstraZeneca" fabrikā Nīderlandē.

EK otrdien paziņoja, ka nolēmusi stingrāk kontrolēt Covid-19 vakcīnu eksportu no ES. Amatpersonas skaidroja, ka izmaiņas "eksporta caurspīdīguma un atļauju izsniegšanas mehānismā" nenozīmē pilnīgu Covid-19 vakcīnu eksporta aizliegumu, bet ļaus EK vieglāk novērst eksportu uz valstīm, kur vakcinācija norit raitāk un kuras ražo vakcīnas, bet neeksportē uz ES.

Eiropas akciju cenas pirmdien kritās, aizvien lielākam skaitam valstu apturot "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnas izmantošanu, bet ASV akciju cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, tirgus dalībniekiem cerot uz ekonomikas atkopšanos.

Dānija pagājušonedēļ apturēja Lielbritānijas un Zviedrijas uzņēmuma "AstraZeneca" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu sakarā ar ziņām par trombozes gadījumiem Eiropā. Dānijas piemēram sekoja arvien lielāks skaits Eiropas valstu.

"Ja tiks pierādīts, ka "AstraZeneca" vakcīna izraisa asins recekļus, un vēl vairāk valstu būs spiestas izbeigt tās izmantošanu, tad tas izrādīsies liels šķērslis sacensībā par pašizolācijas pasākumu izbeigšanu," sacīja "ThinkMarkets" analītiķis Favds Razakzada.

"Eiropas akcijām bija grūti visu dienu, un to pārdošana paātrinājās pēcpusdienā, kad Francija un Itālija kļuva par jaunākajām Eiropas valstīm, kas apturējušas "AstraZeneca" un Oksfordas Universitātes Covid-19 vakcīnas izmantošanu, pēc Vācijas un vairākām citām valstīm."

Farmācijas uzņēmums "AstraZeneca" piedalīsies trešdien paredzētajās sarunās ar Eiropas Savienības (ES) pārstāvjiem par Covid-19 vakcīnu piegāžu kavēšanos, apstiprināja uzņēmums, atspēkojot Briseles avotu iepriekš ziņoto, ka "AstraZeneca" šajās sarunās nepiedalīsies.

"Mēs varam apstiprināt, ka neesam izstājušies, mēs piedalīsimies sanāksmē ar ES amatpersonām," paziņoja uzņēmuma preses pārstāve.

"AstraZeneca" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tās Covid-19 vakcīnas piegādes ES būs "mazākas, nekā sākotnēji bija gaidāms", jo šīs vakcīnas ražotnē ir sarucis ražošanas apjoms.

ES nosodīja "AstraZeneca" par kavēšanos ar vakcīnas piegādēm, un ES veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu pirmdien paziņoja, ka ES plāno sākt izsekot vakcīnas sūtījumus uz valstīm, kas neietilpst blokā.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) piektdien rekomendējusi Eiropas Komisijai (EK) apstiprināt kompānijas "AstraZeneca" vakcīnu visiem cilvēkiem vecumā virs 18 gadiem, norādot, ka tā uzskata, ka tā ir piemērota arī gados vecākiem cilvēkiem.

"EZA ir rekomendējusi reģistrācijai "AstraZeneca" vakcīnu, lai novērstu koronavīrusa slimību cilvēkiem no 18 gadu vecuma," teikts Amsterdamā bāzētās EZA paziņojumā.

Eiropas Savienība līdz šim ir apstiprinājusi divas Covid-19 vakcīnas, no kurām vienu izstrādāja ASV kompānija "Pfizer" un Vācijas uzņēmums "BioNTech", bet otru - ASV uzņēmums "Moderna".

"AstraZeneca" un Oksfordas Universitātes izstrādāto vakcīnu ir lētāk ražot nekā konkurentiem, vieglāk uzglabāt un transportēt.

"AstraZeneca" brīdinājusi, ka Covid-19 vakcīnas piegādes Eiropas Savienībai kavēsies, jo sarucis ražošanas apjoms.

Nākamnedēļ Latvija varētu saņemt divas piegādes kopumā 25 170 vakcīnas pret Covid-19 devu apmērā, liecina Vakcinācijas biroja otrdienas valdības sēdē sniegtā informācija.

Pirmā "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu piegāde 1170 devu apmērā varētu sasniegt Latviju 8.martā, savukārt otrā - ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu piegāde 24 000 devu apmērā - Latvijā varētu nonākt 9.martā.

Kopumā no 8.marta līdz 4.aprīlim paredzētas desmit vakcīnu piegādes, kā rezultātā Latvija varētu saņemt 164 448 vakcīnas devu. Tas nozīmē, ka nākamajā nedēļā Latvija varētu saņemt kopumā 15% no šajā laika periodā - no 8.marta līdz 4.aprīlim - paredzētajām vakcīnu devām.

Pēc abām minētajām piegādēm, nākamā, ko Latvija varētu saņemt, tiek plānota 15.martā, kad Latvijā varētu pienākt 1170 devu "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu piegāde. Savukārt ievērojami lielāka piegāde varētu nonākt Latvijā 17.martā, kad plānots saņemt 15 412 vakcīnas devu no "AstraZeneca".

Jelgavā un Jūrmalā piektdien ap plkst.13 slēgtas rindas uz masu vakcinēšanas centriem, aģentūra LETA uzzināja Vakcinācijas projekta birojā.

Birojs aicina cilvēkus vairs neierasties uz šiem centriem.

Sestdien, 17.aprīlī centri atsāks darbu plkst.9.

Jau ziņots, ka šodien trīs Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā - ir iespēja vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, aģentūru LETA informēja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.

Rīgā darbosies vakcinācijas punkts "ATTA" centrā Krasta ielā 60, Jelgavā - Zemgales Olimpiskajā centrā Kronvalda ielā 24 un Jūrmalā - Jūrmalas sporta skolā Nometņu ielā 2b.

Vakcinācija minētajās pilsētās notiks no plkst.9 līdz plkst.17.

Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnām, un iedzīvotāji poti varēs saņemt, ierodoties minēto pilsētu liela mēroga vakcinācijas centros.

Uzņēmums "AstraZeneca" apstiprina, ka 7.februārī atvestās vakcīnas pret Covid-19 var nodot no loģistikas pakalpojuma sniedzēja noliktavas tālāk vakcinācijas pakalpojuma sniedzējiem, aģentūru LETA informēja Zāļu valsts aģentūrā (ZVA).

Kā ziņots, pirms svētdien "AstraZeneca" piegādāto vakcīnu tālākas nodošanas tika gaidīts apstiprinājums no ražotāja, jo, saņemot vakcīnas, tika konstatēts, ka piegādātājs ir pieļāvis atkāpi no noteiktās procedūras - vakcīnu piegādes temperatūra ir bijusi par pusgrādu vēsāka nekā noteiktā temperatūra.

Šobrīd ir apstiprināts, ka pārvadāšanas temperatūras atkāpe nekādā veidā neietekmē vakcīnas kvalitāti.

Loģistikas pakalpojuma sniedzējs saplānos piegādes un sazināsies ar visiem plānotajiem vakcinācijas pakalpojumu sniedzējiem par piegādēm.

Vakcinācijas pakalpojumu sniedzēji, kas atrodas Rīgā un tuvākos reģionus, saņems vakcīnas jau rīt. Tālākajos reģionus piegāde plānota līdz otrdienas vakaram vai trešdien. Tas būs atkarīgs no vakcinācijas pakalpojumu sniedzēju iespējām pieņemt piegādes vēlu vakarā.

Medikamentu kompānija "AstraZeneca" sāks ražot potenciālo vakcīnu pret koronavīrusu Covid-19, tās vadītājs pastāstījis "BBC".

Joprojām notiek izmēģinājumi, taču Paskāls Soriots sacījis, ka kompānijai jāsāk ražošana tagad, lai tā varētu apmierināt pieprasījumu, ja vakcīna izrādīsies efektīva.

"Mēs šobrīd sākam ražot šo vakcīnu - tai ir jābūt gatavai lietošanai brīdī, kad būs rezultāti," viņš skaidrojis.

"AstraZeneca" aplēsusi, ka tā varēs piegādāt divus miljardus vakcīnas devu.

P. Soriots arī uzsvēris, ka ražošana tiek sākta jau tagad tāpēc, ka "mēs vēlamies būt pēc iespējas ātrāki". "Protams, ar šo lēmumu rodas risks, bet tas ir finansiāls risks, un finansiālais risks ir tas, ka vakcīna nedarbojas," viņš piebildis. Tādā gadījumā visas saražotās vakcīnas tikšot utilizētas.

Pasaules politiķi arvien vairāk zaudē pietāti pret brīvā tirgus jēdzienu un atbalsta savus vietējos ražotājus – t.i. iejaucas privātā biznesā.

Par to liecina Eiropā pašlaik notiekošie megadarījumi – Francijas uzņēmuma Alstom un zviedru - britu farmācijas uzņēmuma AstraZeneca tirgošana. Par abu šo uzņēmumu kapitāldaļu iegādi interesi citu starpā izrādījušas ASV kompānijas – Alstom gadījumā General Electric (GE) un AstraZeneca gadījumā – Pfizer. Nobīstoties no pasaulē lielākā farmācijas uzņēmuma radīšanas, kas britiem varētu nozīmēt daudzu darbavietu zaudēšanu, AstraZeneca tomēr galu galā noraidījusi Pfizer izteikto pirkšanas piedāvājumu. Savukārt Alstom gadījumā, kur cīņa starp potenciālajiem investoriem GE un Siemens pieņēmusi teju jau biznesa kriminālromāna cienīgus apgriezienus, Francijas valdība vispār izdarīja gājienu ar zirdziņu, izdodot dekrētu, kas ļauj valdībai bloķēt ārvalstu investoru tīkojumus pēc stratēģiski svarīgiem franču uzņēmumiem. Jēdziens «stratēģiski svarīgs» gan ir no gumijas un ļauj sevī vajadzības gadījumā satilpināt praktiski jebko.

Latvija trešdien saņēmusi "AstraZeneca" vakcīnu piegādi 43 200 devu apmērā, aģentūru LETA informēja Vakcinācijas projekta birojā.

Pēc piegādes veiktas visas nepieciešamās kontroles, un vakcīnas tiks nogādātas tālāk uz vakcinācijas vietām, lai tuvākajās dienās turpinātu vakcināciju. Saņemtās vakcīnas tiks izmantotas visu pašlaik atvērto prioritāro grupu vakcinācijai.

Patlaban Covid-19 vakcīnu noliktavas un loģistikas pakalpojumus "AstraZeneca" un "Moderna" vakcīnām veic divas vakcīnu loģistikas kompānijas - AS "Recipe Plus" un SIA "Magnum Medical". "Pfizer" vakcīnu loģistiku no to uzglabāšanas vietas Valsts Asinsdonoru centrā līdz saņēmējiem Latvijā nodrošina AS "Recipe Plus".

Jau ziņots, ka šonedēļ bija plānots saņemt divas piegādes, no kurām viena - "Moderna" vakcīnas piegāde 25 200 devu apmērā - saņemta jau otrdien, lai gan iepriekš tika plānots šo piegādi saņemt vien svētdien. Arī šo "AstraZeneca" piegādi sākotnēji bija plānots saņemt piektdien, 2.aprīlī.

Lielie pasaules farmācijas ražošanas milži jau mēnešiem ilgi visus spēkus velta Covid-19 vakcīnas izstrādei un, visticamāk, vakcīnas plašai sabiedrībai varētu būt pieejamas nākamā gada sākumā, prognozē Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Valters Bolevics.

Viņš stāstīja, ka augusta pirmajās dienās visā pasaulē bija 26 kandidātvakcīnas klīniskajā izpētē un 139 kandidātvakcīnas pirms klīniskās izpētes. "Atšķirība starp pirmo un otro ir tāda, ka pirmās jau tiek testētas uz cilvēkiem. Kopumā klīniskā izpēte ietver trīs posmus. Pirmajā posmā vakcīnas tiek izmēģinātas dažiem cilvēkiem, mazāk par simtu, otrajā posmā - no simts līdz tūkstotim, savukārt trešajā posmā vakcīnas izmēģinājumi jau aptver lielu skaitu cilvēku dažādās sociālajās grupās," teica Bolevics.

SIFFA direktors atzīmēja, ka šobrīd no visām kandidātvakcīnām trešajā klīniskajā izpētes līmenī, kas ir visbūtiskākais un parāda, vai vakcīna tiešām strādā, ir četras - "Pfizer" un "BioNtech" izstrādātā vakcīna, Oksfordas Universitātes un farmācijas kompānijas "AstraZeneca" vakcīna, Ķīnas "Sinopharm" vakcīna un Ķīnas kompānijas "Sinovac" vakcīna.