Par to liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (AFA) un Latvijas Patentbrīvo Medikamentu Asociācijas (LPMA) veiktais pētījums, lai iegūtu objektīvu informāciju par zāļu cenu dinamiku, jo publiskajā informācija par zāļu cenām bijusi atšķirīga.Pētījums par zāļu cenām tika veikts, pamatojoties uz IMS Health datiem par 100 visvairāk Latvijā pārdoto zāļu veidiem (kopā 232 zāļu formas, devas un iepakojumi – visas vienības, kuras bija pieejamas tirgū 2009. gada janvārī un februārī, un 2010. gada janvārī un februārī). Visu 232 pētījumā iekļauto zāļu formu un iepakojumu īpatsvars bija liels – tie veido 41% no Latvijas kopējā zāļu tirgus.Lielākai daļai šo medikamentu - 116 (50%) cenas gada laikā ir samazinājušās. Vidējais cenu samazinājums šajā grupā bija 9%. Visbiežāk cenu samazināšana veikta valsts apmaksātajām (kompensētajām) zālēm. Vēl 75 medikamentiem (t.i., 32% no kopējā skaita) cenas praktiski nav mainījušās (samazinājušās vai palielinājušās 1,5% robežās). Salīdzinoši nelielai daļai zāļu - 41 medikamentam (18% no 232) – galvenokārt nekompensējamām zālēm – cenas ir palielinājušās.Būtiskas ir cenu dinamikas atšķirības kompensējamiem un nekompensējamiem medikamentiem: kompensējamo medikamentu cenu samazinājums un nekompensējamo medikamentu cenu pieaugums. Tas norāda, ka zāļu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā ir viena no būtiskākajām svirām cenu samazināšanai.Ir zināms, ka Latvijas budžeta piešķirtie līdzekļi valsts kompensējamiem medikamentiem ir nepietiekoši un būtiski mazāki nekā kaimiņvalstīs (Latvijā 46 EUR, Lietuvā EUR 56, Igaunijā 69 EUR uz iedzīvotāju) un citās Eiropas Savienības valstīs (vidēji 350 EUR uz iedzīvotāju), turklāt šo līdzekļu apjoms Latvijā 2010. gadā ir mazāks nekā reālais patēriņš 2009. un 2008. gadā.